Problēmas sabiedriskā transporta sistēmā ir nenoliedzamas – pārvadātājiem samazinātas finanses, reisi tiek slēgti, taču cilvēku vajadzība pārvietoties joprojām pastāv. Lai diskutētu par esošo situāciju Vidzemē un iespējamiem risinājumiem, Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotā konference. Tās laikā tika prezentēts pētījums par sabiedriskā transporta maršruta tīklā optimizācijas iespējām Vidzemē, kā arī izveidotais satiksmes maršrutu plānošanas modelis, kas ļauj novērtēt un pamatot jebkuras pārmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju iespējas. Izveidotais modelis ir datorizēts plānošanas rīks, kas uzrāda visus aktīvos maršrutus, un tos pārplānojot, sistēmā jau laicīgi  var izvērtēt, kādu ietekmi izmaiņas atstās uz kopējo reģiona sabiedriskā transporta plūsmu.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka, ka sabiedriskajam transportam jābūt tādā līmenī, kas cilvēkiem nodrošina ērtu pārvietošanos. Svarīgi ir nodrošināt piekļuvi novada centriem, izglītības, ārstniecības, publiskās pārvaldes iestādēm un citiem pakalpojumiem vismaz divas reizes dienā, iestāžu darba laikos. Taču klātesošie pasažieru pārvadātāji un pašvaldību vadītāji skaidroja, ka ir teritorijas, kur tas patreizējā situācijā nav iespējams tieši ievērojamā finanšu trūkuma dēļ. Kā viens no risinājumiem izskanēja, lielāku pilnvaru piešķiršana reģioniem un pašvaldībām, kas situāciju katrā novadā pārzina labāk. Līdz ar to iespējams efektīvāk risināt esošās problēmas, jo novadi nedz platības, nedz iedzīvotāju blīvuma ziņā nav vienādi, un šie rādītāji ir būtiski plānojot sabiedriskā transporta maršrutus.

Viena no pētījuma veicējām un modelēšanas sistēmas izstrādātājām, inženierzinātņu doktore Ija Niedole apgalvoja, ka situācija neuzlabosies, ja nebūs paša pamata, informācijas par pasažieru patiesajām vajadzībām. Niedoles kundze skaidroja, ka nevar efektīvi plānot maršrutus, ja nav pilnīgas informācijas par to, kur pasažierim jānokļūst un pēc reisu noslodzes to viennozīmīgi nevar noteikt. Tādēļ zinātniece ieteica veidot datu bāzi ar informāciju, kas ļautu pamatoti un argumentēti pieņemt lēmumus, balsoties uz iedzīvotāju patiesajām vajadzībām.

Jānis Ošiņš, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītājs, uzsvēra, ka izstrādātais pētījums un plānošanas modelis ir vērtīga informācijas bāze, lai turpinātu strādāt efektīvāk.

Galvenie pētījumā izvirzītie ieteikumi:

• veidot vienotas, funkcionējošas pasažieru transporta sistēmas pārvaldi un projektēšanu;
• veidot esošās un iespējamās situācijas datu bāzi, lai varētu vērtēt un prognozēt pasažieru plūsmas dažādos transporta veidos, tajā skaitā iedzīvotāju un darba vietu skaitu;
• veikt sabiedriskā transporta pasažieru plūsmu aptaujas un apsekošanas;
• veidot sabiedriskā transporta ritošā sastāva bāzi, kas pielāgota dažādu pasažieru plūsmu lielumiem, piemēram, lielas, vidējas un mazas ietilpības autobusiem.

Konferencē piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, modeļa izstrādātāji Arnis Lektauers (RTU), Ija Niedole (SIA „IMINK”), Artūrs Caune (SIA AC Konsultācijas), citu plānošanas reģionu pārstāvji, kā arī viesi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Autotransporta direkcijas, Vidzemes pašvaldību pārstāvji un darbinieki no pasažieru pārvadājumu firmām.

100% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Informāciju sagatavoja:
Marta Cekule
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vidzemes plānošanas reģions
Mob.   26609252
E-pasts: marta.cekule@vidzeme.lv