Piesārņoto vietu salīdzinošā novērtēšana (BECOSI)“Becosi” vizīte Helsinkos: “Par piesārņotām vietām ir jārunā un jādomā”
Projekts “Piesārņoto vietu salīdzinošā novērtēšana” (“Becosi”) dod iespēju apmainīties ar veiksmīgākajiem plānošanas rīkiem un metodēm, kas saistītas ar piesārņoto vietu izvērtēšanu un iekļaušanu pašvaldību darba dienas kārtībā starp partneriem no 4 valstīm (Somija, Zviedrija, Latvija un Igaunija) . Svarīgi, lai piesārņotās vietas pašvaldībās būtu pareizi pārraudzītas, un novada darbinieki gatavotos par šiem riskiem runāt un skaidrot tos arī saviem iedzīvotājiem. Projekts “Becosi” meklē labākos risinājumus, lai projekta noslēgumā varētu sniegt konkrētus un praktiskus padomus veiksmīgai piesārņotu vietu uzraudzībai. Projekta partneru vizītē Helsinkos vairāk tika runāts par piesārņotām būvēm. Maija sākumā visi projekta partneri tikās Helsinkos, lai projekta vidus termiņa konferencē uzraudzības un darba grupu sanāksmēs vērtētu projektā jau sasniegto, diskutētu par vēl veicamo. Helsinkos 9. un 11. maijā notika arī 2 semināri par piesārņotām būvēm, to apzināšanu, apsaimniekošanu un novērtēšanu, par kuru sagatavošanu atbildīgs bija Vidzemes plānošanas reģions, bet 10. maijā notika seminārs par risku komunikāciju par piesārņojumu. Izrādās, ka piesārņojums būvēs var būt ļoti dažāds – ķīmiski savienojumi, radioaktīvas vielas būvmateriālos, būvju konstrukcijās, dažādas gaistošas vielas, kancerogēni, bioloģiskas izcelsmes aģenti ēku gaisā u.c. Par to semināra dalībniekus 9. maijā izglītojoša lekcijā informēja vides speciāliste Marita Nikmane no SIA ‘’Grupa 93’’. Kopumā jāsecina, ka piesārņojums būvēs arī pasaules mērogā vēl ir mazizpētīta tēma. Lai gan situācijas visās partnervalstīs ir samērā atšķirīgas, kopīgo atrast nav grūti - piesārņotas būves reģionos ir iespējams atrast un to kopējais skaits nav mazs. Zviedrija piedāvā jau konkrētu metodiku, kā veiksmīgāk novērtēt piesārņotās būves nopietnību un kā šo situāciju risināt reģionālā līmenī, savukārt Igaunijas partneri, meklējot veiksmīgākos risinājumus būvju apsaimniekošanā, uzsver piesardzību un pilnībā pārdomātu darbību. Savukārt Latvijas pārstāvis no Vidzemes plānošanas reģiona - Cēsu novada domes Vides un projektu speciāliste Inta Ādamsone - partnerus iepazīstināja ar piesārņotajām būvēm Cēsu pilsētā. Neskatoties uz atšķirīgajiem risinājumiem piesārņotu ēku apsaimniekošanā, partneri viens no otra varēja mācīties daudz, lai vēlāk to pievienotu arī vadlīnijām, kas sniegs praktiskus padomus jebkuras piesārņotas ēkas apsaimniekošanā. Tāpat nevajadzētu piemirst informēt apkārtējos iedzīvotājus par cilvēkiem bīstamu vielu piesārņojumu ēkās un citās vietās. 11. maija seminārā Helsinkos projekta pārstāvji viens otram pastāstīja par labākajiem komunikācijas piemēriem partneru reģionos. Attieksme par komunikācijas jautājumu vēl joprojām ir sarežģīta, jo liela daļa pašvaldību darbinieki neuzskata par nepieciešamu sabiedrību informēt par gaidāmajiem riskiem, taču visbiežāk tas notiek baiļu rezultātā. Kā savos piemēros pieminēja arī citu valstu partneri, nerunāšana par riskiem nekad riskus nesamazina, bet bieži vien tos sabiedrības acīs padara tikai lielākus. Lai novērstu nepareizas komunikācijas vai klusēšanu no iesaistīto organizāciju puses, projekta “Becosi” noslēguma posmā tiks izdota rokasgrāmata efektīvākai risku komunikācijai. Projekts “Becosi” turpina meklēt veiksmīgākos risinājumus piesārņotu vietu apsaimniekošanā, kā arī informēšanā par tām. Tāpēc, izstrādājot praktisku plānu Cēsu novada piesārņotai vietai gan apsaimniekošanas gan informēšanas jomā, projekts sniegs praktisku paraugu arī citām reģiona pašvaldībām. Tā arī katrai no Vidzemes un pat Latvijas pašvaldībām būs iespēja iepazīties ar vispārēju rokasgrāmatu piesārņotu vietu apsaimniekošanas jomā.
Cēsu novada domes Vides un projektu speciāliste Inta Ādamsone prezentē piesārņotās būves Cēsīs.
Informāciju sagatavoja:
Papildus informācija: |
|
