Pagājušās nedēļas beigās projekta „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” (CULT IDENTITY) ietvaros Tērvetē norisinājās projekta noslēguma konference „Identitāti meklējot – senās dabas svētvietas kultūrvēstures un tūrisma kontekstā”. Tērvetes dabas parka Tūrisma informācijas centrā pulcējās projekta dalībnieki no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas, kā arī citi tūrisma jomas profesionāļi un interesenti.

Konferences laikā tika atzīts, ka projekta komanda pievērsusies salīdzinoši šauras nišas izpētei, turklāt seno dabas svētvietu apzināšana ir viens no tautas identitātes meklēšanas un nostiprināšanas veidiem, jo cilvēkiem ir svarīga vietas piederība.

Šāda veida tūrisma objekti ir interesanti ne tikai vietējiem tūristiem, bet arī ārvalstu viesiem – lai arī salīdzinoši interesentu īpatsvars nav liels, dabas senās svētvietas cilvēkiem ir saistošas un to potenciāls kopējā tūrisma piedāvājumā vērtējams pozitīvi.

Projekta laikā kopumā apzinātas ap 600 senās dabas svētvietas Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā – akmeņi, dižkoki, kulta kalni, pilskalni, avoti, alas u.c.. Tie glabā liecības par seniem rituāliem, tādējādi bagātinot tautu kultūrvēsturisko mantojumu. Projekta īstenošanas gaitā atklātas arī līdz šim nezināmas dabas svētvietas Latvijā, piemēram, vairāki bedrīšakmeņi. Izveidota objektu datu bāze, kas pieejama ikvienam interesentam projekta mājaslapā – virtuālajā muzejā http://www.ancientsites.eu , kurā iespējams izveidot arī individuālus maršrutus un apceļot senās dabas svētvietas izvēlētajā valstī.

Projekts palīdzējis aktualizēt arī problēmu par senvietu aizsardzību gadījumos, kad to stāvoklis līdz šim vērtēts kā kritisks. Konferences laikā projekta koordinatore no Igaunijas klātesošajiem demonstrēja piemērus par tūrisma objektu apsaimniekošanas neprasmīgiem mēģinājumiem, aktualizējot zināšanu trūkumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Pārsvarā svētvietu iznīcināšana nenotiek ļaunprātīgi, bet gan zināšanu trūkuma dēļ – piemēram, nodarbojoties ar lauksaimniecību vai attīstot infrastruktūru. Projekta laikā kopā ar jomas ekspertiem izstrādātas rekomendācijas svētvietu apsaimniekošanai, kas noderēs gan privātpersonām, uz kuru zemes atrodas kāda sena dabas svētvieta, gan arī pašvaldībām, kuru apsaimniekošanā kultūrvēsturiskie objekti atstāti. Tādējādi jāatzīst, ka gūts apstiprinājums – tūrisms var ne tikai iznīcināt, bet var palīdzēt arī sakopt un apsaimniekot objektus.

Projekta ietvaros Vidzemes plānošanas reģions izdevis tūrisma ceļvedi – bukletu „Senās dabas svētvietas - VIDZEME” latviešu un angļu valodā. Drīzumā tiks izdots  fotoalbums „Vidzemes senās dabas svētvietas”, kurā būs apkopotas senās dabas svētvietas Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, kā arī tiks atklāta ceļojošā foto izstāde par Vidzemes senajām dabas svētvietām. Uzstādītas gan ceļa norādes zīmes, gan tūrisma informācijas stendi, kā arī izvietoti 50 „slēpņošanas” objekti seno dabas svētvietu atpazīšanai Vidzemes plānošanas reģionā. Rudens pusē Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja noskatīties raidījumu ciklu „Fakti, ko tu nezini par Latviju”, kur intervijās un nostāstos tiks atklāts vairāku Latvijas seno svētvietu noslēpums.

Vairāk par projektu lasi Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā: http://is.gd/kcgb5R

Papildu informācija: Olita Landsmane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: +37129171020,

E-pasts: olita.landsmane@vidzeme.lv,www.ancientsites.eu, www.vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina@vidzeme.lv , www.vidzeme.lv