Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte (Cult Identity)Pirms popularizēt svētvietas - tās jāapsaimnieko pārdomāti
Projekta “Senās Kulta Vietas Baltijas Jūras Piekrastes Kopīgā Identitāte” (“Kulta identitāte”) svētvietu pilotmaršrutu apraksti un pirmās pārbaudes tūlīt noslēgsies. Vasarā plānoti vairāki pieredzes apmaiņas braucieni uz Igauniju, Zviedriju un Latviju, lai kopā ar tūrisma ekspertiem un medijiem izvērtētu izstrādātos pilotmaršrutus un uzsāktu darbu pie to iezīmēšanas ar informācijas stendiem un papildus zīmēm. Taču, lai senās dabas svētvietas saglabātos vēl arī nākamajām paaudzēm, svarīgi ir izprast šo vietu pareizu un rūpīgu apsaimniekošanu, kas atbilst gan Latvijas likumdošanai, gan ilgtspējīgai saimniekošanai. Tāpēc Vidzemes reģiona projekta pārstāvji 5.jūnijā dosies uz Zemgali, kur kopā ar kolēģiem un jomas ekspertiem pārrunātu aktualitātes un svarīgāko seno dabas svētvietu apsaimniekošanā. Patlaban Rīgas, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos noslēgusies pērnajā gadā ekspedīciju laikā apzināto seno svētvietu apsaimniekošanas stratēģijas izstrāde. Tāpat arī top brošūra un tūrisma karte ar parauga maršrutiem, ietverot katrā reģionā nozīmīgākās, ceļojumu galamērķim piemērotākās svētvietas un to apkaimē esošos citus populārākos apskates objektus. Tiek domāts par informatīvo zīmju un stendu izgatavošanu un izvietošanu, kā arī par grāmatas „Senās kulta vietas Zemgalē” izdošanu. Gada nogalē interesentiem būs iespējams apskatīt Seno dabas svētvietu virtuālo muzeju, kur varēs izveidot sev interesējošo maršrutu pa dabas svētvietām, lai vēlāk to apskatītu arī dzīvē. Būtiska loma svētvietu aizsardzībā ir šo vietu pareizai apsaimniekošanai. Tāpēc Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar projekta “Kulta identitāte” partneriem 5. jūnijā organizē semināru par svētvietu pareizu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Semināra mērķis ir tā dalībniekiem sniegt jaunu informāciju un zināšanas par tautas kultūrvēstures tik svarīgo mantojumu – dabā sastopamo seno svētvietu (akmeņu, avotu, alu, koku, kalnu un pakalnu, kā arī citu līdzīga rakstura objektu) - aizsardzību atbilstoši nacionālā līmeņa likumdošanai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Projekta “Kulta identitāte” koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Olita Landsmane atgādina: “Nozīmīgi atcerēties, ka svētvietas ir svarīga kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa, ko būtiski saglabāt arī nākamajām paaudzēm. Līdzīgi kā citi vēstures notikumi, arī svētvietas un teiksmas ap tām izzudīs, ja nebūs cilvēki, kas par tām zinās, stāstīs tālāk un zinās, kā tās pareizi apsaimniekot.”
Informācija sagatavota sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu.
Informāciju sagatavoja:
Papildus informācija: |
|
