Jūlija sākumā Salacgrīvā, tiekoties iesaistītajiem partneriem, dots starts kopīgam darbam pie Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “GroundEco”, kā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un ar tiem saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseinā. Viens no Vidzemes plānošanas reģiona nozīmīgākajiem uzdevumiem būs sadarbībā ar vides ekspertiem un nozares profesionāļiem veicināt sabiedrības izpratni un informētību par pazemes ūdeņu un saistīto ekosistēmu aizsardzības nozīmi.

Gaujas - Koivas upju baseinu administratīvi sadala robeža starp Latviju un Igauniju, tomēr tam raksturīgs vienots ūdeņu, tai skaitā pazemes ūdeņu, aprites cikls. Kopīga pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošana nepieciešama ne tikai ģeogrāfisko un hidroloģisko apstākļu, bet arī abām valstīm saistoša Eiropas Savienības (ES) ūdens politikas ietvara (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK) dēļ.

Lai veicinātu ilgtspējīgu ūdeņu apsaimniekošanu, sākotnēji plānots izstrādāt vienotu metodiku no pazemes ūdeņiem atkarīgu virszemes ekosistēmu identificēšanai un novērtēšanai. Metodiku plānots ieviest sadarbībā ar projekta partneriem, pārbaudot to izmēģinājuma teritorijās Igaunijā un Latvijā. Papildus paredzēts strādāt pie sabiedrības izpratnes veicināšanas par pazemes ūdeņu un saistīto ekosistēmu aizsardzības nozīmi. Projekta noslēgumā tiks izstrādātas rekomendācijas pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošanas uzlabošanai, kuras tālāk tiks iestrādātas nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos.

Šobrīd ceļā uz vienotas metodikas izstrādi pirmais solis ir projektam nepieciešamo datu identifikācija un to apmaiņa starp projekta partneriem.

 “Uzsāktais projekts ir unikāls, jo pirmo reizi apvienoti labākie Igaunijas un Latvijas biotopu aizsardzības un hidroģeoloģijas jomas eksperti, lai veiktu šobrīd aktuālus pētījumus”, pauž projekta koordinatore, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Inga Retiķe.

 “Projekta lielākā vērtība ir partneru dažādība, jo sadarbojas gan zinātnieki, gan institūcijas, kas tieši atbildīgas par ilgtspējīgu ūdens resursu un reģiona attīstību. Partneru darba specifika un intereses atšķiras, tādēļ rast kopīgu valodu ir izaicinājums. Nozīmīgākais sasniegums būs jaunradītās sadarbības attīstīšana vēl ilgi pēc projekta noslēguma. Daļēji tas jau notiek šobrīd – vien pirmajos projekta mēnešos partneri sagatavojuši vairākus jaunus pieteikumus, paplašinot partnerību ar Polijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Ukrainas un citu valstu ekspertiem, lai turpinātu iesākto sadarbību ūdens un biotopu aizsardzības jomā,” skaidro I. Retiķe.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe atklāj, ka projekta īstenošanas laiks sasaucas ar vairākiem Latvijā un ES nozīmīgiem notiekošiem procesiem – upju baseinu apsaimniekošanas plānu atjaunošanu, ES ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudi (fitness check) un Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EC pārskatīšanu. “Šī projekta rezultāti un izstrādātās rekomendācijas ļaus Latvijai un Igaunijai iegūt nepieciešamo zināšanu bāzi, lai ar to dalītos ar citām ES valstīm, tādējādi ietekmējot šo procesu virzību,” uzsver I. Teibe.

Aktivitāšu ieviešanā sadarbosies Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (vadošais projekta partneris), Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitāte un Vidzemes plānošanas reģions.

Projekts “No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā”  (GroundEco) īstenots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros (www.estlat.eu). Vairāk par projektu ŠEIT. 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta “GroundEco” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv. 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.