Arhīva kalendārs
Šis deju lieluzvedums ir nozīmīgs ieguldījums Malienas puses nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. No iecerētās uzveduma pirmizrādīšanas nācās atteikties epidemioloģiskās situācijas dēļ, kas neļāva to bez ierobežojumiem demonstrēt ikvienam interesentam, tādēļ 11. septembrī Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā notiks šī uzveduma filmēšana, lai tas saglabātos video formātā.
Ņemot vērā epidemioloģiskos nosacījumus, šogad tradicionālie Pļaujas svētki notiks atšķirīgi, aicinot ikvienu uz “Rudens dienu Ottesmuižā”. Nenotiks tradicionālā lauku sētas rudens darbu darīšana, bet ikvienam apmeklētājam šajā reizē būs iespējams apmeklēt muzeja teritorijā esošās ēkas, aplūkot ekspozīcijas “Vidzemes lauku sēta” un “Kalncempju vēstures lappuses”, izstādes “Pretstati” un “Zeltiņu baznīca laiku lokos”. Tiks atvērts keramikas darbu ceplis, notiks mājražotāju un amatnieku tirdziņš, mazo apmeklētāju priekam būs apskatāmi dzīvnieki. Muzeja apmeklējuma laikā būs iespēja vērot arī deju uzveduma “Malienas mantojums” filmēšanu.
- Ikvienam muzeja apmeklētājam šajā dienā jau no pulksten 10 līdz pat pulksten 16 būs iespēja vērot, kā notiek šī deju uzveduma filmēšana. Katrs kolektīvs un tā dejotā deja tiks filmēti atsevišķi – katrā pusstundā pa dejai, tādēļ apmeklētājiem būs iespēja redzēt gan nelielu mēģinājuma procesu, gan dejas filmēšanu, - saka Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja un projekta “Dejas lieluzvedums “Malienas mantojums”” vadītāja Sanita Eglīte. Nostāsti vēsta, ka malēnieši vienmēr visu darījuši pa savam un arī danči tiem bijuši īpatnēji, ar pierobežai raksturīgiem soļiem un mūziku. Malienas puses danči veidojušies, ietekmējoties no Latgales, Igaunijas un Krievijas tradicionālās kultūras. Mūsdienās reģionam raksturīgais kolorīts strauji izzūd, tāpēc ir svarīgi sakrāto un saglabāto nemateriālo kultūras mantojumu iedzīvināt un sekmēt tā pārmantojamību. Šīs puses senos dančus pētījuši gan folkloras pētnieki, gan vietējie muzeji un folkloras kopas. Izmantojot izpētīto materiālu, pateicoties Latvijas Nacionālā kultūras centra un pašvaldības atbalstam, tapušas 10 skatuves dejas. Horeogrāfijas tām veidojuši Vidzemes puses horeogrāfi - Iluta Mistre, Dace Circene, Ilze Mažāne, Reinis Rešetins, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža, Guna Ezermale, Gunta Skuja un Lāsma Skutāne. Dejas ir apguvuši visi Alūksnes un bijušā Apes novada deju kolektīvi. Mūziku dejām aranžējuši Juris Kaukulis, Juris Vaivods, Sniedze Grīnberga un citi mūziķi. Uzveduma mākslinieciskā vadītāja ir Lāsma Skutāne, literārā teksta autors Druvis Mucenieks. Muzeja apmeklējuma maksa: pieaugušajiem – 3 EUR, pensionāriem - 2 EUR, skolēnam – 1 EUR, pirmsskolas vecuma bērniem – bez maksas.
Sagatavoja: Evita APLOKA,
Dzeju var iesūtīt ikviens dzejas autors no visas Latvijas, kurš sasniedzis pilngadību, neatkarīgi no vecuma un pieredzes, un kurš nav izdevis savu dzejas krājumu. Konkursā jāiesniedz iepriekš nepublicēti dzejoļi. Brīvas izvēles temats. Konkursam katrs autors var iesūtīt ne vairāk kā 300 dzejas rindas elektroniski uz e-pastu luse.biblioteka PIE valka PUNKTS lv no 2021.gada 1. septembra līdz 2021.gada 1. oktobrim.
Lai darbs varētu piedalīties konkursā, jānorāda:
Apbalvošanas pasākums notiks 2021.gada 16.oktobrī Saieta namā "Lugažu muiža".
Informāciju sagatavoja:
Notikumi pasaulē un Latvijā ietekmēja arī pavasarī plānotā Koncertzāles “Cēsis” festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” norisi, kurā, godinot komponistu 75. jubilejā, bija iecerēts Vaska jaundarba – vijoļkoncerta “Vakara gaismā”, pasaules pirmatskaņojums. Jauno koncertu Pēteris Vasks rakstījis Zviedrijā mītošajam britu vijolniekam Hugo Tičati, kurš ir izcils Vaska un citu mūsdienu komponistu mūzikas interprets, un vairākkārt viesojies arī Cēsīs. Atsākoties koncertdzīvei Eiropā, “Vakara gaismā” pirmo reizi Tičati atskaņoja festivālā Stokholmā kopā ar paša veidoto orķestri O/Modernt. Latvijā šo nozīmīgo mūzikas notikumu sagaidīsim ceturtdien, 9. septembrī, Koncertzālē “Cēsis”, klātesot pašam komponistam. Vaska Otrais vijoļkoncerts Latvijā izskanēs Hugo Tičati un mūsu izcilā kamerorķestra Sinfonietta Rīga lasījumā. Pie diriģenta pults – Normunds Šnē. “Atskaņot Vaska jauno koncertu Vakara gaismā ir spēcīgs pārdzīvojums, kas iemieso gan pārpasaulīgo, gan ikdienišķo. Skaņdarbs mūs reizē ieved brīnišķās pasaules svētlaimībā un, kas ir ne mazāk svarīgi, nostāda arī aci pret aci ar realitāti un cilvēciskajām ciešanām. Tas ir ciklisks ceļojums ar kāpumiem un kritumiem, dzīvību un nāvi,” atzīst vijolnieks Hugo Tičati. Vijoļkoncerta nosaukums, kurš dots arī visai koncertprogrammai, lieliski raksturo Pētera Vaska daiļrades būtību. Vakara gaisma ir iedvesmas avots visu mākslu pārstāvjiem un saistās ar ideālo gaismu, kas piešķir lietām dziļumu, krāsu un plašāku dimensiju. Tāpat kā komponista Vaska mūzika – tā atklāj lietu visdziļāko būtību. Biļetes nopērkamas internetā www.bilesuparadize.lv, “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un Koncertzāles “Cēsis” kasē. Biļetes uz koncertu ir derīgas tikai kopā ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un derīgs sertifikāts. Foto: komponists Pēteris Vasks. Autors: Edgars Groševs. Informāciju sagatavojusi: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“Padekatrs”, “Tripiņpolka”, “Uzlūdz dāmas”, “Hoiram”, “Diksītis”, “Tu māsiņa, es māsiņa”, “Joksu polka”, “Stūrsteps”, “Ak, smukā meitiņ”, “Valceris” – tās ir Malienas pusei raksturīgas dejas jaunajā deju lieluzvedumā “Malienas mantojums”. Stiprinot malēnisko identitāti un atdzīvinot malēniešu kultūrtelpu, uzvedums apvieno gan jaunas, gan jau agrāk iestudētas šīs puses dejas. 
Valkas pagasta Saieta nams "Lugažu muiža" aicina piedalīties dzejnieces Velgas Kriles vārdam veltītajam dzejas autoru-iesācēju konkursā. 
Ceturtdien, 9. septembrī, Koncertzālē “Cēsis” gaidāms pasaulē atskaņotākā latviešu komponista Pētera Vaska jaunā vijoļkoncerta “Vakara gaismā” Latvijas pirmatskaņojums. Britu vijolnieka Hugo Tičati, kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē lasījumā dzirdēsim gan jaundarbu, gan Vaska garīgo domubiedru – Arvo Pērta, Jana Sibeliusa un Henrika Gurecka mūziku.