Arhīva kalendārs

« June 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930 

Biedrība “Pie Kraujas” sadarbībā ar fotogrāfu Reini Fjodorovu uzsākt Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītu projektu “Aronas stāsti”. Projekta realizācija jau ir uzsākta un tiks īstenota līdz septembra vidum, kad sabiedrībai būs pieejams multimediāls stāsts 10 minūšu garumā. Stāstu sērija ir pētnieciski un mākslinieciski augstvērtīgs darbs, kas dokumentēs Aronas krastos dzīvojošos cilvēkus un diskutēs par dzimtas stāstu kultūrvēsturisko nozīmi veidā, kas ir pieejams un saprotams gados jaunākai auditorijai.

Projekta vēstījuma pamatā ir Reiņa Fjodorova sen lolotā ideja par dzimtasstāstu izzināšanu un iepazīšanos ar cilvēkiem, kas dzīvo un saimnieko Aronas upes krastos. Reiņa vecvectēvam Viktoram Balodim pirms 100 gadiem piederēja vilnas dzirnavas Aronas upes krastos. Viktora pēkšņā nāve un tam sekojošie okupācijas režīmi izdzēsa jebkādas liecības par šo vēsturisko personību, tāpēc autors vēlējās iepazīt un dokumentēt citu, Aronas upes krastos dzīvojošo, ģimeņu dzimtu stāstus. 

Aronas upes krastos, kas 44 kilometru garumā stiepjas caur Madonas un Pļaviņu novadiem, pagājušā gadsimta sākumā ir dzīvojušas vairāki desmiti ģimeņu. Mūsdienās viena daļa no šīm dzimtām ir zudušas, bet otra daļa turpina apdzīvot Aronas krastus un saudzīgi glabāt savus stāstu. 

Projekta ietvaros tiks meklētas ģimenes, kas dzīvo Aronas upes krastos, lai ierakstītu intervijas par viņu dzimtu stāstiem, kā arī fotogrāfs katram izveidos portretu, kur modelis pozē Aronas upē. Projekta ietvaros tiks izveidoti 18–20 portreti. Portreti tika veidoti dažādās vietās uz Aronas upes. Katru modeli ir paredzēts fotografēt Aronas upē pēc iespējas tuvāk vietai, kur atrodas viņa mājas. 

Publicitātes fotogrāfija. Fotogrāfs: Reinis Fjodorovs

Gala rezultāts tiks izplatīts izmantojot mūsdienu iespējas – caur sociālajiem tīkliem (facebook.com, youtube.com un vimeo.com platformām). Projekts būs brīvi pieejams internetā un ilgtermiņā rosinās auditorijas interesi par saviem dzimtas stāstiem, tādejādi aktualizējot piederību konkrētajai vietai – mājai, kopienai, pilsētai vai valstij. Multimediālais projekts varētu kalpot kā materiāls, kas tiek izmantots audzināšanas vai vēstures stundās, lai diskutētu par dzimtas stāstu nozīmi.

Tiek aicināti pieteikties Aronas upes apkārtnē dzīvojošie, kuriem vēlētos piedalīties projekta realizācijā un dalīties ar saviem dzimtu stāstiem. Interesentiem zvanīt Reinim Fjodorovam par tel. 26980621 vai rakstīt uz epastu rfjodorovs PIE gmail PUNKTS com.

 

Informāciju sagatavoja:
Ilze Sauša
Projekta „Aronas stāsti” vadītāja
Tel. 20067030

Sadarbībā ar Mazsalacas novada Ramatas pagasta Kultūras centru un Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Vidzemes kultūras programmu tiek uzsākts projekts "Akmens Kundziņš". Tā pirmā tikšanās notiek Mazsalacas Mūzikas un Mākslas skolā (MMMS) (brīvā dabā) 7. jūnijā. MMMS audzēkņi iepazīsies ar gleznotāja Pētera Kundziņa daiļradi, un nodarbības turpināsies Ramatas pagasta centrā pie Kultūras centra. Ramatas pagasta bērni tiek gaidīti uz animācijas filmas scenārija darbnīcu 07.06.2021. plkst. 14:00.

Projekta turpinājums notiks 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī. Sekojiet līdzi aktualitātēm.

Informāciju sagatavojusi
Sandra Zondaka
Kultūras centra vadītāja,
Ramatas pagasts

Projekta “Māksla Kvadrātā” ietvaros 26. maijā notika Elitas Patmalnieces meistarklase Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā (VDMV). Meistarklasē piedalījās profesionālās ievirzes izglītības programmas izglītojamie, kuri apgūst profesionālās ievirzes izglītības programmu "Vizuāli plastiskā māksla".

  

Publicitātes foto

Meistarklases laikā izglītojamie iepazinās ar mākslinieci Elitu Patmalnieci, tās radošo darbību, orģināldarbiem - gleznām, kleitām, skicēm, apguva dažādas mākslas darbu radīšanas tehnikas, attīstīja radošumu. Praktiskajā meistarklases norises laikā radīja mākslas darbus, skices un gleznas, kuras eksponēs mākslas darbu izstādē VDMV galerijā K2 un vestibilā septembrī un oktobrī. 

 

    Publicitātes foto

Par veiksmīgu meistarklases organizēšanu un realizēšanu pateicamies VDMV pedagogiem: Indrai Cālītei, Dacei Brizauskai, Ilzei Ērglei-Vanagai, Sabīnei Piturai, Diānai Kokorēvičai, Inesei Andersonei kā arī VDMV direktorei Inesei Mētriņai un visiem iesaistītajiem skolas tehniskajiem darbiniekiem. 

Plānots, ka 14. jūnijā norisināsies vēl divas profesionālo mākslinieku meistarklases - gleznotāja Andra Eglīša un video mākslinieces Katrīnas Neiburgas vadībā. 

Projekts “Māksla Kvadrātā” tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts meži, Valsts kultūrkapitāla fonda un Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu. Ar Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Vidzemes kultūras programmu projektu atbalstu, VDMV 2018. un 2019. gadā jau ir notikušas profesionāļu vadītas meistarklases dizainā. Šāda izglītības forma ir kļuvusi par VDMV nepieciešamību un tradīciju ilgtermiņā.

Informāciju sagatavojusi:
Laine Uzulēna
Valmieras Dizaina un Mākslas vidusskola
Kultūras projektu vadītāja

Projekta “Māksla Kvadrātā” ietvaros 14. jūnijā notiks gleznotāja Andra Eglīša gleznošanas meistarklase un scenogrāfes Katrīnas Neiburgas video mākslas meistarklase brīvdabas izstādē “SAVVAĻA” (Jaundrusti, Drustu pagasts).

Projekts “Māksla Kvadrātā” tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, AS "Latvijas valsts meži", Valsts kultūrkapitāla fonda un Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu.

Meistarklasēs piedalīsies Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) profesionālās vidējās izglītības programmas 20 izglītojamie, kuri apgūst prof. vidējās izglītības programmas: “Apģērbu dizains”, “Reklāmas dizains”, “Interjera dizains” un “Multimediju dizains” un profesionālā priekšmeta pedagogi: I. Lapiņa-Strazdīte, G. Karāne, I. Cālīte, K. Vītiņa, L. Uzulēna un P. Rozītis. Gleznošanas meistarklases laikā izglītojamie iepazīsies ar gleznotāju, LMA Glezniecības katedras  vadītāju un docentu Andri Eglīti, tā radošo darbību, orģināldarbiem, apgūs dažādas mākslas darbu radīšanas tehnikas zemes toņu glezniecībā, iepazīsies ar laikmetīgo mākslu un konceptuālo mākslu. Video mākslas meistarklases laikā izglītojamie iepazīsies ar  scenogrāfi un video mākslinieci Katrīnu Neiburgu, tās radošo darbību, apskatīs publiski nepieejamus video darbus, apgūs dažādas video mākslas darbu radīšanas tehnikas, papildinās zināšanas scenogrāfijā un režijā, iepazīsies ar laikmetīgo mākslu un konceptuālo mākslu. Meistarklases norisināsies mākslinieka A. Eglīša darbnīcā un brīvdabas izstādē “SAVVAĻA”, kuru atklās 12. jūnijā. Izstādes apmeklējums plānots kā pārgājiens, kura laikā iepazīsies ar laikmetīgās mākslas darbiem brīvdabā. Jāatzīmē, ka Izstādē “SAVVAĻA” 2020. gadā ir izstādīti 18 latviešu un ārzemju laikmetīgo mākslinieku darbi – šogad izstāde tiek paplašināta ar vēl 21 jaunradītu mākslas objektu. Izglītojamie  gleznos iepazīstot zemes toņu glezniecību, papildus fotografēs dabu un  darbu radīšanas procesu, radītās gleznas autortehnikā eksponēs mākslas darbu izstādē VDMV galerijā K2 un vestibilā septembrī un oktobrī.

  

Ar Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Vidzemes kultūras programmu projektu atbalstu, VDMV 2018. un 2019. gadā jau ir notikušas profesionāļu vadītas meistarklases dizainā. Šāda izglītības forma ir kļuvusi par VDMV nepieciešamību un tradīciju ilgtermiņā.

Informāciju sagatavojusi:
Laine Uzulēna
Valmieras Dizaina un Mākslas vidusskola
Kultūras projektu vadītāja


Sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, Latvijas valsts mežiem, Vidzemes plānošanas reģionu un Mazsalacas novada pašvaldības Ramatas pagasta Kultūras centru tiks īstenots projekts "Akmens Kundziņš". Projektā tiks organizētas meistardarbnīcas bērniem un jauniešiem vecumā no 6-15 gadiem - animācijas, kultūrvēstures, mūzikas, veidošanas, skatuves runas un mākslas pamatu iemaņu apgūšanai.

Projekta būtība ir Mazsalacas novada kultūrvēstures izpēte caur kino (animācija) prizmu, iesaistot bērnus atraktīvā un interaktīvā pasākumā, radot kvalitatīvi jaunu kultūras produktu – bērnu veidotu animācijas filmu "Akmens Kundziņš".

Filmas scenārijs tiks veidots balstoties uz  novada teikām un pasakām. Bērnos un jauniešos radot labāku izpratni par kultūrvēsturisko objektu vērtību, to nozīmību, lai pieaugot un attīstot savas prasmes, turpinātu iepriekšējo paaudžu iesāktos darbus un stiprinot vietējās kopienas identitāti.

Projekta rezultātā būs apskatāma animācijas filma "Akmens Kundziņš" un izstāde ar animācijas filmas zīmējumiem.

Nākamā projekta "Akmens Kundziņš" meistarklase būs mūzikas, to vadīs Julgi Stalte Ramatas pagasta estrādē 2021. gada 11. jūnijā plkst.16:00.

Informāciju sagatavojusi
Sandra Zondaka
Kultūras centra vadītāja,
Ramatas pagasts 

 

Pēc divu gadu darba kapela “Karikste”, Danču krātuve un Eināra Lipska ierakstu studija ir sagatavojusi un izdevusi danču grāmatiņu – disku ar 23 dažādiem sadancošanās dančiem – “Vidzemes danči un ne tikai”.

“Šis disks ar grāmatiņu ir unikāls projekts, kurā kapelas “Karikste” enerģētiskais skanējums apvienojumā ar plašajiem danču aprakstiem, zīmējumiem un notīm atspoguļo latviešu dančus vieglā un saprotamā formā,” tā par projektu stāsta Danču krātuves vadītājs Sandis Zučiks. “Es ceru, ka šis būs noderīgs materiāls gan mūzikas mīļiem, gan arī danču pratējiem.”

Diskā iekļauti kapelas mūziķu iecienītākie danči. Te atrodami gan seni Vidzemes danči, gan jaunākas pagājušā gadsimta modes dejas, kā arī dažādi sadancošanās danči.

Aizkraukles novada kultūras nama kapelas „Karikste” mērķis ir tautas muzicēšanas tradīciju pārmantošana un popularizēšana. Lustīgas un enerģiskas dziesmas dziedātas un spēlētas Latvijas tautas mūzikas svētkos, festivālos, tajā skaitā folkloras festivālā "Baltica", tradicionālo danču pasākumos, latviešu gadskārtu svinībās un Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Kapela piedalījusies folkloras festivālos Lietuvā, Horvātijā, Ungārijā, Polijā, Somijā un Melnkalnē, kā arī daudzos citos koncertos un svētkos visā Latvijā.

23 dančus iespēlējuši un iedziedājuši Līga Butāne (vijole), Karīna Zelezneva (vijole), Edvīns Miķelsons (vijole), Elita Tipaine (cītara, mandolīna), Jānis Ostrovskis (kontrabass), Ivica Jendrok (kontrabass), Pēteris Ukrins (bungas, bubins), Agita Reisa-Nielsen (stabule), Anita Ostrovska (akordeons, balss), Adrija Korsakaite (balss), Solvita Baumane (balss), Emīlija Zemniece (balss), Jānis Cielavs (balss).

Savukārt grāmatiņas izstrādē piedalījusies Danču krātuves komanda un draugi: Anita Ostrovska (nošu pieraksts), Sandis Zučiks (teksts), Daina Kjakste (dejas apraksti), Beāte Daņilova (zīmējumi), Džeina Dzimtā (teksta redaktore).

Projekts tapis ar Latviešu Fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.  

Grāmatiņa pieejama Jāņa Rozes grāmatnīcās, veikalā “Upe” Vecrīgā, kā arī rakstot sociālajā platformā Facebook lapā – Danču Krātuve.

 

Sagatavoja Ieva Zīlmane

Biedrības “Danču krātuve” sabiedrisko attiecību speciāliste.

Kontakti: Biedrība danču krātuve - Sandis Zučiks, 26320128. Kapela Karikste vadītāja Anita Ostrovska 29497587.

Audekla vietā koka soliņš, izstāžu zāles – Valmieras pilsētvide, turklāt skatītājiem ir iespēja mākslas darbu ne tikai apskatīt, bet arī tajā iesēsties. Tādi ir Valmieras Mākslas soliņi. Arī šogad valmieriešus un pilsētas viesus priecē jauni mākslinieku apgleznoti soliņi. Aicinot pastaigāties gar pilsētas galveno ielu – upi Gauju, Mākslas soliņi izvietoti jaunā maršrutā Gaujas abos krastos.

Saka, ka acis ir dvēseles spogulis un tās daudz pastāsta. Vai arī soliņam var būt acs un ko tajā katrs varam ieraudzīt, uzzināt aicina mākslinieks Juris Dimiters. Šī būs jau otrā reize, kad soliņa gleznojumā ieraudzīsim viņa neparasto rokrakstu. Soliņu aicinām apskatīt pie Valmieras Mūzikas skolas.

Publicitātes foto

Arī mākslinieks Andris Vītoliņš otro reizi audeklu nomainījis pret soliņa dēļiem. Par gleznu “Mūžība”, kas rotās soliņu, mākslinieks saka: “Savā darbā es pieskaros pārlaicīgām pasaules vērtībām. Dimants ir kā simbols, runājot par procesiem, kam ir mūžības nozīme. Manuprāt, par šādām fundamentālām vērtībām ir nozīmīgi domāt, jo šobrīd vairumu domu un ideju ātrumā sagrābstām interneta dzīlēs.” Soliņš novietots pie Kazu krācēm.

Tieši šobrīd mākslinieces Patricijas Brektes-Pannetjē darbnīcā top Mākslas soliņš. Vai tam būs kāda saistība ar mākslinieces iepriekš radīto gleznojumu – zivīm, kas mīt pie Valterkaniņa, uzzināsim jūnija beigās, kad uz Valmieru ceļos mākslinieces jaunākais darbs.

Neparastos mākslas darbus rada arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) audzēkņi. Šogad soliņa gleznojumu veidojusi VDMV Reklāmas dizaina nodaļas 3.kursa audzēkne Dārta Zane Jēgere pasniedzējas Ievas Lapiņas-Strazdītes vadībā. Viņas darbs ar nosaukumu “Deficīts saskarsmē” skatāms Krāču kaktā. “Tā ir atsauce uz pandēmijas rādītājiem apstākļiem, kas lieguši tik ierastas un pašsaprotamas lietas kā nejaušus pieskārienus, siltus apskāvienus un otram veltītu smaidu, kuri vēl šobrīd tiek distancēti un slēpti maskās," stāsta Dārta Zane Jēgere.

Mākslas soliņi Valmieras pilsētvidi papildinās jau sesto gadu, taču turpmāk tiem būs jauns maršruts – gar Gaujas abiem krastiem. Tādējādi mākslinieka Pētera Līdakas apgleznotais soliņš, kas šobrīd atrodas pie tilta pār Gauju, atainojot lidaparātus ar propelleriem, riteņus un spārnus, tiks pārvietots virs ziedu uzraksta “Valmiera”. Klāva Lora īpašā tehnikā – tekstila pigmenti un rūsas efekts – apgleznotais soliņš, kas šobrīd ir Cēsu un Rūpniecības ielas krustojumā, tiks novietots pie Kazu krācēm. Turpat netālu jaunā mājvieta būs arī Kristīnes Kutepovas apgleznotajam soliņam (šobrīd Rīgas ielā 20), kura dažādie raksti un simboli stāsta par pasaules uzbūvi un ceļa meklējumiem. Pie Kazu krācēm turpmāk līs ķiršu lietus – Signes Vanadziņas šobrīd pie Valmieras Kultūras centra novietotais soliņš. Krāču kakts jaunā mājvieta būs VDMV audzēkņu Elzas Andersones, Elīnas Žurovļevas un Robertas Solovjovas darbam, kas tapa pasniedzējas Ivetas Gudetas vadībā. Šis soliņš aicina piesēst mākoņos, jaunajiem māksliniekiem atainojot izcilā mākoņu gleznotāja Pētera Kundziņa ainavu.

Tāpat Valmieras Mākslas soliņu kolekcijā ir Elitas Patmalnieces apgleznotais soliņš pie Valmieras pilsdrupām, aicinot baudīt nakts kluso dabu. Paula Zariņa-Zēmane pie Valmieras Mūzikas skolas iedzīvinājusi mazu cilvēciņu – ainavas vērotāju un domātāju. Turpat blakus ir Ievas Iltneres radītais darbs, izvēloties ornamentālu gleznojumu un dodot savam soliņam vārdu “Gaujas indiāņi”. Virs ziedu uzraksta “Valmiera” dabas skaistumu un īpašo noskaņu atainojuši Vija Zariņa un Kaspars Zariņš. Vilipsōna vadmotīvs soliņa gleznojumā bija mīlestība. Aleksejs Naumovs Gaujas krastā “novietoja” laivas un kuģus. Anna Heinrihsone, apgleznojot soliņu pie Kazu krācēm, domāja par pavasari un vaboles saredzēja kā dzīvus dārgakmeņus. Turpat blakus pavasarim raksturīgais košums valda arī Helēnas Heinrihsones mākslas darbā, atainojot viņai raksturīgos elementus un personāžus – rozes, sejas, kājas un pat galvaskausu, kas ir mūžīgās dzīvības simbols. Pie krācītēm ir arī Ievas Jurjānes apgleznots soliņš. Māksliniece, iegravējot uz soliņa tekstu, kā krāsu pigmentu saistvielu izmantoja karstu kausētu vasku.

Aicinām doties pastaigā un apskatīt Mākslas soliņus!

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410

Valmieras muzeja Izstāžu nama foajē no 15. jūnija skatāma ekspresizstāde “Grāmatām veltīts mūžs. Izdevējam Jānim Dūnim – 130”. Izstāde skatāma līdz 18. jūlijam.

Jānis Dūnis dzimis Valmieras apriņķa Ozolu pagasta Dūņos 1891. gada 22. jūlijā. “Pēc tirdzniecības skolas beigšanas Jānis vēlējās atvērt nelielu grāmatu veikaliņu, taču tirdzniecības atļaujas izsniegšana neizturēja cenzūru. Tomēr 1912. gadā viņam izdevās atvērt grāmatu veikalu un kopā ar brāli Kārli kļūt par foto ateljē īpašniekiem. Lai apgūtu nepieciešamās fotografēšanas prasmes, trīs gadus Jānis bija māceklis pie tolaik populārākā Valmieras fotogrāfa Jāņa Sarkangalvja,” stāsta Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa.

Valmiera. Rīgas iela. 1930. gadi. Pa labi (21. numurā) Jāņa Dūņa grāmatu veikals, Valmieras muzeja krājums

1917. gadā brāļi izdevīgi iegādājas vācu tautības vietējā tipogrāfa Treija tipogrāfiju un jau tā gada vasarā pārvietoja tipogrāfiju uz tirgotāja M. Kreišmaņa kādreizējo namu Rīgas ielā Nr. 21. Tur 1919. gada vasarā Jāņa Dūņa uzraudzībā iespieda pirmās Ziemeļlatvijas pastmarkas.

Jāņa Dūņa grāmatu un rakstāmlietu tirgotava darbojās līdz 1940. gada jūlijam, kad spiestuvi un grāmatu veikalu nacionalizēja un īpašums pārgāja valsts lietošanā. 1941. gada 14. jūnija naktī arī Dūņiem nācās atstāt savas mājas. Pamatojums ģimenes galvas arestam bija uzrādītais dokuments, kurā rakstīts, ka “Jānis Dūnis, apmēram 200 nosaukumu grāmatu izdevējs, ir sociāli bīstams”. Valmieras dzelzceļa stacijā Jāni Dūni nošķīra no ģimenes un ievietoja citā vagonā. Viņš mira izsūtījumā soda nometnē 1944. gada 15. oktobrī. Dzimtenē pēc daudzu gadu prombūtnes (1957) atgriezās dzīvesbiedre Emma (1900–1982) un dēli Romāns (1925–2008) un Jānis (1927–2003).

Izstādē var aplūkot Jāņa Dūņa izdevniecībā izdotās grāmatas un pastkartes, viņa foto ateljē uzņemtās fotogrāfijas, abu veikalu iekšskatus un dažādus priekšmetus, piemēram, tintnīcas, pulksteņus, rakstāmspalvas u.c.

Informāciju sagatavoja:
Valmieras muzejs

Spēks un enerģija. Kustība un vieglums. Veldze un liepziedu smarža, kas virmo gaisā… Tādas ir koncertu cikla “MŪDA” – mūzika dabā – koncertprogrammas. Arī šovasar aicinām Tevi būt “MŪDĀ”!

10. jūlijā plkst. 21.00 būsim kopā ar Igo, Jāni Strazdu (taustiņinstrumenti) un Aini Zavacki (sitaminstrumenti). Igo izdziedās dažādu noskaņu skaņdarbus vienā no skaistākajām vietām pie Gaujas, Valmieras diskgolfa parka teritorijā (Dīvaliņa iela). 

Katrs "MŪDA" koncerts ir muzikāls baudījums kultūras gardēžiem, kura laikā izvēlētā zaļā zona pati kļūst par jaunu, vēl neapgūtu skatuvi un vienlaikus - skaistu ainavisko scenogrāfiju. Pasākuma apmeklētājus sagaida gan muzikāls piedzīvojums, gan arī dabas radītu smaržu un sajūtu piepildīts notikums.  

Šovasar tiksimies arī otrajā “MŪDA” koncertā - 21. augustā skanēs grupas “Tautumeitas” koncerts.

Koncertu cikls “MŪDA” – mūzika dabā – aizsākās pagājušajā vasarā, kad kopā ar mūziķiem Lindu Leen un Rihardu Lībieti, Kristīni Kārkli-Kalniņu un Martu Kristiānu Kalniņu, Daumantu Kalniņu un Romānu Vendiņu, Aiju Vītoliņu un Mārci Auziņu piedzīvojām četrām dabas stihijām veltītas koncertprogrammas.

Biļetes: EUR 10. 

Pasākuma biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzē” elektroniski www.bilesuparadize.lv  un “Biļešu paradīze” kasēs. Koncerts notiks, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai. Koncertu varēs apmeklēt tikai vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas. 

Informācija apmeklētājiem:

Aicinām līdzi ņemt savu sēžamspilvenu vai pledu, kā arī padomāt par ērtu, laika apstākļiem piemērotu apģērbu. Pasākuma ilgums: 1 stunda 20 minūtes. 

Koncertu ciklu “MŪDA” organizē Valmieras Kultūras centrs.

Foto autors: Valts Kleins.

Informāciju sagatavoja:
Līga Tarbuna
Valmieras Kultūras centra
sabiedrisko attiecību vadītāja 
Mob. tel.: 28382051
liga.tarbuna PIE valmiera PUNKTS lv

Vasaras saulgriežos, 21.jūnijā, saulrieta koncertā Gaujas krastā pie Līgatnes pārceltuves piedzīvosim gada garāko dienu un īsāko nakti.  Koncerts īpašā vietā ar īpašu noskaņu, kur skatītāji vienā Gaujas krastā savīsies ar otrā krastā esošajiem mūziķiem, kopā radot saules pavadīšanas rituālu. Līgatnes gleznaino dabas ainavu pie Gaujas piepildīs gan klausītāju iemīļotas un populāras tautasdziesmas, gan pazīstamas un līdzi dziedamas melodijas Aleksandras ŠPICBERGAS un Ērikas EGLIJAS-GRĀVELES izpildījumā.

Vasaras saulgriežu diena Līgatnē iesāksies ar Latvijas Radio 2 organizēto Vislatvijas aktivitāti „Gadsimta garākā līgodziesma”. Līgatni šajā pasākumā pārstāvēs jauktais koris LĪGATNE - diriģents Mārcis Katajs. Radio tiešraidei ar savu priekšnesumu koris pieslēgsies plkst. 6:45. Šajā pasākumā koris “Līgatne” piedalījās arī iepriekšējā gadā, un labās tradīcijas tiek turpinātas, palaižot līgo dziesmu līdzi Gaujas straujajam tecējumam un izbaudot rasainu vasaras rītu upes krastā. Saulgriežu dienā tas ir īpašs rituāls arī pašiem dziedātājiem, iesākot garāko gada dienu ar muzicēšanu uz Līgatnes pārceltuves prāmja.

Savukārt, vakara programmā – koncertā iekļautas divas spilgtas latviešu dziedātājas, kuras lepojas ar savu latvietību un vēlas to parādīt skatītājiem caur dziesmu tieši saulgriežu vakarā. Plkst. 21:00 uz īpašās saulgriežu skatuves kāps Aleksandra Špicberga kopā ar mūziķiem Ati Andersonu un Kasparu Kurdeko. Saulgriežu programmā iekļautas skanīgas latviešu tautasdziesmas, virtuozas Imanta Kalniņa melodijas un dziesmas, kuras izceļ īpašo Aleksandras balss tembru un spēcīgo vokālu. A. Špicberga: “Mums nav jāizdomā jauna Latvija, jo tāda mums jau ir dota. To mums devuši senči – mūsu saknes un valoda. Dziedāsim visi kopā savā skaistajā latviešu valodā un atcerēsimies, ka it viss ir iespējams, ja vien mēs būsim vienoti.” 

Plkst. 22:00 koncertu “Saulgrieži Gaujas krastā” turpinās šarmantā Dailes teātra aktrise Ērika Eglija-Grāvele. Savādāks balss tembrs, aktrises individuālā pieeja dziesmu interpretācijai, niansēts skanējums un izjusts dziedājums ir Ērikas dziesmu pasniegšanas bagātība.

“Saulgrieži man saistās ar latviskajām tradīcijām un rituāliem, ko piekopa mūsu senči, ar dabas maģiju un tās spēku...ar kaut kā veca aiziešanu un jauna sākumu... Sagaidīt Saulgriežus Līgatnē, koncertējot gandrīz pēc vesela gada klusēšanas un turklāt uz tik neparastas skatuves, būs vienreizēji neaizmirstams notikums,” saka Ērika Eglija-Grāvele par gaidāmo uzstāšanos. Koncertā izskanēs ar dziesminieka Haralda Sīmaņa dziesma EZERS, kuras izjustais un aizkustinošais izpildījums pārsteidza skatītājus TV3 šovā BALSS MASKĀ.

Koncerta klausīšanai no krasta aicinām ņemt līdzi pledus un sedziņas.

Aktīvākie koncerta apmeklētāji aicināti izmantot iespēju baudīt koncertu uz ūdens laivās, cenšoties noturēties Gaujas intensīvajā straumē. Laivas nodrošina paši apmeklētāji un paši atbild par drošību uz ūdens.

Saulgrieži Gaujas krastā būs jauki pavadīts laiks, taču aicinām visiem apmeklētājiem ņemt vērā valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un individuālo atbildību par savu veselību.

Uzziņai: Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs piedāvā dažādas izklaides un atpūtas iespējas. Iepazīties ar plašāku tūrisma piedāvājumu var tīmekļa vietnē www.visitligatne.lv un sociālā tīklā Facebook kontā @visitligatne, apskatot Līgatnes apkārtnes iespējas.

Aleksandra ŠPICBERGA ir viena no spilgtākajiem jaunās paaudzes mūziķiem Latvijā ar dabisku muzikalitāti un neparasti spēcīgu balsi. Aleksandrai ir 19 gadi, un viņa mācās Rīgas Doma kora skolā, apgūstot akadēmisko vokālo dziedāšanu. Īpaša vieta viņas repertuārā ir latviešu populārajai mūzikai un folklorai. Ir izdoti divi Aleksandras solo albumi: 2015. gadā debijas CD „Iepazīšanās”  un otrs - „Aicinājums”, kurā iedziedātas ļoti pazīstamas melodijas – gan tautas, gan komponistu radītas. Aleksandra muzicēs kopā ar  talantīgiem mūziķiem Ati Andersonu (taustiņi) un Kasparu Kurdeko  (sitamie instrumenti).

Ērika EGLIJA-GRĀVELE ir Dailes teātra aktrise kopš 2010.gada. Papildus aktrises karjerai Ērika pievērš īpašu uzmanību savu vokālo prasmju attīstīšanai. Par to var pārliecināties klausītāji, ik reizi atklājot kādu jaunu skanējumu Ērikas sniegumā. Plašāku auditoriju ar savām vokālajām prasmēm Ērika Eglija-Grāvele pārsteidza TV3 dziesmu spēlē ”Balss maskā”,  slēpjoties zem maskas RĪGA. Izjustais un aizkustinošais skanējums pārsteidza skatītājus, izpildot dziesminieka Haralda Sīmaņa pazīstamāko kompozīciju “Ezers”.

Papildu informācijai:
Pašvaldības aģentūra “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs”
Kaspars Grīnfelds
+371 29184737
kultura PIE ligatne PUNKTS lv

Projekta “Māksla Kvadrātā” ietvaros 14. jūnijā notika gleznotāja Andra Eglīša gleznošanas meistarklase un scenogrāfes Katrīnas Neiburgas video mākslas meistarklase brīvdabas izstādē “SAVVAĻA” (Jaundrusti, Drustu pagasts).

 

Meistarklasēs piedalījās  profesionālās vidējās izglītības programmas 20 izglītojamie, kuri apgūst prof. vidējāsizglītības programmas:  “Apģērbu dizains”, “Reklāmas dizains”, “Interjera dizains” un “Multimediju dizains” un profesionālā priekšmeta pedagogi: I. Lapiņa- Strazdīte, G. Karāne, I. Cālīte, K. Vītiņa, L. Uzulēna un P. Rozītis. Gleznošanas meistarklases laikā izglītojamie iepazinās ar gleznotāju, LMA Glezniecības katedras  vadītāju un docentu Andri Eglīti, tā radošo darbību, orģināldarbiem, apguva dažādas mākslas darbu radīšanas tehnikas zemes toņu glezniecībā, iepazinās ar laikmetīgo mākslu un konceptuālo mākslu. Izglītojamie  meistarklases laikā radīja zemes toņu krāsas no teritorijā atrodamiem materiāliem- māliem un minerāļiem, tos sajaucot ar akrila laku. Šādā veidā iepazīstoties ar autortehniku, kurā Andris Eglītis specializējies vairāku gadu gaitā. Jaunieši dodoties plenērā, gleznoja dabas ainavu iepazīstot zemes toņu glezniecības daudzveidību. Izglītojamie papildus fotografēja dabas daudzveidību un  darbu radīšanas procesu. Izglītojamo radītās gleznas autortehnikā eksponēs mākslas darbu izstādē VDMV galerijā K2 un vestibilā septembrī un oktobrī.

  Publicitātes foto

Video mākslas meistarklases laikā izglītojamie iepazinās ar  scenogrāfi un video mākslinieci Katrīnu Neiburgu, tās radošo darbību, apskatīja publiski nepieejamus video darbus, apguva dažādas video mākslas darbu radīšanas tehnikas, papildināja zināšanas scenogrāfijā un režijā, iepazīsinās ar laikmetīgo mākslu un konceptuālo mākslu. Praktiskajā daļā veica mākslinieces uzdevumu- nofilmēt video fragmentus no dabas elementiem, vietu kadrējumiem, kurus apstrādājot izmantot “vīdžejošanai”. Septembrī ar speciālu multimediju tehnoloģiju palīdzību tiks apstrādāti video faili, radot vizuālus efektus, kas reālā laikā pavada mūziku. Rezultātā tiek veidots uz videofragmentiem balstīts jaundarbs, kuru eksponēs izstādē un atskaņos skolas pasākumos. 

    Publicitātes foto

Meistarklases norisinājās mākslinieka A. Eglīša darbnīcā un brīvdabas izstādē “SAVVAĻA”. Izstādes apmeklējums plānots kā pārgājiens, kura laikā vēroja brīvdabās eksponētos laikmetīgās mākslas darbus, kas radīti uz vietas SAVVAĻA. Pārgājiens trīs stundu garumā iedvesmoja doties plenērā un skicēt dabas ainavas, fotografēt vides mākslas objektus un laikmetīgās mākslas tēlniecības darbus. Jāatzīmē, ka Izstādē “SAVVAĻA” 2020. gadā ir izstādīti 18 latviešu un ārzemju laikmetīgo mākslinieku darbi – šogad izstāde tika paplašināta ar vēl 21 jaunradītu mākslas objektu.

Projekts “Māksla Kvadrātā” tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, AS "Latvijas valsts meži", Valsts kultūrkapitāla fonda un Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:
Laine Uzulēna
Valmieras Dizaina un Mākslas vidusskola
Kultūras projektu vadītāja

 

Šķiet, ka redz viņa vairāk nekā citi. Un uz visu skatās, it kā tas iepriekš vēl nekad nebūtu piedzīvots. Iespējams, tāpēc pie viņas atnāk vārdi ar dziļāko nozīmi. Katram tie trāpa citādi, liekot satikt sevi. Viks viņas trīsrindes dēvē par skrīnām – lai no šī brīža latviešu valodā ir jauns sugas vārds!

“Tamāra savas trīsrindes raksta pašas izlolotā formā – formā, kurā galveno lomu spēlē neordinārs sastatījums, kad, blakus novietoti, sastopas un attopas citkārt visai attālināti jēdzieni, tēli vai to detaļas, tādējādi radot pārsteiguma efektu, kas, starp citu, ir arī viens no autores mērķiem.” Tie ir rakstnieka Vika vārdi. “Trīsrindes izvelk no cilvēka domas un liek viņam izprast, kāpēc tieši šīs. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Tāpēc, man šķiet, ka tikšanās ar lasītāju ir svarīgāka par grāmatu, jo grāmata, kas nonāk pie lasītāja, ir melnraksts, tikai man ir tīrraksts. Tiekoties mēs apmaināmies ar enerģiju. Tā ir kā dzīvība, kas rada, kaut gan to neredzam. Valmieras stikla šķiedrā strādāju ar mikro šķiedru, diegiem, ko pat redzēt nevar, bet ko tie rada! Līdzīgi ir ar enerģiju. Mainās enerģija, garīgi radot, tur tas spēks. Kaut gan, runājot par redzēšanu, man Valmiera ir kā gaismas kolona. Tādas kolonas te ir – enerģētiski radošas un garīgas,” stāsta dzejniece Tamāra Skrīna.

Tamāra Skrīna pasaka vienlaikus maz un ļoti daudz. Viņas vārdi ir kā dialogs. Tikai līdz ar pirmajiem vārdiem viņa meistarīgi pazūd, un izrādās, ka lasītāja sarunas partneris ir viņš pats. “Tā ir tā jēga – visīsākā forma. Kā trijās rindās pateikt vairāk nekā romānā? Ir svarīgi apzināties, ka viss vajadzīgais ir manī pašā. Kā es tajā brīdī jutīšos, tā arī vārdus uztveršu. Vārds liek caurdzīvot pašam sevi. Vēl svarīgi ir mācīties aizmirst. Ja man kaut kas sāk traucēt, es domās pārgriežu šādu saiti. Ir tiešām jāmācās atteikties, nepiesaistīties, aiziet un neatvadīties, ieraudzīt pirmo reizi.”

“Tamāru Skrīnu lasīt nepavisam nav garlaicīgi. Viņas trīsrindēs ir tik pulka visa kā – atradīsiet gan I.Ziedoņa, S.Dalī, gan dainu, gan sengrieķu mītu motīvus, bet par visu vairāk sastapsiet sirds patikšanu domāt un rotaļāties ar vārdu.. Viņas trīsrindes nav haikas. Es dēvēju tās par skrīnām, tāpēc lai no šī brīža latviešu valodā ir jauns sugas vārds,” raksta Viks 2012.gadā.

Dzejniece neizmanto elektroierīces un izvēlas savrupu dzīvesveidu. Viņa aicina piedzīvot, viņa uzsver, ka katrs šķietamais sīkums ir liels. “Vista ir pēdīgā dinozauru pēctece. Vai šādu saikni maz var aptvert? Mani vecāki bija brīvdomātāji. Esmu augusi ar domu, ka vienlaikus esmu viena, bet esmu arī daudzi. Paskatīsimies vēl kādu piemēru – sniegpārsliņa. Katra ir atšķirīga, tās cita citu neatkārto, tās nav jāpārveido. Iztēlei nav robežu, tikai cilvēka prāts netiek līdzi. Mēs varam tikai vērot pasauli un piedzīvot. Mans dzīvības spēks ir dzeja.”

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410

Turpinot tradīciju, aicinām baudīt dzīvās mūzikas vakarus Valmiermuižā. Šogad, lai atbalstītu vietējo latviešu mākslinieku jaunradi, esam ieplānojuši dzīvās mūzikas vakaru sēriju „Savējie” – viesosies mūziķi, kuru saknes meklējamas Valmierā un tās apkārtnē. Gaidīsim ciemos!

02. jūlijā 21.00 – ŽIDRŪNS

Aiz muguras padsmit darbības gadi, četri oriģinālmūzikas albumi un desmitiem koncertu, bet „Židrūns” turpina radīt jaunas kompozīcijas. Ar katru cenšoties sevi izaicināt un spert soli nezināmajā vai arī vienkārši ļauties trulai enerģijai. „Židrūna” vokālists un ģitārists ir Klāvs Kalnačs, kurš dzimis, gājis skolā un rokmūzikā sācis darboties Valmierā. „Židrūna” pirmajos divos albumos ir atsauces dažādām konkrētām vietām Valmierā un tās apkārtnē, piemēram, pārtikas veikals Nākotnes ielā, dzelzceļa pārvads uz Valmieras apvedceļa un daba ap to. Šajā pilsētā ir arī ierakstīti trīs no četriem grupas studijas albumiem. Vienīgais izņēmums, trešais albums „Židrūns un tas, ko nevar nest”, tika ierakstīts Bērzaines pagasta Kalna Daviņās netālu no Valmieras.

Grupas ceturtais studijas ieraksts „Kovārņu mazbērniem” (izdevniecība „I Love You Records”, 2020) nominēts Eiropas neatkarīgo mūzikas izdevniecību apvienības (IMPALA) balvai „Eiropas gada neatkarīgais albums 2020”, apbalvots ar mūzikas ierakstu gada balvu „Zelta mikrofons 2021” rokmūzikas albuma kategorijā, radio „Naba” raidījuma „Vārnu laiks” veidotajā sarakstā „2020. gada 20 vērtīgākie roka un metāla ieraksti Latvijā” ierindots otrajā vietā, nominēts latviešu mūzikas ierakstu gada balvai „Austras Balva”.

09. jūlijā 21.00 – AGE OF STONES

Grupas „Age of Stones” darbības pirmsākumi meklējami Valmierā, tālajā 1997. gadā, taču oficiāli grupa dibināta 2001. gadā, šogad tiek svinēta apaļā 20 gadu jubileja. Grupas skanējums, laikam ejot, ir mainījies, sākotnēji grupa muzicēja funk-rock stilā, izpildot dziesmas pārsvarā angļu valodā, taču pašlaik grupas skanējums ir palicis uzticīgs klasiskajam garage-rock stilam un dziesmas rakstītas tikai latviešu valodā. Grupas pastāvēšanas laikā sadarbībā ar „MICREC” ir izdoti 4 studijas albumi, uzfilmēti vairāki video klipi, koncerta video, sniegti koncerti lielākajos Latvijas mūzikas festivālos, kā arī uzstāšanās Igaunijā un Lietuvā. Grupas panākumi ir ļoti plaši, startējot kā jaunā grupa plūkusi laurus vairākos jauno grupu festivālos: „Priekšnams”, „Sinepes un Medus”, „Blieziens”, „Stage Nr.1”, „Tu esi pamanīts”, „MTV Soundwave” u.c. Ar debijas albumu „Sapņojiet” tika nominēti gada debijas statusā, kā arī ar vairākām dziesmām nonākusi lielākajās radio staciju rotācijās un topos. 2019. gada vasarā, sadarbībā ar Valmieras pilsētu grupa ir oficiālās Valmieras himnas „Stāv pāri visam Valmiera” izpildītāji. 

30. jūlijā 21.00 – KASETES

Apvienība „Kasetes” dibināta 2012. gadā Vaidavā. Tajā muzicē Rūdolfs Zagorskis (sintezatori), Kārlis Zagorskis (elektriskās bungas), Oskars Tupuriņš (ģitāra) un Jānis Liepiņš (bass). Līdz šim „Kasetes” radījuši noskaņas pilnus remiksus vairākām pašmāju grupām („Satellites LV”, „Rīgas Modes”, „Carnival Youth” un „Astro’n’out”), izdevuši divus EP minialbumus, piedalījušies Reiņa Spailes īsfilmas „Tukšās zemes ritmi” skaņu celiņa izveidē, kā arī 2015. gadā klajā laiduši debijas albumu „Jaunā kārtība”, kas tika nominēts „Austras Balvai”. Apvienība ir uzstājusies arī Latvijas lielākajos mūzikas festivālos – „Positivus”, „Summer Sound” un „Laba Daba”. 2020. gada maijā sadarbībā ar izdevniecību „NABA Music/Melo Records” tiek izdots otrais studijas albums „Dialogue”, kas ieguvis balvu „Zelta Mikrofons” kategorijā „Elektroniskās mūzikas albums”, kā arī nominēts „Austras Balvai”.

DALĪBA BEZ MAKSAS. Lūgums ņemt vērā, ka notikumos tiks ievēroti aktuālie pasākumu organizēšanas ierobežojumi.

Notikumus rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmiermuižas alus darītava.

Informāciju sagatavojusi: Valmiermuižas kultūras biedrība.

Ramatas pagasta Kultūras centrs no 2021. gada 7. jūnija ir uzsācis Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta „Akmens kundziņš” īstenošanu. Projekta rezultātā taps animācijas filma, kurai scenāriju, sižetu, notikumus izdomā, zīmē, veido un ierunā Mazsalacas novada bērni, Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un Valmieras SOS ciemata bērni.

Projekta ietvaros radošās darbnīcas notika un turpināsies gan Ramatas pagasta Kultūras centrā, estrādē un bibliotēkā, gan Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolā, Mazsalacas novada muzejā. Skaņu ierakstam gatavojas Baiba Bīviņa ar saviem mazajiem dziedātājiem, kuri rudenī dosies uz Valmieras studiju “Uga records”.

Radoši un jautri pagāja pirmās radošās scenārija, mākslas vēstures, mūzikas, filmas fonu gleznošanas un veidošanas darbnīcas brīvā dabā pie Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas un Mazsalacas muzeja, kā arī Ramatas pagasta estrādē un radošajā mājā Vērsī. Paldies Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas skolotājai Lailai Stradei un Valmieras SOS mammai Initai Sermai par mazo mākslinieku aktīvu organizēšanu.

  

Publicitātes foto

Animācijas darbnīcas vadīja projekta režisore-animatore Dace Liepa un animatore Anita Ozoliņa. Ar mākslas vēstures pamatiem un gleznotāja Pētera Kundziņā daiļradi iepazīstināja mākslas vēsturniece Baiba Magdalēna Eglīte. Mirdza Guka Mazsalacas novada bērnus iesaistīja gleznošanas un veidošanas darbnīcā. Ramatas pagasta estrādē noritēja jautra un ļoti skaļa mūzikas meistardarbnīca kopā ar Julgi Stalti, kurā bērni meklēja savu brīvo balsi un iepazinās ar dažādiem mūzikas instrumentiem.    

Darbs pie filmas veidošanas vēl  turpināsies arī augusta un septembra mēnešos, kad Mazsalacas novada bērni turpinās darbu animācijas darbnīcās, apgūs un ierakstu studijā ierakstīs filmas tituldziesmu filmai “Akmens kundziņš”.

Novembra mēnesī paredzētas animācijas  filmas prezentācijas.

Turēsim īkšķus, lai  mums izdodas radīt interesantus “Akmens kundziņa” piedzīvojumus, lai  mums pašiem sava filma!

Informāciju sagatavoja:
Ramatas pagasta Kultūras centra vadītāja – Sandra Zondaka.