Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte (Cult Identity)Gavleborgas Kulta Ceļš Jāvleborgas apgabals (Gävleborgs län) atrodas Zviedrijas vidusdaļā Baltijas jūras krastā. Jāvle (Gävle), kurā atrodas Projekta Cult Identity partnerorganizācija, ir apgabala galvenā pilsēta. Šoreiz Latvijas partneru mērķis bija ceļot pa Zviedrijas partneru izveidoto svētvietu maršrutu, apmainīties ar pieredzi un dot vērtējumu zviedru darbam. Raksturīga Jāvleborgas ainava. Foto: B.Baika Pirmā diena bija īsts pārbaudījums visiem gan maršruta garuma, gan laika apstākļu dēļ. Neskatoties uz stipro lietu, vakars atnesa gandarījumu par redzēto un patīkamu nogurumu pēc noietajiem kilometriem. Sākām maršrutu ar Järvsta kapulauku, rūnakmeni un auglības akmeni. Järvsta rūnakmens. Foto: B.Baika Järvsta auglības akmens. Foto: B.Baika Lervik veselības avots. Foto: B.Baika Jättendalarna uzkalniņu kapulauks (vēlais Dzelzs laikmets) izsauca divējādas izjūtas. Tas nenoliedzami ir nozīmīga kultūrvēsturiska vieta. Tās piederība kulta objektiem izraisīja diskusijas. Taču zviedru partneri pamato objekta iesaistīšanu maršrutā ar to, ka izrakumos atrasti dzelzs izdedži, kas liecina par dažāda veida rituālu klātbūtni. Jättendalarna uzkalniņu kapulauks. Foto: B.Baika Viena no visvairāk diskusiju raisošākajām vietām bija Halvfarskasen senvieta. Šī vieta ir pusceļš starp divām nozīmīgām vietām Björke un Utnora. Ļaudis kopš neatminamiem laikiem šeit ziedojuši un to turpina darīt arī mūsdienās. Viņi atstājuši zariņus un akmentiņus veiksmei, lai ceļš aizved līdz galam. Tos atstājuši arī, lai vairotu veiksmi tuviniekiem, par piemiņu kāda tuva cilvēka nāves gadījumā vai arī lai lopiem laba veselība. Halvfarskasen senvieta un zaru krāvumi. Foto: B.Baika Klapern garais akmens krāvums. Foto: B.Baika Klapern apaļie akmens krāvumi. Foto: B.Baika Hedningahällan ‘pagānu kalns’. Foto: B.Baika Ceļš uz Hedningahällan ‘pagānu kalnu’. Foto: B.Baika Vieta, kur atrasts Hillstarönningen depozīts. Foto: B.Baika Otrajā dienā mūsu ceļš sākās ar Kuggörarna labirintu. Jāvleborgas apgabalā labirinti nav retums un atrodas pie senām ostām. Grūti noteikt šo labirintu vecumu, jo tajos nav atrastu nekādu artefaktu. Mēģinājumi to vecumu noteikt ar tuvējo baznīcu mūros vai nožogojumos iemūrēto akmeņu palīdzību ļauj secināt, ka šie labirinti veidoti agrajos viduslaikos. Labirintiem bija jānodrošina zvejniekiem veiksme un labs laiks. Pastāv ticējums, ka liela vēja laikā zvejnieki nāca krastā, lai paglābtos un ar īpašu rituālu mēģināja ‘ieslodzīt’ vēju labirintā. Kuggörarna labirints. Foto: B.Baika Stāvais kāpiens uz Mellanfjärden krāvumu vietu. Foto: B.Baika Frölland dzelzs avots gan atstāja parasta avota iespaidu. Pie tā nebija arī norādes zīmes vai informācijas stenda. Bez gida stāstījuma šo objektu grūti identificēt kā nozīmīgu svētavotu. Avota ūdens satur daudz dzelzs un cilvēki nākuši to dzert, lai saprastu un atrastu savu īsto vietu dzīvē. Frölland dzelzs avots. Foto: B.Baika Berga kapukalns. Foto: B.Baika Par dažu objektu kā kulta objektu statusu varētu strīdēties. Dažas vietas ( Halvfarskasen senvieta un Hillstarönningen depozīts) būtu vairāk apbrīnojamas kā dabas vai kultūrvēstures objekti, ja tiem neseko dziļāks būtību atklājošs stāsts un aktivitātes. Līdz ar to šo objektu iekļaušana maršrutos būtu diskutējama. Pārējie objekti ir apmeklēšanas vērti, īpaši Mellanfjärden Bronzas laikmeta akmens krāvumi un iespaidīgais Hedningahällan ‘pagānu kalns’. Taču jāņem vērā mūsdienu tūrisma tendence meklēt dzīvu pieredzējumu ar paša cilvēka iesaistīšanās pakāpi, nekā tikai vizuālu kāda objekta apskatīšanu. Ja objektus paredzēts piedāvāt grupām, šis apstāklis būtu jāņem vērā. Vidzemes pārstāvjiem šī bija nenovērtējama pieredzes apmaiņa. Iepazināmies ar zviedru maršrutu, tā izveidošanas principiem, objektu aprakstiem un stāstiem. Maršruts deva ieskatu zviedru tradīcijā un izpratnē par kulta objektiem un to izmantošanu senatnē. Taču visapbrīnojamākā un mums latviešiem noteikti pārņemama tradīcija ir stipras vietējās partnerības veidošana kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, atjaunošanā un popularizēšanā, lai mantojums neaizietu bojā, to zinātu un, pats galvenais, ar to lepotos nākamās paaudzes. Informāciju sagatavoja:
|
|