Arhīva kalendārs
Līdz šim plosts ik gadu tika siets pie Spicu tilta maija trešajā nedēļā. Pēc plosta sasiešanas sākās tā pludināšana pa Gauju līdz ceturtās dienas rītā tas tika svinīgi "noarts" Gaujas krastā Strenčos. Šogad plosta siešana norisināsies neierastā vietā un laikā - tieši pēc mēneša, 1. augustā, Strenčos Gaujmalā pie lielās peldētavas. Arī plosta sējēji šogad būs citi. Strenču novada domes īstenojamā projekta “Gaujas plostnieku tradīcija” ietvaros tiks rīkota *meistarklase, lai plostnieku amata prasmju apgūšanā iesaistītu plašāku interesentu loku. Savukārt, lai veicinātu atpazīstamību un izglītotu sabiedrību par Gaujas plostnieku tradīciju, bijušais kokmateriālu pludināšanas aroda praktizētājs, ilggadējs dabas aizsardzības inspektors Māris Ansis Mitrevics dalīsies ar atmiņu stāstiem un faktiem par plostniecību.
Iepriekš minētās aktivitātes tiks īstenotas ar „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” finansējumu. Informāciju sagatavojusi: Madara Ribozola, Plānošanas un attīstības nodaļas tūrisma speciāliste - starptautisko projektu vadītāja, t.: 64715667, e-pasts: tic PIE strencunovads PUNKTS lv.
Papīrs tika rūpīgi smelts ar sietiem, liets uz virsmām, plēsts un audzēts slāni pa slānim. Papīru izgatavošanā sadarbojās profesionāļi, topoši mākslinieki un sava pirmā papīra izgatavotāji. Visus vienoja bērnības aizrautības azarts un sajūsma par pašrocīgi iegūto rezultātu. Gatavam papīram labi jāizgaismojas, tam jābūt puscaurspīdīgam un izturīgam, jo tas tika izgatavots ar mērķi strādāt tālāk no 11. -16. augustam. Tad paredzēts ekoprinta tehnikas-dabas drukas demonstrējums, ko radījusi latviskas cilmes māksliniece Austrālijā, ietekmējoties no savas vecmāmiņas olu krāsošanas prasmes. Tiks arī izgatavotas drukas klišejas no linoleja un varēs izmēģināt augu krāsvielu ietekmi uz citiem materiāliem, celulozi, zīdu un kokvilnu. No visiem iepriekš izgatavotajiem materiāliem 22., 23. augustā kopīgi radīsim iepriekš neparedzamus interjera vai tērpu aksesuārus un papīrlietas. Visas aktivitātes ir saistītas ar žūšanas procesu, ko ietekmē laika apstākļi, tāpēc paralēli darbosies četru veidu nodarbības - liešana, dabas druka, apdruka ar klišejām un aizsāksies gaismekļu izgatavošana. Projekta noslēgumā no 9. - 11. oktobrim notiks lampu izgatavošanas darbnīca, ko vadīs dizainers Aigars Lenkevičs. Dalība projektā ir bezmaksas un vietu skaits ir ierobežots. Visi materiāli dalībniekiem ir pieejami uz vietas, līdzi ņemama vien pusdientiesa (blakus ir arī veikals). Šobrīd ir brīvas vietas uz lampu izgatavošanu oktobrī.
Projekts DABA RADA ir atbalsts mākslinieku radošai darbībai laukos, lai attīstītu un veicinātu jaunradi, jaunu darbu rašanos un darbojoties vairākiem māksliniekiem, amatniekiem un dizaineriem mijiedarbībā tiktu atklātas jaunas vietējo dabas resursu – augu izmantošanas iespējas. Radošā procesa gaita un gala rezultātā izgatavotie darbi būs skatāmi FACEBOOK vietnē MEMBERI. Projektu ar LVM Vidzemes kultūras programmas atbalstu organizē LAMPU DIZAINA DARBNĪCA, vada mākslinieki: grafiķe Ērika Māldere, dizainers Aigars Lenkevičs un tekstilmāksliniece Ērika Zutere. Mākslinieku darbības laikā Dzērbenes Radošā māja MEMBERI (atrodas tieši pretī baznīcai) ir atvērta un darbošanās process ir apskatāms ikvienam un interesentiem nelielās grupās ar iepriekšēju pieteikšanos 29424560 (Ērika Māldere), 29232289 (Aigars Lenkevičs). Fotogrāfiju autori: Ē. Māldere, D. Meija. Informāciju sagatavojusi: Ērika Māldere.
Šovasar sakarā ar korona vīrusa pandēmiju pasaulē Jāzepa Vītola mūzikas dienas un radošā mūzikas nometne “Vītolēni” nenotiks, taču šo svētku tradīcija Gaujienā sākās drīz vien pēc 1922. gada, kad Annija un Jāzeps Vītoli vasarās dzīvoja Gaujienā savā vasaras mājā “Anniņas”. Katru gadu 26. jūlijā, profesora dzimšanas dienā un Annijas vārda dienā, no rīta pie “Anniņām” pretī jubilāru logam dziedāja apsveicēji - bērni un Gaujienas jauktais koris. Jubilārus sveikt ieradās daudzi radi un draugi - to vidū ne mazums galvaspilsētas mūziķi no konservatorijas, profesora bijušie un esošie studenti. Ar katru gadu apsveicēju pulks pieauga, bet 1933. gadā, kad visa Latvija plaši atzīmēja Jāzepa Vītola 70. jubileju, Gaujienā šim notikumam par godu notika pirmie koru svētki. Gaujienieši Jāzepa Vītola dzimšanas dienu neaizmirsa arī turpmāk, ar koncertiem iezīmējot 26. jūliju kopā ar Latvijas Valsts Konservatorijas mācību spēkiem un studentiem, lai gan Vītolu pāris jau bija emigrējis uz ārzemēm.
2019. gada vasarā uz “Anniņu” terasēm notika Andra Riekstiņa minioperas “Vecīša cimdiņš” pirmatskaņojums, ko izrādīja mūzikas nometnes “Vītolēni” koris un simfoniskais orķestris, bet vakarā “Vītolēni” muzicēja uz “Anniņu” balkona. Foto: A. Lizdika. Arī mūsdienās, kad izcilā komponista vairs nav mūsu vidū, daudzi kori Vītolsvētkos piedalās gadu no gada un atzīst, ka tieši Gaujienā vislabāk var gūt īsto dziesmusvētku sajūtu. Kori tiek sagaidīti jau pie Gaujienas robežas, katru gadu svētki papildinās ar jauniem, mākslinieciski kvalitatīviem pasākumiem un koncertiem. Turpinot izcilā komponista, profesora Jāzepa Vītola dzīves misiju “veidot muzikāli izglītotu tautu”, kopš 2003. gada Gaujienā ik gadu tiek organizēta arī radošā mūzikas nometne “Vītolēni”. Nometnei izraudzīts laiks jūlija vidū, nedēļu pirms Jāzepa Vītola Mūzikas dienām.
Lielu darbu Jāzepa Vītola Mūzikas dienu un nometnes “Vītolēni” organizēšanā ieguldījusi J. Vītola muzeja “Anniņas” direktore Ineta Riepniece (no kreisās) un Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas direktore, nometnes veidotāja un šīs idejas turpinātāja Ilze Dāve, kā arī visa nometnes radošā komanda. Foto: A. Lizdika. “Nometnes mērķis – ir sniegt bērniem iespēju profesionāli pilnveidoties vasaras brīvajos mēnešos, dziedāt apvienotajā korī un spēlēt simfoniskajā orķestrī. No daudzām Latvijas mūzikas skolām kopā Gaujienā sabrauc aptuveni 150 dalībnieki, strādā profesionāli pedagogi. Jāzepa Vītola Mūzikas dienas tad tiek papildinātas ar bērnu sagatavotiem koncertiem. Esam iestudējuši daudzu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumus, kas rakstīti tieši “Vītolēnu” nometnei. No mēģinājumiem brīvajā laikā bērniem notiek dažādas darbnīcas, spēles, sporta nodarbības, māksla, teātris, laivu braucieni, iepazīšanās ar Jāzepa Vītola daiļradi, ekskursijas pa Gaujienu, nakts trasīte, diskotēkas un citas aizraujošas aktivitātes. Ar nometnes dalībniekiem strādā brīvprātīgie darbinieki no Latvijas un citām valstīm,” stāsta nometnes vadītāja Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve. Nometne guvusi lielu atsaucību dalībnieku un darbinieku vidū. Tās laikā notiek bērnu un jauniešu kultūrizglītības, profesionālās meistarības un mācību darba motivācijas veidošana. Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju sagatavojusi: Sandra Apine, projekta vadītāja, tālr. 29894829, sandra.apine PIE aluksniesiem PUNKTS lv
Jaunā ekspozīcija kalpos kā laipa uz Kārļa Skalbes pasaku pasauli. „Saulrietu” muzeja apmeklētājiem (un arī tiem, kuri muzeja teritoriju izmanto kā pastaigu vietu, muzejā neiegriežoties), īpaši ģimenēm ar bērniem. Incēnu kalna mežā ir radīta vieta, kur ieraudzīt un sadzirdēt pasaku. 12 lielformāta ilustrācijas atgādina par zināmām un mazāk pazīstamām Kārļa Skalbes pasakām. Nācijas mīļākā pasaka “Kaķīša dzirnavas”, smeldzīgā “Bendes meitiņa”, sirsnīgā “Lācis un pelīte”, daudziem nezināmais “Vilkacis” un citas pasakas uzrunās apmeklētājus Kārļa Skalbes iemīļotajā iedvesmas vietā. Līdz šim apmeklētājiem slēgtā pirtiņa vērs durvis kā Pasaku pirtiņa, kurā apmeklētāji aicināti pakavēties, pārlasot pasakas un dzejas, bet bērniem tā kalpos kā pasaku spēļu telpa, kas palīdzēs iepazīt latviešu literārās pasakas meistara darbus un sadraudzēties ar pasakām un to varoņiem.
Pasaule piedzīvo situāciju, kāda pārskatāmā laika periodā nav bijusi, vajadzība pēc pozitīviem dzīves apliecinājumiem un vērtību orientieriem ir īpaši aktualizējusies, Kārļa Skalbes pasakas tos sniedz. Kārlis Skalbe (1897.-1945.) - dzejnieks, rakstnieks, politiķis un žurnālists, latviešu literatūras vēsturē īpaši nozīmīgs kā spožu literāro pasaku autors. Kārlis Skalbe savās pasakās cildina garīgo spēku, aicina pamanīt katras mazās lietas un būtnes īpašo vietu pasaulē, noliedz vardarbību un naidu. Pasaku krājums “Ziemas pasakas” iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Projekts saņēmis Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 finansējumu, realizēts sadarbojoties Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” speciālistiem ar Vecpiebalgas vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas programmas speciālistiem un Vecpiebalgas novada pašvaldības Saimniecisko dienestu. Informāciju sagatavoja: Līva Grudule,
Sestdien, 25. jūlijā, Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras draugu kopa „Brička“ no Ķekavas. Sākums plkst. 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Šogad Etnonaktī būs iespēja apskatīt Malienas novada tautastērpus, gan jaunas meitas, gan precētas sievas, gan vīra tērpus. Aicinām uzvilkt savu tautastērpu un izbaudīt Etnonakti! Šogad deju pāri drīkstēs meklēt tikai savas ģimenes vai mājsaimniecības lokā, ieturot distanci no blakus pāra. Priecāsimies, baudīsim vasaru un būsim atbildīgi viens pret otru! Folkloras draugu kopa “Brička” apvieno četrus mūziķus. Tie ir Līga (akordeons, ermoņikas, dūdas, kokle, balss), Dzintra (kokle, bubyns, vargans, balss), Līva (vijole, balss) un Laura (vijole, balss). Nosaukums „Brička“ izvēlēts par godu lustīgam dancim ar šādu pašu nosaukumu. Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži, Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavojusi: Inga Prauliņa
Fotogrāfes Aritas Strodes - Kļaviņas mērķis bija parādīt, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir tikpat brīnišķīgi kā visi pārējie, tāpēc arī projektā “Neērtie bērni” netiek uzsvērta invaliditāte, bet izcelta individualitāte. Vecāki fotogrāfijās tur savus bērnus uz rokām un klēpī, nes uz pleciem, lidina gaisā, apskauj, samīļo un dod bučas – gluži tāpat kā klasiskās ģimenes fotosesijās. Arī vecāku siltuma pilnie skatieni un bērnu smaidi ir patiesi – vienīgi to izvilināšanai bija nepieciešams mazliet vairāk laika un pacietības.
“Nosaukums “Neērtie bērni” apzināti tika izvēlēts atklāts un mazliet provokatīvs, jo tādi šie bērni diemžēl ir - neērti sabiedrībai, medicīnas nozarei un citur. Taču precīzs, jo, meklējot ģimenes, kas labprāt ļautu sevi fotografēt un šīs bildes publicēt, saņēmu vairākas vēstules ar apliecinājumu: "Jā, tieši tā mēs arī jūtamies!" – teic māksliniece Arita Strode – Kļaviņa. Vairāk informācijas Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Ievas Jaundālderes romantiskā un maigā daba novērojama arī viņas zīmējumos, keramikas izstrādājumos un tekstilā. Īpaša iezīme darbos ir no vecvecvectēva, ievērojamā ornitologa Kārļa Griguļa pārmantotā putnu un dabas mīlestība. Valmieras dzimšanas dienas sestdienā, 25.jūlijā, ikviens varēs kļūt par mākslinieces modeli un ļauties klātienes portreta izveidei. Ievas ikdiena paiet, cīnoties par veselības uzlabošanu, kam nepieciešams arī finansiāls atbalsts. Tādējādi izstādē gūtie ieņēmumi tiks ziedoti mākslinieces veselības stiprināšanai. Tāpat izstādes laikā būs iespējams pasūtīt mākslinieces zīmējumus un keramikas izstrādājumus, arī šādā veidā sniedzot atbalstu. Vairāk par to, kā vari palīdzēt Ievai Jaundālderei, var uzzināt mājaslapā www.beopen.lv. Izstāde norisināsies sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeju. Valmieras 737.dzimšanas dienas lidojuma programma šeit. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Informāciju sagatavoja:
Projektā “Gara gaisma” norisināsies atvērtās radošās dienas – kokles instrumenta diena, kokles spēles diena un dziedāšanas diena. Kokles instrumenta dienas radošajās darbnīcās kopā ar kokļu meistariem varēs uzzināt visu par kokļu veidiem, darināšanu, materiāliem, stīgām, skaņošanu un remontēšanu. Radošās kokles spēles meistarklasēs dalībnieki attīstīs un izkops koklēšanas prasmes, savukārt tradicionālās dziedāšanas meistarklasēs strādās ar elpošanas, dikcijas un dziedāšanas tehnikām.
Foto: Valmieras Kultūras centra arhīvs Pirmā, kokles spēles meistarklase, norisināsies 9. augustā no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.30 un no plkst. 13.30 līdz plkst. 15.00 Valmieras Kultūras centrā. Pēc meistarklases, plkst. 16.00 dalībnieki vienosies kopīgā saspēlē - koncertā. Ikvienu, kurš vēlas piedalīties kokles meistarklasē, līdz 3. augustam lūdzam aizpildīt pieteikuma anketu: https://forms.gle/cwdp277yhdwXk3sr8. Nākamās meistarklases notiks 16. augustā (kokles instrumenta diena) un 13. septembrī (tradicionālās dziedāšanas meistarklases). Tāpat projektā “Gara gaisma” tiks uzņemts video “Gauja tecēj’ skanēdama”, kurā uz latviešu tautas dziesmu pamata kokles spēles meistare Zane Sniķere veidos stilizētu tautasdziesmas apdari par Gauju, dabas skaistumu un tēvu zemes mīlestību. Meistarklašu darba augļus varēs baudīt Etno kokļu kopas koncertos, atsākot jauno sezonu. Meistarklases notiek, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 atbalstam. Informāciju sagatavoja:
Festivāla ietvaros 8. augustā ikviens interesents aicināts izzināt dažādas radošās tehnikas, piedaloties darbnīcās:
Pie muzeja Klēts, Klēts ielā 4
Parkā pie Sarkanās pils, Parka ielā 10
Aktivitātes notiek, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 atbalstam. Informāciju sagatavojusi:
Radīsim atbildes uz jautājumu, kas ir tas īpašais koru kustībā, kas raksturīgs vienīgi Vidzemei, reģionam, kur vēsturiski kārts Dziesmu svētku šūpulis; noskaidrosim specifiskās laikmeta iezīmes, kas šobrīd raksturīgas koru kustībai Vidzemē - cik aktīvi vērojama paaudžu pārmantojamība un, vai ir pamats apgalvojumam, ka kori kopumā kļūst vecāki; kas notiek ar vīru balsīm; cik ļoti kovidkrīzes laiks ietekmējis dziedātāju noskaņojumu. "Noorganizēju dažus mēģinājumus maijā un sajutu, cik ļoti dziedātāji ir noilgojušies pēc kopāsanākšanas. Tomēr bija arī sajūtams, ka cilvēki kādu laiku nav dziedājuši korī," intervijā teic Siguldas koru apriņķa virsdiriģents Jānis Baltiņš. "Arī Vidzemē var novērot, ka ar jauktajiem koriem problēmu nav, bet vīru kori iet mazumā. Kopumā gan visos Latvijas reģionos ir ļoti labi kori, bet Vidzemē to ir proporcionāli vairāk, iespējams, arī pateicoties centriem kā Valmiera, Cēsis, labajai mūzikas izglītībai."
2023. gadā svinēsim skaistus, tradīcijas 150. gadadienai veltītus Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus - ir pārliecināts Alūksnes, Gulbenes un Balvu koru apriņķu virsdiriģents Uldis Kokars. Foto: T. Subhankulovs. "Bija paredzēts, ka tajā marta sestdienā mums Balvos vēl būs vokālo ansambļu skate, tomēr valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, un - tad jau neko. Uzskatu - lai kā gribētos dziedāt, būsim atbildīgi, mēģināsim ātrāk tikt šim visam pāri," aicina Alūksnes, Gulbenes un Balvu koru apriņķu virsdiriģents Uldis Kokars. Informāciju sagatavoja:
Katrai radošajai meistarklasei, kopīgam procesam, plānotas - divas dienas un viens vakars/nakts, kura rezultātā Stāmerienas pilī notiks “NOSLĒGUMA STUNDA” - performance, koncerts, izstāde un pils leģendu stāsti. Tā būs jaunu zināšanu apguve, īsa un intensīva pieredze interesantās meistarklasēs neformālā, izcilā vidē ar profesionāliem vadītājiem! PIESAKIES! Pieteikuma anketa >>> ŠEIT
Informāciju sagatavojusi:
Līdz šim plosts ik gadu tika siets pie Spicu tilta maija trešajā nedēļā. Pēc plosta sasiešanas sākās tā pludināšana pa Gauju līdz ceturtās dienas rītā tas tika svinīgi "noarts" Gaujas krastā Strenčos. Šogad plosta siešana norisināsies neierastā vietā un laikā - 1. augustā, Strenčos, Gaujmalā pie lielās peldētavas. Arī plosta sējēji šogad būs citi. Strenču novada domes īstenojamā projekta “Gaujas plostnieku tradīcija” ietvaros tiks rīkota meistarklase, lai plostnieku amata prasmju apgūšanā iesaistītu plašāku interesentu loku. Savukārt, lai veicinātu atpazīstamību un izglītotu sabiedrību par Gaujas plostnieku tradīciju, bijušais kokmateriālu pludināšanas aroda praktizētājs, ilggadējs dabas aizsardzības inspektors Māris Ansis Mitrevics dalīsies ar atmiņu stāstiem un faktiem par plostniecību.
Iepriekš minētās aktivitātes tiks īstenotas ar „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” finansējumu. Informāciju sagatavojusi: Madara Ribozola, Plānošanas un attīstības nodaļas tūrisma speciāliste - starptautisko projektu vadītāja, t.: 64715667, e-pasts: tic PIE strencunovads PUNKTS lv
Filma ir mūziķa, grupas „Prāta Vētra” bundzinieka un videoklipu režisora Kaspara Rogas debija kino – dokumentālā filma „Meklējot Mr. Kauliņu”. Tā stāsta par Guntaru Kļaviņu jeb Mr. Kauliņu, kurš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp tiem ir arī viņa labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kur palicis Kauliņš. Pēc vairākiem gadiem Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru – dimantu meklēšanu. „Ceru, ka ar šo filmu man un lieliskajai komandai būs izdevies nodot skatītājiem kaut nelielu daļu no savas dzīves piedzīvojumiem, tāpat ļaut aizdomāties par tādām lietām kā īsta draudzība, nauda, dimanti un to abstraktā spozme, dzīves jēgas meklējumi un vienkāršais cilvēks, kurš mēģina tajā visā atrast patieso sevi,” par filmu stāsta režisors Kaspars Roga.
DALĪBA BEZ MAKSAS. Lai arī vairums sēdvietu nodrošināsim, nekautrējies ņemt līdzi beņķīti vai plediņu, lai filmas baudīšanai izvēlētos sev tīkamāko vietu parka zālītē vai nojumē. Turpat līdzās esošā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties spirdzinājumus un uzkodas līdzņemšanai. *** Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Burtnieku novada pašvaldība. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”. Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798
Turpināsies akciju sabiedrības “Latvijas Mediji” gatavotā rakstu sērija - izglītojošās publikācijas “Latvijas Avīze” drukātajā un digitālajā platformā, kas ir veltītas unikālajām, ar Vidzemi saistītajām dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām. Aizraujošus stāstus par Ziemeļlatvijas novadu dabas un kultūras pērlēm varēs uzzināt SIA “Reģionu Mediji” publikācijās laikrakstā un portālā “Ziemeļlatvija”. Koncertu klausītājiem tiks piedāvāti pasākumi Limbažu baznīcā un Vidzemes koncertzālē "Cēsis", bet opermūzikas cienītājus priecēs jau tradicionālā opermūzikas nakts Sēļu muižā. Savukārt teātra mīļiem tiek gatavota neparasta kopienas teātra "staigājamā izrāde" Lubānā. Māksliniekiem būs iespēja papildināt savas prasmes un zināšanas radošajās darbnīcās Gulbenē, Zvārtavas pilī un Gaujienas pilī. Cēsīs norisināsies glezniecības plenērs, bet Mālpilī, jau plašākai publikai zināmā Mākslas simpozija ietvaros, notiks izstādes atklāšana. Ar Vidzemes kultūras programmas 2020 atbalstu šogad tiek izdotas vairākas grāmatas, un divām no tām šajos vasaras mēnešos notiks atvēršanas svētki. Plašāka publika tiks iepazīstināta ar Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu ilustrēto tautasdziesmu krājumu “100 Piebalgas tautas dziesmas”, bet Kaives pagastā būs vietējās dzejnieces Ērikas Burakas dzejoļu krājuma atvēršana. Vēl viens ar dzeju saistīts notikums noritēs Lubānas novada “Dārziņos”, kur, pieminot un godinot dzejnieci Broņislavu Martuževu, notiks tradicionālās Dzejas dienas. Vasarā un rudens iesākumā iespējams apvienot atpūtu ar jaunu zināšanu un prasmju apguvi meistarklasēs un darbnīcās. Katrs atradīs sev ko noderīgu - būs plostu siešana Strenčos, pastalu darināšana Drustos. Miķeļdienas svinību laikā varēs “kult un kalt” Valmiermuižā, bet Dzērbenē uzzināt, kādas interesantas lietas iespējams radīt no dabas materiāliem. Vairākas nodarbības paredzētas amatierteātru aktieriem un režisoriem, kuras vadīs profesionāļi. Valmierā varēs iepazīt tautas mūzikas instrumentus un darboties dziedāšanas meistarklasē. Vērtīgus padomus un iespēju pašiem restaurēt piedāvās gan Oleru muiža, gan restaurācijas darbnīca Cēsīs. Jauniešiem noderīgas būs personības pilnveides meistarklases Stāmerienas pilī, bet uz radošu nometni Vecpiebalgas pagasta “Vēveros” pulcinās jaunos vēstures, etnogrāfijas un amatniecības interesentus. Alūksnē interesantas izziņas spēles būs Alūksnes Bānīša stacijā.
Aicinām ikvienu, ievērojot spēkā esošās distancēšanās prasības, apmeklēt Vidzemes kultūras programmas 2020 pasākumus! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram un pirms apmeklējuma sazinieties ar projektu īstenotājiem. Rudens pusē pasākumi un notikumi turpināsies. Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas www.vidzeme.lv sadaļā “Kultūra”. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Prātā uzburtā pasaule, augusta debesis, upmalas skaistums un savaldītas nejaušības. Izstāde “Apziņas fiksācijas” apvieno gan abstrakcijas, gan pasakainu realitāti. Gleznas tapušas ilgākā laika periodā, un daļa darbu bija redzami gada sākumā vērienīgā izstādē “Redzējumi” Rīgas Mākslas telpā. Darbu kolekcijas būtība ir ļaušanās iekšējo impulsu vadītiem procesiem mākslas radīšanas brīdī. Ieraugāmas atsevišķas sērijas, kuras stāsta par dabu, gaismas un tumsas cīņu, cilvēciskām attiecībām. Mirkli pirms tiek izteikts nodoms gleznot, ņemtas pilošas otas, iemērktas dažādās košās akrila krāsās, un sākas process – klusums, tad pirmo impulsu vadīta darbība – tā sākas “Apziņas fiksācija”. Krāsaini, dzīvespriecīgi, gleznieciski laukumi mijas un kombinējas ar grafiskiem tēliem. Brīva ļaušanās apziņas impulsiem, neierobežota vaļa fantāzijai, neskaitāmi tehniskie eksperimenti, to savstarpējā komunikācija gleznās, tas viss raksturo izstādi “Apziņas fiksācijas”. Izstādes atklāšanā būs iespēja baudīt Artūra Kutepova muzikālās kompozīcijas. Mūzika ir pastāvīga mākslinieces iedvesmotāja gleznu radīšanas brīžos, un tā ierakstā skanēs visu izstādes laiku, vēl vairāk mudinot izjust citādo realitāti. Izstāde apskatāma līdz 5.septembrim. Kristīne Kutepova (1982) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura (2017) un maģistra studiju programmas (2019). Māksliniece kopš 2014.gada rīko personālizstādes, piedalījusies dažādās grupas izstādēs, arī starptautiskos projektos Itālijā un Vācijā. Aicinot izzināt pilsētas vēsturi un mākslas piedāvājumu, no 23. līdz 26.jūlijam Valmieras muzejs piedāvā bezmaksas apmeklējumu muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs. Muzejs darba laiks: 23.jūlijā plkst.10.00–17.00, 24.jūlijā plkst.12.00–20.00, 25.jūlijā plkst.10.00–17.00 un 26.jūlijā plkst.10.00–15.00. Valmieras 737.dzimšanas dienas lidojuma programma šeit: https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/valmiera_gatavi_paceltie/ Informāciju sagatavoja: Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Zane Bulmeistare
Valmieras muzejs darbu turpina ierastajā režīmā, iepazīstinot ar muzeja ekspozīcijām un izstādēm. Arī teritorijā esošā picērija “Vīnkalni Pils Māja” aicina baudīt tās piedāvājumu. Ikdienā gājēju kustība netiks ierobežota, tomēr atsevišķu būvdarbu un procesu veikšanai uz laiku varētu tikt slēgta Bruņinieku iela. Apmeklētājus aicinām sekot informācijai un zīmēm, kā arī droši pārvietoties pa norādītajiem apkārtceļiem.
Uzsākot vecās pils ZR mūru restaurācijas un konservācijas darbus un kultūrvides centra ēkas būvniecību, pils teritorijā tiks turpināti arī arheoloģiskās pētniecības pasākumi. Būvlaukumā tiks nodrošināta arheoloģiskā uzraudzība, nodrošinot Latvijas Republikas likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” prasības. Šī gada rudenī plānoti arī izrakumi Valmieras pils iekšpagalma D daļā, 12x15 metru lielā laukumā, kur būvniecības laikā no jauna tiks izveidota brīvdabas estrāde. Atbilstoši atklāta konkursa rezultātiem plānoto pils mūru restaurāciju un konservāciju, jaunā pils kultūrvides centra ēkas būvniecību un Vecās aptiekas ēku pārbūvi veic SIA “R.K.C.F.Renesanse” par kopējo līgumsummu 3 198 259,49 EUR ar PVN. Valmieras pils kultūrvides centra celtniecību plānots īstenot piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” finansējumu diviem projektiem - 1.kārtas projekts “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” un 3.kārtas projekts “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība”. Projektā “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ieviešanai paredzēts ERAF finansējums 1 032 900 EUR apjomā, valsts budžeta finansējums 38 823, 53 EUR un pašvaldības līdzfinansējums 155 294,12 EUR. Projekta “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība” ieviešanai paredzēts piesaistīt ERAF līdzfinansējumu līdz 2 000 000,00 EUR, valsts budžeta dotāciju līdz 70 588,24 EUR un pašvaldības finansējumu 1 409 107,63 EUR. Informāciju sagatavoja:
Katram ir iespēja izvēlēties, kad apmeklēt putnu dārzu. Dārza vīziju veidojusi ainavu arhitekte Aija Borisova, bet muzeja darbinieki piešķīruši tai fantāzijas putnu seju. Dienas laikā tur būs iespēja apstāties, kavēties nesteidzīgās sarunās un fotografēties. Savukārt krēslas laikā putnos iemirdzēsies gaismas sirds, kurā mājo nemirstība, prieks un gudrība.
“Putnu vieta uz pasaules koka vai dzīvības koka ir tā galotnē. Simboliski putni ir cilvēku un kosmisko garu iemiesojumi, vienmēr gatavi vieglam un straujam lidojumam, paceļoties augstu gaisā un atrodoties starp debesīm. Arī Valmiera kā mājas ir tas putns, kas paceļ mūs debesīs, dod mums ligzdas sajūtu, iemāca saules, pērkona, vēja, mākoņu, brīvības, auglības, dzīvības, pārpilnības, izaugsmes un pacelšanās sajūtu. Savā dzimšanas dienā Valmiera visiem vēl augšupceļu un iedvesmu, novēlot sajust gan pilsētas steidzīgo ritmu, gan līdzsvaru un mieru,” aicina Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Aicinot izzināt pilsētas vēsturi un mākslas piedāvājumu, no 23. līdz 26.jūlijam Valmieras muzejs piedāvā bezmaksas apmeklējumu muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs. Muzejs darba laiks: 24.jūlijā plkst.12.00–20.00, 25.jūlijā plkst.10.00–17.00 un 26.jūlijā plkst.10.00–15.00. Valmieras 737.dzimšanas dienas lidojuma programma šeit: https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/valmiera_gatavi_paceltie/ Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Foto: publicitātes fotogrāfijas.
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 25. jūlija līdz 28. augustam būs skatāma vizuālās mākslas izstāde “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, kurā piedalīsies mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte & Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule). Izstāde atklāj skaņas daudzietilpīgo dabu un teju bezgalīgi daudzveidīgo ietekmi cilvēka iztēles laukā, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, cik ietekmīga telpas sastāvdaļa ir tās skaņa, kļūstot par asociatīviem nospiedumiem atmiņā. Robeža starp realitāti un iztēli ir ļoti trausla. Ekspozīcijas naratīvs iecerēts kā savstarpēji papildinošu pieredžu kopums, kur katrs nākamais eksponāts savā veidā turpina iepriekšējā aizsākto stāstu. Izstādē iekļauts arī skaņas objekts “Planētas detokss un dziedināšana”, kas tapis sadarbībā ar mākslas un kultūras portālu Arterritory.com un veltīts lielajiem jautājumiem, kurus aktualizējusi krīze. Būtiski uzsvērt, ka lielākā daļa no izstādes objektiem radīti īpaši ekspozīcijai “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”. Izstādes scenogrāfiju veido Martins Vizbulis. Mākslinieks Kaspars Groševs izstādei radījis jaundarbu - multimediālu instalāciju “Cita istaba”. “Cita istaba” būvē piesātinātu, iegremdējošu un skanisku vidi, kas nomoda sapnī atklāj mākslinieka pieaugšanas un sevis apzināšanās fragmentāru kolāžu. Darba skaniskā telpa caurausta ar kasešu atskaņotājiem, analogiem un digitāliem sintezatoriem, CD pleijeriem, ritmiskām cilpām nepārtraukti nobīdoties un atrodoties nemitīgā savstarpējas mijiedarbības procesā, pakāpeniski mainoties līdz ar istabu.
Kristaps Ģelzis, Ģirts Bišs "Kancele". Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā pagalmā uzstādīts Kristapa Ģelža un un Ģirta Biša septiņus metrus augstais objekts “Kancele”, kas pirmsākumos radīts projekta “Mans Doms” ietvaros Rīgas Doma dārza galerijā 2013. gada rudenī un tika nominēts Purvīša balvai 2015. Instalācija - ventilators simbolizē grēku atlaišanu un iespēju izglābties. Šī būs iespēja ikvienam izstādes apmeklētājam izsūdzēt grēkus ar mobilā telefona starpniecību. Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā skatāms arī Kriša Salmaņa jaundarbs “Sānskats” (animācija/video). “Pirms diviem gadiem uztaisīja nelegālu publisko skulptūru Omahas centrā, ASV. Tā bija iecerēta kā tipiska Rietumu kultūras zīme – sarkans, ģeometriski abstrakts veidojums, kas atrodams katrā pilsētā un kam neviens nepievērš uzmanību. Tiktāl izdevās lieliski, pat zemes īpašnieks to ievēroja un lika novākt tikai pēc krietna mēneša. Pa to laiku es ik vakaru novēroju skulptūru, jo gribējās redzēt, ko tā dara, kad apkārt neviena nav. No iegūtā foto materiāla sanāca piecu minūšu animācija. Līdztekus ierakstītā skaņa mani neapmierināja, tādēļ darbu nepabeidzu. Tikai nesen sapratu, kam šajā filmā jāskan,” stāsta Krišs Salmanis. Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis festivālā piedalās ar skaņas instalāciju cikla četriem objektiem “Izmisuma apoloģija”. Dažādās formās izvītās tērauda spirāles un stikla caurules ļaus saklausīt konkrētas, abstraktas un iedomātas skaņas, signālus, frekvences un vibrācijas. Katrs izstādes objekts savā veidā norāda uz robežām, ar kurām cilvēkam jārēķinās objektīvās realitātes nepastarpinātā izzināšanā. Darbus caurvij ierobežojumu motīvs – iemācīšanās šos ierobežojumus pieņemt, bet vēl labāk – izmantot. Visi sērijas darbi vēršas pie pašiem skaņas pamatelementiem – pie frekvences un amplitūdas –, mākslinieciskā iemiesojumā aktualizējot viļņu mehānisko dabu. Uz Cēsu Laikmetīgās mākslas centra jumta terases vēju ķers Pētera Līdakas lielformāta kinētiskais objekts “Vēja grābslis”, kas nemitīgi kustēsies un, vējam spēlējoties ap tā formām, ģenerēs dažādas skaņas, ļaujot novērot, kā mainās vēja emocijas, cik patiesībā vēja plūsma ir mainīga un dažāda, kā tā iekustina un katrai formai piešķir kādu noteiktu skaņu.
Konkursa SEB stipendija glezniecībā finālistu darbu izstāde “Dienaskārtība”. No 25. jūlija līdz 28. augustam koncertzālē “Cēsis” būs skatāma konkursa SEB stipendija glezniecībā finālistu darbu izstāde “Dienaskārtība”. Finālistu četrinieku veido jaunie gleznotāji: Madara Kvēpa, Laura Veļa, Ingrīda Ivane un Jānis Šneiders. Izstādes kuratore Inese Rozentāla. Katru gadu SEB stipendijas konkursam ir kāda noteikta tēma. Studentu uzdevums ir tēmas aktualitāti atspoguļot mākslas darbā. 2020. gada konkursa tēma bija dienaskārtība, vedinot studentus kritiski un analītiski domāt par mediju ietekmi uz personisko un sabiedrisko domu, raudzīties, kā ziņas un sociālie tīkli nosaka auditorijai par ko, nevis ko domāt. Žūrijas komisijas izvēlētie četri mākslinieki savos darbos ietver identitātes un laika jēdzienus, kā arī atspoguļo savu cilvēcisko stāvokli ikdienas steigā. “Ar SEB bankas atbalstu arī ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas SEB stipendijas izstāde bija skatāma attālināti un tā bija vīrusa izplatības laikā pirmā digitālā izstāde. Šobrīd, jau uz festivāla laiku Cēsīs, mums ir iespēja labākos no labākajiem atvest arī uz Cēsīm. Festivāla izstādes atklāšanas dienā mēs ar prieku arī paziņosim SEB stipendijas ieguvēju,” norāda SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Gauja. Festivāla atklāšanas diena noslēgsies Gaujas krastos Žagarkalna kempinga pludmalē ar muzikāli performatīvu piedzīvojumu “Kamēr...upē”. Jauniešu koris “Kamēr...” un tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aivis Greters pēc ilgāka pārtraukuma atsāk koncertdzīvi un savā 30. gadu jubilejas vasarā uzstājas Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertā ar īpašu a cappella programmu. “Šī reize būs unikāls notikums kora “Kamēr…” attiecībās ar Cēsu Mākslas festivālu. Līdz šim vienmēr esam bijuši daļa no kāda lielāka iestudējuma, piemēram, piedalījušies “Vestsaidas stāsta” un “Porgija un Besas” lielformāta uzvedumos ar orķestri. Bet šoreiz esam gandarīti, ka mums dota iespēja būt pašā uzmanības centrā, sniedzot a cappella koncertu festivāla atklāšanas dienā,” stāsta Aivis Greters. Garais klusēšanas periods ir ļāvis smelties iedvesmu Latvijas dabas skaistumā, par ko mūzikā radoši izteikušies izcili latviešu mūsdienu komponisti: Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Selga Mence, Valts Pūce u.c. “Tematiski par programmas atslēgas vārdu esam izvēlējušies dabu, kas atbilst arī koncerta neparastajai norises vietai. Visas programmā iekļautās dziesmas ir tieši vai netieši dabas iedvesmotas. Man svarīgi šajā pasākumā piedāvāt klausītājiem nevis tikai tīru a cappella dziedājumu, bet īpaši izcelt dažādos solistu tembrus, balsu krāsas, jaunos talantus, kuru mūsu korī tiešām netrūkst. Ļoti ceru, ka laika apstākļi šajā vakarā būs labvēlīgi. Nedaudz var līt, tas mūs nebiedē, galvenais – lai vējš būtu saudzīgs gan pret klausītājiem, gan dziedātājiem!” piebilst Aivis Greters. “Pārsteidzošā kārtā mums ir izdevies noorganizēt festivālu tikpat bagātu programmas ziņā, kā tas ir bijis katru gadu, ar vizuālo sadaļu ne mazāku kā citus gadus, ar pilnu muzikālo programmu, ieskaitot lielo koncertu Pils parkā, ar kino seansiem un ar teātra Grand Prix skati. Un, galvenais, nekas no tā nebūs attālināti un digitāli. Viss būs klātienē un ar īstiem mākslas darbiem un notikumiem, bet maksimāli ievērojot piesardzības pasākumus un norādes, kas no valsts un epidemiologu puses dotas kultūras pasākumu rīkotājiem. Pateicoties mūsu partneru un atbalstītāju stabilitātei un ticībai, un ar maksimālu atbildības sajūtu pret sabiedrības veselību, centīsimies pamazām atgriezties mākslas un mūzikas pasaulē, kas līdz šim bijusi ‘iesaldēta’,” šī gada programmu piesaka Juris Žagars. Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada domes, Koncertzāles “Cēsis”, kā arī a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze atbalstu. Biļetes pieejamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv. Informāciju sagatavojusi: Mairita Brice, Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja.
Šo piektdien, 31. jūlijā plkst. 20.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā Sigvarda Kļavas vadībā notiks kormūzikas koncerts “Paradīzes dziedājumi. Brukners un latvieši”. Latvijas Radio kora, ērģelnieces Kristīnes Adamaites un arfistes Jekaterinas Suvorovas veidotajā programmā sasaucas dažādu laikmetu garīgā mūzika – no Vīnes izcilā 19. gadsimta klasiķa Antona Bruknera sakrālajiem darbiem korim un ērģelēm līdz latviešu mūzikas virsotnēm – Maijas Einfeldes, Tālivalža Ķeniņa un Santas Ratnieces emocionāli piesātinātajiem opusiem. Ja Brukners savus garīgos ideālus meklējis Svēto rakstu latīņu tekstos, tad Santa Ratniece pievērsusies “Paradīzes” dziedājumiem” no Dantes “Dievišķās komēdijas” itāliski. Koncerts apliecinās, ka esam tik dažādi, taču šīs skaniskās lūgšanas spēj mūs vienot. Šo sestdien, 1. augustā plkst. 20.00 Cesu Laikmetīgajā mākslas centrā sāksies festivāla kino programma “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, kuras kurators ir filozofs Uldis Tīrons. “Tiks rādīta Arvīda Krieva nelielā filmiņa “Vainīgais” (1979). kas palikusi atmiņā kā neparasts skaņas un attēla saspēles paraugs latviešu kino. Lai gan Krievs vairāk pazīstams kā filmu “Aveņu vīns”, “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” un vairākus citu režisors, šī Augstāko režisoru kursu Maskavā diplomdarba īsfilma (33' ) ir nepelnīti aizmirsta. Filma “Vainīgais” (1979) veidota pēc Rūdolfa Blaumaņa stāsta “Slepkavas” motīviem un uzņemta Rīgas kinostudijā. Tās operators bija Dāvis Sīmanis, bet mūzikas autors – Mārtiņš Brauns. Spožs aktieru ansamblis – Rūdolfs Plēpis, Romualds Ancāns un Alvis Birkovs – spējuši uzburt drīzāk mistisku trilleri, nevis vienkārši literāra darba ekranizējumu. Spēcīgajam operatora darbam līdz ar jauneklīgu režiju izdevies radīt spožu kinematogrāfisku pērli, kura izturējusi gadu pārbaudi un kurai laiks atgriezties latviešu kino zelta fondā. Jāpiebilst, ka Rūdolfam Plēpim un Alvim Birkovam šis ir 70. jubilejas gads,” stāsta Uldis Tīrons. Kino programmas atklāšanas vakaru papildinās otra īsfilma - Pjēra Paolo Pazolīni Che cosa sono le nuvole? (“Kas tas ir – mākoņi?”, 1968). Nelielā filmiņa ir dižā itāļu režisora versija par mākslas un dzīves attiecībām: izspēlējot “Otello” ar marionešu-aktieru palīdzību, Pazolīni radījis aizkustinošu un jautru stāstu ar bēdīgām beigām. Abu režisoru – Arvīda Krieva un Pjēra Paolo Pazolīni - filmās skaņu celiņš ne vien pakārtojas aktieriem un situācijai, bet spēlē patstāvīga stāstnieka lomu. Atgādinām arī, ka līdz 28. augustam festivāla ietvaros Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā skatāma vizuālās mākslas izstāde “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, kurā piedalās mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte & Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule), savukārt koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā skatāma konkursa SEB stipendija glezniecībā finālistu darbu izstāde “Dienaskārtība”. Finālistu četrinieku veido jaunie gleznotāji: Madara Kvēpa, Laura Veļa, Ingrīda Ivane un Jānis Šneiders (kuratore Inese Rozentāla). Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada domes, Koncertzāles “Cēsis”, kā arī a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze atbalstu. Biļetes pieejamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī pasākumu norises vietās.
Mediju kontaktiem: Mairita Brice Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr. 29216158 E-pasts: Mairita.brice PIE hotmail PUNKTS com |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai saglabātu Gaujas plostnieku amata prasmes un popularizētu plosta siešanas tradīciju, kopš 1998. gada biedrība “Gaujas plostnieki” ik gadu organizē plosta siešanu un divu dienu plostnieku ekspedīciju pa Gauju. Šis ir veiksmīgs modelis elementa saglabāšanai mūsdienās, kas ne tikai praktiski uztur Gaujas plostnieku amata prasmes, bet arī sekmē tradīcijas atpazīstamību un novērtējumu sabiedrībā.
DZĒRBENES RADOŠĀ MĀJA MEMBERI projekta DABA RADA ietvaros no 29. jūnija līdz 4. jūlijam organizēja PAPĪRLIEŠANAS nodarbības. Te savās prasmēs apvienojās un ar citiem dalījās divas mākslinieces Ērika Māldere un Ērika Zutere. Tika izgatavoti rokas smēluma papīri no pašvārītas nātres un rabarberu šķiedrām, seniem papīratgiezumiem, herbarizētiem augiem, tabakas un no iepriekš samaltas baltas kokvilnas palagu un zilas džinsu masas. 
Turpinot projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”, laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” piektdienas, 10. jūlija, numurā varēsiet lasīt trešo stāstu par Jāzepa Vītola dienām un tās aptverošajām aktivitātēm, tostarp Vītolēnu nometni Gaujienas pagastā.
25. jūlijā plkst. 13.00 pie Kārļa Skalbes memoriāla muzeja “Saulrieti” atklās audiovizuālu teritorijas ekspozīciju “Ienāc pasakā!” Pasākumā eksponētās Latvijas Mākslas skolu audzēkņu zīmētās lielformāta pasaku ilustrācijas atdzīvinās Vecpiebalgas amatierteātris “Sumaisītis” un piedalīsies ilustrāciju autori. 
Ar Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” atbalstu Strenču pilsētas bibliotēkā no 13. jūlija līdz 7. augustam skatāma Aritas Strodes – Kļaviņas foto stāstu izstāde “Neērtie bērni”. Izstāde ir izvērsts un atbildīgs fotoprojekts, kam “Facebook” lietotāji varēja virtuāli sekot līdzi no 2018. gada aprīļa līdz oktobrim, kad fotogrāfijas tapa un tika sistemātiski publicētas. Tā autore Arita Strode- Kļaviņa projekta ietvaros fotografēja 15 ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
No 21. līdz 28.jūlijam Vecpuišu parkā aicinām apskatīt mākslinieces Ievas Jaundālderes darbu izstādi “Lidojums”. Izstāde ir arī labdarības projekts, gūtos ienākumus ziedojot mākslinieces veselības stiprināšanai.
Kokle skan cauri laikiem. Kokle ir saikne ar sevi un savām saknēm, ļaujot saklausīt mūžības elpu laikā, vietā un telpā. Lai radītu iespēju ikvienam interesentam – gan iesācējiem, gan lietpratējiem, padziļināti iepazīt un apgūt kokles spēli, Valmieras Kultūras centrs ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu īstenos projektu “Gara gaisma”.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs aicina baudīt 3. Starptautisko mākslas festivālu „Divi Jūliji”, kas notiks no 2020. gada 3. līdz 8. augustam Gulbenē. Festivāls veltīts Latvijas lietišķās mākslas meistariem Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874-1970), kuru dzimtās mājas ir Gulbenes pusē. Madernieks un Straume ir izcili 20. gs. dizaineri un tekstilmākslinieki.
Pirmdien, 27. jūlijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes Anitas Bormanes rakstu par amatierkoru kustību Vidzemē laikā starp Dziesmu svētkiem un Covid-19 krīzes iespaidā, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
Meistarklašu mērķis – organizēt Vidzemes jauniešiem īsas, intensīvas radošas, personības pilnveides meistarklases Stāmerienas pilī, balstoties uz pils un tās apkārtnes vēsturi - vokālās kamermūzikas apguvē, fotogrāfijas mākslā, daiļliteratūras runas prasmē, dokumentālo stāstu veidošanā (intervēšanā un stāstīšanā), veidojot izpratni par Romantisma laikmeta kultūras iezīmju pārnesi mūsdienās.
Lai saglabātu Gaujas plostnieku amata prasmes un popularizētu plosta siešanas tradīciju, kopš 1998. gada biedrība “Gaujas plostnieki” ik gadu organizē plosta siešanu un divu dienu plostnieku ekspedīciju pa Gauju. Šis ir veiksmīgs modelis elementa saglabāšanai mūsdienās, kas ne tikai praktiski uztur Gaujas plostnieku amata prasmes, bet arī sekmē tradīcijas atpazīstamību un novērtējumu sabiedrībā.
Lai vasarīgi laiskā atmosfērā baudītu kino, aicinām 25. jūlijā plkst. 21.00 Valmiermuižas parkā brīvdabas seansā skatīt Kaspara Rogas pilnmetrāžas filmu „Meklējot Mr. Kauliņu”. Tā ikvienu aizvedīs ne tik vien tālākā ceļojumā ārpus valsts robežām, bet arī ļaus cieši ieskatīties sevis un draudzības izzināšanas procesos!
Pēc klusāka vasaras sākuma augusta un septembra mēneši solās būt notikumiem bagāti. Vidzemes kultūras programmas 2020 atbalstīto pasākumu klāstā ir dažādi interesanti notikumi. Ieskaties tajā un izvēlies sev piemērotāko!
Valmieras muzeja Izstāžu namā 24.jūlijā plkst.12.00 tiks atklāta mākslinieces Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde “Apziņas fiksācijas”.
Valmieras dzimšanas dienas svinību nedēļā tiek uzsākta Valmieras pils ZR mūru restaurācija un konservācija, kā arī jaunā Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība un Vecās aptiekas ēku pārbūve.
Valmieras muzeja Garšaugu dārzā no 24.jūlija plkst.20.00 līdz 26.jūlija vakaram būs atvērta ainavas izstāde "Putnu dārzs" – vieta, kur nesteidzīgi baudīt dārza dabisko un papildināto māksliniecisko vidi, kur salidojuši arī teiksmaini putni un piesēduši mistiski tēli.
25. jūlijā tiks atklāts Mākslas festivāls “Cēsis 2020”, kura uzmanības fokusā šogad ir skaņa, lai COVID-19 pēckrīzes laikā, kad taktilās maņas ir ierobežotas, trenētu klausīšanās un sadzirdēšanas prasmes.
Mākslas festivāls “Cēsis 2020” šonedēļ piedāvā koncertu Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, kurā skanēs Antona Bruknera, Tālivalda Ķeniņa, Maijas Einfeldes un Santas Ratnieces emocionāli piesātinātie sakrālie darbi Radio kora, ērģeļu un arfas interpretācijā, un Kino programmas “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam” atklāšanu, kurai programmas kurators - filozofs Uldis Tīrons izvēlējies divas spilgtas īsfilmas.