Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai (GoSmart&Excel BSR)

Meklējot kopīgas viedās specializācijas jomas Baltijas jūras reģionā, identificēti arī 6 atbilstoši, spēcīgi uzņēmējdarbības un pētniecības virzieni Vidzemē

Meklējot kopīgas viedās specializācijas jomas Baltijas jūras reģionā, š.g. novembrī Vidzemes plānošanas reģiona iniciētu diskusiju rezultātā, identificēti 6 spēcīgi uzņēmējdarbības un pētniecības virzieni Vidzemē, kā pienesums būtu nozīmīgs arī makroreģiona konkurētspējas celšanai. Kopīgā diskusijā spriests, ka vislielākais attīstības, tostarp pārrobežu sadarbības, potenciāls inovatīvu produktu un pakalpojumu veidošanai Vidzemē pastāv šādās nozarēs – transportā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, Informāciju tehnoloģijās un rehabilitācijā –, kā horizontālu principu izceļot arī aprites ekonomiku.

Identificētās jomas Vidzemē tiks iekļautas vairāku valstu gatavotā piedāvājumā par savstarpēji nozīmīgiem un spēcīgiem uzņēmējdarbības un pētniecības virzieniem, kas var ievērojami paātrināt Baltijas jūras makroreģiona attīstību un stiprināt tā konkurētspēju arī Eiropas un globālā līmenī.

Santa Vītola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, norāda: “Ir būtiski iesaistīties šādā iniciatīvā un apzināt savas vietējās spēcīgās jomas, ar kurām veiksmīgi varam startēt ne tikai pašmāju tirgū, bet virzīt tās kā ekonomiski nozīmīgus un konkurētspējīgus makroreģiona attīstības virzienus.”

Būtiski piebilst, ka Vidzemes reģionā ir vēl citas spēcīgas, zināšanu ietilpīgas nozares, kuras ir identificētas arī kā viedās specializācijas jomas, tomēr šī diskusija bija fokusēta ap 6 galvenajiem virzieniem, kuri ir kopēji visā Baltijas jūras reģionā, un Vidzemes pārstāvju uzdevums bija identificēt spēcīgās puses katrā no tiem.

Diskusijās piedalījās gan Vidzemes reģiona industriju pārstāvji, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tāpat būtisku viedokli pauda pārstāvji no Vidzemes reģiona pašvaldībām, izglītības iestādēm un nevalstiskā sektora, tā panākot iespējami plašu skatījumu.

Diskusiju cikls aptvēra sešas tēmas:

  • Tehnoloģijās un zināšanās balstīta ražošana un pakalpojumi;
  • Ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana;
  • Novatoriska transportēšana un uzglabāšana;
  • Digitalizācija un kiberdrošība;
  • Novatoriskās tehnoloģijās balstīta medicīna;
  • Starpnozaru inovācijas un risinājumi.

Vidzemes reģiona diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka meža nozare ir viena no tām, kurai piešķirama būtiska nozīme reģiona ekonomikas attīstībā un konkurētspējas veicināšanā. Tai ir ne tikai augsts nozarē strādājošo reģiona iedzīvotāju skaits, bet arī liels potenciāls radīt unikālus produktus un pakalpojumus, kas ir būtiski citās nozarēs, piemēram, medicīnā, rehabilitācijā u.c. Tāpat tika atzīts, ka akūti nepieciešams meklēt risinājumus, kā efektīvi izmantot radušos blakusproduktus, piemēram, mežsaimniecībā un kokapstrādē, lai ne tikai mazinātu ražošanas pārpalikumu uzkrāšanos un atvieglotu apsaimniekošanas jautājumus, bet arī, lai pašlaik neizmantoto resursu pārvērstu jaunos, inovatīvos produktos.

Līdz šim mazāk Vidzemē diskutēts par ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp lietus ūdens un rūpnieciskās ražošanas ūdens atkārtotu lietošanu. Šie jautājumi aktualizējās organizētajā diskusijā, kā piemērus minot lielo jūras un iekšzemes ūdens resursu. Tā izmantošanas iespējas produktu un pakalpojumu radīšanā pagaidām ir ļoti maz apgūtas. Diskusijas dalībnieki secināja, ka tieši šajā jomā satiekas visu sektoru intereses. Dažādi Latvijā veikti pētījumi, strādājot ar vairākiem desmitiem ezeru dažādās teritorijās, liecina, ka to ekoloģiskais stāvoklis saistīts gan ar to, kā tiek apsaimniekotas ūdenstilpņu tuvumā esošās zemes, tātad – lauksaimniecības un mežsaimniecības aktivitātes –, gan arī, ja tuvumā ir apdzīvotas vietas vai lielāki ražošanas uzņēmumi, tiek skatītas ūdens attīrīšanas sistēmas un atstātā ietekme. Ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana ir vesels virziens, ko pētīt, analizēt un rast risinājumus ūdens uzturēšanai vai atgriešanai labā ekoloģiskā stāvoklī.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka Vidzemes reģionam ir potenciāls reģiona sasniedzamības stiprināšanai, vērtējot ne tikai sauszemes savienojumu pilnveidošanu, bet ņemot vērā arī jūras piekrasti, kur attīstīt mazās ostas gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Pateicoties zemajam Vidzemes reģiona iedzīvotāju blīvumam, ir iespēja pārbaudīt un izmēģināt dažādus risinājumus, tādējādi kļūstot par izmēģinājuma teritoriju transporta risinājumiem, kurus pēcāk pārnest uz citām, blīvi apdzīvotām teritorijām. Jau šobrīd Vidzemē ir veikti vairāki izmēģinājumi šajā tēmā, t.sk. “Transports pēc pieprasījuma”, pārbaudot, kā praktiski strādātu sabiedriskā transporta aizstāšanas un papildināšanas pārvietošanās modelis.

Par nozīmīgu virzienu Vidzemē jau šobrīd tiek atzīta digitalizācija, kas savu aktualitāti nezaudēs arī nākotnē. Jāņem vērā, ka Informāciju tehnoloģijām ir starpnozaru raksturs – nozares pakalpojumi ir būtiski arī citu nozaru veiksmīgai attīstībai, piemēram, mežsaimniecībā vai lauksaimniecībā, kā piemērus minot dažādu sensoru izmantošanu vai bīstamam, ķīmiskam darbam nozīmīgu apmācību organizēšanu ar virtuālās vai papildinātās realitātes palīdzību. Par spēcīgiem Vidzemes reģiona digitalizācijas virzieniem tika nosaukti virtuālā un papildinātā realitāte, programmēšana, kur būtiska loma ir arī Vidzemes Augstskolas akadēmiskajai un pētnieciskajai darbībai – izstrādātas atbilstošas studiju programmas, izveidotas laboratorijas praktisku iemaņu stiprināšanai, kā arī veikti nozīmīgi pētījumi.

Visbeidzot, diskutējot par Vidzemes konkurētspēju, tika uzsvērta arī tīrā vide un dabas resursi. Tika akcentēta bioloģiskā lauksaimniecība, tostarp pārtikas ražošanu veselības uzturēšanās vajadzībām, piemēram, funkcionālās pārtikas un uztura bagātinātāju ražošanai. Tāpat arī augstu potenciālu klātesošie saskatīja rehabilitācijā, kas ne tikai Latvijā, bet arī citās partnervalstīs ir aktuāla joma, kas saistīta ar vecuma struktūras izmaiņām Eiropā. Šobrīd, aktuālās labklājības koncepcijas kontekstā, šai nozarei ir liels internacionalizācijas potenciāls.

Neiztrūkstošas bija arī diskusijas par atbalsta mehānismiem tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļautu stiprināt to sadarbību ar ārvalstu partneriem. Diskusijas dalībnieki vairākkārtīgi atgriezās pie tēmas par uzņēmēju un pētnieku savstarpējās sadarbības potenciāla nepilnīgu izmantošanu. Jāpiezīmē, ka uz šo problemātiku norādīts arī iepriekš, kas nozīmē, ka nozaru un jomu spēlētāji sāk apzināties sadarbības iespējamos ieguvumus.

Līdzīgas diskusijas tiek organizētas arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs – Lietuvā, Polijā, Somijā, Vācijā, Igaunijā, Zviedrijā un Dānijā. Diskusijām noslēdzoties, tiks izstrādāts piedāvājums par Baltijas jūras makroreģiona konkurētspējīgajām uzņēmējdarbības un pētniecības jomām. Paredzams, ka šādu jomu identificēšana Baltijas jūras makroreģionam ļautu mērķtiecīgi attīstīt starpvalstu uzņēmēju un pētnieku sadarbību, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, zināšanu un pieredžu apmaiņu, tādējādi stiprinot makroreģiona konkurētspēju globālā mērogā.

Diskusija organizēta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai” (GoSmart&Excel BSR) ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir stiprināt inovāciju kapacitāti, lai caur praktiskiem, sadarbībā balstītiem risinājumiem Baltijas jūras reģiona MVU, pētniecības organizācijas un lēmējinstitūcijas piemērotu viedās specializācijas stratēģijas pieeju.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina@vidzeme.lv

CITAS PROJEKTA “GOSMART&EXCEL BSR” ZIŅAS

29.11.2021

Notikumi

«Oktobris 2022»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31