Arhīva kalendārs

« November 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30 

No 20.09.2020. līdz 20.11.2020. Mālpils kultūras centrā apskatāma gadskārtējā mākslinieku biedrības "Sidegunde" plenēra izstāde "Vizuālais stāsts. Saskare".

Mālpils Mūzikas un mākslas skola Vidzemes kultūras programmas ietvaros organizēja izstādes apskati un radošas darbnīcas pirmssskolas un skolas vecuma bērniem. Vispirms bērni kopīgi noskaidroja, kas tad īsti ir ainava, Vidzeme un plenērs, kā top gleznas un kā uz tām skatīties. Pēc izstādes apskates, bērni iejūtās detektīvu lomā un mēģināja sameklēt fotografēta fragmenta atrašanos izstādes darbos. Kad ar krāsainu fragmentu atrašanu jau sāka padodiet tīri veikli, tad uzdevums tika sarežģīts – meklējām fragmentu no melnbalta attēla. Noslēgumā bērni iejūtās mākslinieku ādā – uz lapas, kur uzlīmēts kāda darba fragments, bija jāmēģina to turpināt un papildināt veidojot savu Vidzemes ainavu. Pateicoties Vidzemes kultūras programmas atbalstam, bija iespēja strādāt ar kvalitatīviem materiāliem un sasniegt labus rezultātus.

Izstādi apmeklēja un tajā darbojās Mālpils PII “Māllēpīte” vecāko grupu audzēkņi, Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupas, kā arī Mālpils novada vidusskolas pirmo klašu audzēkņi.

Lai ar bērnu veikumu varētu iepazīties arī viņu ģimenes un citi interesenti, no 13. – 20. novembrim paralēli plenēra izstādei, kultūras nama telpās tiks iekārtota bērnu darbu pop–up Izstāde. Pēc tam daļa izstādes ceļos uz Allažu pamatskolu.

Vienlaikus darbnīcas notika Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, savu ainavu zīmējot un gleznojot uz telpiska pamata – kuba, tāpat kā mazajiem, darbu sākot ar iedziļināšanos plenēra izstādē un konkrēta autora darba fragmenta papildināšanu.

Mākslas skolas audzēkņu darbus no 4. novembra var apskatīt Mālpils novada vidusskolas bibliotēkā.

Darbnīcas un izstādes tiek rīkotas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu.

Informāciju sagatavojusi: projekta vadītāja Ērika Zutere, zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668.

Grāmata "Kalngale – piejūras vējos" ir otra biedrības “Kalngalieši” dāvana Latvijas simtgadei Kalngales ciemam un tās iedzīvotājiem.

 Izdevniecība “Latvijas Mediji” ir izdevusi biedrības “Kalngalieši” vairāku gadu gaitā rūpīgi apkopotu apkaimes pētījumu – grāmatu “Kalngale – piejūras vējos”. Lauvas tiesu satura veidošanā paveicis kalngalietis ar stāžu – Visvaldis Voins, kurš gadu gaitā apmeklējis visas apkaimes dzimtas un mājas, lai vīzija par seno ciemu starp jūru un Eimuru pļavām izvērstos aizraujošā stāstā – sava laikmeta dokumentējumā.

Ar novadpētnieka precizitāti viņš vācis foto liecības un dzimtu sāgas, pats būdams neglābjams optimists, kurš droši tic Kalngales nākotnei. Ciema vēsturē bijuši uzplaukuma un panīkuma gadi – no pajūgiem izdangātā kāpu ceļa, pa kuru zirgi pēdējiem spēkiem vilka ratus un ragavas ar tīkliem uz jūru, līdz augšupejai kolhoza “Ādaži” laikā, kad Kalngalē bija bagātās saimniecības trešā brigāde. No kūpinātām vistiņām un zelta smiltīm liedagā līdz “ubagu lomiem”, kad jūra bija kļuvusi skopa un cieminiekiem pagriezusi muguru. Tomēr visos laikos Kalngalē ir dzīvojuši dvēselē bagāti un ar asu prātu apveltīti cilvēki – par to arī šis stāsts, kas savu dienasgaismu ierauga Latvijas valsts proklamēšanas svētku priekšvakarā.

Biedrība “Kalngalieši” ir pateicīga visiem tiem, kas finansiāli un ar vēsturiskajām liecībām atbalstīja grāmatas tapšanu. Kā arī mūsu lielākajiem atbalstītājiem – Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, AS “Latvijas Valsts meži” un Carnikavas novada pašvaldībai, kas palīdzējuši manuskriptam tikt līdz izdevniecībai. Bet vislielākais paldies izdevniecībai “Latvijas Mediji” un projekta vadītājai Jūlijai Dibovskai.

Grāmata jau novembra otrajā pusē nonāks pie lasītājiem.

Informāciju sagatavojusi: Gunita Dzene.

Pirmdien, 30. novembrī, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes Anitas Bormanes rakstu par bērnu tradicionālo muzicēšanu Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Noskaidrosim, kāda situācija Vidzemē ir ar bērnu folkloras kopām, kā tās ietekmējis pandēmijas laiks un, kas tām raksturīgs, skatoties pa dažādām teritorijām, ņemot vērā valodas, vai arī kādas citas tradīcijas, piemēram, dziedāšanas veida, īpatnības.

Sarunās ar fokloristi, filozofi, bērnu folkloras kustības „Pulkā eimu, pulkā teku” krustmāti Māru Mellēnu, kā arī Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas folkloras kopas „Tīne” vadītāju Ingunu Žogotu un Lēdurgas folkloras kopas „Putni” vadītāju Ilzi Kļaviņu atklāsim, kas ir vissvarīgākais šīs nemateriālā mantojuma tradīcijas saglabāšanā un kāpēc folkloras kopas vadītāja darbs ir tik nozīmīgs. 

FOTO NO LĒDURGAS KULTŪRAS NAMA FOLKLORAS KOPAS „PUTNI” ARHĪVA
Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas “Putni” dalībnieki dzied, spēlē ģitāru, bungas, retāk stabuli, kokli, kontrabasu un katrs prot arī atdarināt kādu putna dziesmu.

 „Parasti folkloras kopu vadīšana cilvēkiem ir sirdsdarbs, tomēr vajag jau arī kādu maizes darbu. Līdz ar to laiks ir ierobežots, tomēr tas, kas viņiem ir jāprot un jāizdara, prasa renesanses laikmeta cilvēka vērienu – jāvar bērnam iemācīt stāstīt, dziedāt, dancot, spēlēt instrumentus un vēl to visu salikt kopā,” uzskata M. Mellēna. Eksperte arī teic: ja runājam par noteiktu tradicionālās kultūras izpausmju kopumu, tad Vidzemē tas ir ļoti daudzveidīgs.

„Folkloras kopas pārsvarā izveidojas tur, kur ir kāds entuziasts, vilcējs. Dažreiz no tā viena viss arī sākas un veidojas. Arī mums ar bērnu folkloras kopu bija tāpat – kad pārnācu dzīvot uz Koknesi no Ikšķiles, 90. gados bija folkloras kustības vilnis. Skolās daudz kur Latvijā toreiz notika baltās stundas ar folkloras mācību, un arī es biju viena no tiem, kas tās sāka. Kokneses vidusskolā tās ir joprojām,” stāsta Inguna Žogota , Kokneses bērnu folkloras kopas „Tīne” vadītāja, kura koordinē arī bērnu folkloras kustību Piedaugavā.

„Mums ir svarīga doma, ka tautas tērps nav noliekams kultūras nama noliktavā un paņemams tikai uz koncertu, jo tad tajā nejūtas brīvi. Brīvi ir tad, ja šo tērpu iedzīvini, padari par savu, ar to dzīvojies,” uzskata Krimuldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas “Putni” vadītāja Ilze Kļaviņa. „Putni” ir atpazīstami visā Latvijā – arī tādēļ, ka valkā 12. gs. arheoloģiskos tērpus, kas ir pašu un vadītājas darināti.

Informāciju sagatavojusi: A. Bormane.

Jau sesto reizi norisināsies Valmieras muzeja rīkotā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Vēstures pētnieki un topošie zinātnieki prezentēs savus jaunākos pētījumus Baltijas vēsturē. Ikviens interesents 27. un 28.novembrī aicināts klausīties lasījumus tiešsaistē Valmieras muzeja Youtube kanālā.

Jauni atklājumi par akmens laikmeta liecībām Burtnieka ezera apkaimē, slimnīcu arhitektūras attīstība 20.gadsimtā Lietuvā, nacionālo partizāņu cīņas Valmieras apriņķī, Pokaiņu svētvietas fenomens u.c. – tik dažāds un plašs ir tēmu loks. Programma skatāma >>šeit<<.

Publicitātes foto.

Tiešsaistē tiksies vēsturnieki no dažādām sadarbības organizācijām – Latvijas Universitātes, Tartu Universitātes (Igaunija), Vītauta Dižā Universitātes (Lietuva), Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīva, Daugavpils Universitātes, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Dobeles Novadpētniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja. Priekšlasījumus veiks ne tikai esošie un topošie vēsturnieki, bet dažādas nozares pārstāvoši topošie speciālisti vai jau augstskolu absolventi.

Tā kā dalībnieki būs arī no Lietuvas un Igaunijas, konferencē būs divas darba valodas – latviešu un angļu.

Konferenci rīko Valmieras muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu, ar kuru sadarbība notiek jau septīto gadu.

Pēc katras konferences pētījumi tiek apkopoti elektroniskā izdevumā, kas pieejams Latvijas Universitātes datubāzē. Turklāt kopš 2015. gada tie pieejami arī drukātā formātā.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410

Pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 ietvaros finansētajam projektam, Cēsu Centrālās bibliotēkas mājaslapā www.biblioteka.cesis.lv ieviesta digitālo izstāžu sadaļa, kurā šobrīd skatāmas un lasāmas vairākas ar novadpētniecību saistītas informatīvas ekspozīcijas.

Tīmekļa vietnē plašam interesentu lokam pieejamas ekspozīcijas:

  • Cēsis – viena no Hanzas savienības pilsētām,
  • “No zobena saule lēca” – Cēsu kaujām 100,
  • Cēsu bibliotēkai 100,
  • Fotomateriāli no laikraksta “Druva” rubrikas “Pastaigā” – vēsturiskajā Cēsu rajonā kādreiz un tagad.

Darbs pie tematisko izstāžu plānošanas, sagatavošanas un digitalizēšanas turpinās.

Skatiet, lasiet un uzkrājiet zināšanas par Cēsīm un vēsturiskā Cēsu rajona novadu kultūrvērtībām!

Informāciju sagatavoja:
Cēsu Centrālās bibliotēkas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Krista Annija Lauberga

Laikraksts Alūksnes un Apes novadiem “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” turpina īsteno projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”. Piektdienas, 27. novembra, numurā stāstīsim par Pededzes pagasta unikālajām tradīcijām - Masļeņicu, kas nākamgad svinēs 55 gadskārtu un šogad nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālo kāzu rituālu.

Vislabāk par šīm pierobežas pagastam nozīmīgajām vērtībām var pastāstīt Pededzes pagasta tautas nama vadītāja Tatjana Steklova, kura pētījusi tās abas, un Masļeņicā katru gadu pārsteigusi ne tikai ar tradicionālo, bet arī ar jaunu norišu iedzīvināšanu. Tādēļ ar viņu galvenā saruna. Publikācijā par pavasara svētku pirmsākumiem Pededzē atmiņās dalās arī citi laikabiedri. Tāpat stāstām, kā šīs tradīcijas varētu attīstīties nākotnē.

Masļeņicas svētki Pededzē vienmēr izceļas ar īpašu vieskolektīvu uzstāšanos, kas svētkiem piedod pierobežas kolorītu. Attēlā – Pededzē uzstājas folkloras kopa “Lavrovskije ģevčata” no Lauriem, Pleskavas apgabala. Foto: Sandra Apine, “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Šis būs jau septītais stāsts stāstu sērijā par Alūksnes un Apes novadu pierobežas unikālajām tradīcijām. Līdz šī gada decembrim taps kopumā astoņas publikācijas laikrakstā un portālā,  gan  stāstu, gan multimediālā formā, saglabājot un popularizējot liecības par mūsu kopējo unikālo nemateriālās kultūras mantojumu.

Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāla pētniecības procesā pagastā atrasta un restaurēta 20 gadsimta sākuma kāzu kleita, līgavaiņa krekls, jostas, dvieļi, cimdi un citi senie Pededzes apvidus sadzīves priekšmeti. Attēlā – tērpus demonstrācija. Foto: Sandra Apine, “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Kādas ir kultūras un tradīciju saglabāšanas aktivitātes mūspusē, kas ir cilvēki un organizācijas, kas tradīciju nes no paaudzes paaudzē, kā to mūsdienās  iedzīvina? Par to laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” šogad vēsta saviem lasītājiem. Vēl stāstīsim par Veclaiceni kā latviešu un igauņu kultūras mijiedarbes vietu.

Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. 

Informāciju sagatavojusi:
Sandra Apine, projekta vadītāja
T. 29894829, sandra.apine PIE aluksniesiem PUNKTS lv

Līdz 30. decembrim ikvienam vidzemniekam ir iespēja nobalsot par svarīgākajiem kultūras virzieniem reģionā, tā izsakot viedokli par to, kādām kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros 2021. gadā.

Vidzemes plānošanas reģions jau 14. gadu gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kurā iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.

Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā aktuālākās kultūras prioritātes, balstoties uz nozares ekspertu viedokli, pētījumiem kultūras nozarē, plānošanas dokumentiem un kopš pagājušā gada –  arī vidzemnieku viedokli. Līdzīgi kā pērn, arī šogad sabiedrības balsojuma rezultāts būs būtisks konkursa nolikuma veidošanā, definējot tās kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus 2021. gadā.

Vidzemes plānošanas reģions saredz, ka līdz ar sabiedrības iesaisti kultūras prioritāro jomu noteikšanā, konkursam iesniegtie projekti kļūs daudzveidīgāki un arī iedzīvotāju interesēm atbilstošāki. Tāpat ikviens tiek aicināts savu izvēli izdarīt, ņemot vērā arī šī brīža izaicinājumus, ar ko sastopas kultūras nozare.

Paust viedokli var līdz šī gada 30. decembrim, aizpildot tiešsaistes anketu – https://ej.uz/parkulturuvidzeme, kā arī vairākās vietās klātienē.

Šobrīd klātienē aptauja pieejama apmeklētājiem šādās iestādēs: Valkas novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Lubānas pilsētas bibliotēkā, Lubānas novada Meirānu bibliotēkā, Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā un Alūksnes novada bibliotēkās, Gulbenes novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, kā arī Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižas Pagastmājā, Kauguru pagasta bibliotēkā, Brenguļu pagasta pārvaldē un bibliotēkā, Brenguļu sporta centrā "Kaimiņi", Pārgaujas novada bibliotēkās, Valmieras Kultūras centrā un Valmieras integrētajā bibliotēkā; Vecpiebalgas novada bibliotēkās; Varakļānu tautas bibliotēkā.

Pagājušajā gadā viedokli pauda 726 iedzīvotāji un balsojuma rezultāts iekļauts konkursa nolikumā.  Papildus, pamatojoties uz vidzemnieku ieteikumiem, šogad izveidota jauna tematiskā prioritāte – sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība.

2020. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 149 projekti par kopējo summu 637 373 EUR. Atbalstīti – 69 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem un aktivitātēm: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma

Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2021. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv

Kultūras programmu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem reģionos.


*Vizuālā materiāla tapšanā izmantoti konkursā "Vidzemes kultūras programma 2020" iesniegto un realizēto projektu “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”; koncerts "Vidzemes talanti"; "Stāmerienas pils romantisma meistarklases"; “Kuļam un kaļam” meistardarbnīcas Valmiermuižā; Faktu papildinājums kartē ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs”; Audiovizuāla ekspozīcija „Ienāc pasakā!”; “Seviļas kaislības Sēļu muižā”; Tautas mūzikas diska izdošana; “Gaujas plostnieku tradīcija” (Foto autors: Annija Ratniece); “Gudra izaugsme: Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģija” (Foto autors: Jānis Ūdris); Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana (Foto autors: Uģis Brālēns) publicitātes foto.

Iedzīvotāju aptauja īstenota projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.