Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā (EmPaci)

Fokusā līdzdalības budžets: nosakām procesa soļus

Pašvaldības iestāžu administratīvie darbinieki, padomnieki un citi lēmumu pieņēmēji pašvaldību un reģionālā līmenī tiek aicināti izpētīt otro projekta “Līdzdalības budžeta iespējošana Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) izstrādāto materiālu - “Līdzdalības budžetu tipi”. Dokumenta mērķis ir iepazīstināt ar līdzdalības budžetēšanas pamatprincipiem un idejām, kā ieviest līdzdalības budžetu, ņemot vērā specifiskos priekšnoteikumus, kas piemīt katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Tas ir veidots, izpētot situāciju dažādību Baltijas jūras reģionā, balstoties uz pirmo projekta nodevumu - Status Quo analīzi.

Līdzdalības budžeta starptautisko pieredzi var raksturot sekojoši: “Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem līdzdalības budžetēšanas inicitiatīvu skaits ir audzis un pašlaik ir vērojami tūkstoši dažāda veida procesu visā pasaulē. Starp tiem nav divu vienādu, un atšķirības ir vērojamas detaļās. Tas padara līdzdalības budžetēšanas klasificēšanu sarežģītu, tomēr tā ir nepieciešama, lai nepazustu tūkstots un vienā piemērā.[1]

Pilnīga prakšu kategorizēšana ir tik pat kā neiespējama, tāpēc šī dokumenta pieeja ir citādāka – “Līdzdalības budžetēšanas tipi” piedāvā sava veida “konstruktoru” ar detalizētu informāciju par līdzdalības budžeta posmus ietekmējošiem faktoriem, kas saistās ar pašvaldību iestādēm un vietējiem iedzīvotājiem.[2] Lai demonstrētu iespējamo pielietojumu, dokumenta tabulās apkopotas īsas vadlīnijas un “Līdzdalības budžeta konstuktora tabula”, kas kā piemēru analizē Štutgartes līdzdalības budžetu.

Piedāvātais apskats rosina izpratni par sarežģīto līdzdalības budžeta ieviešanas procesu, un praktiķiem piedāvā atbildes uz tādiem jautājumiem, kā:

  • Kādi līdzdalības budžetēšanas procesi ir iespējami?
  • Kādos posmos līdzdalības budžetēšanas procesus īpaši ietekmē tiesiskie ierobežojumi?
  • Kādas izmaksu efektīvas aktivitātes iespējams īstenot, ņemot vērā finanšu resursu ierobežotību?
  • Kādas tēmas ir attiecināmas uz specifiskām mērķa grupām?
  • Kādi ir iespējamie projektu pieteikumu ierobežojumi?
  • Kā vajadzētu izskatīties līdzdalības budžeta ieviesēju komandai? Vai izstrādes komandā varētu iesaistīt arī iedzīvotājus?
  • Vai līdzdalības budžetēšanas procesā tiek ņemts vērā arī administratīvā personāla noslogojums?
  • Kāpēc ir svarīga priekšizpēte? Kad ir nepieciešams veikt pieteikumu priekšizpēti?
  • Kāds ir līdzdalības budžeta laika ietvars?
  • Kādi motīvi nodrošina iedzīvotāju iesaisti?
  • Kad ir iespējams saņemt atgriezenisko saiti?
  • Visbeidzot, vai ir iespējams nodrošināt līdzdalības budžeta pārredzamību?

Pat ja “Līdzdalības budžeta konstuktora tabulā” vēl nav sniegta atbilde uz kādu specifiskas jomas jautājumu, ietvars ir papildināms un rosina katru no līdzdalības budžeta dalībniekiem jautāt sev: “Vai man šis ir jāpārdomā? Vai šis lauciņš tiešām ir tukšs?”



[1]Sintomer/Herzberg/Allegretti/Röcke (2012), p. 5, “Participatory Budgeting Worldwide”, URL: https://www.buergerhaushalt.org/sites/default/files/downloads/LearningfromtheSouth-ParticipatoryBudgetingWorldwide-Study_0.pdf

[2]Based on a literature research and interviews with PB practitioners.

Foto: Wokandapix, Pixabay

Materiāls tapis projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy

Informāciju sagatavoja:

Beata Lavrinoviča

Sociālās inovācijas centrs

29.01.2021

Notikumi

«Marts 2021»
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031