Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem (PoliRural)

Aicinām papildināt zināšanas par globālu notikumu un nākotnes trendu ietekmi uz vietējas attīstības plānošanas procesiem Vidzemē (VIDEO)

Novembrī Vidzemes plānošanas reģions organizēja informatīvu semināru, lai stiprinātu reģiona pašvaldību speciālistu zināšanas, ko tie varētu veiksmīgi lietot ikdienas darbā, strādājot ar attīstības jautājumiem. Seminārs guva plašu atsaucību, pulcējot teju 100 dalībniekus no visas Latvijas, kā arī tika saņemtas pozitīvas atsauksmes par ikdienas darbam noderīgu semināra saturu. Aicinām iepazīties ar dažām ekspertu norādēm un atziņām un piedāvājam iespēju noskatīties semināra video ierakstu.

Semināra video ieraksts skatāms >> ŠEIT <<

 

>> Nākotnes paredzēšana kā instruments

Patriks Crehans (Patrick Crehan), vadības konsultāciju uzņēmuma CKA dibinātājs (Brisele, Beļģija) savā prezentācijā stāstīja par globālajiem trendiem un Eiropas Savienības politiku, kas ir vērsta uz atbalstu vietējai attīstībai. Paradoksāli, ka trendi veidojas ilgākā laika periodā un nereti tie paslīd garām nepamanīti, taču to nozīme vietas attīstības plānošanā ir būtiska. Eksperts nākotnes paredzēšanu (foresight) kā instrumentu savā praksē, strādājot ar klientiem, izmanto jau vismaz 20 gadus.

P. Krehans seminārā pauda atziņu, ka, “lai arī ko Tu gribētu pasākt, ir jāsaprot, kā pasaulē notiek pārmaiņu procesi – ir jāpārzina vietējie un globālie trendi, lai apjaustu, cik daudz un ko no tā visa iespējams kontrolēt, kāds ir sagaidāmo pārmaiņu apmērs, kā viens trends ietekmē citu. Tas nav vienkārši, bet pūles ir tā vērtas, lai izplānotu veiksmīgu attīstības stratēģiju.”

Viens no piemēriem, ar kuru dalījās eksperts un kas spilgti raksturo nākotnes trendu aktualitātes, nāk no Nīderlandes. Vietējo vajadzību iniciēta, pašvaldība saviem lauksaimniekiem iznomājusi lauksaimniecības zemi, savukārt lauksaimnieki nodibinājuši kooperatīvu un piedāvā vietējiem pašvaldības iedzīvotājiem uz vietas izaudzētus pārtikas produktus. Ieguvēji ir visi – modelis ļauj piedāvāt patērētājiem pārtiku par izdevīgāku cenu, vienlaikus ļaujot nopelnīt vairāk arī pašiem lauksaimniekiem, jo pārtikas ķēde kļuvusi īsāka un starpnieku posms ir izslēgts. Šis piemērs atbilst identificētajam nākotnes trendam par lauku uzņēmējdarbības diversifikāciju jeb dažādošanu, kur viens no virzieniem ir vietējās kopienas atbalstīta lauksaimniecība.

Eksperts norādīja, ka jau izsenis ilgtspējas trīs pīlāri – vide, sabiedrība un ekonomika – ir savstarpēji līdzatkarīgi, kur sabiedrības vajadzības tiek apmierinātas, ievērojot videi draudzīgu rīcību, savukārt ekonomika ir stratēģija, kā nopelnīt naudu, vienlaikus neaizmirstot ilgtspējas jautājumu.

>> Prezentācija pieejama šeit (.pdf, 3,73 MB)

>> Materiāls par PoliRural apkopotajiem pārmaiņu veicinātājiem jeb trendiem skatāms šeit



 

>> Publiskais sektors kā paraugs citiem

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks un Politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Zemītis semināra dalībniekiem piedāvāja detalizēti aplūkot Eiropas Zaļo kursu un ar to saistītos izaicinājumus un iespējas Latvijas pašvaldībās. M. Zemītis norādīja, ka Latvijā visvairāk uzmanības būtu jāpievērš atjaunojamās enerģijas ražošanai, ēku renovācijai un mazemisiju transportlīdzekļiem un ka publiskajam sektoram ir jākļūst par labo piemēru citiem. Šo mērķu sasniegšanai nākamajā plānošanas periodā paredzams Eiropas Savienības atbalsts.

 

 

>> Tuvāk iedzīvotājiem – tuvāk mērķiem

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta pastāstīja par centru tīklu Eiropas Savienībā un Latvijā,  vēršot uzmanību uz plānotajām aktivitātēm nākamgad. Centrs veido būtisku saikni starp ES institūcijām un iedzīvotājiem, palīdzot skaidrot, kādi resursi un atbalsts pieejams visdažādākajām sabiedrības grupām, kā Eiropa kopīgi pārvar COVID-19 pandēmiju, kā tiek veicināta ekonomiskā attīstība ar #NextGenerationEU programmas starpniecību un kā notiek pāreja uz zaļāku un digitālāku vidi, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus. Centra mērķauditorija galvenokārt ir sabiedrība kopumā, vienlaikus arī vairākas no aktivitātēm būs specifiski paredzētas auditorijām izglītības iestādēs, nevalstisko organizāciju sektorā, pašvaldībās u.c.

 

 

>> Kā pašvaldībām gatavoties nākotnes izaicinājumiem?

Antonijs Oliva Kesada (Antoni Oliva Quesada), attīstības konsultants un lauksaimniecības inženieris ar specializāciju sistēmdinamiskajā modelēšanā un reģionu un pilsētu  attīstības scenāriju veidošanā (Barselona, Spānija) dalījās zināšanās par metodēm un instrumentiem, kā praktiski modelēt vietēja līmeņa attīstības scenārijus, un palūkoties, kādas ir nākotnes attīstības prognozes. Eksperts sniedza ieskatu par sistēmdinamiskās modelēšanas mērķiem un metodēm, padziļināti aplūkojot Vidzemes piemēru, t.sk. demonstrējot vietni, kurā izmēģinājuma variantā ikviens var novērot un vērtēt no dažādiem procesiem izrietošās nākotnes kopsakarības.

Sistēmdinamiskā modelēšana var palīdzēt saprast, kas notiek lauku teritorijās, to ekosistēmās – kādi trendi teritorijā ir parādījušies, un kāpēc tie attīstās tieši tādā veidā; kādas ir vides, sabiedrības un ekonomikas savstarpējās attiecības. Savukārt scenāriju izzināšana ļauj atbildēt uz šādiem jautājumiem, kā, piemēram: Kāda būs šo trendu potenciālā ietekme mūsu teritorijā? Kā mēs tam varam sagatavoties, lai jau laicīgi būtu gatavi pielāgoties situācijai? Kā pēc iespējas labāk investēt, lai sagatavotos trendu ietekmei un kā šo ietekmi varētu mazināt?

>> Prezentācija pieejama šeit (.pdf, 1,56 MB)

 

 

>> Ieinteresēt un pareizi uzrunāt iedzīvotājus

Seminārā par līdzdalības jautājumiem, kā arī praktiskiem piemēriem un metodēm iedzīvotāju iesaistei pašvaldības attīstības procesos stāstīja Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore. A. Seļicka norādīja, ka iedzīvotājiem ir ļoti daudz jautājumu, tajā pat laikā jāņem vērā, ka nenoliedzami ikdienas gaitas un rūpes nereti ir prioritāras, tāpēc, lai ieinteresētu iedzīvotājus veltīt laiku un uzmanību pašvaldības teritorijas attīstības jautājumiem, nepieciešams pārdomāt, kā palielināt interesi un spēcināt iedzīvotāju iesaisti. Daži no sniegtajiem padomiem skar iedzīvotāju uzrunāšanas formu un vietu, pašvaldību speciālistu gaidas par to, kādam vajadzētu būt rezultātam un gatavību uzklausīt atšķirīgu viedokli. Eksperte norādīja, ka iedzīvotāju līdzdalību var sekmēt ilgtermiņa ikdienas darbs, kur īpaša loma piešķirama regulārai informēšanai un abpusējai komunikācijai  ar vietējiem iedzīvotājiem.

Jautāta par publisko apspriešanu neveiksmēm, A. Seļicka atzīst, ka neveiksmīgas, piemēram, ir garās iedzīvotāju ikgadējās anketas, kuras nereti sagatavo pašvaldību speciālisti attīstības plānošanas vajadzībām, un kas aptver vienlaikus ļoti daudz un dažādas tēmas – tajās visās iedzīvotāji neorientējas vienlīdz labi, tāpēc bieži vien var izrādīties, ka sniegtās atbildes neatspoguļos patieso ainu. Vēl viens no piemēriem, ko atzīmē A. Seļicka, skar organizētās publiskās apspriešanas sanāksmes, pirms kurām iedzīvotājiem netiek dots laiks sagatavoties – iepazīties ar skatāmajiem jautājumiem, pārdomāt savu viedokli un redzējumu par nākotnes attīstības iespējām.

>> Prezentācija pieejama šeit (.pdf, 1,64 MB)

 

 

>> Kādu nākotni mēs vēlamies Vidzemē?

Noslēgumā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Krišjānis Veitners dalījās pieredzē, kā tiek organizēts reģiona attīstības programmas izstrādes process 2021.-2027. gadam, pastāstot par pieeju un risinājumiem, kas tika izvēlēti attīstības plānošanas procesā. Galvenie jautājumi, uz kuriem tika meklētas atbildes, izstrādājot dokumentu, bija: kāda izskatīsies nākotne, kas to ietekmēs, kādu nākotni mēs vēlamies, kā mēs to panāksim.

 

 

 

Seminārs tika organizēts ar programmas Apvārsnis 2020 projekta “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) un EUROPE DIRECT Vidzeme atbalstu.

 

Papildu informācija: Santa Vītola, projekta PoliRural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola@vidzeme.lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina@vidzeme.lv  

 

 

CITAS PROJEKTA POLIRURAL ZIŅAS

 

--

30.11.2021

Notikumi

«Septembris 2022»
POTCPSSv
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930