Arhīva kalendārs

« February 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28 

Valmieras muzeja Izstāžu namā no 12. februāra līdz 26. martam būs skatāma mākslinieku Lienas Baklānes un Pauļa Postaža iedvesmojoša un krāšņa gleznu izstāde.

“Tas, ko es gleznoju šodien, balstās uz to, ko gleznoju vakar, bet rītdiena smels no tā, ko gleznoju šodien.” Šādu domu Paulis Postažs izteicis kādā no savu gleznu katalogiem. Mākslinieks ir uzticīgs eļļas glezniecībai, skrupulozi sekojot pakāpeniskajam un laikietilpīgajam tehnoloģiskajam procesam, slīpējot savu mākslas valodu, pasaules un cilvēku attiecību redzējumu. “Lai arī mākslinieks nenoliedz fotogrāfijas klātbūtni, fotogrāfija ir tikai starta punkts ceļā uz kompozīciju, kas gleznošanas procesa laikā aizved formas skaistuma un garīgas skaidrības meklējumos, atmetot lieko, ar renesanses meistaru atbalstu pietuvojoties ideālajam ģeometriski tīrās un pareizās formas vilinājumam. Laikā izstieptais, pakāpeniskais gleznošanas process sekmē iedziļināšanos absolūti visā. Krāsas, gaismas, formas, proporciju, telpas un plaknes valodā, apkārtējās pasaules raidīto impulsu atbalsīs. Vērtību noskaidrošana, gūstot sev un sniedzot citiem stabilitātes un gandrīz sakrālās harmonijas sajūtu,” stāsta mākslas zinātniece Baiba Magdalēna Eglīte.

Liena Baklāne savukārt ir akrila tehnikas piekritēja. Viņas temperamentam piemērotāka ir ātra rīcība, ko pieprasa ātri žūstošais materiāls. Arī Lienai, tāpat kā Paulim, idejas nav tālu jāmeklē. Apkārtējā dabā, savos bērnos, pasaules mākslas vērtību krājumos. “Lienas darbos pasaule uzmirdz. Gaismai atsaucas viss dzīvais. Ziedi, bērni, sieviete. Katram ziedam sava seja, katram zaram savs izliekums un iekļaušanās kopējā ritmā. Un krāsu spožums! Arī gleznas virsma pievieno savu balsi krāšņajai dzīvības himnai. Māksla viņai ir ceļš, kā izprast sevi,” tā Baiba Magdalēna Eglīte.

Gleznotāju pāris Paulis Postažs un Liena Baklāne ir vienaudžu tandēms (abi dzimuši 1976. gadā), kas izveidojies, esot klasesbiedriem Jāņa Rozentāla Mākslas skolā, tad studējot glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, līdz kļūstot par divu meitu un glezniecības stiprinātu ģimeni, kur katram ir sava daļa un pienesums kā ikdienas dzīvē, tā mākslā. Lai arī tas nenotiek bieži, viņiem patīk izstādīt darbus kopā, papildinot vienam otru. Glezniecība ir abu mākslinieku sirdslieta, ikdienas neatliekams darbs, amata, mākslas būtības un dzīves izzināšanas instruments.

Ieeja Valmieras muzejā, uzrādot Covid-19 sertifikātu un personas apliecinošu dokumentu. Lūdzam ievērot noteikumus Covid-19 izplatības mazināšanai. Valmieras muzeja Izstāžu nams atvērts no pirmdienas līdz sestdienai plkst. 10.00–17.00.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
tālr. 26443410

Līdz 2022. gada 5. martam Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina pieteikt Cimzes balvai izcilākos kultūrizglītības nozares pedagogus. Cimzes balva ir īpašs apbalvojums skolas pedagogam – izcilībai par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā, to piešķir reizi mūžā.

Pedagoga, tautasdziesmu vācēja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja un profesionālās mūzikas izglītības aizsācēja Jāņa Cimzes (1814 – 1881) vārdā nosaukto balvu izcilākajiem mūzikas, mākslas, dizaina un dejas pedagogiem LNKC iedibināja 2014. gadā. Balvu ik gadu piešķir diviem pedagogiem. Cimzes balvas laureāts saņem Goda diplomu, naudas balvu 1300 eiro apjomā un greznu piemiņas velti – simbolisku ozolkoka rādāmkoku ar misiņa apkalumu.

Kopš 2014. gada Cimzes balvu saņēmuši mūzikas skolotāji Ilze Treija, Irēna Štrause, Maija Kurme, Gunta Boža, Elizabete Beāte Goļikova, Gunārs Kļaviņš, Jānis Erenštreits, Romans Šnē un Staņislavs Gribusts, mākslas un dizaina jomas skolotāji Antons Vaivods, Inese Pētersone, Jānis Brants, Vita Jurjāne, Vēsma Krūmiņa, Imants Klīdzējs un dejas skolotāja Regīna Kaupuža.

Informācija par pieteikumu iesniegšanu pieejama LNKC tīmekļvietnē ŠEIT.

Apbalvojuma pasniegšanas pasākums un laureātu izziņošana  plānota 2022. gada maijā reizē ar Kultūras ministrijas apbalvojuma piešķiršanu par jauniešu sasniegumiem starptautiskajos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs. Reaģējot uz mainīgo epidemioloģisko situāciju valstī, pasākuma norises datums un formāts var tikt mainīts. 

Informāciju sagatavoja:
Linda Ertmane
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 29181396
linda.ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
www.lnkc.gov.lv 

Kultūras ministrija aicina pieteikt apbalvojumam bērnus un jauniešus  vecumā no 10 līdz 25 gadiem, kuri 2021. gadā guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskos konkursos, skatēs un izstādēs.

Ar augstāko apbalvojumu kultūrizglītības nozarē – Kultūras ministrijas apbalvojumu tiek novērtēti Latvijas bērnu un jauniešu sasniegumi starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs iepriekšējā kalendārajā gadā mākslas un dizaina, mūzikas un dejas nozarēs. Apbalvojuma pretendenti ir arī pedagogi un koncertmeistari, kuri gatavojuši bērnus un jauniešus starptautiskajiem konkursiem, izstādēm un skatēm, kurās iegūtas godalgotas vietas.

Kultūras ministrijas apbalvojums tiek piešķirts ik gadu kopš 1998. gada. Balvas piešķiršanas norisi nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). Pērn par panākumiem 2020. gadā apbalvojumu saņēma 43 audzēkņi, kā arī viņu pedagogi un koncertmeistari.

Pieteikumu pieņemšana līdz 2022. gada 4.martam. Pieteikumi jāiesniedz Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Pils laukumā 4, Rīgā, LV-1050, klātienē, pa pastu vai elektroniski parakstīti uz LNKC elektroniskā pasta adresi lnkc PIE lnkc.gov PUNKTS lv (ar norādi Kultūras ministrijas Balvas konkursam). Informācija par pieteikumu iesniegšanu pieejama KM tīmekļvietnē www.km.gov.lv un LNKC tīmekļvietnē www.lnkc.gov.lv.

Apbalvojuma pasniegšanas pasākums un laureātu izziņošana  plānota 2022. gada maijā reizē ar LNKC iedibinātās Cimzes balvas pasniegšanu izcilākajiem kultūrizglītības pedagogiem. Reaģējot uz mainīgo epidemioloģisko situāciju valstī, pasākuma norises datums un formāts var tikt mainīts.

 

Informāciju sagatavoja:
Linda Ertmane
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 29181396
linda.ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
www.lnkc.gov.lv 

Pēc vērienīgiem pārbūves un restaurācijas darbiem 28. janvārī ekspluatācijā tika nodots Austrumvidzemes kultūras un mākslas centrs Cesvaines pils, kas jau 12. februārī atkal vērs savas durvis, lai uzņemtu apmeklētājus.

Pārrobežu sadarbības projekta Nr. LV-RU-002 „Kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana un veicināšana Latvijā un Krievijā” ietvaros pilī paveikti nozīmīgi darbi ar mērķi atjaunotas kultūrvēsturiskās vērtības Cesvainē, Daugavpilī un Pleskavas pilsētā Krievijā.

Ir paveikti būtiski darbi, lai nodrošinātu pilī ugunsdrošības un apsardzes signalizāciju, kā arī trauksmes izziņošanas sistēmu. Nozīmīgs ieguldījums pils saglabāšanai un uzturēšanai ir centrālapkures sistēmas ierīkošana daļai no pils telpām, kā arī ir sakārtota kanalizācijas un notekūdeņu sistēma.

Cesvaines pils otrajā stāvā izbūvēts vestibils ar aprīkotu konferenču zāli un telpu pils darbiniekiem. No vestibila uz bēniņiem uzstādītas jaunas koka kāpnes, izgatavotas pēc senajām pils fotogrāfijām, iekļaujot atsevišķus elementus, kas vēl bija saglabājušies no vēsturiskajām kāpnēm.

‌Projekta ietvaros ir atrisināts šobrīd tik ļoti aktuālais vides pieejamības jautājums, kas paredz pils pieejamību cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Šim nolūkam ierīkots pacēlājs, kuru ietver jaunas betona kāpnes. Savukārt, pils labā spārna pagrabā ir atjaunotas un pielāgotas telpas ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vajadzībām.

‌Savu sākotnējo krāšņumu ir atguvis viens no pils kamīniem lielā torņa Medību telpā. Kamīns ar vēsturiskajiem zaļajiem glazētajiem podiņiem pilnībā restaurēts, tam ir vēstures pieminekļa nozīmes statuss (valsts aizsardzības Nr. 4047), kā arī vēsturisko veidolu atguvusi arī viena no pils āra terasēm, kuru šobrīd grezno koka kolonnas, kokgriezumi un kapara jumts.

Paralēli projektam pilī ir notikuši arī citi restaurācijas darbi – balles zāles griestu plafona mākslinieciskās apdares konservācija, ZA stūra griestu mākslinieciskās apdares glābšanas darbi, kā arī pilnībā atjaunotas divas konsoles kā noslēdzoši elementi 2. stāva vestibilam pie lielajām koka kāpnēm.

Realizētais projekts noteikti dos iespēju paplašināt kultūras produktu un pakalpojumu klāstu Cesvaines pilī, veicinās kultūras pieejamību, kā arī palielinās tūrisma plūsmu kā Cesvainē, tā Madonas novadā.

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, Cesvaines pils atvēršana notiks bez lielām svinībām, tomēr svinīgā gaisotnē. Vēlamies, lai šī diena ir svētki pašai pilij, cesvainiešiem un ikvienam, kurš sekojis līdzi pils atjaunošanas darbiem.

Cesvaines pils atvēršanās dienā apmeklētājus priecēs akustiskā klaviermūzika, kas tapusi projekta ALPHA-DO L&A ietvaros. Skaņdarbi ir tapuši Cesvaines pils balles zāles mūziķu telpā uz pils flīģeļa un visu februāra mēnesi dos iespēju ikvienam pils apmeklētājam jebkurā laikā ieklausīties pils mūzikas skaņu vibrācijās.

ALPHA-DO L&A ir projekts ar atšķirīgu mūzikas komponēšanas un klavierspēles veidu. Šajā projektā galvenais faktors nav mūzikas notis, bet skaņas vibrācija, kas balstās uz pirkstu un klavieru stīgu proporcijām. Spēlējot šādā veidā, skaņa rezonē, radot mainīgas un retas saskaņas. Šis mūzikas stils ļauj spēlēt arī uz atšķirīgi noskaņotiem, kā arī nenoskaņotiem instrumentiem, jo pirmskaņa nāk no klavieru skaņu paneļa. Bet vienkāršākais veids, kā to saprast, ir klausīties.

Vēl pilnīgāku svētku sajūtu palīdzēs rast mākslinieces Laimas Bakānes darbu izstāde “Balle pilī”. Darbi tapuši autortehnikā, daļa no tiem gatavoti tieši izstādei Cesvaines pilī.

Tāpat pils zālēs būs apskatāmi izcilā tekstilmākslinieka Georga Barkāna gobelēni no Cesvaines pils muzeja krājuma.  Ar savu neatkārtojamo māksliniecisko rokrakstu, kuram raksturīga izsmalcinātā kolorīta izjūta, tekstila virtuozitātei sabalsojoties ar intelektuālām abstrakcijām un oriģinālu telpiskās domāšanas pārnesumu plaknē, Georgs Barkāns ir viens no tiem māksliniekiem, kura devums pieder pie latviešu tekstilmākslas virsotnēm.

12. un 13. februārī ikviens interesents būs aicināts apmeklēt pili bez ieejas maksas, bet pēc tam, līdz pat februāra beigām, pils būs apskatāma vēl par vecajām cenām – bērniem līdz 16 gadiem pils apmeklējums būs par brīvu, bet pieaugušajiem biļetes cena būs 2 EUR. Tā kā līdz 28. februārim valstī ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz pulcēšanos, tad februāra mēnesī lielas tūristu grupas vēl neuzņemsim, bet piedāvāsim individuālos un nelielu grupu pils apmeklējumus. Marta sākumā tiks sniegta informācija par izmaiņām Cesvaines pils pakalpojumu izmaksās.

Jau šobrīd Cesvaines pils pieņem pieteikumus dažādu pasākumu gan privātu, gan korporatīvu, organizēšanai un telpu nomai, kā arī esam atvērti sadarbībai ar radošo industriju pārstāvjiem izstāžu, koncertu, meistarklašu, plenēru un citu radošu darbību izpausmēm.

Cesvaines pils būs pieejama apmeklētājiem no otrdienas līdz piektdienai no plkst.10:00 līdz 17:00, bet sestdienās un svētdienās no plkst.10:00 līdz 16:00. Tuvojoties pavasarim, pils darba laiki nedēļas nogalē tiks pagarināti, tāpēc iesakām sekot līdzi aktuālajai informācijai par Austrumvidzemes Kultūras un mākslas centra Cesvaines pils darbību.

Informāciju sagatavoja: Linda Bakmane
Austrumvidzemes kultūras un mākslas centra vadītāja

Līdz 10. aprīlim, Koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde “Māju sajūta”, kuras fokusā ir fotogrāfija. Izstādē pārstāvēti Latvijas fotogrāfijas mākslas klasiķi – Egons Spuris  un Zenta Dzividzinska, vidējās paaudzes pārstāvis Alnis Stakle un somu fotogrāfs Toumo Maninens. Līdzās - Kristīnes Kursišas un Kristapa Ģelža instalācijas, kā arī Monikas Pormales un Alvja Hermaņa izrādes “Šūkšina stāsti” foto dokumentācija.

Veidojot izstādi, kuratores Inese Baranovska un Astrīda Rogule, vadījušās no pārdomām - kas cilvēkos rada māju sajūtu, drošību. Vienam tas var būt  grezns savrupnams, citam vecvecāku  mājoklis vai vienkārša dārza mājiņa, kā atmiņas no bezrūpīgās bērnības, vai sentimentālas ģimenes fotogrāfijas, kas atgādina par dzīves laimīgajiem mirkļiem. Drošības sajūtu veido ne tikai fiziska telpa, bet arī indivīda piederība kādai sociālai grupai, kas dod pleca sajūtu, atbalstu un pārliecību. Par visu šo visplašākajā diapazonā viņas vēlas stāstīt izstādē “Māju sajūta”.

Izstādē piedāvājam iepazīties ar darbiem no Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja krājumiem, kuru lielākā daļa veido topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekciju.

“Visos laikos laikmetīgā māksla ir atspoguļojusi pašreizējo dzīvi un izvēlējusies mākslinieciskos līdzekļus, kas atbilst sava laika sociālajiem, estētiskajiem un tehnoloģiskajiem nosacījumiem. Mūsu dienās laikmetīgai mākslai ir savs raksturs – tā uzrunā ar domas spēku un līdz šim neatzītu estētiku. Lai mākslas darbs kļūtu par atklāsmi, to ir nepieciešams izstāstīt, iekļaujot izstādē, iznesot publiskā telpā. Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijai nav savas mājvietas, jo vēl joprojām mums nav sava laikmetīgās mākslas muzeja, kuram jābūt platformai mākslas komunikācijai ar skatītāju. Nevaram gaidīt, kamēr beidzot būs politiskā griba uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju, tādēļ izstāde Koncertzālē  “Cēsis” ir lieliska iespēja kaut nelielai mākslas darbu kopai atstāt noliktavas un sarunāties ar skatītājiem,” savas pārdomas atklāj Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Atrīda Rogule.

Izstādē “Māju sajūta” ir pārstāvēti divi spoži Latvijas fotogrāfijas mākslas klasiķi – Egons Spuris  un Zenta Dzividzinska, kuru askētisko, melnbalto fotogrāfiju stilu mēdz klasificēt kā subjektīvo reālismu. Egona Spura foto sērija “Rīgas XIX un XX gadsimta sākuma proletāriešu rajons” ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un izceļas ar  jūtīgu Grīziņkalna strādnieku rajona vides fiksējumu. Zenta Dzividzinska darbu sērijā “Servitūde” šķietami bezkaislīgi fiksējusi vienas dārza mājiņas dzīves hronoloģiju no uzbūves līdz pirmajai dārza ziedēšanai, ražas ievākšanai, rudenim un ziemai, kad atkal jādomā par nākamo gada ciklu. Šo sēriju varam uztvert arī kā himnu latviešu darba tikumam un tradīcijām.

Savukārt Kristīnes Kursišas instalācija “Karmas diagnostika” ir ironisks mākslinieces mēģinājums atmūķēt cilvēka nodomu un rīcības seku loģiku: kas uzlabo vai pasliktina mūsu likteni, vai varam savu dzīvi uzticēt zīlēšanas salonam. To var uztvert kā izaicinājumu mūsdienu cilvēka eksistenciālo tēmu stereotipiem.

Monikas Pormales un Alvja Hermaņa kopdarbs – Maskavas Nāciju teātrī 2010. gadā uzvestā izrāde “Šukšina stāsti”,  bija spilgts mākslas notikums, kas saglabājies foto dokumentācijā. Dziļas Krievijas nomales laucinieku sadzīvē atklājas visu jūtu gamma un vispārcilvēciskās vērtības.

Kā akcents izstādes kopnoskaņai izvēlētas divas Kristapa Ģelža instalācijas – “Trīs grācijas” un “Stumbrs”. Tas, ko ar šiem darbiem ir vēlējies pateikt mākslinieks, lai paliek kā vingrinājums skatītāja radošai iztēlei.

Starptautisku atzinību guvušā vidējās paaudzes fotogrāfa Alņa Stakles uzmanības fokusā ir mazpilsētu necilie nostūri un privātmājas, kuru mēnesnīcā fiksēti apgaismotie logi liekas reizē aicinoši un bezgala tāli. Attēli fascinē ar netveramu dvēselisku siltumu, kas mijas ar nostalģiskām skumjām.

Kā īpašu piedevu šai lieliskajai Latvijas mākslinieku darbu izlasei izstāde piedāvā Somijas fotogrāfa Toumo Maninena skatu no malas - fotogrāfijas, kas spilgti portretē dažādas neatkarīgās sociālās kopienas Latvijā. Te jūtams spēks un lepna pašapziņa.

Izstāde bez maksas apskatāma Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā, Raunas ielā 12, darba dienās no plkst. 12.00 – 18.00, brīvdienās no 12.00 – 16.00, kā arī pasākumu laikā.

 

Informāciju sagatavojusi:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv / Tālr.: +371 26171151

Alūksnes novada pašvaldība aicina līdz 11. martam pieteikt pretendentus pašvaldības apbalvojumam “Pagodinājums” četrās nozarēs - uzņēmējdarbībā, izglītībā, kultūrā un sportā.

Apbalvojumu “Pagodinājums” katrā jomā pasniedz, vērtējot iepriekšējā gada sasniegumus. Tādēļ pašvaldība aicina iedzīvotājus raudzīties pēc apbalvojumu pretendentiem, kas pēdējā laikā ko sevišķu paveikuši konkrētajās nozarēs, kuru sasniegumi bijuši īpaši pamanāmi, kā arī pieteikt īpašus notikumus attiecīgajās nozarēs, kas aizvadītajā gadā izskanējuši plaši un devuši būtisku ieguldījumu.

Pašvaldība aicina pieteikt apbalvošanai cilvēkus, kolektīvus, organizācijas, uzņēmumus, notikumus minētajās jomās, rakstot vēstuli brīvā formā vai aizpildot anketu tiešsaistē https://ej.uz/pagodinajumu, kas izveidota, lai atvieglotu pretendentu pieteikšanu.

Apbalvojumam “Pagodinājums uzņēmējdarbībā” pašvaldība aicina pieteikt pretendentus – labākos, veiksmīgākos uzņēmumus dažādās komercdarbības nozarēs, kuru pēdējā laika veikums, izaugsme, inovācijas un citi uzņēmējdarbības rādītāji būtu novērtējami ar pašvaldības apbalvojumu. Apbalvojuma mērķis ir apzināt un godināt novada uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot novada un uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī veicināt novada uzņēmēju atpazīstamību. Pretendenti “Pagodinājumam uzņēmējdarbībā” var būt kapitālsabiedrības (izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības), to filiāles vai struktūrvienības, kuras saimniecisko darbību veic novada teritorijā, neatkarīgi no juridiskā statusa un darbības nozares un individuālie komersanti, lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību veicēji – fiziskās personas, kuri reģistrējuši un veic saimniecisko darbību Alūksnes novadā.

Apbalvojuma “Pagodinājums izglītībā” mērķis ir pateikties pašvaldības dibinātajām izglītības iestādēm un to pedagoģiskajiem darbiniekiem par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā darbībā.

Šo apbalvojumu piešķir nominācijās par radošu darbu izglītojamo audzināšanā un izglītošanā, pedagoga prestiža un pedagoģiskās pieredzes popularizēšanu novadā un valstī, ieguldījumu estētiskajā audzināšanā un mākslinieciskajā pašdarbībā, ievērojamiem sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiāžu dalībnieku sagatavošanā, konkursos, skatēs, sporta sacensībās.

Šogad apbalvojumu “Pagodinājums izglītībā” paredzēts pasniegt šādās nominācijās:

  • Skolotāja personība – atbalsts izaugsmei,
  • Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem,
  • Par efektīvu tehnoloģiju pielietojumu mācību procesā,
  • Par radošu, mūsdienīgu, efektīvu un profesionālu darbu iekļaujošā izglītībā.

Apbalvojuma “Pagodinājums kultūrā” mērķis ir pateikties kultūras darbiniekiem par īpašiem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu novada kultūras darbā, kultūrvides saglabāšanā un attīstības pilnveidošanā vai īpašiem sasniegumiem kādā no mākslas, amatiermākslas, amatniecības, izdevējdarbības vai novadpētniecības jomām, izciliem sasniegumiem starptautiskajos konkursos.

Ar apbalvojumu “Pagodinājums sportā” var apbalvot novada sportistus, komandas, trenerus, sporta klubus un nozares sabiedriskos aktīvistus par ievērojamiem sasniegumiem sportā, kā arī pateikties par nozīmīgu ieguldījumu iedzīvotāju veselīga dzīvesveida izkopšanā un sportisku aktivitāšu popularizēšanu novadā. Apbalvojumu piešķir nominācijās par īpašiem sasniegumiem Latvijas, Eiropas un Pasaules čempionātos, Olimpiskajās spēlēs, kā arī cita augsta līmeņa sacensībās vai par nozīmīgu ieguldījumu sporta darbā.

Piesakot pretendentus kādam no apbalvojumiem, aicinām norādīt pieteikto personu (vārds, uzvārds), komandu, kolektīvu, uzņēmumu vai organizāciju (nosaukums), notikumu vai pasākumu u.c., kā arī aprakstīt konkrētos sasniegumus, par ko pretendentu izvirzāt apbalvojumam. Pieteikums noformējams brīvā stilā. Lūdzam norādīt arī pieteicēja datus, lai pieteikums nebūtu anonīms un nepieciešamības gadījumā ar pieteicēju varētu sazināties.

Pieteikumus var rakstīt gan individuāli, gan kolektīvi, tā apliecinot konkrētā pretendenta veikuma un ieguldījuma nozīmību plašākai sabiedrībai.

Pretendentus līdz 11. martam (ieskaitot) aicinām pieteikt, aizpildot elektronisko anketu vai iesniedzot pieteikumus brīvā formā Alūksnes novada pašvaldībai, Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā, LV-4301, nogādājot tos personīgi Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Dārza ielā 11, 1. stāvā vai nosūtot uz e-pastu dome PIE aluksne PUNKTS lv. Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti Evitu Aploku, e-pasts: evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv, tālrunis 26646749.

Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste; tālruņi: 64381502, 26646749; evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv