Ar veiksmīgiem pašmāju piemēriem un inovatīvas ārvalstu pieredzes iepazīšanu aizvadīts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta „Grisi PLUS” ietvaros rīkotais seminārs pašvaldību speciālistiem „Vietas pievilcība: meklējumi un risinājumi”. Semināra dalībnieki atzina, ka jautājums par lauku apvidu pievilcības veicināšanu ir ļoti aktuāls, jo ikviens iedzīvotājs, tūrists un investors ir patiesi no svara. VPR speciālisti iepazīstināja ar saviem projektiem un to ieguldījumu Vidzemes pievilcības veicināšanā, kā arī bija iespēja uzzināt par divām veiksmīgām ārvalstu praksēm, kuras tiek apgūtas VPR projekta „Grisi PLUS” ietvaros. Pēc dalībnieku teiktā, semināram noslēdzoties, radušās jau pavisam reālas idejas savas pašvaldības pievilcības veicināšanai. Būtiski ir apzināties katras vietas potenciālu, jo tāds noteikti ir.

Lai veicinātu lauku reģionu attīstību, būtiski ir rūpēties par teritorijas pievilcību un vietējo produktu atpazīstamību. Vidzemes Augstskolas lektors Andris Klepers uzsvēra, ka vietas mārketinga pamatā ir divi aspekti – vietas attīstība, kas sevī ietver pakalpojumu pieejamību un infrastruktūru, kā arī vietas komunikācija, kas bieži vien izrādās izšķirošais faktors. Jo ne vienmēr viena noasfaltēta iela spēj mainīt attieksmi pret vietu, kā to var izdarīt mērķtiecīga komunikācija, it īpaši, ja tā saistīta ar vietas vēsturi, iedzīvotājiem, vērtībām, tādējādi radot īpašu, uz emocijām balstītu, pievienoto vērtību.

Pēdējo gadu laikā Mazsalacas novads atradis savu „odziņu”, jo šobrīd jau arī ārpus Mazsalacas cilvēki zina, kas ir veco velosipēdu svētki. Šajā vasarā jau trešo gadu pēc kārtas norisinājās svētki par godu vecajiem velosipēdiem, par godu Ērenpreisu dzimtai, kas cēlusies tieši no Mazsalacas. Domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis minēja, ka vietas pievilcību veicinošie faktori ir cilvēks, kapitāls un daba. Katrā no šiem trijiem aspektiem jāatrod, kas īpašs. Apzinoties un pareizi izmantojot šīs vērtības, iespējams attīstīt vietas pievilcību, taču, kā apliecināja arī Rokpelnis, visa pamatā ir komunikācija. Svarīgi ir pareizi un saistoši pastāstīt par savām bagātībām.

Pētniece Aija Priedīte klātesošos iepazīstināja ar pētījuma „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” rezultātiem, kurā vairāku pētnieku kopa divu gadu garumā pētīja Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas no dažādiem aspektiem. Atklājās, ka dažādās Latvijas vietās ir atšķirīgi uzskati un izjūtas par aizbraucējiem, par situāciju Latvijā, par dzīvi laukos, par piederību un vietas pievilcību. Kādi tie ir, to var uzzināt tuvāk iepazīstoties ar pašu pētījumu un tā rezultātiem šeit.  Latviešiem ir izteikta savas dzimtas sakņu izjūta, pētījums pierāda, ka ļoti svarīga ir vieta no, kurienes katrs ir nācis. Tas liek secināt, ka aizbraukšana vairumā gadījumu ir apstākļu spiesta nevis pašu izvēle. Tādēļ vēl jo vairāk ir jāapzinās, ka laukos ir vērts ieguldīt, vērts meklēt jaunus risinājumus problēmu risināšanai.

Par to, kā iespējams uzlabot lauku vides pievilcību, domā VPR ieviestā projekta „Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS” (GRISI PLUS) komanda. Projekta mērķis ir uzlabot pašvaldību darba efektivitāti un ekonomikas attīstību lauku teritorijās, palielinot ģeogrāfiskās informācijas un ģeomātikas instrumentu pielietošanu politikas veidošanas procesā. Ģeomātika ir zinātnes un prakses novirziens, kas balstīts uz ģeotelpiskās informācijas ieguvi, apstrādi un izmantošanu.  Attīstoties informāciju tehnoloģijām, ģeomātika kļūst par aizvien nozīmīgāku instrumentu, pastāv pieņēmums, ka aptuveni 80% no pieejamās informācijas iespējams vizualizēt, tātad tā var tikt integrēta ģeogrāfiskās koordinātēs, kas savukārt atļauj veidot interaktīvās kartes un ģeoportālus interneta vidē. Projektā iesaistītie partneri dalās ar labo praksi lauku pašvaldību pievilcības veicināšanā, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus un uzņēmējus, kā arī vietējo produktu atpazīstamības veicināšanā. Projektam noslēdzoties ir jāizstrādā labo prakšu ieviešanas plāns, kurš pēc tam tiks izmantots vietējo teritoriju vajadzībām.

Eksperte Inga Bērziņa sadarbībā ar „NK konsultāciju biroja” ekspertiem projekta ietvaros izstrādā labo prakšu ieviešanas plānu. Viena no šīm labajām praksēm ir Īrijas piemērs „Made in Galway”, kura mērķis ir popularizēt Galvejas reģiona amatnieku un uzņēmumu produkciju un veicināt tās noietu. Pie mums tas varētu būt „Ražots Vidzemē”, lai popularizētu vietējos pārtikas produktus. Otrs labās prakses piemērs ir Francijas iniciatīva „Soho Solo”, kurā izmantojot platjoslas interneta resursus, interaktīvas kartes un citus ģeomātikas rīkus, iespējams strādāt un veikt uzņēmējdarbību attālināti no savām mājām, kas tiek īpaši atbalstīts. Par šīs labās prakses pārņemšanas pilotteritoriju izvēlēts Ērgļu novads, kurā attālinātais darbs varētu būt viena no attīstības iespējām.

Tikšanās noslēgumā, darbojoties grupās, klātesošiem bija uzdevums izveidot kāda novada vizītkarti, nākot klajā ar īpašu piedāvājumu, kas varētu būt raksturīgs un īpašs tikai konkrētajam novadam. Galvenā pievienotā vērtība bija tajā, ka vizītkarti nevarēja veidot tiem novadiem, kuru pārstāvji bija grupā. Tā nāca ideja par muzikālajiem piena svētkiem Cesvaines pilī, par atpūtu un gara celšanu Ērgļu novadā, dabas bagātību baudīšanu Alūksnē, dziesmu svētku šūpuli Kocēnu novadā un viesmīlīgo Madonas novadu.

Vidzemes plānošanas reģions saka visiem lielu paldies par dalību, esam gandarīti, ka kopīgi varam nākt klajā ar interesantiem un reāli ieviešamiem risinājumiem kopīgai izaugsmei.

Semināra prezentācijas pieejamas šeit.

Iespēja iepazīties ar projekta Grisi PLUS ziņu lapu šeit.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un to realizē programmas „Interreg IVC” ietvaros.  „Grisi Plus” apvieno 14 partnerus no 11 valstīm. Projekta vadošais partneris ir Gers provinces Tirdzniecības un Rūpniecības Kamera no Francijas. Grisi Plus mērķis ir, palielinot ģeogrāfiskās informācijas un ģeomātikas instrumentu izmantošanu, veicināt lauku reģiona ekonomisko attīstību un teritorijas pievilcības veidošanu.