Atbalsts eko inovāciju virzībai starptautiskajos tirgos (SUPER)

Veikts Latvijas ekoinovāciju atbalsta sistēmas novērtējums: apjausti videi draudzīgu inovāciju attīstību ierobežojošie faktori

Vidzemes plānošanas reģions, sniedzot ieguldījumu ekoinovāciju virzīšanai starptautiskajos tirgos, pabeidzis darbu pie reģiona ekoinovāciju sistēmas novērtējuma. Ņemot vērā, ka reģiona uzņēmējiem lielākā daļa no pieejamajiem atbalsta instrumentiem ir  tieši nacionāla līmeņa, pamatā izvērtējuma secinājumi attiecināmi uz Latvijas sistēmu kopumā. Ar galvenajiem secinājumiem iepazīstināti arī Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību un dažādu uzņēmējdarbību atbalstošu institūciju pārstāvji, tos aicinot 14.septembrī piedalīties diskusijā par to, kā veicināt videi draudzīgu inovāciju uzņēmumu attīstību. Vēl viens no diskusijas mērķiem bija noskaidrot, vai ir nepieciešami uzlabojumi šī brīža uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā. Tāpat tika diskutēts par to, vai ir aktuāli Vidzemē veicināt tieši IKT bāzētu eko-inovāciju attīstību.

Veicot novērtējumu,  jāsecina, ka Latvijā nav vienotas stratēģijas un nepastāv atbalsts tieši ekoinovāciju attīstīšanai uzņēmumos. Šeit galvenā problēma nav tik daudz saistīta ar atbalsta instrumentu pieejamību (jo ekoinovāciju attīstītāji var izmantot arī vispārējo atbalstu uzņēmējdarbībā), kā ar faktu, ka, bieži vien uzņēmēji nemaz neapjauš ekoinovāciju ieviešanas priekšrocības un ieguvumus, jo tiem gluži vienkārši trūkst informācijas par tēmu kopumā. Tas pierādījās arī sarunās, kas tika organizētas sistēmas novērtējuma ietvaros – daļa no Vidzemes uzņēmējiem, kas piedalījās intervijās, neviļus nonāca pie secinājuma, ka būtībā tie atbilst eko-inovatīva uzņēmuma parametriem, tikai paši to nebija apjautuši.

Atbalsta sistēmas trūkumu konstatēšana kalpo par iemeslu ieinteresēto pušu diskusiju organizēšanai, kur, apmainoties savstarpējā pieredzē un novērojumos, tika paustas idejas par to, kādas darbības būtu veicamas, lai veicinātu ekoinovāciju jomas attīstību.

Apkopojot 14.septembra diskusijas rezultātus, saņemta virkne noderīgu ieteikumu, kā uzņēmēju atbalsta sistēmu varētu spēcināt, vienlaikus stimulējot eko-inovatīvu uzņēmumu rašanos. Valsts pārvaldes pārstāvji atzina, ka būtu nepieciešams rūpīgi strādāt pie tā, lai nodalītu pašvaldības, reģionālā un nacionālā līmeņa kompetenci attiecībā uz konkrētu uzņēmumu vajadzību apmierināšanu. Pārliecinoši tika pausts viedoklis, ka Vidzemes reģionā nepieciešams atbalstīt jaunu klasteru veidošanos, jo tas veicinātu nozares attīstību un pārstāvniecību. Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja, ka, piemēram, šī brīža pieejamo ALTUM atbalsta rīku sociālajai uzņēmējdarbībai mērķgrupa neatpazīst kā eko-inovatīvu uzņēmumu atbalsta instrumentu. Balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi un novērojumiem, publiskā sektora pārstāvji uzskata, ka nepieciešama personalizēta un individualizēta vietējo uzņēmumu uzrunāšana un izvaicāšana, vienlaikus sarunās ļaujot uzņēmumiem noorientēties atbalsta instrumentu piedāvājuma klātā.

14.septembra pasākumā pašvaldību speciālistu izpratni par aprites ekonomiku un publiskā sektora iespējām veicināt videi draudzīgu inovāciju attīstību stiprināja Jana Simanovska no Ekodizaina kompetences centra, aktualizējot, piemēram, Zaļā iepirkuma iespējas.  Vairāki no diskusijas dalībniekiem uzsvēra IKT un aprites ekonomika ir viena no tām viedo specializāciju jomām, kurām ir ne tikai nākotnes potenciāls un to ir svarīgi attīstīt reģionālā līmenī, bet paredzams, ka arī 2021.-2027. gada ES fondu periodā tieši šajās jomās būs lielāks pieejamais atbalsts.

Jāpiebilst, ka veiktais Latvijas situācijas izvērtējums kopā ar citu projekta “SUPER” partnerībā veikto atbalsta sistēmas izvērtējumiem vēl šovasar tika prezentēts arī partneru sanāksmes laikā Tiperarī reģionā, Īrijā, definējot atbalsta sistēmu priekšrocības un vājos posmus. 

Veicot šādu ekosistēmas izvērtējumu gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs, radusies iespēja tās savstarpēji salīdzināt. Lai gan tās atšķiras, tomēr, analizējot tās pēc vienotas sistēmas, virkni labu risinājumu un ideju iespējams pārņemt, mācoties no ārvalstu labajiem piemēriem, tā stiprinot pašmāju atbalsta instrumentus. Tā piemēram, secināts, ka mūsu šī brīža eko-inovāciju atbalsta sistēma ir līdzīga Īrijā esošajai (pieejamie atbalsta instrumenti ir vairāk nacionāla līmeņa), kamēr daudz ko varam mācīties no kaimiņiem – lietuviešiem, kuri savos atbalsta instrumentos ir iekļāvuši specializētus videi draudzīgu inovāciju novērtēšanas kritērijus.

Kā Latvijā, tā arī citās Eiropas valstīs, piemēram Īrijā un Lietuvā, inovāciju atbalsts koncentrējas nacionālā līmenī un tikai reģionos, kuros ir ievērojams skaits iedzīvotāju pastāv īpaši reģionāla līmeņa atbalsta instrumenti. Latvijā pozitīvi vērtējams atbalsta institūciju filiāļu izvietojums visā valsts teritorijā. Tomēr vienlaikus arī secināts, ka atbalsts, ko varētu izmantot ekoinovāciju attīstīšanai vai produktu uzlabojumiem, nav ilgtspējīgs, jo lielākoties gan pieejamais finansējums, gan atbalstošās institūcijas ir cieši saistītas un atkarīgas no Eiropas Savienības fondiem. Tiklīdz ES finansējums izsīkst, ir grūti nodrošināt atbalsta institūciju darbību, līdz ar to, arī to spēja nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, kas risinātu aktuālās uzņēmumu problēmas, krītas. 

Atbalsta sistēmas novērtējums, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju viedoklis, kā arī darba grupu diskusijās izskanējušie viedokļi tiks izmantoti, gatavojot rīcības plānu atbalsta instrumentu (darbības programmas 1.2.1. “Izaugsme un nodarbinātība”) pilnveidei nacionālā līmenī.

Reģiona atbalsta sistēmas pašnovērtējuma mērķis ir izcelt labās prakses, identificēt iespējas uzlabojumiem, kā arī mācīties no citiem reģioniem, kuri var sniegt vērtīgu pieredzi un zināšanas. Šāds dokuments ļaus spert soli tuvāk VPR Ilgtspējīgas Attīstības stratēģijas 2030 mērķu īstenošanai. Stratēģijas viens no mērķiem ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju vides attīstīšana, kā arī ilgtspējīgas ekonomikas attīstība. Eko-inovatīvi uzņēmumi ir daļa no bioekonomikas un ilgtspējīgas ekonomikas, tāpēc ir svarīgi uzlabot atbalsta sistēmu.

Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Ar programmas starpniecību reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes Eiropā attīsta un īsteno labāku politiku, daloties savstarpējā pieredzē un apmainoties labākajiem risinājumiem.

Vairāk informācijas, t.sk. par novērtējuma metodoloģiju: Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere@vidzeme.lv; mob.t.+371 28376912.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, projekta “SUPER” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzezmes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv, mob.t. +371 29454752.

19.09.2018

Notikumi

«Septembris 2019»
POTCPSSv
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30