No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā (GroundEco)

"GroundEco" ietvaros Vidzemes plānošanas reģions piedalās pilotteritoriju izpētes vizītēs Latvijā un Igaunijā

No 8. – 9. novembrim projekta “No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā (GroundEco)” ietvaros norisinājās  pirmā kopīgā vizīte Latvijas un Igaunijas pilotteritorijās, kurās turpmāk notiks padziļināti pētījumi.

Īstenotā projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un ar tiem saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseinā. Plānots, ka Latvijas partneri adaptēs jau esošu Igaunijas partneru izstrādātu metodiku no pazemes ūdeņiem atkarīgu virszemes ekosistēmu identificēšanai, kopīgi to pārbaudot izmēģinājuma teritorijās – Kazu lejā (gravā), Priekuļu novadā un avotu purvā Matsi apkārtnē Igaunijā.

Partneri tikās ar mērķi kopīgi aplūkot projekta pilotteritorijas, iepazīties ar līdz šim veiktajiem lauka darbiem Latvijā un Igaunijā, kā arī vienoties par vēl nepieciešamajiem pētījumiem. Matsi avotu purvā aktīvus izpētes darbus šobrīd veic Igaunijas partneri, pētot gruntsūdeņu sastāvu, līmeņu sezonālās svārstības un cenšoties identificēt iespējamās slodzes. Vizītes ietvaros pārstāvji no Igaunijas Ģeoloģijas dienesta un Tallinas universitātes Ekoloģijas institūta demonstrēja Latvijas partneriem ierīkoto pazemes ūdeņu monitoringa tīklu, kā arī detalizēti pastāstīja par teritorijas ģeoloģiju un izpētes metodiku,  kā arī līdz šim iegūtajiem datiem.

Viesojoties pilotteritorijā Latvijā – Kazu lejā, projekta partneri  iezīmēja galvenās un noteicošās līdzības starp abu valstu pilotteritorijām, tādejādi analizējot iespēju nodrošināt metodikas korektu pārbaudi un interpretēšanu līdzvērtīgi abās pilotvietās. Apskati vadīja Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Andis Kalvāns, kurš vēlāk prezentēja viņa rīcībā esošos datus par Kazu leju, vietas ģeoloģisko raksturojumu, kā arī plānotos pētījumus. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ekologs Agnese Priede savā prezentācijā uzsvēra veģetācijas izpētes nozīmi šajos pētījumus.

GroundEco aktivitāšu ieviešanā sadarbosies Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (vadošais projekta partneris), Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitāte un Vidzemes plānošanas reģions.

Pilotteritoriju raksturojums 

Kazu leja (grava) – pilotteritorija Latvijā

Latvijas pilotteritorija Kazu leja, ko bieži sauc par Kazu gravu, kas aizņem aptuveni 100 hektārus, ir dziļa un izteikta subglaciālā iegultne (senleja). Ielejas nogāzes apaugušas ar jauktu mežu, bet ielejas gultnē izveidojies zāļu purvs, sausākajā daļā – zālājs. Kazu lejas ziemeļ-rietumu galā atrodas Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne, kas reiz bija viena no lielākajām zināmajām atradnēm Latvijā. Kaļķieži tika iegūti 20.gadsimta pirmajā pusē, un, iespējams, arī agrāk. Kaļķiežu nogulumi aizpildīja Kazu lejas sāngravu, kā arī veidoja iznesu konusu galvenās ielejas gultnē. Mūsdienās kaļķiežu krājumi lielā mērā ir izsmelti, atstājot izmainītu, ar mežu apaugušu ainavu, kas sastāv no dīķiem, bedrēm un grāvjiem. Ievērības cienīgs ir cietu saldūdens kaļķiežu atsegumus un pār to krītošs kaskādes veida ūdenskritums. Arī šis atsegums ir kaļķiežu ieguves artefakts.

Kazu lejas Dienvidu nogāzē – gan tās augšdaļā, gan nogāzes pakājē – izplūst ar kalcija karbonātu bagāti avotu ūdeņi, kas, nonākot saskarsmē ar atmosfēras gaisu, izgulsnē avotkaļķi. Ap avotiem izveidojušie specifiski biotopi, lielākoties mazā platībā, kuros ir īpatnējs, tikai šādai videi raksturīgs sugu sastāvs, kāds veidojas tikai uz avotkaļķa nogulumiem un avotu darbības dēļ pastāvīgi mitrā mikroklimatā. Raksturīgas augu sabiedrības ir Cratoneurion commutati un Carici remotae. Augājā dominē sūnas, no tām raksturīgākās ir paparžu dzīslenīte Cratoneuron commutatum, mainīgā avotspalve Pallustriella commutata, vairzaru pellija Pellia endiviifolia u. c. Lielākais avotu komplekss Kazu lejā veido divus ūdenskritumus, tomēr lielā apmeklētāju skaita dēļ avotu veģetācija ir stipri izmīdīta un degradēta, īpaši ap lielāko ūdenskritumu. Pie tam ūdenskrituma strautā izplūst arī ūdens no apkārtējo lauku meliorācija sistēmas, kas rada bažas par paaugstinātu biogēno elementu pieplūdi.

Ielejas gultnē nelielas upītes krastos izveidojies zāļu purvs, kas arī vismaz daļēji barojas no nogāzē izplūstošajiem avotiem. 20. gs. otrajā pusē to būtiski pārveidojusi un nelabvēlīgi ietekmējusi meliorācija (gan segtā drenāža, gan grāvis), kūdras ieguve un mūsdienās arī bebru darbība. Tādējādi agrākā veģetācija ir iznīcināta un nav saglabājusies. Ielejas gultnē veģetācija veidojusies uz zemā tipa kūdras nogulumiem, taču nepieciešama detalizētāka augsnes un hidroloģisko apstākļu izpēte, kas tiks veikta pilotteritorijas izpētes ietvaros. Ielejas gultnes zemākajā daļā ap upīti ir mitrākie apstākļi, tur augāju veido Scheuchzerio-Caricetea fuscae sabiedrība (galvenokārt grīšļi), sūnu segums ir neliels. Laukumu veidā sastopamas gandrīz monodominantas niedru audzes. Sausākās vietās dominē parastais miežubrālis Phalaris arundinacea. Visā ielejā izplatās invazīvas svešzemju augu sugas Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi, puķu sprigane Impatiens glanfulifera un Kanādas zeltgalvīte Solidago canadensis, kas apdraud un degradē avotu biotopus un tiem raksturīgās sugas un augu sabiedrības.

Mitrzemē, Kazu lejas gultnē, saplūst ūdens no kaļķainajiem avotiem ielejas nogāzēs kā arī nokrišņu ūdens. Vēl viens ūdens avots varētu būt pazemes ūdens, kas atslogojas tieši ielejas gultnē zem veģetācijas un kūdras segas. Tomēr šo ūdens avotu proporcionālais ieguldījums pēc apjoma un minerālvielu satura nav zināms, tas tiks analizēts pilotpētījuma ietvaros. Tāpat ūdens kvalitāti avotos, kas izplūst visaugstāk ielejas nogāzēs, varētu ietekmēt arī difūzais piesārņojums, ko rada lauksaimnieciskā darbība.

Iepriekšējos gadu desmitos Kazu gravā atrasts samērā liels skaits retu, aizsargājamu augu sugu. Vairākas no tām ir lielā mērā atkarīgas no gruntsūdeņiem atkarīgām ekosistēmām (biotopiem), piemēram, bezdelīgactiņa Primula farinosa, biezlapu virza Stellaria crassifolia, vairākas orhideju sugas. Taču lielākās daļa sugu datu ir samērā veci un līdz ar to veicama atkārtota šo sugu atradņu inventarizācija.

2019. gada pavasarī-vasarā tiks veikta veģetācijas un bezmugurkaulnieku izpēte.

 

Matsi – pilotteritorija Igaunijā 

GroundEco projekta pilotteritoriju Igaunijā Matsi apkārtnē veido ar autoceļiem savstarpēji nodalīti  avotu purva poligoni, ko baro Mustjegi upes (Koivas jeb Gaujas pieteka) ielejas nogāzē izplūstošie kaļķainie, vietām arī ar dzelzi bagātie avoti. Visa teritorija klasificējama kā avotu purvs. Kopumā teritorija aizņem 4,6 hektārus, lielākais purva laukums aizņem 3,4 hektārus. Purva vide ir bāziska, purvā atrasti irdena saldūdens kaļķieža un trīsvērtīgā dzelzs hidroksīda (okera) nogulumi. Raksturīgs sugu kopums, kas liecina par kaļķainiem augšanas apstākļiem (pH vērtība – 6,9 līdz 8) –sastopamas tādas kaļķainiem purviem raksturīgas sugas, kā, piemēram, purva dzeguzene Epipactis palustris, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp. u. c. Dominējošās vaskulāro augu sugas ir pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa un uzpūstais grīslis Carex rostrata, trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, bieži sastopama upes kosa Equisetum fluviatile, purva neaizmirstule Myosotis palustris, biezlapu virza Stellaria crassifolia, pļavas ķērsa Cardamine amara u.c. Laukumu veidā vietām dominē skarainais grīslis Carex paniculata (veido lielus ciņus) – šīs sugas dominance, iespējams, liecina par nestabilāku jeb sezonāli mainīgāku ūdens līmeni nekā pārējā purvā. Sūnu stāvā biežāk sastopamās sugas ir purva krokvācelīte Aulacomnium palustre, ēnāja stāvaine Hylocomium umbratum, spīdīgā tūbaine Tomenthypnum nitens, parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, skrajlapes Plagiomnium spp. Atsevišķās purva daļās raksturīgi Varnstorfa sfagna Sphagnum warnstorfii veidoti ciņi, sastopamas arī dzērvenes Oxycoccus spp., rasenes Drosera spp. un daži citas augstajiem un pārejas purviem vairāk raksturīgas augu sugas. Varnstorfa sfagns ir samērā bieži sastopamas kaļķainos zāļu purvos, kur tas veido izteiktus ciņu.

Kopumā Matsi purva teritorija ir samērā labā, relatīvi dabiskā stāvoklī. Tomēr to pagājušā gadsimta laikā būtiski ietekmējusi meliorācija un pēdējā laikā arī bebru darbība.

Liela daļa Matsi purva teritorijas ir atklāta, gandrīz bez kokiem un krūmiem, bet purva daļas gar grāvjiem nosusināšanas ietekmē aizaugušas ar mežu (mežaudzi veido galvenokārt bērzs, pamežā egle u. c.). Nosusinātajās purva daļās raksturīgi sausāki apstākļi un iztrūkst dažu ekosistēmas komponentu (sugu, struktūru), kas atrodami atklātajās, labākas kvalitātes purva daļās.

Pilotteritoriju raksturojuma autors: Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvalde un GroundEco projekta komanda. 

Projekts GroundEco īstenots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros (www.estlat.eu). Vairāk par projektu ŠEIT

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta “GroundEco” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


24.11.2018

Notikumi

«Decembris 2018»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31