Piesārņoto vietu salīdzinošā novērtēšana (BECOSI)Jauns redzējums piesārņotu vietu novērtēšanai un plānošanai
Projektā ‘’Piesārņoto vietu salīdzinoša novērtēšana’’ 2012. gads ir bijis aktīvas projekta ieviešanas laiks. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta partneriem no Esterjetlandes reģiona Zviedrijā, Igaunijas vides pārvaldes, Tallinas pilsētas domes Vides departamenta, Somijas Vides institūta, Hāmes ekonomiskās attīstības, vides un transporta centra Somijā, Motalas pašvaldības Zviedrijā, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ir piedalījies vairāku izglītojošu semināru ieviešanā, izveidojies Ģeoinformācijas sistēmas (ĢIS) attēlojumu par potenciāli piesārņotām un piesārņotam vietām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, kā arī uzsācis darbu pie piesārņotas vietas attīstības koncepcijas- teritorijas plāna izstrādes.
Projekta ietvaros organizēti vairāki semināri ar dažādiem mērķiem – sākot no teritorijas plānošanas speciālistu izglītošanas par piesārņoto vietu plānošanu, turpinot ar projekta partneru kopējas izpratnes veidošanu par piesārņoto vietu uzskaiti, klasificēšanu, sanāciju un citiem ar piesārņojumu saistītiem procesiem. Semināri norisinājās gan starptautiskā, gan vietējā līmenī. Par vairāku semināru ieviešanu atbildīgs bija arī Vidzemes plānošanas reģions. Piemēram, Helsinkos 2012. gada 9. un 11. maijā norisinājās semināri projekta partneriem par piesārņotām būvēm, kuros vides eksperte no Latvijas - Marita Nikmane - (SIA ‘’Grupa 93’’) lasīja lekciju par piesārņoto būvju iedalījumu un Latvijas pieredzi, strādājot ar degradētajām teritorijām. Tāpat semināra laikā projekta partneri dalījās savā pieredzē, kur Vidzemes plānošanas reģiona piemēru par degradētajām teritorijām stāstīja Cēsu novada domes projektu un vides speciāliste Inta Ādamsone. Pagājušā gada 30. augustā ekoloģiskajā saimniecībā “Lielkrūzes’’ norisinājās seminārs pašvaldību teritorijas plānošanas speciālistiem ‘’Piesārņojuma risku novērtēšana’’, kurā speciālisti no SIA ‘’Venteko’’ Vidzemes pašvaldību teritorijas plānošanas speciālistiem skaidroja iespējamā piesārņojuma risku novērtēšanu un tā apdraudējuma mazināšanu ar telpiskās plānošanas rīkiem. Papildu semināriem 2012. gada vasarā projekta ietvaros sagatavots ĢIS datu slānis par potenciāli piesārņotām un piesārņotām vietām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, kas izmantojams kā praktisks rīks teritorijas plānošanai. ĢIS datu bāzē iekļautas vietas, kuras oficiāli reģistrētas, kā piesārņotas vai potenciāli piesārņotas. Pagājušajā gadā uzsākts arī aktīvs darbs pie piesārņotas vietas attīstības koncepcijas - teritorijas plāna izstrādes. Piesārņotas vietas attīstības koncepciju - teritorijas plānu paredzēts izstrādāt kā pilotprojektu, kurš demonstrētu kādas piesārņotas vietas integrāciju vidē. Par teritoriju, kurai izstrādāt attīstības koncepciju - teritorijas plānu, izvēlēta centrālās katlumājas apkārtne Cēsīs, iekļaujot tajā arī slēgtā dolomīta karjera teritoriju, kas ir lielākā ūdenstilpne Cēsīs. Paralēli attīstības koncepcijas - teritorijas plāna izstrādei notiek arī rokasgrāmatas par piesārņotu vietu plānošanu sagatavošana. Attīstības koncepciju - teritorijas plānu sagatavo SIA ‘’Reģionālie projekti’’, savukārt rokasgrāmatu par piesārņotu vietu plānošanu - SIA ‘’Venteko’’. Iecerēts, ka minētie darbi tiks pabeigti līdz šī gada martam. Tomēr darbs pie teritorijas izpētes projektā vēl turpināsies līdz pat projekta noslēgumam. 2013. gads ir projekta noslēguma gads, tāpēc tajā iecerēti vairāki kopēji projekta partneru semināri un konferences, kurās būs iespējas dalīties projekta laikā gūtajā pieredzē un demonstrēt projekta rezultātus. Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā - Jānis Antons - uzsver, ka “Piesārņoto vietu salīdzinoša novērtēšana’’ visiem projekta partneriem ir devis jaunu un plašāku izpratni par piesārņojumu, tā radītajiem riskiem, ietekmes mazināšanu, t.sk., kā instrumentu izmantojot arī teritorijas plānošanu. Projektā gūtās zināšanas un apgūtā pieredze atklājušas arī daudzus neatbildētus jautājumus, piemēram, par piesārņojuma uzskati, kaitīguma līmeņiem, sanācijas metodēm un ekonomisko efektivitāti. Katrs no minētajiem jautājumiem ir padziļinātas izpētes vērts.
Informāciju sagatavoja: |
|
