Arhīva kalendārs
Ekspertu komisija, kuras sastāvā bija viens VKKF eksperts, viens LVM eksperts un trīs Vidzemes plānošanas reģiona izvēlēti eksperti, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kvalitatīvos kritērijus, izvērtēja projektu pieteikumus un nolēma atbalstīt pavisam 69 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000,00 eiro apmērā. Jāpiemin, ka šogad ekspertu sanāksme notika attālināti, eksperti bija rūpīgi iepazinušies ar projektiem un izvērtējuši tos. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ diemžēl daudzi projekti, kuros iesaistīts liels dalībnieku un apmeklētāju skaits, kā arī publiski pasākumi, nesaņēma atbalstu, jo tos nebūs iespējams īstenot. Daži no pieteikumiem nesaņēma atbalstu tāpēc, ka nebija ievērotas nolikumā noteiktās prasības. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairākas patiešām labas iniciatīvas atbalstu nesaņēma lielās konkurences dēļ. Pagaidām divi projekti palikuši “zemsvītras sarakstā”, ja ārkārtējās situācijas dēļ kādu no atbalstītajiem projektiem nevarēs īstenot. Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties šeit: REZULTĀTI. Šogad par konkursā iesniegtajiem projektiem paralēli norisinājās arī sabiedrības balsojums. Kopumā vietnē balso.vidzeme.lv par iesniegtajiem projektiem tika atstātas vairāk nekā 12 300 balsu, kas liecina par vidzemnieku augsto interesi par kultūras procesiem reģionā. Šī brīža ārkārtējā situācija valstī ietekmēja iedzīvotāju iesaistes modeli, kā arī radīja papildu ierobežojumus finansējuma piešķiršanai konkrētiem projektiem, kas orientēti, piemēram, uz publisku pasākumu īstenošanu tuvākajā laikā. Tomēr ierosinātā līdzdalības aktivitāte sniedz vērtīgus secinājumus par sabiedrības gaidām attiecībā uz kultūras pasākumu kopumu Vidzemē, kā arī ļaus izvērtēt šādas pieejas lietderību turpmāk. No 2020. gada 5.maija līdz 15. decembrim jau trīspadsmito gadu ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. Projektu pieteicēji tuvākajā laikā e - pastā saņems oficiālu ziņu par „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” projektu konkursa rezultātiem. Iesniegtie un atbalstītie projekti ir daudzveidīgi, aptver visu Vidzemes reģionu, tie atbilst visām četrām VKP 2020 noteiktajām prioritātēm. Informāciju sagatavojusi:
*** Sabiedrības balsošana organizēta pilotprojekta ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu sadarbībā ar projekta partneriem Latvijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā un Polijā. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par līdzdalības budžeta nozīmi pašvaldībās. Vairāk: www.empaci.eu.
“Valmiera kā apdzīvota vieta pēc zviedru profesora Egbloma pieņēmuma pastāvējusi jau 11.gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotā Tālavas valstī. 13.gadsimta sākumā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā. Ekonomisko uzplaukumu pilsēta sasniedza 14. un 15.gadsimtā Hanzas savienības laikā. 1323.gadā Valmiera pirmo reizi minēta kā pilsēta ar savu maģistrātu un Rīgas tiesībām. Tas apliecina, ka Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām,” par izstādi “RE: FORMA” stāsta Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa. Kādi notikumi piedzīvoti dažādos laikos, cik būtisks bijis Valmieras ģeogrāfiskais novietojums, kāda ietekme bijusi pilsētas valdniekiem, kā radās Kārliena un veidojās Pārgaujas teritorija – par šo un vēl daudz ko citu aicinām uzzināt, apmeklējot izstādi. Savukārt izstādē “Vecpilsētas ainava”, uz ko ikviens interesents aicināts sev ērtā laikā, no 16.maija izstaigājot Valmieras muzeja teritoriju, apkopota informācija par muzeja teritorijā esošajām ēkām no to celtniecības laika līdz mūsdienām. Viens stāsts aizvedīs pat uz pils celtniecības pirmsākumu. Tā kļuva par pirmo Livonijas ordeņa nocietinājumu Gaujas labajā krastā, liecības atklāj līdzību ar bruņinieku ordeņa pilīm. Valmieras pils ģeogrāfiski atradās Livonijas centrā, tirdzniecības ceļu krustpunktā un kā atbalsta punkts veica saimnieciskas, pārvaldes un politiskas funkcijas gan ordenim, gan Hanzas tirgotājiem 14. un 15.gadsimtā. Par stratēģisko nozīmi liecina fakts, ka kara gadījumā pils vienmēr cietusi, tikušas iznīcinātas gan rakstiskās liecības par pils vēsturi, gan apbūve. 16.maijā Valmieras muzeja Izstāžu namā no plkst.10.00 līdz 17.00 būs apskatāma mākslinieka Pētera Postaža darbu izstāde “Gleznošana ir mans mūžs”. Turklāt mākslinieks būs gids, ar video starpniecību aicinot ikvienu aplūkot muzejā izvietotos darbus un pastāstot, kā iedvesmu viņš rod kūpošas tējas garaiņos, koka zarā, bērna smieklos, sievietes kailajā mugurā, tautasdziesmā, plandošos brunčos, liesmā un upes olī. Izstādes veltītas Starptautiskajai muzeju dienai, ko 18.maijā visā pasaulē atzīmē kopš 1977.gada, savukārt Latvijā un arī Valmierā – kopš 1978.gada. Jāpiemin, ka Muzeju dienā Valmieras muzeja kolektīvs jau tradicionāli godina pensionētos kolēģus, kā arī apmeklē aizsaulē aizgājušo kolēģu atdusas vietas. Atgādinām, ka Valmieras muzejs aicina piedalīties fotoekskursijā "Pastaiga ar suni", muzeja Facebook lapā apskatot senās Valmieras fotogrāfijas, mēģinot uzminēt, kur tās uzņemtas, un tur nofotografējoties no tā paša rakursa. Savukārt katru piektdienu Valmieras muzeja mājaslapā valmierasmuzejs.lv publicēts jauns stāsts par kādu ēku Valmierā, arhitektūras stilu un būvelementiem dažādos laikos. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Valmieras muzejs durvis apmeklētājiem vērs sestdien, 16.maijā. Tad tiks atklātas divas izstādes, aicinot paceļot laikā un uzzināt, kā mainījusies Valmiera dažādos gadsimtos. No 16.maija līdz 16.oktobrim, ievērojot distancēšanās noteikumus, ikviens gaidīts Hanzas namiņos pie Valmieras muzeja izstādē “RE: FORMA”. Izstādē no administratīvi teritoriālo izmaiņu skatupunkta būs iespējams uzzināt par Tālavas, Livonijas, poļu, zviedru, Krievijas impērijas, Latvijas brīvvalsts, padomju okupācijas un Latvijas neatkarības atgūšanas laikiem Valmierā un tās apkārtnē. Savukārt no 16.maija līdz 5.jūlijam Valmieras muzeja teritorijā izstādē “Vecpilsētas ainava” būs atklāts foto stāsts par Valmieras pils kultūrvidi. Astoņās vietās apmeklētāji uzzinās Valmieras pils, Vecās aptiekas kompleksa, guļbaļķu klēts, bijušās maizes ceptuves, Izstāžu nama, Valteru namiņa, Maršnera ēkas, Pilskalna ielas ēkas ar veļas žāvētavu un Garšaugu dārza stāstus. Tāpat no 16.maija Valmieras muzeja Izstāžu namā būs apskatāma mākslinieka Pētera Postaža darbu izstāde “Gleznošana ir mans mūžs”. Turklāt mākslinieks būs gids, ar video starpniecību aicinot ikvienu aplūkot muzejā izvietotos darbus un pastāstot, kā iedvesmu viņš rod kūpošas tējas garaiņos, koka zarā, bērna smieklos, sievietes kailajā mugurā, tautasdziesmā, plandošos brunčos, liesmā un upes olī. Šī izstāde būs skatāma līdz 23.maijam. Savukārt no 18.maija līdz 20.jūnijam Valmieras muzeja Izstāžu nama vestibilā būs apskatāma ekspresizstāde “Mūžs savai pilsētai. Georgs Apinis”. No 30.maija līdz 18.jūlijam interesenti aicināti apskatīt mākslinieka Jura Dimitera darbu izstādi. Valmieras muzeja izstāžu zāles un Hanzas namiņi apmeklētājiem atvērti: pirmdiena–sestdiena plkst.10.00–17.00. Valmieras integrētā bibliotēka apmeklētājiem tiks atvērta no 14.maija, atjaunojot grāmatu, žurnālu un CD/DVD apmaiņas iespēju. Apmeklētājus lūdzam ņemt vērā, ka drošības apsvērumu dēļ brīva pieeja pie grāmatu plauktiem, preses lasītavai, datorlasītavai, pasaku istabai u.c. pagaidām netiek atjaunota. Atgādinām, ka jau izsniegtajām grāmatām lietošanas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kamēr valstī ir ārkārtējā situācija, tādējādi, lai arī grāmatai lasīšanas termiņš ir beidzies, grāmatu bibliotēkā atdot var pēc ārkārtējās situācijas noslēguma. Aicinām rezervēt grāmatas (arī bērnu grāmatas), izmantojot bibliotēkas e-katalogu. Ar bibliotekāra piešķirto lietotāja vārdu un paroli var attālināti pasūtīt grāmatas un citus dokumentus (rezervācija iespējama arī, telefoniski sazinoties ar bibliotēku). Pasūtījumus interesenti saņems, ierodoties bibliotēkā. Ja attālināta rezervācija nav iespējama, bibliotekāri palīdzēs izvēlēties grāmatas klātienē. Tāpat arī nepieciešamības gadījumā pieaugušajiem tiks nodrošināta iespēja līdz 30 minūtēm izmantot datoru ar interneta pieslēgumu. Apmeklējot bibliotēku, ieteicams izmantot sejas aizsargmasku un ņemt vērā iespējamību, ka intensīva apmeklētāju plūsma var tikt regulēta. Bibliotēka atgādina, ka tiek turpināta pakalpojumu sniegšana arī attālināti. Plašāka informācija bibliotēkas mājaslapā. Valmieras bibliotēkas darba laiks: pirmdiena–piektdiena plkst.10.00–19.00. Sestdienā plkst.10.00–16.00. Valmieras Kultūras centrs pasākumus plāno, ievērojot spēkā esošos pulcēšanās ierobežojumus un visas normatīvajos aktos noteiktās prasības. Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi turpina darbu attālināti. Valmieras Kultūras centra kase atvērta pirmdienās, otrdienās un piektdienās no plkst.12.00 līdz plkst.19.00. Trešdienās, ceturtdienās, sestdienās un svētdienās kase ir slēgta. Kases tālrunis: 64207207. Valmieras Tūrisma informācijas centrs apmeklētājus klātienē gaidīs no 16.maija. Darba laiks: pirmdiena–piektdiena plkst.9.00–18.00, sestdienā plkst.10.00–15.00 (līdz 31.maijam). Savukārt no 1.jūnija līdz 31.augustam, darba dienās strādājot pēc iepriekš minētā grafika, Valmieras TIC darba laiks sestdienā ir no plkst.9.00 līdz 17.00 un svētdienā no plkst.10.00 līdz 15.00. Aicinām apmeklētājus būt atbildīgiem, sargāt sevi un apkārtējos, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Kultūras iestādes darbību atsāk, ievērojot sanitāro protokolu prasības, ko nosaka Kultūras ministrija. Vairāk šeit. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Pirmajā kino seansā 16.maijā plkst.22.00 (iebraukšana no plkst.21.30) būs filma par sapņošanu un mīlestību – skatītāju un kinokritiķu atzīts mūzikls “La La Land: Kalifornijas sapņi”. Savukārt, kas gaidāms nākamajā kino vakarā 23.maijā, noteiks paši skatītāji. Balsošana Valmieras Facebook lapā tiks atvērta pirmdien, 18.maijā. Atgādinām, ka, rūpējoties par veselību un ievērojot distancēšanās noteikumus, filmas skatīšanās iespējama tikai no automašīnas. Iebraukšana no Vaidavas ielas puses. Brīvdabas kino vakara apmeklētājiem jāievēro drošības noteikumi:
Brīvdabas “drive-in” kino vakaru rīko Vidzemes Olimpiskais centrs, Valmieras pilsētas pašvaldība, “Kino Gaisma/3D Cinema Valmiera” un SIA “FDT”. Kino vakars organizēts, ievērojot 12.03.2020. Ministru kabineta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 07.05.2020. veiktos grozījumus, cita starpā paredzot atļaut rīkot pasākumus, kuros apmeklētājs piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Uzrunāsim ilggadējo 29. Ziemeru mazpulka vadītāju Alūksnes novadā Jāni Bērtiņu – vienu no tradīcijas atjaunotājiem ne tikai Alūksnes novadā, bet arī Latvijas mērogā, mazpulcēnu, kurš aktīvi darbojas šajā kustībā, kā arī video stāstā parādīsim mazpulcēnu prasmes un darbiņus.
Laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” žurnālistu ciemos uzņem ilggadējais 29. Ziemeru mazpulka vadītājs Jānis Bērtiņš. Foto: Loreta Jargane, “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Šis ir tikai pirmais stāsts stāstu sērijā par mūspuses unikālajām tradīcijām. Arī turpmāk reizi mēnesī - no 2020. gada maija līdz decembrim - taps astoņas publikācijas laikrakstā un portālā, gan stāstu, gan multimediālā formā, saglabājot un popularizējot liecības par mūsu kopējo unikālo nemateriālās kultūras mantojumu. Kādas ir kultūras un tradīciju saglabāšanas aktivitātes pagastos, kas ir cilvēki un organizācijas, kas tradīciju nes no paaudzes paaudzē, kā to mūsdienās iedzīvina? Par to laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” šogad vēstīs saviem lasītājiem. Stāstīsim par Veclaiceni kā latviešu un igauņu kultūras mijiedarbes vietu, Pededzes nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautajām kāzu tradīcijām, senajām amatu prasmēm Kalncempju pagastā, malēniešu tradīciju uzturēšanu Jaunlaicenē, kapusvētkiem Alūksnē un citus vērtīgus stāstus. “Par tradīcijām abu novadu pierobežā laikraksts ir vēstījis arī līdz šim, un darīs to arī turpmāk, taču priecājamies, ka šis projekts būs iespēja mūsu tradīcijas pētīt un izgaismot padziļināti, iekļaujot arī multimediālus stāstus un viesoties pagastos biežāk,” saka laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” galvenā redaktore Līga Vīksna. Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informācijusi sagatavojusi:
Visiem, kuri 30. maijā veikuši teju 20km garo taku, Ziedoņa muzeja apmeklējums Murjāņos un Egila Rozenberga izstādes “Transformācija” apmeklējums “Siguldas devonā” bez maksas. Lai apmeklētu notikumus bez maksas, jāuzrāda īpašā ieejas karte, kuru var iegūt vienā no takas sākuma punktiem. Ziedoņa muzeja un bibliotēkas radītā interaktīvā pārgājiena taka “Lasīttaka” pirmo reizi atvērsies 30. maijā ar diviem interaktīviem punktiem. Visas vasaras garumā muzeja komanda strādās pie takas papildināšanas, lai “Lasīttaka” kļūtu par unikālu, patstāvīgu pārgājiena taku maršrutā Murjāņi-Sigulda. Ziedoņa muzeja komanda izsaka pateicību “Siguldas devons”, Gaujas Nacionālais parks un Siguldas TIC (Sigulda Aizrauj) par sadarbību takas veidošanā. Informāciju sagatavojusi: Ance Caune, Imanta Ziedoņa muzeja projektu vadītāja, e-pasts: ance.caune PIE ziedonamuzejs PUNKTS lv, tālr.: + 371 26289027.
Ekspozīcijas tapšana sākās kā Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības iniciatīva un, piesaistot profesionālus palīgus, rezultējās gan reģionāli, gan nacionāli nozīmīgā mantojuma izpētes un interpretācijas projektā. Ekspozīcija kļuva publiski pieejama 2018. gada 23. augustā, pateicoties tās mājvietas īpašnieces Iekšlietu ministrijas atsaucībai, finansiālajam atbalstam no Centrālvidzemes pašvaldībām, Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Konrāda Adenauera fonda, Valmieras novada fonda, privātiem ziedotājiem, kā arī sponsoru un brīvprātīgo palīgu ieguldījumam. Ekspozīcijas koncepcijas un satura kuratorei, kultūras mantojuma interpretācijas jomas speciālistei Elīnai Kalniņai veidojot ekspozīcijas saturu, konsultācijas sniedza Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures Institūta ārštata pētnieks vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, nozīmīgs bija arī Latvijas Valsts arhīva eksperta vēsturnieka Aināra Bambala atbalsts. Savukārt veiksmīgi sadarbojoties ar māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo, ekspozīcija ieguva izcilu dizainu un 2019. gadā kļuva par Latvijas Dizaina Gada balvas laureāti. Šopavasar ekspozīcija iemantojusi starptautisku atzinību, - Eiropas Savienības “Europa Nostra” kultūras mantojuma balvas žūrija atzinīgi novērtējusi Cēsīs izveidoto ekspozīciju, piešķirot žūrijas Speciālo balvu kategorijā “Izglītība, apmācība un izpratnes veidošana”. Eiropas Savienības “Europa Nostra” kultūras mantojuma balva ir kultūras mantojuma nozares prestižākā balva, kas Eiropas mērogā godina ievērojamākos sasniegumus. Balvu reizi gadā piešķir četrās kategorijās un šī ir piektā reize, kad Latvijas sniegums kultūras mantojuma jomā gūst panākumus: 2013. gadā par balvas laureātu kategorijā “Izglītība, apmācība un izpratnes veidošana” kļuva Kuldīgas novada pašvaldības Restaurācijas centrs; 2002. gadā diplomu kategorijā “Pašaizliedzīgs darbs” ieguva Rundāles pils muzejs; 2004. gadā diplomu kategorijā “Saglabāšana” saņēma Bauskas pil; 2016. gadā atzinība kategorijā “Izpēte” tika piešķirta Jāņa Krastiņa Liepājas jūgendstila arhitektūras izpētei. Nacionālās Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Dambis atzīst, ka “ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs” izvēlētās tēmas, tās satura, atturīgā, neuzbāzīgā un nepiebāztā atspoguļojuma veida dēļ Eiropas mērogā ir īpaša. Pavisam nesenas pagātnes skarbo vēstures faktu netradicionāls, domāšanu rosinošs atspoguļojums uzrunā un neatstāj vienaldzīgu katru ekspozīcijas apmeklētāju. Spēcīgais vēstījums nav uztverams kā nodevas pagātnei, bet rosina sarunu par atbildību, cilvēka dzīves kvalitāti un mūsu nākotni. Īpaši svarīgi tas ir jaunajai paaudzei, kura nepazīst okupācijas režīmu noziedzīgo rīcību. Ekspozīcijas izveidošana pēdējā brīdī ir “noķērusi” pazūdošus, no sabiedrības atmiņas izgaistošus faktus un tos pacēlusi jaunā humānai sabiedrībai nepieciešamā aktualitātē. Šīs tēmas aktualitāte nezudīs, bet par to interese tikai pieaugs.” No 22. maija ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs” ir atkal atvērta un savā mājvietā, Pils ielas 12 pagalmā Cēsīs, gaida apmeklētājus piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst.12.00 līdz plkst.17.00. Apmeklētāji aicināti ieejas biļetes iegādāties attālināti ar aplikācijas “Mobilly” starpniecību. Eiropas Savienības “Europa Nostra” kultūras mantojuma balvas piešķiršanu kopš 2002. gada rīko nevalstiska organizācija “Europa Nostra” un Eiropas Komisija. “Europa Nostra” apvieno 250 nevalstiskas un bezpeļņās organizācijas, kas darbojas kultūras mantojuma jomā vairāk nekā 50 Eiropas valstīs. To atbalsta arī vairāk nekā 150 asociēto valstu iestādes un korporācijas, kā arī vairāk nekā 1500 individuālo dalībnieku. Vairāk informācijas par rīkotājiem un balvu: https://www.europanostra.org/ Vairāk par žūrijas speciālbalvas 2020. gada laureātiem: https://www.europanostra.org/2020-european-heritage-awards-europa-nostra-awards-special-mentions/ Par ekspozīcijas publisko pieejamību ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un privāto ziedotāju atbalstu rūpējas nodibinājums “Ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” atbalsta fonds” un sadarbībā ar Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrību finansiālu atbalstu ekspozīcijas pastāvēšanai sniedz Cēsu novada pašvaldība. Vairāk informācijas par ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs”: https://sirdsapzinasugunskurs.lv/
Papildu informācija: ekspozīcijas kuratore Elīna Kalniņa, tālr.: 25445433, e-pasts: ugunskurs PIE cesis PUNKTS lv
Šis ir jau otrais Digitālā izstāžu nama “Lumiere” multimediālais projekts, ko var šobrīd aplūkot Cēsīs – Cēsu pils tornī ir izveidota unikāla izstāde – performance par Cēsu pils stāstu, kas ielūkoties nozīmīgākajos pils vēstures notikumos un sajust to atmosfēru. Izcilais pianists Andrejs Osokins ieskaņojis melodijas katram mākslas darbam un visam priekšnesumam kopumā, interpretējot triju izcilo latviešu simbolisma laika skaņražu - Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa un Jāna Mediņa darbus. Unikālo skaņu celiņu papildina Edvarta Virzas, Fallija, Zemgaliešu Birutas dzeja, ko ierunājuši aktieri Sandra Kļaviņa, Voldemārs Šoriņš un Jēkabs Reinis. Jaunās multimediālās izstādes tēmas ir Mīts-Cilvēks-Daba. “Multimediālā simbolisma mākslas izstāde ir digitāli izglītojošs mākslas-mūzikas-literatūras projekts, kas īpašā mākslas performancē iepazīstina ar izcilām kultūras personībām, kuru dzīve un daiļrade ir bijusi saistīta ar Latviju un tās simbolisma posmu. Pateicoties labākajiem multimediālās jomas māksliniekiem, izstāde ir izveidota mūsdienīgā tehnikā, lai tā ar savu sniegumu vienlīdz aizrautu gan mākslas pazinējus, gan arī tādus, kas līdz šim ar to ir bijuši sveši, tostarp arī bērnus. Izstādes pamatā ir latviešu vecmeistaru gleznas, daļu no tām pirms diviem gadiem Baltijas Simbolisma mākslas izstādē “Nepieradinātās dvēseles” Parīzē, Orsē muzejā aplūkoja vairāk kā 300 000 apmeklētāju. Īpaši radītas kustīgas animācijas, atrasta to laiku un sajūtu raksturojoša mūzika un dzeja atdzīvina telpu neparastā piedzīvojumā un ļauj gūt priekšstatu par to, cik mūsu mākslinieki ir bijuši spēcīgi simbolisma mākslā,” atzīst Digitālā izstāžu nama “Lumiere” vadītājs Renārs Sproģis.
Šī Latvijai unikālā digitālā mākslas izstāde būs apskatāma daudzos reģionos un lielākajās pilsētās. Līdz 20. septembrim tā atradīsies Cēsu Pilsmuižas klētī, bet no 30. septembra tā priecēs arī Liepājas muzeja apmeklētājus. Savukārt nākamgad izstādi plānots izstādīt Rīgā un citviet Latvijā. Ceļojošo multimediālo simbolisma izstādi veido Latvijā un pasaulē atpazīstami videomākslinieki Māra Kalves vadībā, skaņu dizainu veidojis Ernests Ansons, to producē Leonarda Ķestere. Katra glezna tiek parādīta, izmantojot plašu mūsdienu tehnoloģiju klāstu – piemēram, klasiska stop-motion animācija, slāņu video apstrāde, telpiskas gaismas 3D modelēšana virtuālā telpā. Izstādi producējusi biedrība “Live Latvija” sadarbībā ar Digitālo izstāžu namu “Lumiere”, kuram šī ir otrā tā veidotā izstāde – tās veiksmes stāsts ir multimediālais projekts par Cēsu pils vēsturi, ko var jau otro gadu redzēt Cēsu muzeja pils tornī. Pērn četru mēnešu laikā to noskatījās vairāk nekā 40 000 cilvēku. Projekta partneri ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Multimediju darbā izmantoti mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas un privātkolekcijām, kā arī no LNMM plašā krājuma. Projekts sadarbojas ar valsts, pašvaldību un nevalstiskām institūcijām: Vides Risinājumu institūtu, Lauku atbalsta dienesta programmu LEADER, biedrību "Cēsu rajona lauku partnerība", Attīstības finanšu institūciju ALTUM, Cēsu novada pašvaldību, Liepājas domi. Izstāde atradīsies Cēsu Pilsmuižas klētī, Pils laukumā 9, Cēsīs. Tā būs atvērta katru dienu: no svētdienas līdz ceturtdienai no pulksten 10:00 – 18:00, bet piektdien un sestdien no 10:00 – 20:00. Tās rīkotāji nodrošina ar Covid-19 saistītos piesardzības pasākumus.
Informāciju sagatavojusi: Gunda Ševčuka; gundasevcuka PIE gmail PUNKTS com; tel: +371 27077499 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Noslēgusies Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātā un administrētā konkursa „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” projektu vērtēšana. Šogad konkursam tika iesniegti pavisam 149 projektu pieteikumi, kopējā pieprasītā finansējuma summa – 637 373,70 eiro.
Valmieras muzejs aicina paceļot laikā, atklājot, kā mainījusies Valmiera dažādos gadsimtos. No 16.maija līdz 16.oktobrim (pirmdiena–sestdiena plkst.10.00–17.00), ievērojot distancēšanās noteikumus, ikviens gaidīts Hanzas namiņos pie Valmieras muzeja uzzināt par Tālavas, Livonijas, poļu, zviedru, Krievijas impērijas, Latvijas brīvvalsts, padomju okupācijas un Latvijas neatkarības atgūšanas laikiem Valmierā. Savukārt no 16.maija līdz 5.jūlijam astoņās vietās Valmieras muzeja teritorijā būs izvietota informācija, atklājot Valmieras pils, Vecās aptiekas, guļbaļķu klēts un maizes ceptuves, Izstāžu nama un Valtera namiņa, Maršnera ēkas, krājuma ēkas, Veļas žāvētavas un Garšaugu dārza stāstus.
Ministru kabinetam pagarinot ārkārtējo situāciju līdz 9.jūnijam un pieņemot lēmumu par pakāpenisku atsevišķu ierobežojumu atcelšanu vai samazināšanu, apmeklētājiem klātienē iespējams apmeklēt Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku un Valmieras Tūrisma informācijas centru (Valmieras TIC). Rūpējoties par savu un līdzcilvēku veselību, lūdzam ievērot fiziskās distancēšanās un epidemioloģisko drošības pasākumu stingru ievērošanu.
Sestdien, 16.maijā, Valmierā norisināsies vēl nebijis notikums – brīvdabas kino vakars “drive-in”, stāvvietai pie Vidzemes Olimpiskā centra pārvēršoties par kinoteātri, kurā skatītāji ieradīsies automašīnās. Vērojot lielo interesi, priecājamies pavēstīt, ka brīvdabas kino seansi plānoti visu vasaru. Tā kā uz pirmo “drive-in” vakaru brīvo autostāvvietu skaits strauji sarūk, aicinām interesentus maksu par autostāvvietu veikt laikus 
Šonedēļ laikraksts Alūksnes un Apes novadiem “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” sāk īstenot projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”, un pirmais stāsts būs piektdienas, 22. maija, numurā par ilggadējo mazpulku tradīciju - latviskās dzīvesziņas iedzīvinātāju Ziemera pagastā un ne tikai.
Siguldas svētku ietvaros aicinām ikvienu izzinošu taku mīļotāju veikt pārgājienu “Siguldas devons” - Imanta Ziedoņa muzejs Murjāņos! Maršrutu iespējams veikt gan par sākuma punktu izvēloties muzeju, gan sākot ceļu no Siguldas. Informāciju par maršrutu, takas karti, ieejas karti muzejā un izstādē, iespējams saņemt Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos vai “Siguldas devonā”. Lai veiktu interaktīvo taku, nepieciešama mobilā viedierīce ar mobilā interneta pieslēgumu un rekomendējam līdzi ņemt pārnēsājamo akumulatoru (power bank).
Jau vairāk nekā gadu Cēsu vecpilsētā apmeklētājus pārsteidz un piesaista ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs”. Iekārtota autentiskā padomju okupācijas laika vidē – bijušajā milicijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, ekspozīcija skaidro Latvijas okupācijas vēsturi no 1939. līdz 1957. gadam un iepazīstina ar nacionālo pretošanos kādreizējā Cēsu aprinķī.
Šī gada 29. maijā Cēsu Pilsmuižas klētī atklāta unikāla izstāde “Multimediju performance SIMBOLISMS”, kas ir veltījums simbolisma posmam Latvijas mākslā un kurā jaunās krāsās, skaņās un kustībā uzmirdzēs vairāk nekā 40 spilgtākās tā laika gleznas. Virtuālā mākslinieku veidotā animācijas performancē būs redzami tādu latviešu vecmeistaru kā Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles u.c. autoru darbi, kas savulaik Latvijas valsts simtgades ietvaros izstādīti Parīzē, Orsē muzejā. Mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem veidotā izstāde ir ļoti labs veids, kā ar mākslu iepazīstināt bērnus.