Arhīva kalendārs

« September 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30 

Valmieras muzeja Izstāžu namā 20.septembrī plkst.17.00 atklās igauņu mākslinieka Tonu Noorita (Tõnu Noorits) fotodarbu izstādi “Ceļotājs laikā”.  

Fotogrāfs un publicists Kaupo Kikkas par mākslinieku raksta: “Tonu Noorits ir aizraujoša parādība Igaunijas fotogrāfijas ainavā, un nav šaubu, ka viņa darbi ir pelnījuši daudz plašāku uzmanību. Viņš ir izvairījies no tradicionālajiem igauņu mākslas veidiem un īstenojis savu stingro redzējumu, kas ne vienmēr ir viegli saprotams. Viņš vienlaikus ir lielpilsētas cilvēks un provinces zēns.”

Personālizstādē “Ceļotājs laikā” (“Wanderer in Time") autors izceļ iestudētu fotogrāfiju. Taču līdzās tai skatāmi arī ainavu elementi, portreti un nejauši uzņemti attēli.

Tonu Noorits, jau 35 gadus darbojoties fotogrāfijas mākslā, atpazīstamību guvis gan Igaunijā, gan starptautiski. Kopš 1980.gada ir bijušas 35 personālizstādes, 12 grupu izstādes Austrijā, Itālijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā un citviet. Vairākkārt piedalījies dažādos konkursos un saņēmis apbalvojumus. Arī izstādē Valmierā būs aplūkojami vairāki starptautiski apbalvotie darbi.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410

Š.g. 13. septembrī plkst. 15.00 Gaujienas pilī, atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienas, norisināsies Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) rīkotās vizuālās mākslas radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS”.

 

LMS radošajās darbnīcās “MANTO. MANTOJUMS” Gaujienas pils vēsturi un mākslas dažādās izpausmes palīdzēs izzināt LMS prezidents, tēlnieks Igors Dobičins, arhitekte un pedagoģe Ineta Riepniece, mākslinieces un pedagoģes Māra Kārkliņa un Vizbulīte Jaukule, vizuālās mākslas pedagoģe Dace Lazdiņa.

Radošajās darbnīcās tiks sniegts ieskats heraldikā, arhitektūrā, kā arī vitrāžas mākslā un tēlniecībā, saistībā ar pasākuma norises vietu – Gaujienas pili. Radošās darbnīcas iecerētas un radītas, lai rosinātu izprast vizuālās mākslas dažādu jomu saskarsmes iespējas, radošās domas citādākus aspektus. Radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS” paredzētas kā mākslinieciskas un izglītojošas aktivitātes, kurās piedalīsies Gaujienas mākslas un mūzikas skolas audzēkņi un ir aicināti pievienoties visi interesenti un novadpētnieki.

Latvijas Mākslinieku savienības radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS” atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”.

 

Informāciju sagatavoja:
Igors Dobičins, tel.: 26628302

Koncertzāle “Cēsis” jauno sezonu kā ierasts iesāk ar festivālu Čello Cēsis, kas norisināsies no 13. – 15. septembrim. Īpaši festivālam veidotās unikālās programmās dzirdēsim čella spēles meistarus un jaunas skatuves zvaigznes no Amerikas, Vācijas, Japānas un Latvijas. Gaidāmi koncerti gan mūzikas gardēžiem, gan klasisku vērtību cienītājiem, gan mazajiem klausītājiem.

Piektdien, 13. septembrī plkst.19.00 piekto Starptautisko festivālu Čello Cēsis atklās amerikāņu čelliste, izcilā Ņujorkas ansambļa Bang on a Can All-Stars soliste Ešlija Bāsgeita (Ashley Bathgate) un lieliskais latviešu pianists Reinis Zariņš. Ešlija lielākoties atskaņo laikmetīgo mūziku, kas izaicina viņu pašu un iedvesmo publiku klausīties un pieņemt ko jaunu. Viņas pārsteidzošā talanta un aizrautīgā izpildījuma valdzināti, Amerikas komponisti Bāsgeitai veltījuši neskaitāmus jaundarbus.

Bāsgeita un Zariņš ir pazīstami kopš studiju laikiem Jeila universitātē (ASV), un Čello Cēsis festivālam izveidojuši koncertprogrammu, kurā skanēs moderna, laikmetīga amerikāņu komponistu mūzika.

Es Reinim vaicāju, ko viņš vēlētos spēlēt - vai tā būtu klasika? Viņš atbildēja, ka vēlētos atskaņot tieši laikmetīgo mūziku, kaut ko no mana repertuāra. Mūsu idejas un temperamenti saplūda kopā daudzās diskusijās, jo Reinis vēlējās vairāk dzirdēt manu minimālistisko repertuāru, mūziku no Bang on a Can, bet es savukārt vēlējos dzirdēt viņa ieceres. To visu apvienojām koncertā, kurā parādās gan mūsu muzikālā gaume, gan skaņdarbi, kas abus izaicina darīt kaut ko savādāk,” par programmas tapšanu stāsta Ešlija Bāsgeita.

Festivāla turpinājumā, sestdien, 14. septembrī, plkst.10.00 interesenti aicināti uz Ešlijas Bāsgeitas atklāto meistarklasi.

Rīta cēlienā no plkst. 11.00 – 14.00 koncertzāles restorānā “Epikūra dārzs būs iespēja baudīt vēlās brokastis čella noskaņās”.

Dienas turpinājumā, plkst. 14.00 koncertā “Cello Ritmico”, festivāla apmeklētāji aicināti ieklausīties čella saspēlē ar dažādiem sitaminstrumentiem. Kopā ar izcilo latviešu čellistu Ēriku Kiršfeldu muzicēs nu jau labi pazīstamais ansamblis Perpetuum Ritmico. Koncertprogrammā skanēs spoži mūsu laikmetā radīti skaņdarbi. Pasaules elpu jutīsim unikālā ķīniešu komponista un diriģenta Taņa Duņa kompozīcijā “Sniegs jūnijā” un amerikāņu avangarda mūzikas pārstāvja Džona Keidža, itāļu čellista, komponista Džovanni Solimas skaņdarbos. Līdzās tiem dzirdēsim latviešu komponistu Ērika Ešenvalda, Kristapa Pētersona un Lindas Leimanes skaņdarbus.  Komponistei klātesot, festivālā pirmatskaņojumu piedzīvos Anitras Tumševicas jaundarbs “Vecā kalna noslēpums”.

Čello Cēsis kulminācijā, Galā koncertā “Māsas Balanas. Glāss un Prokofjevs” dzirdēsim divas talantīgas latviešu mūziķes, kas šobrīd mirdz uz lielākajām pasaules skatuvēm gan kā solistes, gan spēlējot duetā – čellisti Margaritu Balanas un vijolnieci Kristīni Balanas. 2010. gadā Nīderlandes Dejas teātris komponistam Filipam Glāsam pasūtīja mūziku baletam “Gulbja dziesma”. Tā vietā, lai sarakstītu klasikas formas darbu dejas izrādei, Glāss radīja dubultkoncertu, kurā divi solisti (čells un vijole) ir kā vadošo dejotāju avatāri. Amerikāņu komponista Filipa Glāsa Dubultkoncerts vijolei un čellam skanēs ,Kristīnes un Margaritas Balanas, Lietuvas Nacionālā Simfoniskā orķestra un diriģenta Roberta Šervenika sniegumā.

Koncerts būs īpašs, jo Glāsa mūziku atskaņošu pirmo reizi, kā arī šī būs mūsu dueta debija atskaņojot dubultkoncertu Latvijā. Ļoti priecājos, ka šis notikums ir tieši festivāla Čello Cēsis ietvaros. Glāsa dubultkoncerts nav viegls, bet tas ir ļoti skaists – mūzika tevi ievelk, jūties pacilāts, it kā lidotu,” atklāj čelliste Margarita Balanas.

Galā koncertā dzirdēsim arī festivāla īpašo viesi - japāņu izcelsmes Vācijā dzīvojošo čellistu Danjulo Išizaka, kura sniegumā skanēs Sergeja Prokofjeva Sinfonia Concertante – skaņdarbs, kas ticis veltīts vienam no leģendārākajiem čellistiem mūzikas vēsturē, Mstislavam Rostropovičam.

Festivāla trešajā dienā, 15. septembrī – kamermūzika un programma bērniem. Plkst. 13.00 Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā sastapsies mūzika un glezniecība. Dzirdēsim brīnišķīgu čella un klavesīna saspēli, kur baroka laikmeta un mūsdienu mūzikas repertuārā satiksies seni draugi un domubiedri – klavesīniste Aina Kalnciema un Vācijā dzīvojošais čellists Ramons Jaffe. Mūziķu veidotā koncertprogramma klausītājus aizvedīs mūzikas vēstures piepildītā ceļojumā no senajiem Baha un Hendeļa skaņdarbiem, līdz mūsu laikabiedru Pētera Vaska, Jura Karlsona un paša čellista Ramona Jaffes oriģināldarbiem. Čelliste Margarita Balanas koncerta noskaņu ietērps krāsās, gleznojot.

Bet jau plkst. 15.00 iepazīt čellmūziku aicināti jaunākie klausītāji. Vara Klausītāja muzikālajā izrādē “Tanabata jeb teika par divām zvaigznēm” kā sapnis īstenībā, mūzikā, zīmējumos un dejā tiks izstāstīta sena japāņu teika par debess karaļvalsts dzīvi. Tūkstoš gadu senais stāsts par mīlestību un debesu spīdekļiem atklāsies brīnumainākā spēlē, kas pasaku tēlus uzburs zīmējumos, ēnās, mūzikā un dejā. Fantāzijas bagātajā rotaļā iesaistīsies trīs mums visiem labi pazīstamas latviešu mūziķes – Guna Šnē (čells), Elīna Endzele (perkusijas), Agnese Egliņa (klavieres)  un divas japāņu mākslinieces – dejotāja Minako Suzuki un izrādes māksliniece Hiroko Ošima.

Festivāls notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada pašvaldības un ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

14.septembrī, Gaujas Nacionālā parka ceļotāju dienas ietvaros ar bagātīgu programmu, Āraišu arheoloģiskajā parkā durvis ver vaļā jaunais apmeklētāju centrs.

AS “Latvijas valsts meži” apmeklētāju centrā līdz 2020.gada pavasarim atver arī LVM pop up sezonas vēstniecību, kurā būs iespēja iepazīt īslaicīgu izstādi par koku dažādos laikos un tā izmantošanas iespējām. LVM un Amatas novada pašvaldība ir noslēgusi memorandu par sadarbību Āraišu arheoloģiskā parka vēsturiskās ekspozīcijas attīstīšanā, kas veicina sabiedrībā izpratni par koksni kā atjaunojamu un vietējās izcelsmes materiālu un koksnes izmantošanas vēsturi Latvijā un Ziemeļaustrumeiropā. Šīs sadarbības ietvaros jau ir daļēji atjaunota Āraišu ezerpils ekspozīcija, kā arī turpmāk tiks veidoti bērnu un jauniešu izglītības projekti. 2019. gada maijā Āraišu arheoloģiskajā parkā tika atklāts LVM informācijas stends – koksnes kubikmetrs, kas glabā tonnu ogļskābās gāzes, ko koks augot ir savācis no atmosfēras.

No 14. septembra Āraišu LVM pop up vēstniecībā sev interesantas un izglītojošas aktivitātes atradīs gan liels, gan mazs. Teju 17 metrus garais priedes stumbrs vēstīs par koksnes pielietojumu būvniecībā un mājsaimniecībā. Koka tapu stends ļaus sevi un draugus skatīt koka tapu veidolā. Būs arī iespēja praktiski noskaidrot, cik daudz cilvēku var ietilpt kubikmetrā koksnes. Savukārt, interaktīvā spēle atklās, cik ātri aug mežs un, cik daudz koksnes nepieciešams, lai uzkāptu līdz Mēnesim. Interesentiem būs iespēja arī apskatīt Latvijas populārāko koku sugu stumbrus un izzināt to izmantošanas iespējas.

“Jaunajā apmeklētāju centrā koka apbūves vēstures atklājēji aicināti viegli saprotamā un uzskatāmā viedā iepazīt koksnes plašās izmantošanas iespējas, izprast Latvijas meža nozares attīstību, un skatīt mūsdienu zinātnes sasniegumus koka būvniecībā. LVM vēstniecībai ir gods jaunajā, no koka darinātajā Āraišu apmeklētāju centrā, sagaidīt viesus un stāstīt par mežu kā atjaunojamu dabas resursu, kas sniedz ne vien darbavietas Latvijas reģionos, bet arī nodrošina tautsaimniecības vajadzības un piedāvā reālu risinājumu klimata pārmaiņu novēršanā. Stādot mežu, kopjot to un pēc tam ikdienā izmantojot koksnes produktus, ikviens var mazināt klimata pārmaiņas izraisošo izmešu daudzumu atmosfērā,” skaidro LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Īslaicīgajā izstādē, līdzās nupat nocirstiem kokiem, būs redzami  tādi, kuru vecums mērāms vairāk kā 1000 gados. Tie ir Āraišu ezerpils izrakumos atrastie un saglabātie koki, kas beidzot atgriezušies „mājās” no pagaidu glabāšanas vietām turpat  50 gadu garumā.  Tās būs liecības par ezerpils būvēm.  Starp tām viena no svarīgākajām – jūgbaļķis, kas ir pamatā lielai daļai ezerpils ēku sienu konstrukcijai un citas. Par dzīvi ezera tuvumā stāstīs saglabājušās vienkoča laivas paliekas. Daži no baļķiem rādīs arī pētniecības procesu, jo tie izmantoti dendrohronoloģisko paraugu ņemšanai.

Apmeklētāju centrā būs iekārtota arī arheologa Jāņa Apala bibliotēka. Grāmatas pēc pieprasījuma būs pieejamas zinātnisku darbu sagatavošanai, padziļinātai izpētei gan arheoloģijas speciālistiem, gan novadpētniekiem un studentiem. Grāmatas Āraišu arheoloģiskajam parkam dāvina J.Apala ģimene, saglabājot visas arheologa piezīmes un grāmatzīmes kā liecību par J.Apala nopietno izpētes darbu paralēli tam, ko redzam rekonstruētajā Āraišu ezerpils saliņā.

Āraišu ezerpils ir vienīgā 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Ziemeļaustrumeiropā. Parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu straujo dzīves vidi.

Jaunais apmeklētāju centrs uzcelts ar Amatas novada gādību, realizējot ES projektu “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”.  Šis ir pirmais realizētais apmeklētāju centrs parka pastāvēšanas vēsturē. Tajā, pēc pilnīgas atvēršanas 2020.gada pavasarī, viesiem būs iespēja iepazīties ar ezerpils vēsturi, senajiem latgaļiem, izzināt ezerpils rekonstrukcijas gaitu, uzzināt par Āraišu lomu pasaules kartē. Apmeklētāju centrā atradīsies arī Amatas novada tūrisma punkts, piedāvājot iespēju uzzināt par visa novada un apkārtējo kaimiņu novadu, Latvijas tūrisma iespējām. Te būs arī īpaša velotūristu un kafijas pietura.

Informāciju sagatavoja:
Jolanta Sausiņa
Nodaļas “Araišu arheoloģiskais parks” vadītāja
Tālr.: +371 28002237
 E-pasts: jolanta.sausina PIE amatasnovads PUNKTS lv