Arhīva kalendārs
Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2020. gada nogalē tika apstiprinātas piecas vērtības: v Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē (pieteicējs Viļakas novada pašvaldība) v Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā (pieteicējs Mazsalacas Kultūras nams) v Stikla pūšanas amata prasme Līvānos (pieteicējs Līvānu novada domes Latgales mākslas un amatniecības centrs) v Dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīcija (pieteicējs biedrība “Skaņumāja”) v Aušanas prasme Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs (pieteicējs SIA “Mailīšu Fabrika”).
Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2021. gadā apstiprinātas sešas vērtības: v Latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes (pieteicējs Tautas tērpu centrs “Senā klēts”) v Saļmes Stērnīnē. Tradicionālie psalmu un bēru dziedājumi Stirnienē (pieteicējs Stirnienes draugu biedrība) v Latvijas kāršu spēle zolīte (pieteicējs Mārtiņš Plēsums) v Puzuri un to darināšana Jelgavā (pieteicējs Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Kultūra”) v Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci (pieteicējs SIA "Austras raksti") v Danču tradīcija Rīgā (pieteicējs biedrība "Tradicionālās kultūras centrs").
Plašāku informāciju par vērtībām iespējams lasīt www.nematerialakultura.lv. Viļaka par ceremonijas norises vietu izraudzīta tādēļ, ka no toreizējā Viļakas novada 2017. gadā nāca pats pirmais pieteikums NKM sarakstam, kā arī tādēļ, ka no saraksta 30 vērtībām četras pieteiktas tieši no Viļakas novada. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gadā pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.
Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985; 29181396 Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Vācām Ērgļu apkaimes iedzīvotāju stāstus par Vidzemes pakalnu spēcīgo maģiju un pētījām kā Blaumanim veicās saimnieciskajā dzīvē.
Video izrāde “Blaumanis. Latvieši. Kopābūšana.” skatāma šeit >> https://fb.watch/9C7XisHR4z/ << Informāciju sagatavojusi:
Neskatoties uz visai ilgstošu Liepiņu senkapu arheoloģiskā materiāla pieejamību, plašākai sabiedrībai tas nav zināms un līdz šim arī maz izmantots, jo minētie materiāli vēl nav piedzīvojuši ne zinātnisku izvērtējumu, ne arī izvērstu publikāciju. Tomēr senvietas materiāls ir ļoti plašs, daudzpusīgs un nozīmīgs gan plašākā latgaļu materiālās kultūras, gan sevišķi konkrētā Drabešu pagasta vēstures kontekstā.
Pētījums tiks prezentēts projekta noslēguma pasākumā 11. decembrī. Pasākumā par padarīto stāstīs LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, seno tērpu darinātāja Dagnija Pārupe, ādas apavu meistare Guna Zommere, Amatu mājas meistars Andris Roze. Projektu īsteno biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, fiansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS „Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavoja:
Pēc tam visa radošā brigāde darbojās, „atdzīvinot” izveidotos tēlus, liekot tiem darboties atbilstoši filmas scenārijam. Filmas sižetam tika izmantotas latviešu tautas teikas. Muzikālo pavadījumu spēlēja un studijā ierakstīja Drabešu muižas Amatu mājas koklēšanas pulciņa dalībnieki, teikas ierunāja Baiba Roze. Notiek montāžas darbs, filma būs gatava un tiks pirmizrādīta projekta noslēguma pasākumā 11. decembrī. Projektu īsteno biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, fiansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS „Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavoja
Pasākums plānots kā pastaigu maršruts brīvā dabā visai ģimenei - kā lieliem, tā maziem. Maģiskā pastaiga būs kā ziemīga atskaņa ik vasaras “Maģisko sajūtu naktīm”, lai decembrī, ko zinām kā brīnumu laiku, noķertu īpašas sajūtas un izbaudītu kopā būšanas laiku dabā.
Pastaigas laikā apmeklētājiem būs iespēja baudīt maģisko gaismu rotaļas Gaujas Stāvajos krastos, ieklausīties muzikantu radītajās skaņās, kā arī ar domām griezties līdzi dejotāju improvizētām kustībām īpašā vides objektā. Tikšanās ar Piparkūciņu Ziemassvētku noskaņās noteikti sasildīs lielu un mazu pastaigas dalībnieku sirdis. Plašāku informāciju par programmu un pastaigas māksliniekiem jau pavisam drīz atradīsi Sajūtu parka Facebook un Instagram kontos. Lai ievērotu valstī noteiktos epidemioloģiskos drošības noteikumus, pasākums notiks “zaļajā režīmā”. Sadarbībspējīgs Covid-19 sertifikāts, būs jāuzrāda pirms ieejas teritorijā, tāpat organizatori būs padomājuši par apmeklētāju plūsmu uz pastaigas virzienu. Norises laiks tiks organizēts 3 sesijās, katrā ar ierobežojumu līdz 500 cilvēkiem: 1. sesija – no plkst. 16:00 - 17:30
Ieejas maksa teritorijā 5 EUR. Biļešu skaits ir ierobežots, tās būs pieejamas iepriekšpārdošanā no 22. novembra - www.valmierasoc.lv un www.bezrindas.lv Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja bez maksas. Tversim maģiskus mirkļus Sajūtu parkā! Pasākumu organizē Sajūtu parks un Valmieras Olimpiskais centrs sadarbībā ar Valmieras atbalsta fondu. Pasākums tiek realizēts ar Valmieras novada, Vidzemes plānošanas reģiona, “Latvijas valsts mežu” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju sagatavojusi:
Kā īpaša dāvana trešajā adventē, no 10. decembra apmeklētājus gaidīs atjaunotais Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornis, kur turpmāk īpašos seansos par pils vēsturi vēstīs inovatīvs skaņas un gaismas stāsts. Šajā dienā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos īpašs oriģinālskaņdarbs - muzikāla teiksma “MARIENBURGAS Astotais brālis”, kas izskanēs arī kā atvadu sveiciens vienam no tās autoriem – aizsaulē aizgājušajam komponistam Mārtiņam Braunam. - Pasaule ir kā milzīgs mozaīkas attēls, kas sastāv no skaņām, krāsām, gaismas. Ar mūzikas palīdzību uzzinām par pasauli un atveram savu dvēseli citiem cilvēkiem. Šis mīlestībā pret Alūksni radītais muzikālais jaundarbs ir jauna žanra piedāvājums. Iedarbojoties uz cilvēka maņām, tā rada spēcīgu pārdzīvojumu, kas vēl ilgi pēc apmeklējuma ļauj gremdēties pieredzētajā un ilgoties pēc līdzīga baudījuma. Varam būt lepni, ka Alūksne ir aplaimota ar neatkārtojama talanta pieskārienu - personībām, kas radījušas šo unikālo mūzikas vēstījumu, - saka Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.
Pilī, kas sākta būvēt 1342. gada 25. martā, Marijas pasludināšanas dienā, un nosaukta par Marienburgu, 360 gadus vēlāk - Lielā Ziemeļu kara laikā - tās aizstāvji izmisīgā cīņā uzspridzināja pulvera pagrabu, tā pārvēršot Marienburgu drupās. Tomēr pils dvēsele nav zudusi, un nu tā muzikālajā teiksmā atgriežas to laiku lieciniekā – 2019. gadā atjaunotajā Dienvidu tornī jeb Marienburgas Astotajā brālī.
“MARIENBURGAS Astotais brālis” ir izcilu talantu kopdarbs. Radot spilgtu skaņas un gaismas piedzīvojumu, pils dvēseli ir sadzirdējuši izcilie komponisti un mūzikas producenti Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava, teiksmas teksta autors dramaturgs Lauris Gundars un dizaina birojs H2E. Šo skaņdarbu, kas vēstī par pagātnes un nākotnes satikšanos, izstāstīt palīdz Latvijas Radio koris un solisti - Agnese Pauniņa (Marija), Jānis Strazdiņš (Astotais brālis), Pēteris Vaickovskis, Kārlis Rūtentāls un Rūdolfs Bērtiņš (brāļi).
- Šī ekspozīcija ir kā teiksmains dziedājums. Tā ir idejā balstīta ekspozīcija, kuras iedarbība primāri sakņojas mūzikā. Mums bija būtiski saglabāt vietas autentiskumu un neiejaukties autentiskajā vidē. Skaņa ir galvenais izteiksmes līdzeklis, stāsts, kas savijas ar dziedājumu, skaņa kā vietas gara izteicējs. Pieredzes dizainu izmantojām kā metodi iedvesmojoša ekspozīcijas stāsta radīšanai. Ekspozīcija ir kā stāsts par ilgām, kaislību, apskaidrību, - par “MARIENBURGAS Astotā brāļa” tapšanu saka dizaina biroja H2E pārstāve Ingūna Elere.
Muzikālā teiksma klausītājam stāstīs par to, ka astotais pils tornis atceras itin visu kopš Marienburgas pils dzimšanas, tā vēstīs par pašu galveno – vēlmi un tiesībām būt patiesiem un par mīlestību, kas nekad nebeidzas. Ikviens Dienvidu torņa apmeklētājs ar skaņu un dziedājuma palīdzību tiks virzīts no pirmā līdz trešajam stāvam, katrā no tiem iepazīstot viduslaiku pils daudzu gadsimtu garās pastāvēšanas vēsturisko noskaņu. Piedzīvotais būs kā vairāku slāņu skaņas glezna, kurā slāni pa slānim, pārvietojoties pa stāviem, apmeklētājs ar savas iztēles palīdzību uztvers mūzikas, fona skaņu un trokšņu, kā arī balsu radīto muzikālo stāstu par pils vēsturi. Īpašu atmosfēru skaņas piedzīvojumam piešķirs arī torņa arhitektūra un iekšējā vide – akmens mūra sienas, kuru primārais uzdevums ir pasargāt, bet ne sniegt komfortu.
Muzikālo teiksmu Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornī varēs piedzīvot katru nedēļas dienu, izņemot pirmdienas un otrdienas. Tās baudīšanai būs noteikti konkrēti seansu laiki ik pēc 40 minūtēm: pulksten 11.00, 11.40, 12.20, 13.00, 13.40, 14.20, 15.00, 15.40, 16.20, 17.00. Lai apmeklējums būtu īpašs un drošs, savu vizīti obligāti jārezervē iepriekš pa tālruni +371 29149810 (apmeklētāju skaits vienā seansā ir ierobežots). Pēc ekspozīcijas atvēršanas apmeklētājiem turpmāk katrā mēneša pirmajā trešdienā to varēs apmeklēt bez maksas.
Ekspozīcijas dizaina stratēģijas un satura koncepcijas autori – Ingūna Elere, Lauris Gundars, Holgers Elers, Sigvards Kļava, projekta vadītāja Dagnija Andersone. Ekspozīcijas dizaina koncepcija, dizains un realizācija - dizaina birojs H2E (Ingūna Elere, Holgers Elers, Ģirts Arājs, Ieva Timoško, Verners Timoško, projekta vadītāja Dagnija Andersone) Teiksmas teksts – Lauris Gundars Komponisti – Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns, dziesmas vārdi – Ojārs Vācietis Gaismas – “Kompānija NA”, Normunds Bļašāns Apskaņošana – “Audiosonic”, Andris Ūze Skaņas dizains, realizācija – “Sig.Ma Studio”, Sigvards Kļava, Agnese Streļča Ierakstīts Mārtiņa Brauna studijā, “Sig.Ma Studio”, Rīgas Skaņu ierakstu studijā un studijā “Green River Music”
Izpildītāji: Marija – Agnese Pauniņa, Astotais brālis – Jānis Strazdiņš, brāļi (solisti) - Pēteris Vaickovskis, Kārlis Rūtentāls, Rūdolfs Bērtiņš, Latvijas Radio kora mākslinieki, stāstnieks – Lauris Gundars, gides – Anna Putniņa un Elīna Bojarkina Mārtiņš Brauns, Rihards Plešanovs, Sigvards Kļava – taustiņinstrumenti, Ilona Meija – flauta, Rihards Zaļupe – sitaminstrumenti, Valters Pūce – čello, Sandis Šteinbergs - vijole
FOTO: Koka kāpnes torņa iekšienē ved apmeklētāju no pirmā uz trešo stāvu; foto autors - Dizaina birojs H2E
SAGATAVOJUSI: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Pastaigas pieturpunktos dzeja tiek atklāta visdažādākajos tās izpausmes veidos, iepazīstinot ar Latvijas un ārvalstu konceptuālistu darbiem. Teksti, kurus ikdienā redzam visapkārt – plakāti, reklāmas, sabiedriskā transporta maršrutu saraksti, kā arī ziņas un e-pasti digitālajā vidē, konceptuālās dzejas formā ieguva pavisam citu nozīmi. Konceptuālisti auditoriju uzrunā trāpīgi, atklājot mūsu ikdienas brīžu absurdo un dīvaino dabu. Papildus tādu autoru kā Kārļa Vērdiņa, Annas Auziņas, Eināra Pelša, Raimonda Ķirķa, Ivara Šteinberga u.c. darbiem pastaigas maršrutā konceptuālo dzeju analizē arī literatūrkritiķis un dzejnieks Artis Ostups un pētniece Līga Sudare.
Šobrīd "Konceptuāla dzejas pastaiga" no pilsētas ir pārvietojusies uz darba lapām, ko projekta veidotāji aicina izmantot literatūras, valodas un citās ar mākslinieciskiem un radošiem procesiem saistītās mācību stundās. Pievienotajā saitē iespējams atrast darba lapas gan vidusskolai, gan pamatskolai, gan arī pavadošo materiālu skolotājiem. Darba lapas pieejamas divos dažādos formātos - paredzētas izdrukai vai izpildei datorā (interactive versija). Darba materiāli pieejami šeit: Maršruts ir aizraujošs jebkurā gadalaikā, tāpēc ņem līdzi telefonu, dodies pastaigā, skaties pieturpunktos video sarunas ar autoriem un dzejas lasījumus un ieraugi Valmieru citā gaismā! Projekta veidotāji: Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar producējošo kompāniju "STORYHUB". Projekts tapis, pateicoties VKKF atbalstam programmā “Latvijas valsts mežu atbalsts kultūras programmām reģionos" un biedrībai "Talantu pilsēta". Informāciju sagatavojusi:
2021.g. mācību mērķis – ar semināra, priekšlasījumu un lauka prakses metodēm veidot mērķauditorijas izpratni par senajiem ceļiem un robežām kā būtiskiem Latvijas kultūrvēsturiskās ainavas elementiem, to vietu un nozīmi kopējā dabas un vēstures mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizācijā, kā arī praktiskās izmantošanas iespējām tūrisma jomā.
Historia.lv mācību ekspedīcijas dalībnieki pie Sprēstiņu krustakmens. Stalbes pagasts, Cēsu novads. 2021.g. 10.oktobris. Foto: V. Grīviņš. Šogad Historia.lv novadpētnieku mācības notika valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu noteiktajā ietvarā. Praktiski tas izpaudās semināra-konferences tiešsaistes norisē, ar dalībnieku – lektoru un klausītāju – attālinātu līdzdalību “Zoom” platformā. No vienas puses šāds formāts atņem klātienes norišu sniegtās iespējas uzturēt vecos un dibināt jaunus kontaktus ar domubiedriem un kolēģiem, iesaistīties dažādās neformālās diskusijās un vienkārši sajust attiecīgo pasākumu atmosfēru, bet no otras puses – tiešsaistes norise palielina līdzdalības iespējas. Šajā reizē mūsu seminārā-konferencē piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 2021.g. 23. septembrī priekšlasījumus par dažādām ar senajiem ceļiem un robežām saistītām tēmām tiešsaistē neklātienē noklausījās aptuveni 130 muzejnieki, vēsturnieki, arheologi, TIC’u darbinieki, brīvā laika novadpētnieki, skolotāji un citi interesenti no visas Latvijas. Cita “Zoom” formāta priekšrocība ir iespēja ērti veikt tiešsaistes priekšlasījumu ierakstu, nodrošinot kvalitatīvu lektoru izmatoto prezentāciju attēlošanu videofailā. Lai arī ļoti ceram un vēlamies atgriezties pie tradicionālā semināru un lasījumu klātienes formāta, nākotnē domājam turpināt izmantot un attīstīt arī tiešsaistes neklātienes pasākumu rīkošanu.
Historia.lv mācību ekspedīcijas dalībnieki Stalbes-Cēsu 19.gs. izbūvētā pasta ceļa trases vietā. Stalbes pagasts, Cēsu novads. 2021.g. 10.oktobris. Foto: V. Grīviņš Par tradicionālu Historia.lv rīkoto novadpētnieku semināru sastāvdaļu ir kļuvušas arī mācību ekspedīcijas. Seminārā teorētiski apgūtās tēmas mēs nostiprinām praksē, dabā apmeklējot un mācoties ainavā atpazīt atbilstošos objektus un vietas, gūstot iemaņas to dokumentēšanā. Parasti pēc semināriem mēs rīkojam divas, trīs mācību ekspedīcijas, kas notiek dažādās vietās, iekļaujot gan attiecīgajai pieminekļu grupai raksturīgu, gan arī mazāk zināmu un savdabīgu objektu apskati. Informāciju sagatavoja:
Meistarklases Sēļu muižā sākas no plkst. 14.00, ieeja bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots. Pasākums notiek “zaļajā režīmā”, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Dalībniekus lūdzam pieteikties līdz 17. decembrim pa tālr. 26321158 (Ināra Blūma). Vairāk informācijas par pasākumu var iegūt zvanot Inārai pa norādīto tālruni vai Ivetai Dukaļskai pa tālr. 20019452.
Projekta “Gadskārtas Sēļu muižā” mērķis ir stiprināt Vidzemes tradicionālās kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma un tradicionālās amatniecības integrāciju 21. gadsimta Latvijas kultūras norisēs caur izglītojošām, radošām un praktiskām meistardarbnīcām dažādām paaudzēm. Projektu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavoja: Anete Gūtmane, Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 25447706
Latvijas un Spānijas diplomātisko attiecību simtgadei veltīto izstādi Madridē redzējuši teju seši tūkstoši apmeklētāju, un tagad tā skatāma tepat Latvijā, Koncertzāles “Cēsis” Mākslas galerijā un tekstilmākslas lielformāta darbiem piemērotajās plašajās telpās. Tekstilmāksla vienmēr bijusi neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa un sevišķi iemīļota mākslas joma. Tai ir dziļas un vēsturiski noteiktas tradīcijas, kas sakņojas tautas mākslas vērtību pārmantošanā un profesionālajās amata prasmēs. Darbu atlase izstādei Cēsīs sniedz pārliecinošu ieskatu Latvijas tekstilmākslas nozares vēsturē un tagadnē, atklājot tradīciju spēku un novatorisko meklējumu daudzveidību. Ekspozīcijas kodolu veido izcilākie Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijas darbi: Edītes Pauls-Vīgneres Spānijas kultūras iedvesmotās kompozīcijas “Korida” un “Soļi”, Latvijas mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas dibinātāja un ilggadējā vadītāja, profesora Rūdolfa Heimrāta pēc Bībeles motīviem tapušais romantiskais darbs “Sens motīvs”, Lilitas Postažas efektīgā kubisma tradīcijās veidotā kompozīcija “Sieviete ar putnu”, Egila Rozenberga monumentālā Latvijas ainavas interpretācija “Jūra naktī”, Baibas Rīteres izsmalcinātais gobelēns “Līdzsvars” un Daigas Štālbergas-Senussai eksperimentālais darbs “Austrumu dārzs”. Paralēli muzeja darbu kolekcijai, skatītāji tiek iepazīstināti ar pavisam nesen tapušiem mākslinieku darbiem, kas dod ieskatu mūsdienu tekstilmākslas plašajā tematiskajā spektrā, kā arī izmantoto materiālu un tehniku daudzveidībā. Irēna Andrejeva, Jānis Bankovičs, Lilita Bauģe, Andra Dīriņa, Elīna Ģibiete, Rolands Krutovs, Ieva Krūmiņa, Katrīna Leitēna, Baiba Osīte, Ieva Prāne, Annele Slišāne – kā pieredzējuši, starptautisku atzinību guvuši autori, tā jaunākās paaudzes mākslinieki drosmīgi eksperimentē ar dažādiem materiāliem (papīrs, metāls, āda, plastmasa, koks u.c.) un tehnikām (izšuvums, kolāža, filcēšana, digitālais gobelēns u. c.), apliecinot tekstilmākslas nozares vitālo radošo spēku. Izstāde bez maksas apskatāma Koncertzālē “Cēsis”, Raunas ielā 12, darba dienās un sestdienās no plkst. 12.00 – 18.00, svētdienās no 12.00 – 16.00 un pasākumu laikā. Ievērojot Covid-19 epidemioloģiskos noteikumus, apmeklētājiem jāuzrāda sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un jālieto mutes un deguna aizsegs. Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova, Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja, E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv / Tālr.: +371 26171151
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt jau 15. gadu. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī, un tās ietvaros iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Līdzīgi kā pērn, arī šogad konkursa nolikums tiek pilnveidots, lai iekļautu tajā aktuālākās kultūras tendences. Tās tiek definētas, balstoties gan uz ekspertu viedokli un plānošanas dokumentiem, gan reģiona iedzīvotāju pausto viedokli. Sabiedrības balsojuma rezultāts būs svarīgs konkursa nolikuma veidošanā, definējot kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus, ja Vidzemes plānošanas reģions būs konkursa īstenotājs arī 2022. gadā. Lai paustu viedokli, ikviens aicināts aizpildīt aptauju, norādot līdz četrām nozīmīgākajām kultūras prioritātēm, kas šķiet būtiskas kultūrā nākamajā gadā. Tās aptver tādas jomas kā kultūras jaunrade, sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība, bērnu un jauniešu iesaiste kultūrā, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība, novadpētniecība, nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kā arī vienotais kultūras un dabas mantojums. Aptauja aizpildīšanai pieejama līdz 2022. gada 14. janvārim: https://ej.uz/kulturavidzeme Pagājušajā gadā viedokli pauda 1004 iedzīvotāji. Par nozīmīgākajām tika atzītas un konkursa nolikumā iekļautas šādas prioritātes – bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē un kultūras jaunrade. Ar informāciju iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona publikācijā. Vidzemes plānošanas reģions par svarīgu uzskata sabiedrības iesaisti to jautājumu lemšanā, kas skar tās intereses. Apkopotā informācija novērtējuma aptaujā par iepriekš īstenoto kultūras prioritāšu balsojumu liecina, ka vairums atzinīgi novērtē iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā kultūras prioritāšu noteikšanā un saskata to kā labu veidu, lai izzinātu kultūras produktu pieprasījumu. Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2022. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. 2021. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 182 projekti par kopējo summu 762391,37 EUR. Atbalstīti – 54 projekti kopumā 141 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. Kultūras programmu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem reģionos. Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk informācijas: https://ej.uz/1u4q
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģions sabiedrisko attiecību speciāliste
Lai veiksmīgāk īstenotu likumu, nepieciešams apzināt darāmo un darītājus, saprast, cik naudas un laika šim darbam nepieciešams. Tāpēc ir sākts darbs pie likuma rīcības plāna izstrādes, kas apkopos visas tās praktiskās ieceres, ar kuru palīdzību tiks sasniegti likuma mērķi. Interesenti aicināti iesniegt savus priekšlikumus, aizpildot anketu ieej.lv/Ideju-Talka. Šī anketa ir Jūsu iespēja līdz 15.01.2022. iesniegt savu priekšlikumu, ieceri vai ideju likuma īstenošanai veidojamajam Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānam. Vairāk informācijas par iniciatīvu pieejams > https://www.km.gov.lv/lv/latviesu-vesturisko-zemju-un-kulturtelpu-attistibas-plans
Rīgas Saksofonu kvarteta 30 gadu darbības laikā allaž nozīmīgu vietu ieņēmusi jaunās mūziķu paaudzes veidošana. Ar skolu koncertiem un meistarklasēm esam viesojušies daudzās skolās visos Latvijas reģionos. Tas savukārt ir veicinājis jauno mūziķu interesi par šo instrumentu un šajā 2021./2022. mācību gadā saksofonspēli 133 Latvijas mūzikas skolās apgūst 814 audzēkņi. Covid 19 pandēmijas laiks bieži vien liedz mums turpināt savu iesākto darbu, apmeklējot skolas klātienē. Tāpēc, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes kultūras programmas 2021 ietvaros esam īstenojuši savu jauno projektu - “Rīgas Saksofonu kvarteta videostāsti”. Tie aptver ļoti plašu jautājumu loku, sākot ar Rīgas Saksofonu kvarteta koncertu, kur sniedzam ieskatu dažādos saksofonmūzikas stilos, atskaņojot gan skaņdarbu pārlikumus saksofonu kvartetam, gan oriģinālmūziku šādam sastāvam. Tālāk iepazīstinām ar saksofona vēstures pirmsākumiem. Turpinājumā tīri praktiski demonstrējam dažādus saksofonspēles apmācības metodikā balstītus vingrinājumus un mūsu idejas darbam ar jaunajiem mūziķiem. Un šeit jaunie mūziķi un viņu pedagogi var gūt arī ļoti plašu informāciju, kā izvēlēties sev piemērotu saksofona modeli, iemutni, mēlītes, dažādus nepieciešamos aksesuārus, kā kopt savu instrumentu. Rīgas Saksofonu kvarteta videostāsti: 1. Klausies ar prieku! 2. Ieskats saksofona vēsturē 3. Saksofonspēles apguves pamati 4. Saksofonspēles artikulācijas veidi 5. Stājas un elpas attīstība 6. Saksofona apkope 7. Saksofona izvēle 8. Saksofona aksesuāri (siksnas, lupatiņas) 9. Saksofona aksesuāri (mēlītes, iemutņi un citi aksesuāri) Būsim gandarīti, ja skolu pedagogi savā pedagoģiskajā darbībā un jaunie saksofonisti savā profesionālajā izaugsmē turpmāk aktīvi izmantos mūsu sniegtos metodiskos materiālus, kas pirmo reizi šādā digitālā formātā parādās tieši latviešu valodā. Informāciju sagatavojis: Rīgas Saksofonu kvarteta vadītājs Artis Sīmanis.
Nedēļas garumā koncertzāles lielās zāles vidū tiks izvietots īpaši veidots, ar telpiskās skaņas koncertsistēmu un daudzskaitlīgiem skaļruņiem aprīkots kupols, jeb telpa telpā. Klausītāju sēdvietas būs izvietotas tā iekšpusē. Īpaši šim notikumam latviešu un lietuviešu laikmetīgās mūzikas komponisti ir radījuši jaunus elektroakustiskus skaņdarbus, kuru atskaņošana kupolā radīs unikālu telpisku dimensiju, un ikviens klausītājs sajutīsies skaņas ietverts. Pateicoties daudzo skaņas avotu izvietojumam telpā un mūzikas partitūrā skaņai dinamiski pārvietojoties, klausītājs varēs izbaudīt pavisam jaunu skaņas pieredzi, ko varēs raksturot vārdiem: “Esmu skaņas vidū, tā ir ap mani!”. Pateicoties kupola radītajai atmosfērai un gaismu projekcijām, šis piedzīvojums klausītājus aizvedīs vēl neiepazītā un pavisam jaunā sajūtu un emociju pasaulē. Skaņas kupolā skanēs Platona Buravicka, Rolanda Kronlaka, Lindas Leimanes un lietuviešu komponistu Mantauta Krukauska un Mata Šablauska telpiskās mūzikas skaņdarbu ieraksti. Latvijā zināmo laikmetīgās mūzikas komponistu Platonu Buravicki skaņdarba “Spin” tapšanā iedvesmojis indiešu teiciens: "Ja es skrietu pakaļ saulei, apkārt man būtu tikai diena, ja es skrietu pakaļ mēnesim — apkārt man būtu tikai nakts. Īstā dzīve ir tad, kad Tu stāvi uz vienas vietas un saule ar mēnesi skries paši pakaļ tev." "Manā izpratnē galvenie ambisonikas jeb trīsdimensionālās skaņas izteiksmes līdzekļi ir ģeometrija un kustība, proti, fizisko skaņas avotu izvietojums telpā un virtuālo skaņas punktu kustība starp šiem avotiem. Ambisonikā ir arī tāda parādība kā galvenais akustiskais centrs, kurā iespējams sadzirdēt visvairāk. Manuprāt, tas ļoti ierobežo, tādēļ mans skaņdarbs būs bez šī akustiskā centra - katrs klausītājs varēs atrast savu mīļāko punktu manā skaņas laukumā, jeb precīzāk - tas atnāks pats, tikai būs jāsagaida,” sava darba noslēpumu atklāj komponists. Savukārt komponists un projekta mākslinieciskais vadītājs Voldemārs Johansons par ieceri stāsta: “Vēlējāmies izmēģināt un iedzīvināt jaunu, Latvijas mūzikas ainavā mazpazīstamu koncertmūzikas formātu - telpiskas elektroakustiskas mūzikas atskaņojumus. Šajā paradigmā iekļaujošs skaņas klātesamības iespaids tiek radīts ar lielu skaitu apkārt klausītājiem novietotu skaļruņu, kas atskaņo mūzikas materiālu ar telpisku dimensiju: skaņas avotu pozicionēšanu telpā ar dinamisku pārvietojumu horeogrāfiju.” Daudzviet pasaulē ir speciāli būvētas koncertzāles, kurās jau atskaņo telpisko mūziku, piemēram, Parīzē, Stokholmā, Karlsrūē, Budapeštā un citviet. Janvāra sākumā laikmetīgās mūzikas cienītāji varēs iepazīt šo pieredzi arī Cēsīs, pateicoties telpiskās mūzikas notikumam VIDŪ, kas tais sadarbībā ar Vizionārās kultūras fondu. Laikmetīgās mūzikas autori Latvijā aizsākot tradīciju akadēmiskās elektroakustiskas mūzikas virzienā,jau tagad domā(plāno) veidot koncertprogrammas turpmākās sērijas, kurās piedalīties aicināti arī citi autori. Skaņas kupolu koncertzālē “Cēsis” var apmeklēt no 3.- 9. janvārim. Atklāšanas seanss 3. janvārī, plkst. 19.30, turpmāk - katru dienu plkst. 14.00, 15.30, 17.00 un 18.30. Seansa ilgums 40 minūtes. Biļetes cena 7 EUR. Ņemot vērā kupola ietilpību un ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, katru seansu būs iespēja apmeklēt 30 klausītājiem. Biļetes nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv. Skaņas piedzīvojums notiek “zaļajā režīmā” un to apmeklējot jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Bērniem līdz 12 gadu vecumam ieeja bez Covid-19 sertifikāta, bērniem no 12 gadu vecuma, uzrādot derīgu Covid-19 testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu. Koncertzāles telpās un skaņas piedzīvojuma laikā kupolā apmeklētājiem jāvalkā mutes un deguna aizsegs, izņemot bērnus līdz 7 gadu vecumam.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
ĀEAP atvērts 29., 30. decembrī un 2. janvārī. Ieeja ekspozīcijā “zaļajā režīmā”.
Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka galvenais objekts ir īpaša 8./ 9. - 10. gs. seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukcija, kas veikta pēc izrakumos iegūtajiem datiem. Ekspozīcija ĀEAP apmeklētāju centrā ir vērtīgs papildinājums un pirmreizēja iespēja arheoloģiskās liecības aplūkot kopš izrakumiem 20.gs. 60.un 70.gados. Tajā ir iespēja iepazīt gan īpašus atradumus, gan tādus, kas raksturo ezerpils iedzīvotāju nodarbes un ikdienā lietotos priekšmetus. Aizraujošs ir Jāņa Apala ceļš no hidroarheoloģiskajām ekspedīcijām un arheoloģiskajiem pētījumiem līdz pirmajai zinātniski pamatotajai dzīves vietas rekonstrukcijai Baltijā. Ekspozīcija veidota kā izziņas un iedvesmas vieta, kas pašiem jāatklāj, atrodot, ieraugot un paturot atmiņā vērtīgāko. Latvijas arheologu biedrība Āraišu ezerpili ir pasludinājusi par 2020. gada arheoloģisko pieminekli. Arī apmeklētāju centra ēka, kurā atrodas ekspozīcija, jau novērtēta ar 2. vietu skatē „Gada labākā būve Latvijā” koka ēku kategorijā. 2021. gadā pasniegta LIAA "Eksoporta un inovāciju balva", kurā Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks saņēma otro vietu, kā Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldības iestāžu grupā. Ekspozīcijas dizaina koncepciju izstrādājis Dizaina birojs H2E, saturu veidojuši Sanda Salmiņa (ĀEAP), Guntis Zemītis (LU Latvijas Vēstures institūts), Dace Tabūne (Cēsu Vēstures un mākslas muzejs). Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskajiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālajā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu. Parkā atrodama ne vien rekonstruētā ezerpils uz salas, bet arī 14.gs. celtās Āraišu viduslaiku pils drupas un akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas Meitu salā.
Informāciju sagatavojusi:
Stadionu projektēja arhitektu kompānija “Ivara Šļivkas birojs”, būvēja SIA “YIT INFRA Latvija”, būvuzraugs SIA “Būvuzraugi LV”. Lielformāta objektu un to detaļu fotogrāfijas papildinātas ar stāstiem latviešu un angļu valodā, vēstot par ēkām, inženierbūvēm, restaurācijas objektiem un labiekārtojumu, kas izpildījuma augstās kvalitātes dēļ ir paraugs funkcionālā un radošā līmenī. Vairāki objekti ir ieguvuši balvas lielākajā būvju konkursā Latvijas Būvniecības gada balva, kā arī konkursā Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2021. Daļa izstādei izvēlēto objektu saņēmuši starptautisku atzinību. Papildu informācija iegūstama, skenējot QR kodu uz katras planšetes.
Jebkurš arhitektūras un būvniecības objekts ir sava laika liecība, kurā iemiesotas pamatvērtības un arī raksturīgās inovācijas. Par unikālu iespējams dēvēt ikvienu izstādē aplūkojamo objektu. Tāds ir Latvijā ilgtspējīgākais objekts t/c Origo, restaurācijas darbos ar izcilību atjaunotais Pulvera pagrabs Daugavpilī, Laivu māja Ventspilī, modernu koka privātmāju arhitektūra, Rēzeknes Olimpiskais centrs, promenāde Daugavpilī, rūpīgā pilsdrupu atjaunošana Tērvetē, Jāņa Daliņa stadions Valmierā, Latvijas Valsts mežu klientu centrs Jelgavā, moderna koka ražotne Kocēnos, apartamentu māja Valmierā, Stropu atpūtas centrs Daugavpilī, Saulkrastu estrāde un Neibādes parks, Mežaparka estrādes pārbūve un koka potenciāla izmantošana bērnudārza būvniecībā Salaspilī. Izstādes mērķis ir atraktīvā formā aicināt uzzināt par interesantāko Latvijas arhitektūrā, veltīt laiku ēku estētikas iepazīšanai, tādējādi paaugstinot zināšanu un kompetences līmeni. Preses relīzes sagatavošanā izmantota biedrības “Building Design and Construction Council” informācija. Informāciju sagatavoja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2021. gada 4. decembrī plkst. 13.00 tiks pasniegti apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Svinīgā ceremonijā Viļakas kultūras namā apliecinājumus saņems 2020. gadā un 2021. gadā sarakstā iekļauto vērtību pieteicēji, starp tiem arī Mazsalacas Kutūras nams ar pieteikumu "Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā". Pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā, kā arī vietnēs Facebook un Youtube.
Realizēts Vidzemes kultūras programmas projekts video izrāde “Blaumanis. Latvieši. Kopābūšana.” Projekta ietvaros “Fonds SANA MARE” sadarbībā ar radošajiem un drosmīgajiem Ērgļu apkaimes iedzīvotājiem izveidoja izrādi un video izrādi par savu “paradīzes stūrīti” - vietu kur dzīvot un Blaumani kā kaimiņu “Brakos”.
Arheoloģiskie izrakumi senvietā veikti pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā – laikā no 1971. un 1973. gadam. Arheologa Jāņa Apala vadītajos izrakumos atsegti 158 vēlā dzelzs laikmeta (11.-13. gs.) latgaļu apbedījumi, kā arī iegūtas 1011 reģistrētas senlietas. Starp tām ir gan kapos atrastie rotu komplekti, gan arī priekšmeti, kas senvietā iegūti kā savrupi atradumi.
Lai „celtu gaismā” šo interesanto materiālu, Amatu mājas meistari un speciālisti vairākas reizes apmeklējuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeju, iepazīstoties ar muzeja krājumā esašajiem Liepiņu senkapu arheoloģiskajiem atradumiem, tie tiek uzmērīti un aprakstīti. Darbs turpinās, tiek pētītas senās rotas, tekstilijas un ādas priekšmeti un to fragmenti, pievēršot uzmanību mazāk zināmiem un neizpētītiem atradumiem. Izpētītais materiāls tiks izmantots, lai izgatavotu seno tērpu, rotu un ādas priekšmetu atdarinājumus.
Biedrība Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” sadarbībā ar Amatas pamatskolas audzēkņiem īsteno projektu „Māls atdzīvojas”. Projekta iecere - iepazīstināt bērnus ar mālu, izzināt tā vēsturi un iespējas, praktiski mācīties ar to strādāt. Grupa bērnu vairākas reizes apmeklēja Drabešu muižas Amatu māju, piedalījās teorētiskās nodarbībās, kurās uzzināja, kas ir māls, kur to iegūst, vēstures liecības, kad un kas no māla gatavots, kādi ir māla viedi un veidošanas iespējas un kopā ar keramikas pulciņa vadītāju Ilmu Strazdiņu mācījās mīcīt, rullēt, veidot, izgatavot cilvēku un dzīvnieku figūras, taisīt māla kokus.
Sajūtu Parks un Valmieras Olimpiskais centrs aicina uz Maģisko pastaigu Sajūtu parkā, kas notiks š.g. 11. decembrī no plkst. 16:00.
No š. g. 13.septembra ikvienam interesentam ir iespēja doties "Konceptuālā dzejas pastaigā", iepazīstot Valmieras pilsētvidi ar konceptuālās dzejas starpniecību.
Nu jau par ikgadējām kļuvušo, kopš 2017. g. Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv rīkoto novadpētnieku un tūrisma organizatoru 2021. g. mācību tēma bija “Senie ceļi un robežas”.
Turpinot realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu “Gadskārtas Sēļu muižā”, 19. decembrī Sēļu muižā notiks meistardarbnīcas, kurās ikvienam būs iespēja izzināt latviskās tradīcijas gadskārtu svētkos - Mārtiņos un Ziemas saulgriežos - iepazīt tradicionālo amatniecību, maskošanos, ķekatās iešanu, dančus un rotaļas, gatavot svētku rotājumus un atklāt kulinārā mantojuma noslēpumus. Šajās meistarklasēs iecerēts apgūt bubina spēli, ko vadīs šī instrumenta tradīcijas nesēja Zane Dukaļska.
Līdz nākamā gada 30. janvārim Koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma izstāde “Tradicionālais un laikmetīgais”, kas 2021. gada vasarā paplašinātā formātā reprezentēja Latvijas tekstilmākslu Spānijas Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā (Museo Nacional de Artes Decorativas) Madridē. Ekspozīcijas kuratore Cēsīs ir mākslas zinātniece Inese Baranovska.
Ikviens vidzemnieks aicināts nobalsot par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā, kuros būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursa “Vidzemes kultūras programma 2022” ietvaros, ja Vidzemes plānošanas reģions būs tā īstenotājs arī nākamajā gadā.
2021. gadā ir stājies spēkā jaunais "Latviešu vēsturisko zemju likums", kura nolūks ir sargāt un stiprināt Latvijas kultūras un valodas savdabību un daudzveidību, apliecinot, ka ikviena kultūrtelpa, liela vai maza, dod savu artavu Latvijas kopējās identitātes veidošanā. Tas, cik sekmīgi izdosies sasniegt likumā iecerēto, ir atkarīgs no mums visiem – valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un novadu cilvēkiem, it īpaši visiem tiem, kas ikdienā kopj un glabā Latvijas valodas un kultūras bagātību.
Vispārzināms, ka Jaunais gads iesākas ar jaunām iecerēm, jauniem plāniem, cilvēki ir iedvesmas pilni izmēģināt ko nebijušu, daudz gatavāki mesties piedzīvojumā, lai kur arī tas vestu. Tādēļ 2022. gada iesākumā, no 3. līdz 9. janvārim jaunas pieredzes alkstošos Koncertzāle “Cēsis” aicina uz telpiskās mūzikas notikumu VIDŪ, kurā ik dienu, vairākos seansos īpaši būvētā kupolā būs iespēja gūt pilnīgi jaunu skaņas un sajūtu pieredzi.
Šajos svētkos Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka kolektīvs dāvā iespēju ikvienam bezmaksas paviesoties parkā un Āraišu ezerpilī, kā arī apskatīt apmeklētāju centrā izveidoto pastāvīgo ekspozīciju, kurā var iepazīties ar arheoloģiskajos izrakumos iegūtajām oriģinālajām liecībām un arheologa Jāņa Apala stāstu.
Rīgā, Āgenskalna tirgus laukumā atklāta ceļojošā izstāde Detaļu spēks II. Arhitektūras, būvniecības un restaurācijas izcilībām veltītā izstāde būs apskatāma līdz 2022. gada janvāra vidum. Valmieras novada pašvaldība izstādei pieteikusi Jāņa Daliņa stadionu, kas kļuvis par izcilu bāzi un sacensību norises vietu vieglatlētiem ne tikai Latvijas, bet arī pasaules līmenī.
