Arhīva kalendārs

Vasara biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” Valmieras atbalsta centram “Solis” ir ļoti darbīga – dalība tirdziņos, viesu uzņemšana, jaunu sadzīves prasmju apgūšana un sevis iepazīšana dažādās radošās nodarbēs – tā ir SOĻOTĀJU ikdiena. Tā kādā karstā jūnija dienā centru pieskandināja āmurīšu klaudzieni, smaržoja pēc peonijām, dillēm un liepziediem – mācījāmies veidot augu nospiedumus uz auduma nodarbībā “Dabas gleznas”. Tapa galda salvetes, eksperimentējām ar auduma maisiņu un t-kreklu ekoprintēšanu.

Savukārt jūlijā mēģinājām saprast – vai var gleznot pareizi un vai var nepareizi? Mākslas dienā “Nepareizā gleznošana” izmantojām gan rotaļlietas, gan dažādus sadzīves priekšmetus un virtuves piederumus. Izrādījās, ka mākslas darbs var tapt arī ar vienkāršas pudeļu birstes vai metāla vāciņa palīdzību, otas vietā var izmantot rotaļu mašīnas vai gumijas dinozauru. Gleznošana bija draudzīga kopā sanākšana gan atbalsta centra ‘Solis” apmeklētājiem, gan viņu tuviniekiem, gan arī sociālās aprūpes centra “Valmiera” iemītniekiem.  

Projekta “soļotMĀKSLA” ietvaros tapušos darbus varēs aplūkot izstādē atbalsta centrā “Solis”, Rīgas ielā 53 a, Valmierā, sākot no 3. augusta. Izstādes atklāšana notiks Mājas kafejnīcu dienu ietvaros, kad savas durvis vērs arī mājas kafejnīca “brīvSOLIS”. Apmeklētāji varēs aplūkot un novērtēt gan mūsu veidotās “Dabas gleznas”, gan diskutēt par pareizo un nepareizo, aplūkojot mūsu “Nepareizās gleznošanas” laikā tapušos darbus.

Projektu “soļotMĀKSLA” finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavojusi: Ina Miķelsone, daudzfuncionālā atbalsta centra “Solis” vadītāja.

.

Ar prieku paziņojam par mūsu gaidāmo otro taku skriešanas un laivošanas festivālu “Mazsalacas Vadātājs”, kas šī gada 24. augustā turpinās aizsākto ģimenisko tradīciju Valmieras novadā. Šis unikālais pasākums piedāvās dalībniekiem iespēju jaunatklāt Salacas upes ielejas dabas vērtības Dauģēnu dabas takā, Skaņā kalna dabas parkā, mežonīgās takās otrpus upei un izbaudīt Salacas upes plūdumu un klinšainās ainavas, sacenšoties divās skriešanas un laivošanas distancēs. Bet šis pasākums ir kas vairāk kā tikai sacensības!

Visas dienas garumā festivāla bāzes vietā, sapņainajā Līču skolā, notiks RAKU keramikas cepļa kurināšana, kuru vadīs keramiķe Inuta Graudiņa sadarbībā ar Vidusmežu keramiku, Zīmē viegli skičpastaiga Dainas Domašūtes vadībā, bērnu grāmatu darbnīca ar bibliotekāri Lieni, roksmēluma papīra liešana mākslinieces Ilzes Dilānes vadībā, tekstilmākslinieces Lailas Stradas ekodrukas darbnīca, pastaiga un ekskursija ar ģeologu Daini Ozolu, krāsu šļakstu stūris, Mazsalacas Jauniešu centra mini orientēšanās un dažādas citas radošas un sportiskas aktivitātes sacensību līdzbraucējiem un festivāla viesiem. Pēc apbalvošanas festivāla dalībniekiem būs iespēja nogaršot slavenos Ēdiendara burgerus, baudīt atspirdzinošus dzērienus un klausīties dabas un blūza iedvesmotu psihedēliskā roka kvarteta “The Bad Tones” dzīvās mūzikas koncertu, nesteidzīgi pavadot vasaras izskaņu Līču skolas liepu paēnī.

Sacensību dalībnieki divās distancēs cīnīsies par vērtīgām balvām, pirmo vietu ieguvējus AMFĪBIJAS distancē festivāla lieldraugs Meža Enerģija apbalvos ar divām galvenajām naudas balvām 250 EUR vērtībā! Savukārt visi festivāla apmeklētāji, kas būs iegādājušies jebkura veida ieejas biļeti līdz 24. augusta plkst. 18:59, piedalīsies Meža Enerģijas sarūpētās Fjallraven Abisko Hike mugursomas izlozē. Meža Enerģija ir sertificēts, daudzprofilu mežsaimniecības un mežizstrādes uzņēmums, kas pamatā nodarbojas ar cirsmu iegādi, šķeldas ražošanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu visā Latvijā. "Mēs paši esam īsti Mazsalacas patrioti, jo mūsu uzņēmuma saknes nāk tieši no Mazsalacas", saka Meža Enerģija vadītājs Artis Šteinbergs "Mēs zinām, cik svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts uzsākot kaut ko jaunu, tāpēc šī festivāla atbalstīšanu uzskatām par savu pienākumu, lai ar visu vietējo uzņēmumu atbalstu, mūsu pašu iedzīvotājiem un viesiem tiktu radīti skaisti, sportiski un ģimeniski svētki pašā Salacas upes krastā".

Baudpilna maldīšanās pa Salacas ieleju ir viens no iemesliem, kāpēc šis festivāls top. Šī ir draugu un domubiedru iniciatīva, kas kā ideja dzima līdz ar mūsu pirmajām atvasēm! Mēs radījām jaunu ikgadēju notikumu Valmieras novadā, kurā var piedalīties visa ģimene, jaunatklājot un saglabājot Salacas upes ielejas dabas vērtības, pierādot sevi sporta sacensībās, gūstot jaunas pieredzes dažādās kultūras un sporta aktivitātēs un palutinot savus tuvākos ar gardiem ēdieniem un vēl gardāku mūziku. Šis notikums ap sevi turpina pulcēt fantastiskus cilvēkus - uzņēmējus, kultūras un mākslas personības, aktīvus vietējos iedzīvotājus un jauniešus, bez kuru atbalsta viss būtu pavisam citādāk. Mēs Tevi gaidīsim otrajā taku skriešanas un laivošanas festivālā “Mazsalacas Vadātājs” 24. augustā Līču Skolā, un atgādinām, ka ik pa laikam izaicināt sevi ir veselīgi. 

SACENSĪBU DISTANCES:
AMFĪBIJA (18 km taku skrējiens vai pārgājiens + 15 km laivošana pa upi ar kajaku)
BARA DZĪVNIEKS (komandas skrējiens vai pārgājiens Amfībijas distancē)
TAUTAS SKRĒJIENS (5km taku skrējiens vai pārgājiens)

SĀKUMA CENAS BIĻETĒM:
AMFĪBIJA - 30 EUR, BARA DZĪVNIEKS (2-6 cilvēku komanda) - 50-70 EUR, TAUTAS SKRĒJIENS - 7 EUR 

LĪDZBRAUCĒJA BIĻETE 5 EUR (sacensību dalībnieka līdzbraucēja dalība radošajās darbnīcās, sportiskajās aktivitātēs sacensību laikā Līču skolā un dzīvās mūzikas koncerts) 

FESTIVĀLA BIĻETE
Bērniem - 5 EUR, Pieaugušajiem - 10 EUR (no 11:00 dalība radošajās darbnīcās, sportiskajās aktivitātēs un dzīvās mūzikas koncerts 19:00  Līču skolā) 

Biļetes pērc www.vadatajs.lv vai uz vietas festivāla dienā.

Sīkāk par sacensību norisi lasi nolikumā un reģistrējies sacensībām mājaslapā www.vadatajs.lv

Festivālu organizē apvienība “Vadātājs Sports” un “Jaunā Mazsalacas biedrība”.

Festivālu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Valmieras novada pašvaldība.

Festivāla lieldraugs SIA Meža Enerģija.

.

Biedrība Cēsu mantojums sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu organizē “Koka logu restaurācijas meistardarbnīcu Jaunraunā”.

Meistardarbnīca norisināsies trīs dienas no 9. - 11. augustam vēsturiskajā Jaunraunas muižas pārvaldnieka mājā.

Trīs meistardarbnīcas dienu laikā apgūsim un nostiprināsim prasmes vēsturisku logu restaurācijā un uzturēšanā. Veiksim logu attīrīšanu no pārklājumiem, labosim koksnes bojājumus, stiklosim ar lineļļas tepi, krāsosim ar lineļļas krāsām, attīrīsim un gruntēsim metāla daļas. Meistardarbnīcas laikā būs iespēja apskatīt saglabājušās Jaunraunas muižas kompleksa ēkas.

Meistardarbnīcu vadīs būvgaldniecības izstrādājumu restaurators Jānis Tolpežņikovs.

Pieteikšanās anketa: https://forms.gle/wCHGyjUwUfNcpAkZ9

Dalība meistarklasē bez maksas. Dalībnieku skaits ierobežots.

Informāciju sagatavoja: Zane Sērmaukša.

.

Mini festivāls “Ražas svētki” aicina gan mazus, gan lielus iepazīt Vidzemes ziemeļus un tur izbaudīt dažādus laikmetīgās mākslas notikumus. 16.augustā Mazsalacā un Braslavas pagastā norsināsies jau pagājušā gadā aizsāktais mini festivāls “Ražas svētki”, kuru organizē biedrība “LAUKKU”. Šogad mini festivāla “Ražas svētki” ietvaros jebkurš draudzīgā kopābūšānā varēs piedzīvot gan dejas jaundarba pirmizrādi, gan jaunus dejas talantus, gan arī žonglēšanu ar saldējumu un pašu saldējumu no Latvijas lauku labumiem. “Ražas svētkus” noslēgs vizuālās mākslas izstādes atklāšana lauku ainavā. Minētie pasākumi visas dienas garumā notiks Mazsalacas pilsētas bibliotēkas Filozofu lapenē un biedrības “LAUKKU” rezidencē “Braslavas Kalniņi”, Braslavas pagastā.

Ieeja visos mākslas notikumos bezmaksas. 

Dejas pirmizrāde
“Barišņikovi dejo”
16.08. plkst. 12:00
Mazsalacas pilsētas bibliotēkas Filozofu lapenē

Izrādē atraktīvā veidā būs iespēja iepazīt Barišņikovu ģimeni, kurā aug pieci bērni (vecumā no 6 līdz 23 gadiem), Latvijas dejas vēsturē nozīmīgus faktus un dejas nosacīto dalījumu četros žanros. Konceptuāli izrāde sava vēstījuma pastiprināšanai izmanto Latvijas dejas nozarē tik skaļo uzvārdu "Barišņikovs", kas vienlaikus ir noderīgi nozares atpazīstamībai un Latvijas atpazīstamībai pasaulē. Tomēr Barišņikovam jau sen vairs nav nekāda sakara ar to, ko un kā dejo Latvijas cilvēki un ar ko nodarbojas dejas profesionāļi mūsdienās. Tā izrāde ar ironiski pompozu mārketinga saukli “Barišņikovi dejo” aicinās doties iekšā lokālpatriotiskā piedzīvojumā, kurš gan dalībniekiem, gan skatītājiem vēsta ne tikai par deju, bet par to, cik liels ir šīs mākslas formas sabiedrības saliedēšanas, empātijas veicināšanas un citu tikumu attīstīšanas potenciāls.

Izrādi Finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. 

Dejas darbizrāde “Nu un”
16.08. plkst. 13:00
Mazsalacas pilsētas bibliotēkas Filozofu lapenē

Divas laikmetīgās dejas dejotājas -  Kate Kaparkalēja un Terēze Zabarovska - savus dejas izglītības pamatus apguvušas Rīgas Baleta skolā, bet pēc tās absolvēšanas savas dejas gaitas katra turpina citās  augstskolās Eiropā. Pēc vesela gada, kas pavadīts, studējot ārzemēs un  gūstot jaunus iespaidus par laikmetīgo deju un apkārtējo pasauli, abas topošās mākslinieces savos iespaidos ir gatavas dalīties gan viena ar otru, gan ar skatītājiem. Darbizrādē “Nu un ” tiks vēstīts par personīgās identitātes meklējumiem, kā arī piederību sabiedrībai laikā, kad ik katrs lēmums šķiet kā vissvarīgākais, lai gan vienlaikus ir sajūta, ka nekam nav nozīmes.

Finansiāli atbalsta biedrība “LAUKKU”.

Performance “Clymsy Archer” (Neveiklais strēlnieks)
16.08. plkst. 13:40
Mazsalacas pilsētas bibliotēkas Filozofu lapenē

Clymsy Archer ir laikmetīgās dejas mākslinieka Artura Muskara pseidonīms. Clumsy Archer ir ilgi lolots mākslinieka sapnis, kurā jaunietis, kas izaudzis vecāku zemnieku saimniecībā vēlās iesākto turpināt un apvienot ar otru savu aizraušanos un degsmi - dejas un performances mākslas praksi. Clumsy Archer ir performatīvs akts visai ģimenei, īpaši tiem, kuriem garšo saldējums no Latvijas lauku labumiem. Saldējumu pasniegs Clumsy Archer. Clumsy Archer ierodas ar savu darba galdu, netīši uz tā izlej pienu ar zemenēm, un nu nezina ko darīt- mēģinot šmuci savākt, tas sataisa gardus saldējuma rullīšus, ko piedāvā klātesošajiem. 

Finansiāli atbalsta Mazsalacas pilsētas bibliotēka. 

Vizuālās mākslas izstāde “Patvertne-krātuve” (16.08.-21.12.2024.)
16.08 atklāšana plkst 19:00
Ierašanās ar iepriekšēju pieteikšanos:  laukku.collective PIE gmail PUNKTS com">laukku.collective PIE gmail PUNKTS com
“Braslavas Kalniņos”, Braslavas pagastā 

“Braslavas Kalniņu” teritorijā apskatāmajā mākslinieces Ievas Saulītes brīvdabas izstādē “Patvertne - krātuve” būs aplūkojami vizuālās mākslas objekti, kas turpina mākslinieces ilggadēja darbu sēriju “Anestezējošā etnogrāfija”. “Anestezējošā etnogrāfija” ietvaros māksliniece rada darbus no lietotām, otrreiz pārstrādātām lietām, vairāku gadu garumā uzkrātajiem un atrastajiem materiāliem. Māksliniece Ieva Saulīte par izstādes "Patvertne - krātuve" ieceri: “Man patīk un fascinē doma par to, cik mēs esam dažādi un kā mūsu gēni, valoda, izturēšanās un citi dzīves aspekti ir cieši saistīti viens ar otru. Mēs viens otru ietekmējam, mūs ietekmē dažādas pieredzes, individuālas un kolektīvas traumas. Par šo visu mēs krājam atmiņas un pieredžu slāņus. Atcerēšanās ir  patveršanās vieta, slēpnis, kur sava nodabā varam pārvirknēt, pārkārtot notikums un piedzīvoto - to pašu, bet tomēr katru citādu. Gluži kā rokdarbos, meditatīvi izšujot krustiņdūrienā vai tamborējot, maza neatkarīga cikliska darbība ir cita suverēna kopuma daļa, reizē atkārtojums un reizē arī jauna kustība”

Finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Jaunrades veicināšanas stipendija” un biedrība “LAUKKU”.

Īpašs paldies Agnesei Dabolai un MMA Valmiera.

Informāciju sagatavoja: Agate Bankava.

.

Projekta ietvaros 20 jaunieši vecumā no 13 līdz 20 gadiem piedalījās Sansusī labklājības rezidencēs “Kalāčos”. Rezidenču tēma bija – zīme, nozīme, rakstīšana ar alfabētā neierakstītajiem burtiem. Šogad jaunieši bija ne vien no visa Cēsu novada, bet arī no kaimiņu novadiem.

Rezidenču ietvaros ir tapusi interaktīva izstāde, performance “Summ ri vasa mēle”. Izstādes atklāšana, performances atrādīšana notiks 17. augustā E. Veidenbauma muzejā “Kalāči”, jauniešu rīkotajā kultūras notikumā "Veidenfests".

Paralēli jauniešiem bija iespēja radīt savas izstādes, būt izstāžu māksliniekiem, kuratoriem. Projekta ietvaros ir tapušas divas izstādes, kas būs apskatāmas līdz 15. novembrim.

Viena no izstādēm ir jaunā fotogrāfa Adriana Zālīša izstāde “Hameleons”, kurā viņš ar filmiņu fotoaparātu, melnbaltajās fotogrāfijās iemūžinājis cilvēku mainīgās emocijas.

Jauniešu grupa kopā veidojuši izstādi (Ne)notikušās satikšanās. Izstādē būs apskatāmas Līgatnes senioru mājas iedzīvotāju gleznas, fotogrāfijās iemūžināti senioru un jauniešu portreti, viņu satikšanās, senioru un jauniešu stāsti, atmiņas. Izstādes stāsta par būšanu šeit, satikšanos, atmiņām, stāstiem, kopā būšanu.

Abas izstādes tiks atklātas 17. augustā, kultūras notikumā “Veidenfests”. 

Aktivitātes notiek projekta “Sateic mākslu “Kalāčos” ietvaros, to finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. 

Informāciju sagatavoja: Baiba Roze.

.

24. augustā plkst. 17.00 Strenčos notiks Strenču fotodarbnīcas izstādes “Vienādā attālumā no Saules” atklāšana. Izstādē apkopoti fotogrāfiski un zīmēti vēstījumi (meilārta jeb pasta mākslas darbi), kurus veidojuši un uz Strenčiem nosūtījuši korespondenti no Latvijas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Grieķijas un ASV.

Šī gada pavasarī, atsaukdamies uz Strenču fotodarbnīcas aicinājumu, beļģu fotogrāfs un meilārta entuziasts Tomass Vandenberge (Thomas Vandenberghe) uzsāka vizuālu sarunu ar Latvijas māksliniekiem. Tiekoties Strenčos, sarakstes dalībnieki – galvenokārt fotogrāfi – eksperimentēja ar dažādām fotogrāfijas tehnikām un sagatavoja savus personiskos vēstījumus. Pēc aizbraukšanas no Strenčiem sarakste turpinājās, tajā iesaistoties arvien jauniem dalībniekiem. Ja izsakāmies fotogrāfu valodā, viņi visi darbā izmantoja vienu un to pašu fotoprocesa pamatsubstanci – gaismu – vienādā attālumā no Saules. Šī izstāde ir trīs mēnešu ilgās vēstuļu apmaiņas rezultāts. 

Strenču fotodarbnīca uzsāka darbību 2023. gadā, aktualizējot savas vēsturiskās priekšteces – arī Strenču fotodarbnīcas – mantojumu. Divām meistarklasēm, kas bija veltītas analogajiem fotoprocesiem un stikla fotoplašu izgatavošanai, sekoja izstāde “Pirms nokrīt egle” Strenču vēsturiskās fotodarbnīcas telpās Rīgas ielā 17. Šogad organizētie fotodarbnīcas pasākumi vēlas atdzīvināt meilārta tradīcijas, uzsverot “lēnas” un mākslinieciski izkoptas komunikācijas ideju, kas ļauj veidot smalkākas, niansētākas un pārsteidzošākas saskarsmes formas. Tie ir nelieli mākslas darbi, kuri radīti ar tīru, cilvēcīgu nolūku kādu iepriecināt, pasveicināt, izstāstīt stāstu. Uz vēstījumiem vienmēr ir atzīmes, kas liecina par tālu ceļojumu, – pastmarkas un pasta nodaļu zīmogi. 

Strenču fotodarbnīcas kuratori Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs uzsver, ka fotogrāfija vēl arvien ir aizraujošs materiāls medijs. Piemēram, ja tajā izmanto termopapīru, attēls kļūst par savdabīgu izgaistošu “pulksteni”. Tam atvēlēts tikai neilgs laiks, lai nokļūtu līdz adresātam un kādu brīdi paliktu kopā ar to, jo attēls saules staru ietekmē izbalē. Tas demonstrē arī saikni starp fotogrāfiju un visu dzīvo – kopīgu atkarību no saules stariem. 

Ir svarīgi piezīmēt, ka meilārts kā mākslas žanrs izvairās no tradicionālām kuratoru stratēģijām, piemēram, no subjektīva sprieduma par to, kas ir “interesants” un kas – “neinteresants”. Ja kaut ko uzskatāt par pietiekami svarīgu un interesantu, lai tajā dalītos ar citiem, tad tas tāds arī ir. “Dažreiz es visievērojamākos darbus saņemu no cilvēkiem, kuri nav mākslinieki, jo viņi tiem pieiet citādi, savukārt profesionāli mākslinieki nereti pārāk daudz domā par saviem darbiem. Uzskatu, ka vislabākais meilārts rodas tad, kad pārāk daudz nedomājat un vienkārši radāt,” – stāsta Tomass Vandenberge. Izstādē “Vienādā attālumā no Saules” tiks iekļauti visi uz darbnīcas adresi iesūtītie vēstījumi.

Būsiet laipni gaidīti izstādes atklāšanas dienā, 24. augustā, plkst. 17.00 Strenčos, Rīgas ielā 5. Turpmāk izstāde būs atvērta no 25. augusta līdz 1. septembrim katru dienu no plkst. 14.00 līdz 19.00. 

Ar Strenču fotodarbnīcas aktivitātēm varat iepazīties šeit: https://www.fotodarbnica.lv 

Par citiem biedrības “Orbīta” rīkotajiem pasākumiem festivālā “Mākslas vasara Strenčos 2024” varat uzzināt šeit: https://www.orbita.lv/makslasvasarastrencos

Projekts tapis ar Valmieras novada pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. 

Projekta atbalstītāji: Valmiera.Valmieras novads, Kurtuve.Valmiera, Valsts kultūrkapitāla fonds, Strenču apvienība, Latviešu vēsturiskās zemes. 

Informāciju sagatavoja: Inga Bodnarjuka-Mrazauskas.

.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiālē “Vēveri” norisinās Valsts Kultūrkapitāla fonda “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstītā “Vidzemes kultūras programma 2024” projekta ““Vecvēveru” rijas arheoloģiskā izpēte” arheoloģiskie izrakumi jau nedēļas garumā. Arheologi ir atseguši lielāko daļu rijas ēkas un jūt pienākumu savos atklājumos dalīties ar piebaldzēniem un citiem pagātnes interesentiem.

Gaidīsim jūs Vecvēveru rijas atkal atvēršanas pasākumā š. g. 22. augustā, no plkst. 11:00 līdz 13:00. Programmā paredzēts Vēveru etnogrāfiskā kompleksa vadītāja Edgara Žīgura stāsts par Piebalgas etnogrāfiskās rijas vēsturi un arheologu atskats uz izrakumos atklāto, kā arī atrasto priekšmetu izstāde.

Informāciju sagatavoja: Una Bērente.

.

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību aicina apmeklēt Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti.” Koncerts norisināsies 2024. gada 25. augustā plkst. 16.00 Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē.

Koncerts sniedz jauniešiem vērtīgu skatuves pieredzi, tas ir kā virzītājs ceļā uz izcilību, palīdz pilnveidot prasmes un stiprina pašapziņu. Katra uzstāšanās veicina izaugsmi un motivē tiekties pēc arvien augstākiem mērķiem mūzikā, tādēļ šogad koncerta vadmotīvs ir izcilības – talanti talantiem.

Koncertā piedalīsies Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Jaunpiebalgas, Limbažiem, Madonas, Rūjienas, Salacgrīvas, Strenčiem, Valmieras un Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā.

Koncerta programmā būs dzirdama dažādu instrumentu – čella, eifonija, fagota, flautas, klavieru, kokles, marimbas, saksofona, trompetes, vijoles spēle, kā arī solo dziedāšana.

Šogad koncerta skaņdarbu aranžiju veidošana uzticēta jaunajai komponistei, cēsniecei, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas absolventei, kura šobrīd studē kompozīciju Hāgas Karaliskajā konservatorijā (Nīderlandē) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, - Annijai Annai Zariņai. Jaunās komponistes mūziku atskaņojuši tādi sastāvi kā Hāgas Residentie Orkest, Latvijas Radio Koris, Signum kvartets, Orkest de Ereprijs, New European Ensemble un citi.

Koncertu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu novada pašvaldība un Ģimenes stādu audzētava “Silavirši”.

Ieeja bez maksas.

Informāciju sagatavoja: Elīna Eglīte.

.

Rūjienai nesot titulu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024”, viens no aktivitāšu virzieniem ir palīdzēt Rūjienas un apkārtnes iedzīvotājiem satikt savus kaimiņus – gan tuvākus, gan arī tālākus aiz Igaunijas robežas – un stiprināt kaimiņu attiecības. Izstāde “Pastkartes no pierobežas” vēsta par Rūjienas apvienības un Igaunijas puses pierobežas iedzīvotājiem un mēģina izzināt kaimiņu būšanu plašākā mērogā, uzdodot jautājumus, ko nozīmē dzīvot pierobežā, ko sniedz Igaunijas tuvums Latvijai un Latvijas tuvums Igaunijai un kāda ir mūsu kaimiņu būšana, atskatoties arī uz Baltijas ceļu, kas 1989. gada 23. augustā starptautiski nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību, iezīmējot vienu no spilgtākajiem piemēriem kaimiņvalstu sadarbībai pasaules vēsturē.

Izstāde atspoguļo sarunas un fotoportretus ar 28 iedzīvotājiem, kas tapuši, izstādes komandai aprīlī, maijā un jūlijā ciemojoties Unguriņu, Lodes, Arakstes, Penujas un Lilli apkaimē. “No vienām mājām pie otrām mūs aizveda satikto cilvēku norādes un stāsti, tāpēc ceļš pie izstādes dalībniekiem veidojās pats no sevis un ne satiktie cilvēki, ne mēs paši zinājām par mūsu gaidāmo tikšanos. Esam pateicīgi visiem, kuri mūs sagaidīja, atvēra durvis sarunai un uzticējās,” izstādes tapšanas procesu raksturo projekta vadītāja Madara Seile.

Izstādes scenogrāfe un grafiskā dizainere ir Karīna Vītiņa. “Izstāde atspoguļo iedzīvotāju stāstus caur simboliskām mājām melnbaltā un dabīgā koka krāsu gammā. Scenogrāfija ataino mājas kā kopienas un kaimiņattiecību spēka simbolu. Šur tur atvērtie koka karkasi ļauj ielūkoties kaimiņu dzīvēs, mudinot apmeklētājus pašiem piešķirt krāsas un radīt savus stāstus, tādējādi nojaucot robežas starp cilvēkiem. Izstādei piešķirti arī audiovizuāli efekti, kas, izmantojot viedtālruni, ļauj šos stāstus noklausīties un paņemt līdzi sev mājās, jo, noskenējot uzlīmi, iespējams lasīt izstādes digitālo versiju, kur apkopoti kaimiņu stāsti pilnā apmērā,” vizuālo valodu raksturo Karīna. Izstādes digitālais turpinājums ir likumsakarīgs, jo sarunu kopējais garums mērāms 9 audioieraksta stundās un 80 lappusēs. “No apjomīgā materiāla atlasīt katra cilvēka zīmīgākos citātus izstādei nebija vienkārši,” atzīst interviju autore un literārā redaktore Anna Paula Gruzdiņa. “Centos katrā sarunā saklausīt būtiskāko par kaimiņu būšanu, satikšanos, dzīvi pierobežā, Baltijas ceļa laiku un pārrobežu attiecībām,” Anna Paula piebilst un vērtē, ka interesantākais radošajā prcoesā bija “ieraudzīt krustpunktus, kuros, pašiem nezinot, iedzīvotāju stāsti satiekas. Kad, piemēram, kādam, kurš ir aizrāvies ar vēstures notikumiem, varam ieteikt paciemoties pie kaimiņa otrpus mežam, jo viņš šajos vēstures procesos ir piedalījies. Šīs paralēles savilkt sarunās mums sanāca tīri nejauši un jutāmies mazliet kā bites, kas no vienas mājas otrā nogādā informācijas putekšņus. Ļoti priecāsimies, ja izstādes tapšanas process būs ierosme kādai sarunai, ciemošanās reizei un jauniem krustpunktiem tieši tāpat, kā to pieredzējām mēs, jo, piemēram, pirmajā braucienā iepazīto vēstures entuziastu Domenico mēs jau drīz vien uzrunājām rūveniešu viktorīnas jautājumu veidošanai,” prieku par izstādes ierosināto satikšanos pauž Anna Paula.

“Pastkartes no pierobežas” ved uz stāstiem, piemēram, par agrāk notikušo robeždziedāšanas pasākumu, kopīgiem pārrobežu svētkiem, lavīšanos caur mežu atpakaļ mājās pēc otrpus robežai aizvadīta igauņu-latviešu futbola turnīra, latviešu puiša un igauņu meitenes satikšanos, kaimiņu ciemošanos vārdadienās ar rabarbermaizi un mīlestību pret zirgiem un šo vietu. Jaunākajam interviju dalībniekam ir 10 gadi, vecākajam – teju 90. Tie ir gan vietējie, gan cilvēki, kas pierobežā nonākuši, piemēram, no Dundagas, Līgatnes, Rīgas, Liepājas un pat Itālijas.

●      Unguriņu un Ķoņu apkaimē satiktie izstādes dalībnieki: Maruta Krastiņa, Laila Lūse, Juris Sproģis, Valdis Mūrnieks, Raitis Lazdiņš, Georgs Micītis, Domenico Karanna.

●      Lodes un Arakstes pusē satiktie izstādes dalībnieki: Kaiva Medne, Normunds Lorencs un Sandra Roķe, Agrita Medne, Aija Upīte, Liene Zemzare, Alda Meirēna, Una Sniega, Ilga Šmite, Una Ripīte.

●      Igaunijā (Lilli un Penujas apkaimē) satiktie izstādes dalībnieki: Marge Šneidere, Sille Muska, Alli Lānde, Rēta Paju, Jānis Grīnvalds un Anete Sika, Aivo Joamets, Arne Palulills, Hanss Kīvits, Līna Pūsāre, Jāns Metus.

Izstādes fotogrāfiju autors ir Uldis Rusmanis un Rūjienas Kultūras nama Jauno mediju pulciņa dalībnieces Elizabete Zariņa, Samanta Lūsīte un Patrīcija Ketija Kukaine. Intervijās Igaunijā tulkojumu nodrošināja Ilze Salnāja-Verva, bet tekstus tulkoja Kristīne Hauge un Mārīte Uibo. Attēlu animācijas veidoja Rūdolfs Piziks.

Unguriņu robežpunktā izstāde būs skatāma līdz š.g. 30. septembrim. Pēc tam tā ceļos pie apmeklētājiem citviet Latvijā un Igaunijā. Izstādes tapšanu finansiāli atbalsta Valmieras novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Sagatavoja: Anna Paula Gruzdiņa.

.

Festivāla neatņemama sastāvdaļa ir meistarklases, kuru ietvaros šo trīs dienu laikā dalībnieki kopīgi ar “Latvian Voices” strādāja pie sava repertuāra, iedvesmojās viens no otra, apguva jaunas zināšanas no vieslektoriem un kopā veidoja arī noslēguma koncertu. Tajā uzstājās “Latvian Voices”, Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas vokālais ansamblis “Rondo”, JVPI “Kultūra” sieviešu vokālais ansamblis “Guns”, Latvijas Universitātes vīru vokālais ansamblis “Dancis”, Madonas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis “Cantate”, Strenču kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Melo’dia”, koris “DuoLife”, kā arī jaunradīts festivāla meistarklašu brīvklausītāju ansamblis. 

Latvian Voices A cappella festivālu un meistarklases finansiāli atbalsta VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstītā “Vidzemes kultūras programma 2024“ un Vidzemes plānošanas reģions. 

Par Latvian Voices A cappella festivālu:

Latvian Voices ir viena no vien dažām profesionālajām a cappella grupām Baltijā. Ņemot vērā šī mūzikas žanra mazpazīstamību, Latvian Voices sadarbībā ar Valmieras pilsētu ir izvirzījuši mērķi ik vasaru iepazīstināt klausītājus ar a cappella mūzikas daudzveidību un aktualitātēm pasaulē, nodrošinot kvalitatīvus koncertus, kā arī rīkojot iedvesmojošas meistarklases a cappella praktizētājiem. Festivāls norisinās dažādās šarmantās Valmieras vietās, atklājot šī reģiona un vasaras sezonas burvību.

.

Brīvdabas kultūrtelpa DABĀ Siguldas novada Nurmižos jau trešo gadu 23., 24. un 25. augusta siltajos vakaros aicina uz kamermūzikas koncertciklu „Tuvāk Zvaigznēm”, kurā būs dzirdama daudzveidīga un koša kamermūzika, kuru izpildīs jaunie mākslinieki no Latvijas, Vācijas, Šveices, Nīderlandes, Beļģijas, ASV un Kanādas.

23. augustā plkst. 20.00 ar teatrālu koncertprogrammu “SEPTIŅAS MĪLESTĪBAS NOKRĀSAS” koncertciklu atklās Amsterdamā mītošā jauno mūziķu apvienība “AMANTIS AUREM”: mecosoprāns Vizma Zvaigzne (Latvija/ Nīderlande), kontrtenors Šons Heids (Sean Haid, Kanāda/Nīderlande) un pianists Pīters Boherts (Pieter Bogaert, Beļģija/ Nīderlande). Viņu sniegumā skanēs K. Monteverdi, K. V. Gluka, G. F. Hendeļa, V. A. Mocarta, Dž. Rossīni, Ž. Bizē, B. Britena, L. Bernsteina, M. Macoli, K. Galbraita un F. Glāsa opermūzikas fragmenti.

24. augustā plkst. 20.00 skanēs džeza un improvizācijas mūzika lieliskā MATĪSA ČUDARA TRIO sniegumā. Ģitārista Matīsa Čudara (Latvija/ASV), basista Edvīna Ozola (Latvija) un bundzinieka Ivara Arutjunjana (Latvija/Vācija) repertuārā varēs dzirdēt orģinālmūziku no trio nesen iznākušā ierakstu albuma “Take Your Time”.

Jāpiebilst, ka sestdien apmeklētāji Nurmižos tiks gaidīti brīvdabas festivālā “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs” jau no plkst 14.00, piedāvājot neierastas un atraktīvas sarunas un meistardarbnīcas, kas visas vīsies ap vienotu tēmu “Latvietes slavināšana”.

25. augustā plkst. 16.00 klasisku un azartisku programmu piedāvās Latvijā jau iemīļotais ansamblis “TRIO FABEL” – klarnetiste Anna Gāgane (Latvija/Šveice), čellists Kristaps Bergs (Latvija/Beļģija) un pianiste Linda Leine (Latvija/Vācija). Līdztekus L. van Bēthovena, G. Pelēča, P. Juona mūzikai, skanēs arī franču komponista A. Bonardi īpašs aranžētais R. Vāgnera dziesmu cikls "Vēzendonkas dziesmas", kuras izpildīs dziedātāja Vizma Zvaigzne.

Biļetes uz atsevišķiem koncertiem vai kopējo festivāla biļeti var iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs vai tīmeklī: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/141739. Norādot Siguldas novada ID kartes numuru, biļetes iepriekšpārdošanā līdz 19. augustam iegādājamas ar 25% atlaidi. Skolēniem, studentiem un pensionāriem piemērota 50% atlaide. Ieeja uz vakara koncertiem no plkst. 19.00. Dalība dienas norisēs bez maksas.   

Pasākums tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības, Valsts Kultūrkapitāla fonda un tā mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

Vairāk informācijas par pasākuma norisi: 29494151. 

Informāciju sagatavojusi:
Vizma Zvaigzne-Šenka
projekta vadītāja

.

Zaubes savvaļas kulinārais festivāls 2024. gada 7. septembrī no plkst. 11.00 Zaubes muižas parkā pie Augšezera un Lejas ezera jau astoto reizi pulcēs apmeklētājus, lai kopā ar pavāru mākslas meistariem un saimniecēm, medniekiem un makšķerniekiem, dabas pazinējiem un amatniekiem daudzinātu paaudzēs pārmantotās un jauniegūtās zināšanas par dabas veltēm. Šī gada festivāla tēma – “Sēņu laiks”. Tā izvēlēta par godu sēņošanas tradīcijas iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Sēņošana ir stabila tradīcija Latvijā. Gandrīz katrā ģimenē ir sava sēņu mērces, zupas vai sēņu karbonādes recepte. Tās var sālīt, skābēt, marinēt, kaltēt, vārīt un cept. Tā ir būtiska mūsu kulinārā mantojuma daļa.

Kopā ar Latvijas Mikologu biedrību veidotā šī gada festivāla programma piedāvās daudzveidīgu sēņu izziņas pasauli – izstādi “Ēdamas un neēdamas sēnes”, gatavošanas meistarklases un demonstrācijas, sēņu radošās darbnīcas, vides izglītības aktivitātes, konkursus un lekcijas. Varēs uzzināt ne tikai par sēņu pielietojumu uzturā, bet arī ārstniecībā, par radošu izmantošanu amatniecībā un mājsaimniecībā, par sēņu nozīmi dabā. Piemēram, kā tiek radīts piepju papīrs, sēņu kosmētika, kā notiek dzijas krāsošana ar sēnēm un grozu pīšana. Speciālisti stāstīs par piepēm veselībai un garšai, par toksisko sēņu labajām īpašībām un trifeļu vākšanu Latvijas apstākļos. Īpašu sēņu īsfilmu programmu nodrošinās Cēsu novada uzņēmējs “Spora”, kas iepazīstinās ar savu biznesu – sēņu audzēšanu maisos un vērtīgu uztura bagātinātāju ražošanu no sēnēm. Norisināsies konkurss “Sēne burciņā”, ko organizē Zaubes senioru biedrība “Sidrabozols”. Tajā var piedalīties ikviens, festivāla sākumā atnesot savu sēņu burciņu. Festivāla programmu ar atraktīviem ēdiena pagatavošanas demonstrējumiem kuplinās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma pasniedzēji un audzēkņi.

Tāpat kā citus gadus, arī šogad festivāla programmu neiztrūkstoši papildinās Zaubes mednieku un makšķernieku kolektīva tradicionālie medījumu pagatavošanas paraugdemonstrējumi, būs jaunas tikšanās ar Vidzemes amatniekiem radošajās darbnīcās, daudzas aktivitātes bērniem, amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Pie Zaubes dižozola varēs sadziedāties ar Zaubes jaukto kori un laisties dejās pūtēju orķestra mūzikas pavadībā. Ieeja festivālā bez maksas.

Festivālu organizē Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūra. Atbalsta Cēsu novada pašvaldība un VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, kā arī vietējie uzņēmēji. 

Informāciju sagatavoja: Ieva Dreibante.

.

22. un 23. augustā Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā notiks vairākas meistardarbnīcas kopā ar Latvijā pazīstamiem māksliniekiem. Kopā ar Madonas novada profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņiem un pedagogiem darbosies gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa, tekstilmāksliniece  Inese Jakobi, mākslinieki Dainis Rudens un Kristians Brekte.

Dalībnieki varēs iepazīties ar mākslinieku darbiem, darboties dažādos mākslas stilos, tehnikās. Projektā piedalīsies 36 Madonas novada bērni un jaunieši, tiks pārstāvētas Madonas, Ērgļu, Lubānas, Varakļānu, Cesvaines mākslas skolas. Galarezultātā radītie darbi būs aplūkojami pilsētvidē un Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas telpās. Projekts veicinās iespēju vienoties kopīgā pieredzē un radīt jaunas tradīcijas Madonas novada mākslas jaunrades telpā.

Izstādes atvēršanas svētki paredzēti 30. augustā Madonā, Skolas ielā 8. Pasākuma norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģions un Madonas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavojusi: Kristīne Šulce, projekta vadītāja.

.

Šā gada 25. augustā Lielstraupes pils viduslaiku pagalms atdzīvosies, veidojot mājīguma un iedvesmojošas atklāsmes gaisotni. Visas dienas garumā te risināsies Lielstraupes pils svētki, kuru misija ir ļaut vietējiem un tālākiem novada iedzīvotājiem iepazīt kvalitatīvu un daudzveidīgu senās mūzikas un priekšnesuma kultūru izcilu profesionāļu izpildījumā.

Svētki piedāvās viduslaiku pilīm raksturīgo torņa mūziku, kuru atskaņojumam tieši Lielstraupes pils pirms 4 gadiem bija pirmā iniciatore.

Pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos jaunatklājums – 2014. gadā Berlīnes valsts bibliotēkā atrastā komponista Johana Valentīna Mēdera (1649–1719) Svīta do minorā klavesīnam. J.V.Mēders ir nozīmīgs pasaules mēroga komponists arī latviešiem, jo komponists ilgus gadus darbojies tieši Latvijas teritorijā. Pirmatskaņojumā kopā ar Latvijas mūziķiem piedalīsies arī mūziķi no Igaunijas un Somijas.

Viļa Daudziņa un mūziķu priekšnesumā savdabīgā muzikālā žanrā “folijas” tiks izpildīti Roterdamas Erasma darba “Muļķības slavinājums” fragmenti.

Programma:  

Plkst.12:00 un 14:30 Senā torņu mūzika Zagļu kāpnēs: Rīgas sakbutu konsorts

Plkst.13:00 – 14:00– Senā mūzika Straupes baznīcā: Mēders un Bukstehūde. Atskaņo latviešu, igauņu un somu mūziķi

Plkst.17:00 – 18:00  Vilis Daudziņš un mūziķi: Roterdamas Erasma “Muļķības slavinājums”

.

Citas nodarbes lieliem un maziem:

Plkst.12:30 un plkst.14.30 pils pagalmā Mākslas meistarklase kopā ar mākslinieci (princešu un karalieņu gleznotāju) Elizabeti Melbārzdi

Plkst. 15:00 ārvalstu jauno restauratoru stāstījums par atklājumiem pils Lielajā zālē

No pl. 12:00 – 16:00 princešu un prinču kroņu modes darbnīca, šaušana ar loku, rotu gatavošana no dabas materiāliem

No pl. 12:00 – 17:00 pils kūku stends, viduslaiku virtuve (maltīte ar stāstu).

.

Pils telpās skatāma Elizabetes Melbārzdes darbu izstāde “Drāmas karaliene”.

1.stāva salonā – Ivetas Šmites personālizstāde “Kustībā esošie”.

Ieeja svētkos bez maksas.

Lielstraupes pils svētkus organizē Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūra sadarbībā ar biedrību “Musica Humana” un Cēsu novada Pārgaujas apvienības pārvaldi.  Atbalsta Cēsu novada pašvaldība un VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja: Ieva Dreibante.

.

Jau otro gadu Siguldas novada Nurmižos kultūrtelpā “Dabā” 24. augustā notiks brīvdabas festivāls “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs”, kurš šogad noritēs zīmē “Latvietes slavināšana”. Piecu stundu garumā nenopietnās sarunās par nopietno apmeklētājus gaida mazi un lieli pārsteigumi, atklājot noslēpumaino stiprās latviešu sievietes kodu.

Festivāla dalībniekiem sagatavots lielisks piedāvājums, un labsajūtu vairos jau pati kultūrvieta, kur varēs sakārtot un nomierināt savu iekšējo pasauli un stiprināt pašapziņu. Programmā iekļautas sarunas par latvietību kā kultūras mantojuma sastāvdaļu, dodot iespēju katram dalībniekam rast atbildes, kur meklējams sievietes spēks. Kā īpašs akcents būs dzirkstoša LATVIETES SLAVINĀŠANA, kurā tiks stiprināta informācijas plūsma starp dzīvesbiedriem, partneriem darbā un festivāla dalībniekiem, atklājot raksturīgākos, augsti vērtētos latvietes personības aspektus. Festivāla noslēgumā būs iespēja piedalīties latviešu ēdienu un dzimtu izpētē, kā arī gūt emocionālu baudījumu no kopā būšanas. 

Festivāla programma 

Plkst. 14.00 Interaktīva izstāde “Dzimtas gleznojumi uz koka šķilām” un radošā darbnīca mākslinieka Vitolda Kucina vadībā, kuras laikā varēs radīt savas saimes vai mīļoto gleznojumus uz melnalkšņa pagalēm.

Plkst. 15.00 Saruna “Latvietes slavināšana”. Cildināšanā dažādu tautību vīrieši ļaus tuvplānā iepazīt savas dzīvesbiedres un uzzināt, kas ir tās īpašības un kvalitātes, kuras viņi latvietēs saskata par īpašām. Sarunā piedalīsies amerikānis, austrietis, kanādietis, anglis, dienvidafrikānis un, protams, latvietis. Sarunas notiks latviešu un angļu valodā, un tās vadīs šarmantā Justīne Flešmane.

Plkst. 16.00 Stāstu stunda “Vārds stiprajām sievietēm”. Savās domās par dzīvi dalīsies Linda Mūrniece un Daina Sirmā. Sarunu ceļā kopīgi tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kas padara sievieti par stipru sievieti, cik tālu ir stiprums no trausluma un kas vispār ir stiprums kā sievietes daba. Sarunu vadīs skolotāja Baiba Aizupiete un rakstniece Inga Ābele.

Plkst. 17.00 Lekcija “Sieviete - tradīciju turpinātāja”. Pētniece Rasma Noriņa stāstīs par dzimtas koka veidošanas principiem, kā arī dalīsies savā personīgajā pieredzē.

Plkst. 18.00 Meistarklase un cienasts “Tradicionālā un mūsdienu sinerģija virtuvē”. Ap un par latviešu ēdieniem simts gadu garumā sarunāsies folkloriste Anda Skuja, Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Zaķīte, iztaujājot Ķrimuldas pagasta “Gulbju” mājas saimnieci Gintu Skaboviču, kas apmeklētājiem piedāvās circeņu zupu un vēl kādu kulināru pārsteigumu. Festivālā visas dienas garumā varēs iepazīties arī ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Simtgades tautas ēdienu vēsture 1918-2018”. 

Ieeja visos festivāla dienas pasākumos ir bez maksas. Savukārt vakaros kultūrvietā “Dabā” no 23. līdz 25. augustam norisināsies kamermūzikas koncertcikls “Tuvāk Zvaigznēm”, kurā būs iespēja iepazīt jaunos latviešu mūziķus pasaulē trīs dažādos koncertos: Biļešu cenas uz koncertiem no 10 līdz 30 EUR, tās iegādājamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmeklī, kā arī uz vietas koncerta dienā. 

Pasākums tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības, Valsts Kultūrkapitāla fonda un tā mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālo atbalstu. Papildu informācija: tālr. 29494151. 

Informāciju sagatavoja: Vizma Zvaigzne-Šenka, projekta vadītāja.

.

Jaunā mācību gada ieskaņās 1. septembrī plkst.12:00 Vecates āra estrādē (pulcēšanās pie Vecates pagasta bibliotēkas) notiks dejas izrāde – lekcija “Barišņikovi dejo”. Izrādē atraktīvā veidā būs iespēja iepazīt Barišņikovu ģimeni, kurā aug pieci bērni (vecumā no 6 līdz 23 gadiem), Latvijas dejas vēsturē nozīmīgus faktus un dejas nosacīto dalījumu četros žanros. Konceptuāli izrāde sava vēstījuma pastiprināšanai izmanto Latvijas dejas nozarē tik skaļo uzvārdu "Barišņikovs", kas vienlaikus ir noderīgi nozares atpazīstamībai un Latvijas atpazīstamībai pasaulē.

Tomēr Barišņikovam jau sen vairs nav nekāda sakara ar to, ko un kā dejo Latvijas cilvēki un ar ko nodarbojas dejas profesionāļi mūsdienās. Tā izrāde ar ironiski pompozu mārketinga saukli “Barišņikovi dejo” aicinās doties iekšā lokālpatriotiskā piedzīvojumā, kurš gan dalībniekiem, gan skatītājiem vēsta ne tikai par deju, bet par to, cik liels ir šīs mākslas formas sabiedrības saliedēšanas, empātijas veicināšanas un citu tikumu attīstīšanas potenciāls.

Izrādi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavojusi: Evita Drobiševska.

.