Arhīva kalendārs

« December 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

Nu jau par ikgadējām kļuvušo, kopš 2017. g. Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv rīkoto novadpētnieku un tūrisma organizatoru 2021. g. mācību tēma bija “Senie ceļi un robežas”.

2021.g. mācību mērķis – ar semināra, priekšlasījumu un lauka prakses metodēm veidot mērķauditorijas izpratni par senajiem ceļiem un robežām kā būtiskiem Latvijas kultūrvēsturiskās ainavas elementiem, to vietu un nozīmi kopējā dabas un vēstures mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizācijā, kā arī praktiskās izmantošanas iespējām tūrisma jomā.

Historia.lv mācību ekspedīcijas dalībnieki pie Sprēstiņu krustakmens. Stalbes pagasts, Cēsu novads. 2021.g. 10.oktobris. Foto: V. Grīviņš.

Šogad Historia.lv novadpētnieku mācības notika valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu noteiktajā ietvarā. Praktiski tas izpaudās semināra-konferences tiešsaistes norisē, ar dalībnieku – lektoru un klausītāju – attālinātu līdzdalību “Zoom” platformā. No vienas puses šāds formāts atņem klātienes norišu sniegtās iespējas uzturēt vecos un dibināt jaunus kontaktus ar domubiedriem un kolēģiem, iesaistīties dažādās neformālās diskusijās un vienkārši sajust attiecīgo pasākumu atmosfēru, bet no otras puses – tiešsaistes norise palielina līdzdalības iespējas. Šajā reizē mūsu seminārā-konferencē piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 2021.g. 23. septembrī priekšlasījumus par dažādām ar senajiem ceļiem un robežām saistītām tēmām tiešsaistē neklātienē noklausījās aptuveni 130 muzejnieki, vēsturnieki, arheologi, TIC’u darbinieki, brīvā laika novadpētnieki, skolotāji un citi interesenti no visas Latvijas. Cita “Zoom” formāta priekšrocība ir iespēja ērti veikt tiešsaistes priekšlasījumu ierakstu, nodrošinot kvalitatīvu lektoru izmatoto prezentāciju attēlošanu videofailā. Lai arī ļoti ceram un vēlamies atgriezties pie tradicionālā semināru un lasījumu klātienes formāta, nākotnē domājam turpināt izmantot un attīstīt arī tiešsaistes neklātienes pasākumu rīkošanu.

Historia.lv mācību ekspedīcijas dalībnieki Stalbes-Cēsu 19.gs. izbūvētā pasta ceļa trases vietā. Stalbes pagasts, Cēsu novads. 2021.g. 10.oktobris. Foto: V. Grīviņš 

Par tradicionālu Historia.lv rīkoto novadpētnieku semināru sastāvdaļu ir kļuvušas arī mācību ekspedīcijas. Seminārā teorētiski apgūtās tēmas mēs nostiprinām praksē, dabā apmeklējot un mācoties ainavā atpazīt atbilstošos objektus un vietas, gūstot iemaņas to dokumentēšanā. Parasti pēc semināriem mēs rīkojam divas, trīs mācību ekspedīcijas, kas notiek dažādās vietās, iekļaujot gan attiecīgajai pieminekļu grupai raksturīgu, gan arī mazāk zināmu un savdabīgu objektu apskati.

Vienu ekspedīciju šogad mums izdevās sarīkot klātienē, kopā ar vairākiem semināra dalībniekiem 10.oktobrī apmeklējot virkni ar senajiem ceļiem un robežām saistītus objektus Valmieras un Cēsu novados, bet vēl divas mācību ekspedīcijas, katrā no tām iekļaujot 2 objektu iepazīšanu, sagatavojām video formātā. Īpaši vēlos atzīmēt Cēsu novada Skujenes un Nītaures pagastos notikušo “Ozolkalna robežakmens” ekspedīciju, kurā devāmies kopā ar biedrības “Petroglifu centrs” vadītāju, pieredzējušu un zinošu seno robežakmeņu un krustakmeņu pētnieku Andri Grīnbergu. Šīs videoekspedīcijas “sāls” ir Melānijas Vanagas 1974.gadā nejauši atklāta, bet vēlāk citu pētnieku atkārtoti neatrasta robežakmens meklēšana... un atrašana, kā arī A.Grīnberga sniegtā meistarklase kultūrvēsturiska zīmju akmens uzmērīšanā.

Semināra-konferences programma >> ŠEIT <<

Semināra-konferences priekšlasījumu video >> ŠEIT <<

Mācību ekspedīciju video >> ŠEIT <<

Sekojiet mūsu aktualitātēm un jaunumiem vietnē Historia.lv un Facebook profilā facebook.com/Latvijasvesture

Seminārs un mācību ekspedīcijas tika organizētas un notika ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Valters Grīviņš,
Historia.lv redaktors un projekta vadītājs,
“Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrības “Apvārsnis”” vadītājs