Arhīva kalendārs
Jau divpadsmit gadus pēc kārtas Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir īstenojis Vidzemes kultūras programmu. Šajā laikā ir apstiprinājies, ka tā ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādējādi veidojot un saglabājot daudzpusīgu kultūrvidi reģionā. Vidzemes kultūras programmas īstenošanā vērojama liela vietējās sabiedrības ieinteresētība. To pierāda gan ik gadu iesniegto projektu pieteikumu skaits, gan arī atbalstīto projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku un apmeklēju daudzums. Konkursā šogad tiks sadalīts finansējums - 143000 euro apmērā. 2020. gadā Vidzemes kultūras programmai tiek saglabāts līdzšinējais mērķis - nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Lai nodrošinātu aktīvu sabiedrības līdzdalību Vidzemes kultūras programmas izstrādē un ieviešanā, no 2019. gada 13. decembra līdz 2020. gada 13. janvārim VPR īstenoja apjomīgu iedzīvotāju aptauju, kuras ietvaros noskaidroja iedzīvotāju viedokli par Vidzemes kultūras programmas prioritātēm 2020. gadā. Tika saņemti 726 iedzīvotāju viedokļi. Par svarīgākajām prioritātēm vidzemnieki atzina:
Atbalsts būs pieejams kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2020. gada maija līdz 2020. gada 15. decembrim. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 27. marts plkst. 17.00. Projektu pieteikumi jāiesniedz personīgi Vidzemes plānošanas reģiona Cēsu birojā vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs – ne vēlāk kā 2020. gada 23. marts). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Projektu pieteikumus iespējams iesniegt arī elektroniski ar drošu elektronisko parakstu, sūtot uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv. Konkursa pieteikuma veidlapa un nolikums: Lūgums kopā ar pieteikuma veidlapu elektroniskā formā iesūtīt 1 (vienu) projektu raksturojošu fotogrāfiju JPEG (.jpg) formātā ievietošanai balsošanas vietnē.
Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama šeit. VPR Vidzemes kultūras programmas projektu konkursu šogad rīko jau trīspadsmito gadu pēc kārtas saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos", par piešķirto finansējumu konkursa kārtībā konkurējot ar citiem Latvijas reģioniem. Pagājušā gadā Vidzemes kultūras programmas projektu konkursam tika iesniegts 131 pieteikums. Atbalstīti tika 58 projekti, sadalot 85500 euro lielu finansējumu. No 2008. līdz 2019. gadam Vidzemē tika realizēti 466 dažāda mēroga kultūras projekti, kultūras nozarei piesaistot vairāk nekā 766230 euro Tas ir būtisks finansiāls atbalsts reģionālā kontekstā. Ņemot vērā iedzīvotāju aktivitāti un vērtīgos rezultātus kultūras programmas prioritāšu noteikšanā, VPR plāno konsultēties ar sabiedrību un aicināt izteikt savu viedokli, balsojot par Vidzemes kultūras programmā 2020 pieteiktajiem projektiem. Šīs aktivitātes mērķi ir:
Iesniegtos projektus nodosim sabiedrības balsojumam, publicējot balso.vidzeme.lv projekta iesniedzēja un projekta nosaukumu, projekta kopsavilkumu (max 1500 rakstzīmes), atbilstību Vidzemes kultūras programmas 2020 prioritātēm, projekta īstenošanas vietu un projektam nepieciešamo finansējumu. Sabiedrības balsojumam ir rekomendējošs raksturs. Ar sabiedrības balsojuma rezultātiem tiks iepazīstināta apstiprinātā Vidzemes kultūras programmas 2020 ekspertu komisija. Savukārt 13. martā, plkst. 10.00, Pārgaujas novadā Auciemmuižā plānots informatīvs seminārs par sabiedrības un indivīda lomu kultūras procesa attīstībā, par Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu sagatavošanas un iesniegšanas prasībām. Seminārā būs iespēja dzirdēt piemērus par to, kā sabiedrības līdzdalība var ietekmēt kultūras procesa veidošanos, piemērus indivīda un kopienas aktivitātes veicināšanai, un to, kā sagatavot kvalitatīvākus pasākumus. Semināra laikā būs iespēja saņemt skaidrojumus par projektu pieteikumu sagatavošanu. Reģistrēties semināram iespējams šeit. Plašāka informācija par semināra programmu un lektoriem sekos drīzumā. Informāciju sagatavoja: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
*** Sabiedrības balsojums vietnē balso.vidzeme.lv tiks īstenots projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekts tiecas veicināt pilsonisko līdzdalību un izplatīt ideju par līdzdalības budžetu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy
Seminārs paredzēts Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu pieteicējiem. Tajā būs iespēja dzirdēt piemērus par to, kā sabiedrības līdzdalība var ietekmēt kultūras procesa veidošanos, piemērus par indivīda un kopienas aktivitātes veicināšanu, un to, kā nodrošināt pasākumu kvalitāti. Pieredzē dalīsies Ieva Zemīte (biedrība “Oleru muiža”), Ieva Ernštreite (Līvu savienība) un Anita Seļicka no Latvijas lauku foruma. Semināra laikā būs iespēja saņemt skaidrojumus par projektu pieteikumu sagatavošanu. Reģistrēties semināram iespējams šeit. Reģistrācija tiks slēgta trešdien, 11.martā, plkst.17.00.
Semināra darba kārtība šeit. Gaidīsim Auciemmuižā! Informāciju sagatavoja: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
*** Sabiedrības līdzdalības aktivitātes Vidzemes kultūras programmas izstrādē un ieviešanā tiek īstenotas projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekts tiecas veicināt pilsonisko līdzdalību un izplatīt ideju par līdzdalības budžetu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy
Burtnieku novada pašvaldība pirmo gadu startēja Vidzemes inovāciju nedēļā, piesaistot vairākus speciālistus un nozaru ekspertus, kuri dalījās savās zināšanās un pieredzē, kā arī sniedza noderīgu informāciju pasākuma apmeklētājiem. Lai gan pasākuma apmeklētāju vidū lielākoties bija Burtnieku novada pašvaldības teritorijā darbojošies uzņēmēji un sabiedriski aktīvie iedzīvotāji, par pasākumu interesi bija izrādīja arī tālāki viesi, piemēram, no Madonas. Pasākumu atklāja Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edvīns Straume, iepazīstinot pasākuma dalībniekus ar pašvaldībā paveiktajiem un šobrīd aktuālajiem darbiem uzņēmējdarbības jomā. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja saņemt noderīgu informāciju par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedāvātajiem atbalsta mehānismiem uzņēmējdarbības paplašināšanā un attīstīšanā, par ko pastāstīja LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Linda Grīnfelde.
Savukārt Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jurģis Priedītis iepazīstināja ar inkubatora sniegtajām priekšrocībām, kuras veiksmīgi praksē izmantojuši arī vairāki Burtnieku novada uzņēmēji, sperot pirmos soļus uzņēmējdarbības lauciņā. Viņš arī informēja, ka no 1. līdz 20. martam tiks atvērta pieteikšanās dalībai inkubācijas programmā LIAA Valmieras biznesa inkubatorā. Par personīgo zīmolvedību, uzsverot personīgā zīmola lomu veiksmīgas uzņēmējdarbības īstenošanā, kā arī iesaistot publiku aktīvi līdzdarboties un paskatīties uz sevi no malas, par jauniem risinājumiem veiksmīgā sevis pozicionēšanā rosināja domāt personāla atlases speciāliste un uzņēmuma DarbaGuru dibinātāja Inga Daliba. Pasākuma otrajā daļā notika diskusija, kuru moderēja Vidzemes inovāciju atbalsta speciāliste un GoSmart BSR projekta eksperte Ilona Platonova. Diskusijā piedalījās Burtnieku novada uzņēmēji - vietas patrioti, kas atbildīgi īsteno uzņēmējdarbību, domājot par vietējo dabas un kultūrvēstures resursu uzturēšanu un saglabāšanu: Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks, Zane Jēgere, kempinga “Ezerpriedes” īpašniece un vadītāja, Matīss Grīnbergs, kurš kopā ar ģimeni saimnieko senajā un vienreizējajā “Adzelviešu” lauku īpašumā, un uzņēmēja Silvija Reņģe, kurai ir bagāta pieredze jaunu, inovatīvu produktu radīšanā un virzīšanā tirgū. Vidzemes augstskolas HESPI eksperte Ilze Grīnfelde dalījās ar pētījuma par Burtnieka ezeru un tā potenciālajiem tūrisma attīstības virzieniem rezultātiem, kas tapa sadarbojoties Burtnieku novada pašvaldībai un Vidzemes augstskolai. No pašvaldības puses diskusijā piedalījās izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš, ieskicējot pašvaldības mērķus un uzdevumus uzņēmējdarbības vides pievilcības sakārtošanā. Pēc diskusijas un tīklošanās gan pašvaldība, gan uzņēmēji secināja, ka ir nepieciešams stiprināt savstarpējo sadarbību, būt atvērtiem dialogam, lai kopīgiem spēkiem varētu mērķtiecīgi strādāt pie teritorijas attīstības, padarītu to pieejamāku, sakārtotāku un līdz ar to radītu vietu jaunām idejām un jauniem uzņēmējdarbības virzieniem. Informāciju sagatavoja:
Tā kā pārgājiens notiks galvenokārt dienas tumšajā laikā, pārgājiens galvenais uzsvars ir uz skaņām un klausīšanos, vizuāli pūces neredzēsim. Pārgājiens būs klusuma un klausīšanās pastaiga, izjūtot nakts burvību mežā, sadzirdot nakts putnu sasaukšanos un novērojot meža izmaiņas līdz ar tumsas iestāšanos. Plānotais pārgājiena maršruts ir aptuveni 5km. Tas paredzēts pa meža takām un celiņiem, vieglas sarežģītības pastaiga, kas piemērota ģimenēm ar bērniem. Pirms pārgājiena īpaši sekojam līdzi laika apstākļiem un ģērbjamies atbilstoši, jo pārgājiena laikā būs arī apstāšanās un klausīšanās pauzes, parūpējamies, lai nav auksti! Vēlami mitruma izturīgi apavi un apģērbs, kas ejot nečaukst. Pārgājiena laikā nepieciešams arī kabatas vai pieres lukturītis. Omulīgākai pastaigai, ja ir vēlme, līdzi var paņemt karstu tēju un kādu našķi. Ikviens interesents ir aicināts piedalīties pārgājienā, iepriekš piesakot savu dalību rakstot epastu lubanamitrsj PIE gmail PUNKTS com vai zvanot pa tālruni 29234956. Precīzs pārgājiena sākuma punkts tiks nosūtīs dalībniekiem, kas būs pieteikušies. Pasākums bez maksas. Pasākumu organizē Lubāna mitrāja informācijas centrs
Meistarklases sāksies ar klasiskās dejas tehnikas pilnveidošanu. Valmieras Kultūras centrā 6.aprīlī plkst.15.00 horeogrāfe, dejotāja, klasiskās un laikmetīgās dejas pasniedzēja Svetlana Korole uz klasiskās dejas meistarklasi aicina mazākos dejotājus – vecumā no 7 līdz 12 gadiem (sagatavotības līmenis – amatieru). Valmieras Kultūras centrā 10.aprīlī plkst.10.00 notiks meistarklase Vladimira Ponomarjova vadībā 19 līdz 35 gadus veciem interesentiem (sagatavotības līmenis – amatieru). Vladimirs Ponomarjovs ir horeogrāfs, ilggadējs klasiskās dejas pasniedzējs, repetitors un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pedagogs, bijis Latvijas Nacionālās operas un baleta dejotājs. Savukārt plkst.15.00 Valmieras Kultūras centrā 10.aprīlī dalībnieki vecumā no 13 līdz 18 gadiem (sagatavotības līmenis – amatieru) aicināti piedalīties horeogrāfes, dejotājas, dejas pedagoģes Guntas Bāliņas vadītā meistarklasē. Pasniedzēja bijusi Latvijas Nacionālās operas baleta un V. Gončarenko kamerbaleta soliste. Valmieras sākumskolā 27.aprīlī plkst.19.00 notiks laikmetīgās dejas meistarklase Olgas Žitluhinas vadībā. Uz to aicināti interesenti no 35 gadu vecuma (sagatavotības līmenis – amatieru). Olga Žitluhina ir horeogrāfe, dejotāja, Latvijas Kultūras akadēmijas studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, “Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” mākslinieciskā direktore. Pirmo reizi Valmierā iespēja pilnveidot dejas prasmi interesentiem būs UCSB dejas kompānijas (ASV) profesionāļu vadībā. Meistarklases dalībnieku vecums nav neierobežots, sagatavotības līmenis – amatieru. Meistarklases norisināsies angļu valodā. Valmieras Kultūras centrā 22.aprīlī plkst.11.00 laikmetīgās dejas meistarklasi vadīs horeogrāfs, dejotājs Brendons Vaiteds. Viņš ir dejas pasniedzējs, asistējošais profesors Kalifornijas Universitātē, tur galvenokārt veicot horeogrāfijas akadēmisko izpēti. Profesionāli dejojis vairākās Ņujorkas deju kompānijās un bijis starptautiskās deju kompānijas “Shen Wei Dance Arts” pamatsastāvā. 22.aprīlī plkst. 14.00 un 23.aprīlī plkst.13.00 Valmieras Kultūras centrā ar Hosē Limona (José Limón) dejas tehniku iepazīstinās horeogrāfe, dejas pasniedzēja Alise Kondonina. Alise Kondonina ir ilggadēja pasaulslavenās Limona deju kompānijas vadošā dejotāja, viena no amerikāņu modernās dejas industrijas zināmākajām pārstāvēm. Beigusi leģendāro Ņujorkas Džuljarda skolu, veidojusi horeogrāfiju vairāk nekā 50 deju iestudējumiem. Savukārt plkst.17.00 Valmieras Kultūras centrā 22.aprīlī būs džeza dejas meistarklase horeogrāfu, dejotāju, džeza dejas pasniedzēju Leksijas Cipriano un Čandleras Baskonsillo vadībā. 23.aprīlī plkst.10.00 Valmieras Kultūras centrā uz laikmetīgās dejas meistarklasi aicina pasniedzēja, horeogrāfe, dejotāja Vitnija Rosa. Meistarklases dalībniekiem lūgums izvēlēties ērtu apģērbu, kas netraucēs brīvi kustēties. Līdzi ir jāņem dejošanai piemēroti apavi. UCSB Dejas kompānijas pārstāvji ne tikai vadīs meistarklases, bet ikvienu interesentu aicina apmeklēt savu Eiropas tūres koncertu. Tas Latvijā norisināsies tikai divas reizes: 21.aprīlī plkst.19.00 Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts" un 23.aprīlī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā. Skatītājiem tiks izrādīti divi dejas jaundarbi un trīs pirmizrādes, tostarp pasaulslavenā horeogrāfa Hosē Limona vēsturiski nozīmīgais darbs “Missa Brevis” (1958). Ieeja – bez maksas. Deju meistarklases notiks sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā un Latvijas Kultūras akadēmiju, dodot iespēju Valmieras Mākslas dienu laikā ikvienam dejotājam un dejas pasniedzējam neatkarīgi no vecuma, sagatavotības un izvēlētā dejas stila apmeklēt unikālas nodarbības. Deja tradicionāli ieņem būtisku lomu Valmieras kultūras vidē. 2020. gadā tā definē kustību un kļūst par Valmieras Mākslas dienu vadmotīvu. Valmieras Mākslas dienas “Kustība” norisināsies no 1.aprīļa līdz 1.maijam. Programma skatāma Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Kultūra” un www.visit.valmiera.lv. Valmieras Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra”, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri, Latvijas Kultūras akadēmiju, ASV vēstniecību Latvijā, Spānijas vēstniecību, Gētes institūtu un citiem partneriem. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja:
17. martā mēs atzīmējam kārtējo latviešu tautas pretošanās kustības piemiņas dienu. 1943. gadā dibinātā Latvijas Centrālā Padome, kura vācu okupācijas apstākļos uzņēmās pagrīdes valdības lomu, 1944. gada 17. martā sastādīja Memorandu, kas kļuva par pamata dokumentu turpmākajām latviešu prasībām pēc neatkarības atgūšanas un iedvesmoja organizētu pretošanās kustību nacistu un vēlāk arī padomju okupācijas varām. Latvijas Centrālās Padomes vēstures pētniecība kļuvusi sevišķi aktuāla kopš Valsts Prezidenta Egila Levita priekšlikuma padarīt 17. martu par īpašu piemiņas dienu. Godinot tautas varonīgo pagātni un atsaucoties uz Prezidenta aicinājumu veicināt interesi par pretošanās kustības dalībniekiem, Limbažu muzejs ir uzaicinājis vienu no Latvijas ievērojamākajiem pretošanās kustības vēstures speciālistiem nolasīt lekciju par Latvijas Centrālās Padomes darbību un 1944. gada 17. marta nozīmi mūsu zemes vēsturē. Dr. hist. Dzintars Ērglis jau vairāk kā divdesmit gadus pēta pretošanās kustības vēsturi Latvijā Otrā pasaules kara laikā un padomju okupācijas periodā, publicējot par šo tēmu grāmatu un daudzus zinātniskus rakstus. Lekcijā "Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses" viņš pastāstīs par vēsturnieku sasniegumiem šīs tēmas izpētē, paveikto un vēl paveicamo un palīdzēs saprast, kāpēc Latvijas Centrālās Padomes darbība bija svarīga visai Latvijai, Limbažu novadu ieskaitot. Lekcija notiks 17. martā, 15.00, Limbažu muzeja otrā stāva konferenču zālē Burtnieku ielā 7. Gaidīti sabiedriskie darbinieki, skolotāji, novadpētnieki un visi interesenti, kam rūp latviešu tautas brīvības cīņu vēsture. Ieeja bez maksas. Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
“Neaizmirstama diena,” tā savā piezīmju grāmatiņā pie 1949.gada 25.marta pierakstījusi izsūtītā Velta Vilcāne. Šis datums izmainīja dzīvi ne tikai 42125 izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp 1968 no toreizējā Valmieras apriņķa, bet arī viņu ģimenēm, draugiem un līdzcilvēkiem. Lielākoties izsūtīja ģimenes, turklāt bērnus un sirmgalvjus. Vairumu iedzīvotāju aizturēja 25.martā, bruņotām operatīvajām grupām ierodoties viņu mājās. Laiks, lai ģimene varētu paņemt personīgās mantas līdzņemšanai, bieži izrādījās īsāks par oficiāli atvēlēto stundu. Apjukumā bija grūti pieņemt lēmumu, ko ņemt līdzi. Bija cilvēki, kurus izsūtīja bez personīgām mantām un pārtikas. Līdz pat 30.martam turpināja meklēt un dzelzceļa stacijā nogādāt cilvēkus, kurus bija paredzēts deportēt, bet kuri liktenīgajā dienā nebija mājās vai bija izvairījušies no izsūtīšanas. Šaurībā un nehigiēniskos apstākļos – lopu vagonos – izsūtītie mēroja tūkstošiem kilometru galvenokārt uz Omskas, Tomskas un Amūras apgabalu Padomju Savienībā.
Izsūtīto latviešu brigāde iekrauj baļķus vešanai uz staciju. Amūras apgabala Šimanovskas rajons. 20. gadsimta 50. gadi. Valmieras muzeja arhīvs. Tikai nonākot galapunktā, cilvēki uzzināja, ka ir izsūtīti uz “mūžīgiem laikiem”. Izsūtītajiem atņēma pases, un bez atļaujas viņi nevarēja atstāt savu dzīvesvietu vai mainīt darbu. Sevišķi grūti bija pirmie gadi – nācās pierast pie bargā un neierastā klimata, sliktajiem dzīves apstākļiem. Iedzīvojoties kļuva vieglāk, tomēr izsūtītajiem cilvēkiem bija grūti samierināties ar domu, ka viņi nevarēs atgriezties dzimtenē. Pārmaiņas, ko Padomju Savienība piedzīvoja pēc Staļina nāves 1953.gada martā, pamazām atviegloja arī izsūtīto cilvēku stāvokli. No specnometinājuma lielāko daļu atbrīvoja 1956. un 1957.gadā. Tikai līdz ar politiskajām pārmaiņām astoņdesmito gadu otrajā pusē kļuva iespējams publiski runāt par izsūtījumā piedzīvoto un pārdzīvoto. Katra izsūtītā atmiņas nav tikai viņa paša dzīvesstāsts, bet arī stāsts par cilvēkiem, ar kuriem krustojās viņa dzīves ceļi. Informāciju sagatavoja:
ZTornī izveidota ekspozīcija “Zilākalna stāsts”, kas sevī ietver vairākus blokus, veidojot vienotu stāstu par industriālo, kultūras un dabas mantojumu, kā arī ir iespēja dzirdēt nelielu stāstu par industriālo mantojumu Zilākalna apkārtnē. Apmeklētājiem ir iespēja uzkāpt ūdenstornī, kur ap ūdens rezervuāru izveidota platforma, paverot skatienam plašos kūdras purvus. Pirms kāpiena augšup var palūkoties pazemē – uz leģendām bagāto Zilākalna nogrimušo pili, kā arī apskatīt ūdenstorņa laika biedrus un tapšanas projektus. Kā īpašo var uzvērt, ka ūdenstornis saglabāts orģinālā izskatā, izceļot tā arhitektoniskās vērtības. Atjaunošanas laikā ūdenstornis piedzīvojis lielas pārmaiņas apkārtējā teritorijā – nu tam pieguļ jauna piebūve, kas ar savām aprisēm apspēlē vēsturiskā torņa šūnveida plānu. Piebūvē apmeklētājiem iespējams ielūkoties Zilākalna ciema rašanās vēsturē, kas aizsākusies 1950. gadu beigās, kad tapusi “ideālā pilsēta”. Ir iespēja aptaustīt un iepazīt apkārtnes dabas resursus un derīgos izrakteņus, kā arī apgūt dažādas pamācības, lai spētu strādāt kūdras fabrikā. Apmeklētājiem ir iespēja arī izprast ūdenstorņa darbības pamatprincipus un pašiem ar savām rokām darbināt ūdenstorņa maketu. Bet tiem, kuri vēlas pazaudēt realitātes sajūtu, tiks piedāvāts caur virtuālās realitātes brillēm lidot virs kūdras purviem un Zilākalna, kā arī izbraukt ar vēsturisko šaursliežu dzelzceļa bānīti. Bez ekspozīcijas apskates apmeklētājiem ir iespēja arī saņemt tūrisma informāciju par Kocēnu novada un apkārtnes piedāvājumu, kā arī izmantot labierīcības un, protams, izstaigāt dabas objekta Zilaiskalns takas un nokļūt virsotnē, lai sajustu enerģiju, ko kalns izstaro. ZTorņa telpās pielietotas arī dažādas videi draudzīgas inovācijas, kuras varēsiet redzēt, apmeklējot tornī. Šobrīd ūdenstorņa apskate pieejama katru darba dienu - pirmdienās plkst. 8.00 – 17.00, no otrdienas līdz ceturtdienai plkst. 8.00 – 17.00, piektdienās plkst. 8.00 – 16.00. Apmeklējumu aicinām iepriekš pieteikt, zvanot pa tālr. 28644530 vai rakstot uz e-pasta adresi turisms PIE kocenunovads PUNKTS lv. ZTorņa apskate ir iespējama arī brīvdienas, iepriekš piesakot savu apmeklējumu. Ieejas maksa: 3 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem, personām ar īpašām vajadzībām: 2 eiro. ZTorņa adrese: Parka iela 2, Zilaiskalns, Zilākalna pagasts, Kocēnu novads. *** Ekspozīcija izveidota Interreg “Igaunijas - Latvijas” pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gadam projekta Nr. EST-Lat7 “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” (Revital of Industrial heritage for tourism development/ Industrial Heritage”) un Vietējās Rīcības grupas, Vidzemes lauku partnerība "Brasla" atbalstītā LEADER ELFLA projekta "Tūrisma izziņas, novadpētniecības veicināšanas Kocēnu novada Zilākalna ciemā" Nr. 17-09-AL20-A019.2202-000012 ietvaros. Informāciju sagatavoja: ***
Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Cauruļzobis vienīgais” Valmieras Kultūras centrā būs skatāma Valmieras Mākslas dienu laikā, 7.aprīlī plkst.12.00. Ieeja – bez maksas, taču pirms tam nepieciešams izņemt ieejas kartes, kas jau pašlaik ir pieejamas Valmieras Kultūras centra kasē. Tas ir stāsts par mīlestību un sapratni vienā cēlienā. Izrāde, kuras ilgums ir viena stunda, ir bez vārdiem, piemērota kā lielam, tā mazam skatītājam (ieteicamais vecums: 5+). Ar mazajiem detektīviem saspēlēsies aktieri Marats Efendijevs, Tatjana Suhiņina-Pecka, Kristīne Klimanova. Radošajā komandā: režisors Edgars Niklasons, scenogrāfe Evita Bēta, dramaturģe Sandija Santa un horeogrāfe Alise Putniņa. No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā norisināsies Mākslas dienas, šogad radošās norises apvienojot tematikā “Kustība”. Programma skatāma Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Kultūra” un www.visit.valmiera.lv. Valmieras Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra”, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri, Latvijas Kultūras akadēmiju, ASV vēstniecību Latvijā, Spānijas vēstniecību, Gētes institūtu un citiem partneriem. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja:
Mācībām pieteikušies 150 interesenti, no kuriem lielākā daļa nav iepriekš bijuši saistīti ar tūrisma vai kultūras nozari. Kursantu vidū ir arī tūrisma speciālisti un citi pašvaldību darbinieki, skolotāji, bibliotēku vadītāji, muzeju darbinieki. Atsevišķās pieteikuma anketās norādīta vēlēšanās mainīt darbības jomu vai papildus ikdienas darbam uzsākt tūrisma biznesu reģionā. Dalībnieki pārstāv arī dažādas paaudzes – pieteikušies gan gados jauni entuziasti, gan arī cilvēki cienījamos gados, vēloties papildināt savas uzkrātas zināšanas.
Latvijā mācības tiks organizētas e-vidē, izmantojot mācību platformas Google Classroom piedāvātās iespējas, ņemot vērā lielo interesentu skaitu. Platformā mācību dalībnieki varēs atrast gan ievadinformāciju par mācību kursa norisi, gan mācību materiālus latviešu valodā, kā arī varēs sekot līdzi pasniedzēju ziņām par jaunajiem uzdevumiem. Pēc katra programmas moduļa apgūšanas kursantiem būs jākārto arī pārbaudes darbi. Pēc līdzīgas sistēmas noritēs mācības arī citās projekta partnervalstīs – Portugālē, Itālijā, Horvātijā un Francijā. No 16.marta līdz pat 30.aprīlim mācību dalībnieki pēc reģistrēšanās mācību platformā var sākt iepazīties ar pirmo mācību tēmu – Kultūras mantojums (Kas tas ir? Kāda ir tā vērtība? Kā sākt veidot kultūras mantojumu un kā saglabāt?). Savukārt no 4.maija līdz 30.maijam kursanti apgūs nākamo tēmu par mārketinga pamatprincipiem, stratēģiju un tehnikām (t.sk. pārdošanas tehniku), kā arī iepazīsies ar labo praksi sadarbības veidošanai. Par tālāko mācību kursa organizēšanu dalībnieki tiks informēti. Visi šie jautājumi tika pārrunāti arī klātienē, 9.martā, kad Vidzemes Augstskolā pulcējās visi mācību dalībnieki, lai detalizētu iepazītos gan ar projektu “Kultūras mantojums un pievilcīga dzīves vide” (SPE.C.H.A.L.E. ), gan arī plānoto mācību organizēšanas kārtību un nosacījumiem.
Kopumā plānots apgūt četras tēmas – Kultūras mantojums (20 stundas), mārketings un tirgvedība (20 stundas), komunikācija (15 stundas), uzņēmējdarbība (15 stundas). Piesakoties mācībām, dalībnieki varēja izvēlēties apgūt kādu konkrētu moduli vai arī apgūt visu programmu, t.i., visus četrus moduļus. Apmācību programma tiek veidota ar nolūku stiprināt to potenciālu, kas piemīt kultūras un dabas mantojumam attiecībā uz nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi, vienlaikus veicinot lauku, nomaļo vai mazāk attīstīto teritoriju attīstību. Atgādinām, kas sākotnējais plāns paredzēja mācībām tiešsaistē atlasīt 24 dalībniekus, taču, ņemot vērā lielo atsaucību, tika pieņemts lēmums dot iespēju zināšanas pilnveidot visiem pieteikumu sniedzējiem. ** Par projektu “Kultūras mantojums un pievilcīga dzīves vide” (SPE.C.H.A.L.E. ) SPE.C.H.A.L.E. ir ERASMUS+ programmas projekts, kurā sadarbojas septiņi partneri no piecām Eiropas valstīm - Portugāles, Itālijas, Latvijas, Horvātijas un Francijas. Latvijā to īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Vairāk informācijas: https://www.spechaleerasmus.eu/
Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta SPECHALE vadītāja Latvijā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Līdz 2020. gada 27. marta plkst. 17:00 jāiesniedz pieteikumu elektroniskā versija, sūtot to uz e-pastu vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv, norādot projekta pieteikuma iesniedzēju un nosaukumu. Tā jāiesniedz vienā failā Pdf formātā, kas identisks pieteikumam papīra formātā. Papildus jāpievieno viens projektu raksturojošs attēls. Sekojot LR Ministru Kabineta rekomendācijām, no 13. marta līdz jaunām norādēm VPR darbinieki strādā attālināti, tāpēc drukāto pieteikumu iesniegšana iespējama divos veidos – atstājot pieteikumu Vidzemes plānošanas reģiona birojā Cēsīs (pastkastīte pirmajā stāvā), vai sūtot pa pastu (pasta zīmogs – ne vēlāk kā 2020. gada 23. marts) uz adresi: Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101. Tāpat projektu pieteikumus iespējams iesniegt arī elektroniski ar drošu elektronisko parakstu, sūtot uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv. Šogad VPR konsultēsies arī ar reģiona iedzīvotājiem, aicinot balsot par Vidzemes kultūras programmas ietvaros iesniegtajiem projektiem, kuriem būtu nepieciešams piešķirt finansējumu to realizēšanai. Vietnē balso.vidzeme.lv (publiski pieejama aprīļa sākumā) varēs iepazīties ar informāciju par katru iesniegto projektu (projekta iesniedzēja un projekta nosaukumu, projekta kopsavilkumu (max 1500 rakstzīmes), projekta īstenošanas vietu un norādīto finansējuma apmēru). Tā kā šī informācija būs publiski pieejama, VPR īpaši vērš uzmanību uz projekta kopsavilkuma kvalitatīvu un saturisku aprakstu, kā arī atbilstoša vizuālā materiāla iesniegšanu – vienu vai vairākiem attēliem atbilstošā kvalitātē (horizontālā formātā (izmēru attiecība 16:9), ne lielākas par 3 MB, JPG vai PNG formātā). Plašāka informācija par iesniedzamajiem materiāliem pieejama programmas nolikumā. No šī gada 8. – 23. aprīlim ikvienam iedzīvotājam no 16 gadu vecuma būs iespēja vietnē balso.vidzeme.lv nobalsot par trim projektiem. Balsojums būs iespējams, autorizējoties ar www.latvija.lv autentifikācijas līdzekļiem. Sabiedrības balsojumam ir rekomendējošs raksturs un ar tā rezultātiem tiks iepazīstināta apstiprinātā Vidzemes kultūras programmas 2020 ekspertu komisija. Gala lēmumu par finansējuma sadali projektu idejām pieņem VKKF padome pēc ekspertu sagatavotā saraksta. “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2020” nolikums un pieteikuma veidlapa:
Kontakti papildu informācijai par projektu pieteikumu sagatavošanu vai dokumentu oriģinālu nogādāšanu: Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva, e-pasts dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis +371 25670756. Sabiedrības līdzdalības aktivitātes Vidzemes kultūras programmas izstrādē un ieviešanā īstenotas Interreg Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekts tiecas veicināt pilsonisko līdzdalību un izplatīt ideju par līdzdalības budžetu pašvaldībās. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy Sekojam līdzi aktuālajai informācijai par notikumu gaitu saistībā ar ārkārtējo situāciju, lai ierobežotu "Covid-19" izplatību. Informāciju sagatavoja: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions no 2020. gada 2. marta līdz 27. martam izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2020”.
Otrdien, 25. februārī, Matīšu Tautas namā tika aizvadīts pasākums “Inovatīvi risinājumi un pieejas uzņēmējdarbībā”, kas notika Vidzemes plānošanas reģiona organizētās Vidzemes inovāciju nedēļas 2020 ietvaros. Vidzemes plānošanas reģions turpina iepriekšējā gadā aizsākto iniciatīvu, aicinot uzņēmējus, vadītājus, esošos un topošos darbiniekus iedzīvināt inovācijas ikdienā.
Sestdien, 21.martā, plkst.18.30 Lubāna mitrāja informācijas centrs aicina ģimenes ar bērniem un dabas draugus piedalīties pūču izziņas nakts pārgājienā. Pārgājienu vadīs putnu vērotājs Elvijs Kantāns. Pārgājiena maršruts vedīs pa meža takām dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijā un pasākuma mērķis ir nedaudz iepazīties ar noslēpumaino pūču pasauli. Aptuvenais pasākuma ilgums līdz trīs stundām, norises vieta – Teirumnīku mežu apkārtne. Kopā ar pārgājienu vadītāju būs iespējams uzzināt vairāk par biežāk sastopamajām pūču sugām Latvijas dabā, pūču izplatību, ligzdošanas īpatnībām un medīšanu u.c. paradumiem.
Valmieras Mākslas dienu laikā lieliska iespēja būs ikvienam dejotājam – klasiskās, laikmetīgās, džeza un José Limón deju tehniku meistarklases Valmierā vadīs Latvijā un ASV atzīti dejas profesionāļi. Pieteikšanās no 9.marta, aizpildot elektronisko pieteikuma formu 
2020. gada 17. martā plkst. 15.00 Limbažu muzejs aicina apmeklēt vēsturnieka Dzintara Ērgļa lekciju "Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses". 
Valmieras muzejā līdz 4. aprīlim ir apskatāma ekspresizstāde “Deportācijas pieminot”. Izstāde sniedz nelielu ieskatu Valmieras muzeja krājumā esošajās fotogrāfijās, kurās atklājas cilvēku dzīve izsūtījumā.
Reiz Zilākalnā 1960. gadā uzbūvētais ūdenstornis nodrošināja ūdensapgādi ciema iedzīvotājiem un uzņēmumiem, taču 21. gadsimta sākumā apklusa, pacietīgi gaidot kādu, kas tam piešķirs jaunu elpu, lai tajā atkal mājotu dzīvība. Mūsdienās, kad arvien populārāks kļūst industriālais mantojums, Zilākalna ūdenstornis vēris durvis apmeklētājiem jaunā veidolā kā kultūrvēstures un apmeklētāju centrs – ZTornis.
Kādu nakti zoodārzā iemaldās līdz šim neredzēts dzīvnieks, kurš drīz vien labsirdīgās dabas dēļ kļūst par labu draugu pārējiem iemītniekiem. Bet, kad noslēpumainais viesis mīklainos apstākļos pazūd, sākas lielā izmeklēšana. Mazākie izrādes skatītāji aicināti kļūt par detektīviem, lai palīdzētu atrisināt noslēpumu.
16.martā Vidzemes plānošanas reģionā starts dots e-mācībām par kultūras mantojumu un pievilcīgu dzīves vidi, kas tiek organizētas Erasmus+ projekta “Kultūras mantojums un pievilcīga dzīves vide” (saīsinājumā SPE.C.H.A.L.E.) ietvaros. Mācībām ir pilotkursa statuss, lai testētu, vai šādas iniciatīvas ir rezultatīvas un var tikt iekļautas ECVET (Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām) izglītības sistēmā.
