TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai (TENTacle)

Zināšanu, sadarbības un ilgtspējas nozīme transporta tīkla attīstībā; TENTacle projekta noslēguma konferencē Briselē

Trīs Eiropas Savienības finansēto Interreg projektu pārstāvji, tostarp arī projekts TENTacle, kas kopš 2016. gada tiek īstenots arī Vidzemes plānošanas reģionā, 6. martā Briselē, Beļģijā, organizēja noslēguma konferenci, sniedzot ieteikumus par to, kā vislabāk ieguldīt un attīstīt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamata koridoru Baltijas jūras reģionā (BJR).

Visi trīs Interreg BSR programmas projekti – NSB CoRe, Scandria®2Act un TENTacle, kuri cieši sadarbojušies, īstenojot katrs savus individuāli noteiktos mērķus, kā arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un vietējās amatpersonas vērtēja darba rezultātu, panākumus un izaicinājumus, kas vēl palikuši neatrisināti.

Konferencē “Reģioni, koridori un pilsētu mezgli - kompetences, kapitalizācija un sadarbība” galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai sasniegtu mērķi izveidot ilgtspējīgu un efektīvu transporta sistēmu BJR, kā arī pārējā Eiropā līdz 2030. gadam.

Konferencē tika uzsvērta vēl līdz šim nepieredzēta līmeņa sadarbība starp Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm (Zviedriju, Somiju, Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju), kā arī produktīvā sadarbība un ar Norvēģiju. Forumā bieži izskanēja jēdziens sadarbība un partnerība, jo bez kopīgām aktivitātēm transnacionālus un reģionālus infrastruktūras projektus nav iespējams īstenot. Kā Ziemeļjūras un Baltijas koridora Eiropas koordinatore Katerina Trautmane (Catherine Trautmann) minēja: „Ja vēlies virzīties ātri uz priekšu, ej viens pats. Ja vēlies aiziet tālu uz priekšu, tev jāiet kopā ar kādu.”

Konferences apmeklētājiem tika piedāvātas trīs sesijas – “Kompetences”, “Kapitalizācija” un “Sadarbība”, padziļināti aplūkojot katru no tematiem.

Konferences pirmajā sesijā “Kompetences” tika uzsvērts, ka nepieciešama daudzlīmeņu pārvaldība, lai pārvarētu administratīvos un juridiskos šķēršļus, kas rodas starp iestādēm un organizācijām, kas atbildīgas par transporta jomas attīstību. Turklāt, tā kā urbanizācijas ietekmē rodas arvien vairāk garu pārbraucienu, labi funkcionējošiem tālsatiksmes transporta koridoriem ir nepieciešami efektīvi pārrobežu pakalpojumi. No klimata pārmaiņu viedokļa var notikt „radikālas pārmaiņas”, ja efektīvi tiek izmantoti visi tīrie degvielas veidi un iedzīvināti inovatīvi risinājumi. Ir nepieciešama labāka starpnozaru sadarbība starp transporta plānošanu, telpisko plānošanu un reģionālo plānošanu, tās apvienojot vienotā stratēģijā. Tika uzsvērts, ka vides jautājumos ir nepieciešama labāka sadarbība starp publisko un privāto sektoru (starp valsts iestādēm un privātiem uzņēmumiem).

Otrajā sesijā ar nosaukumu “Kapitalizācija” tika uzsvērtas pozitīvās pārmaiņas sabiedrībā un pievienotās vērtības pieaugums, kas radies pateicoties labākas pieejamības nodrošināšanai galveno transporta koridoru sateces teritorijā. Teritorijas attīstība uzlabojusi dzīves kvalitāti, rodot iespēju piesaistīt jaunas investīcijas.

Lai turpinātu darbu pie šāda tipa projektu radītajām sekām, kas lielākoties ir pozitīvas, taču mēdz būt arī negatīvas, svarīgi, lai valsts politika būtu atbalstoša, tiktu īstenotas atbilstīgas uzņēmējdarbības stratēģijas un tiktu ieviesti atbilstoši pārvaldības pasākumi. Turklāt būtiski, ka detalizēti tiktu izskaidroti un apspriesti dažādi ar tematiku saistītie jēdzieni brīdī, kad projekti tiek ieviesti.

Turklāt, lai veidotu augstu motivāciju, palielinātu izpratni un gūtu labumu no projekta, jāņem vērā ieinteresēto pušu vajadzības. Uz sadarbības pamata veidota plānošana un gudri lēmumi gan vietējā, gan reģionālā līmenī ir izšķiroši svarīgi, lai sekmīgi īstenotu apjomīgus infrastruktūras projektus Baltijas jūras reģionā.

Trešajā sesijā tika apspriesta sadarbības tēma, uzsvarus liekot uz jautājumiem par ekoloģiski tīru degvielu, multimodalitātes ekonomiskiem modeļiem un pilsētu mezglu lomu labākas sasniedzamības nodrošināšanai visā Eiropā.

Secināts, ka visefektīvāk būtu iespējams nodrošināt pāreju uz ekoloģiski tīras degvielas izmantošanu, valstīm nodrošinot iespēju finansiāli stimulēt patērētājus brīdī, kad tie pērk jaunus transportlīdzekļus. Lai nodrošinātu multimodalitāti gan kravu, gan pasažieru pārvadājumos, vairāk jāiesaistās kā privātajam, tā valsts sektoram. Sadarbībai jākoncentrējas vairāk uz inovācijām, izmantojot domāšanas veidu, kas ir brīvs no aizspriedumiem, ar ilgtermiņa redzējumu, turklāt nepieciešams arī politiskais atbalsts un uzticami sadarbības partneri.

Klātesošie uzteica projektu komandas par kvalitatīvu diskusiju iniciēšanu, izglītojot un stimulējot vietējās, reģionālās un starpvalstu līmeņa pārvaldes domāt par ilgtspējīgu un videi draudzīgu transporta plānošanu. Scan-Med koridora Eiropas koordinators Pats Koks (Pat Cox) atzina, ka “ir svarīgi zināt, par ko pats runā – tas palīdz veidot labu politiku.”

Arī cilvēkfaktoram transporta nozarē ir nozīme – viens no TEN-T iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir sasniegt attālajos reģionos dzīvojošos iedzīvotājus un uzlabot to vispārējo dzīves kvalitāti. “Šie koridori ir jāpiepilda ar dzīvību, un tieši tas ir tas, ar ko šie trīs projekti nodarbojas,” teica Heralds Ruiters (Herald Ruijters), Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāta (DG MOVE) pārstāvis.

Konference skaidri pierādīja, ka, lai gan visi trīs projekti viennozīmīgi uzskatāmi par lieliskiem labajiem piemēriem, tomēr šāda mēroga iniciatīvas nevar izvairīties no vairākiem šobrīd vēl neatrisinātiem izaicinājumiem. Ceļu satiksmes drošība ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas uztrauc Eiropu, jo ik gadu aptuveni 25 000 cilvēku ceļu satiksmes negadījumos zaudē dzīvību. Drošības jautājums ir saistīts ar koridoru pārslodzi un akūtu nepieciešamību pēc labākiem multimodālajiem transporta kustības risinājumiem. Šis ir viens no jautājumiem, kuru projekti nav līdz šim risinājuši. Tāpat arī vides problēmas transporta sektorā būtu steidzīgi jāaktualizē un būtu sagaidāmas tūlītējas valdību rīcības. Neviena no dalībvalstīm neseko līdzi Parīzes nolīguma prasībām klimata pārmaiņu jomā, kas runā par temperatūras pieauguma ierobežošanu un paredz katras valsts apzinātu un praktisku iesaistīšanos mērķa sasniegšanā.

Noslēdzot konferenci, Eiropas Parlamenta deputāts Gunārs Hokmarks (Gunnar Hökmark) norādīja, ka transporta infrastruktūra spējusi dzēst milzīgās ekonomiskās atšķirības starp pirmās, otrās un trešās pasaules valstīm. Tāpat viņš uzsvēra, ka neskatoties uz konkrēto projektu panākumiem, joprojām ir ievērojams ceļu un dzelzceļa infrastruktūras trūkums, kā arī atsevišķās Eiropas teritorijās vērojams izteikti vājš un nepietiekams transporta infrastruktūras finansējuma modelis, īpaši Baltijas jūras reģiona austrumu daļā.

Vairāk par projektu šeit: TENTacle projekts

Teksta pirmavots: Baltic Transport Journal, pilnā versija pieejama www.tentacle.eu.

 

Vairāk informācijas: Rita Merca, projekta TENTacle vadītāja, rita.merca@vidzeme.lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks@vidzeme.lv 

Trīs Eiropas Savienības finansēto Interreg projektu pārstāvji, tostarp arī projekts TENTacle, kas kopš 2016. gada tiek īstenots arī Vidzemes plānošanas reģionā, 6. martā Briselē, Beļģijā, organizēja noslēguma konferenci, sniedzot ieteikumus par to, kā vislabāk ieguldīt un attīstīt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamata koridoru Baltijas jūras reģionā (BJR).

 

Visi trīs Interreg BSR programmas projekti – NSB CoRe, Scandria®2Act un TENTacle, kuri cieši sadarbojušies, īstenojot katrs savus individuāli noteiktos mērķus, kā arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un vietējās amatpersonas vērtēja darba rezultātu, panākumus un izaicinājumus, kas vēl palikuši neatrisināti.

 

Konferencē “Reģioni, koridori un pilsētu mezgli - kompetences, kapitalizācija un sadarbība” galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai sasniegtu mērķi izveidot ilgtspējīgu un efektīvu transporta sistēmu BJR, kā arī pārējā Eiropā līdz 2030. gadam.

 

Konferencē tika uzsvērta vēl līdz šim nepieredzēta līmeņa sadarbība starp Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm (Zviedriju, Somiju, Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju), kā arī produktīvā sadarbība un ar Norvēģiju. Forumā bieži izskanēja jēdziens sadarbība un partnerība, jo bez kopīgām aktivitātēm transnacionālus un reģionālus infrastruktūras projektus nav iespējams īstenot. Kā Ziemeļjūras un Baltijas koridora Eiropas koordinatore Katerina Trautmane (Catherine Trautmann) minēja: „Ja vēlies virzīties ātri uz priekšu, ej viens pats. Ja vēlies aiziet tālu uz priekšu, tev jāiet kopā ar kādu.”

 

Konferences apmeklētājiem tika piedāvātas trīs sesijas – “Kompetences”, “Kapitalizācija” un “Sadarbība”, padziļināti aplūkojot katru no tematiem.

 

Konferences pirmajā sesijā “Kompetences” tika uzsvērts, ka nepieciešama daudzlīmeņu pārvaldība, lai pārvarētu administratīvos un juridiskos šķēršļus, kas rodas starp iestādēm un organizācijām, kas atbildīgas par transporta jomas attīstību. Turklāt, tā kā urbanizācijas ietekmē rodas arvien vairāk garu pārbraucienu, labi funkcionējošiem tālsatiksmes transporta koridoriem ir nepieciešami efektīvi pārrobežu pakalpojumi. No klimata pārmaiņu viedokļa var notikt „radikālas pārmaiņas”, ja efektīvi tiek izmantoti visi tīrie degvielas veidi un iedzīvināti inovatīvi risinājumi. Ir nepieciešama labāka starpnozaru sadarbība starp transporta plānošanu, telpisko plānošanu un reģionālo plānošanu, tās apvienojot vienotā stratēģijā. Tika uzsvērts, ka vides jautājumos ir nepieciešama labāka sadarbība starp publisko un privāto sektoru (starp valsts iestādēm un privātiem uzņēmumiem).

 

Otrajā sesijā ar nosaukumu “Kapitalizācija” tika uzsvērtas pozitīvās pārmaiņas sabiedrībā un pievienotās vērtības pieaugums, kas radies pateicoties labākas pieejamības nodrošināšanai galveno transporta koridoru sateces teritorijā. Teritorijas attīstība uzlabojusi dzīves kvalitāti, rodot iespēju piesaistīt jaunas investīcijas.

Lai turpinātu darbu pie šāda tipa projektu radītajām sekām, kas lielākoties ir pozitīvas, taču mēdz būt arī negatīvas, svarīgi, lai valsts politika būtu atbalstoša, tiktu īstenotas atbilstīgas uzņēmējdarbības stratēģijas un tiktu ieviesti atbilstoši pārvaldības pasākumi. Turklāt būtiski, ka detalizēti tiktu izskaidroti un apspriesti dažādi ar tematiku saistītie jēdzieni brīdī, kad projekti tiek ieviesti.

Turklāt, lai veidotu augstu motivāciju, palielinātu izpratni un gūtu labumu no projekta, jāņem vērā ieinteresēto pušu vajadzības. Uz sadarbības pamata veidota plānošana un gudri lēmumi gan vietējā, gan reģionālā līmenī ir izšķiroši svarīgi, lai sekmīgi īstenotu apjomīgus infrastruktūras projektus Baltijas jūras reģionā.

Trešajā sesijā tika apspriesta sadarbības tēma, uzsvarus liekot uz jautājumiem par ekoloģiski tīru degvielu, multimodalitātes ekonomiskiem modeļiem un pilsētu mezglu lomu labākas sasniedzamības nodrošināšanai visā Eiropā.

Secināts, ka visefektīvāk būtu iespējams nodrošināt pāreju uz ekoloģiski tīras degvielas izmantošanu, valstīm nodrošinot iespēju finansiāli stimulēt patērētājus brīdī, kad tie pērk jaunus transportlīdzekļus. Lai nodrošinātu multimodalitāti gan kravu, gan pasažieru pārvadājumos, vairāk jāiesaistās kā privātajam, tā valsts sektoram. Sadarbībai jākoncentrējas vairāk uz inovācijām, izmantojot domāšanas veidu, kas ir brīvs no aizspriedumiem, ar ilgtermiņa redzējumu, turklāt nepieciešams arī politiskais atbalsts un uzticami sadarbības partneri.

Klātesošie uzteica projektu komandas par kvalitatīvu diskusiju iniciēšanu, izglītojot un stimulējot vietējās, reģionālās un starpvalstu līmeņa pārvaldes domāt par ilgtspējīgu un videi draudzīgu transporta plānošanu. Scan-Med koridora Eiropas koordinators Pats Koks (Pat Cox) atzina, ka “ir svarīgi zināt, par ko pats runā – tas palīdz veidot labu politiku.”

Arī cilvēkfaktoram transporta nozarē ir nozīme – viens no TEN-T iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir sasniegt attālajos reģionos dzīvojošos iedzīvotājus un uzlabot to vispārējo dzīves kvalitāti. “Šie koridori ir jāpiepilda ar dzīvību, un tieši tas ir tas, ar ko šie trīs projekti nodarbojas,” teica Heralds Ruiters (Herald Ruijters), Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāta (DG MOVE) pārstāvis.

Konference skaidri pierādīja, ka, lai gan visi trīs projekti viennozīmīgi uzskatāmi par lieliskiem labajiem piemēriem, tomēr šāda mēroga iniciatīvas nevar izvairīties no vairākiem šobrīd vēl neatrisinātiem izaicinājumiem. Ceļu satiksmes drošība ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas uztrauc Eiropu, jo ik gadu aptuveni 25 000 cilvēku ceļu satiksmes negadījumos zaudē dzīvību. Drošības jautājums ir saistīts ar koridoru pārslodzi un akūtu nepieciešamību pēc labākiem multimodālajiem transporta kustības risinājumiem. Šis ir viens no jautājumiem, kuru projekti nav līdz šim risinājuši. Tāpat arī vides problēmas transporta sektorā būtu steidzīgi jāaktualizē un būtu sagaidāmas tūlītējas valdību rīcības. Neviena no dalībvalstīm neseko līdzi Parīzes nolīguma prasībām klimata pārmaiņu jomā, kas runā par temperatūras pieauguma ierobežošanu un paredz katras valsts apzinātu un praktisku iesaistīšanos mērķa sasniegšanā.

Noslēdzot konferenci, Eiropas Parlamenta deputāts Gunārs Hokmarks (Gunnar Hökmark) norādīja, ka transporta infrastruktūra spējusi dzēst milzīgās ekonomiskās atšķirības starp pirmās, otrās un trešās pasaules valstīm. Tāpat viņš uzsvēra, ka neskatoties uz konkrēto projektu panākumiem, joprojām ir ievērojams ceļu un dzelzceļa infrastruktūras trūkums, kā arī atsevišķās Eiropas teritorijās vērojams izteikti vājš un nepietiekams transporta infrastruktūras finansējuma modelis, īpaši Baltijas jūras reģiona austrumu daļā.

Vairāk par projektu šeit: TENTacle projekts 

Teksta pirmavots: Baltic Transport Journal, pilnā versija pieejama www.tentacle.eu.

Vairāk informācijas: Rita Merca, projekta TENTacle vadītāja, rita.merca@vidzeme.lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks@vidzeme.lv

03.04.2019

Notikumi

«Augusts 2019»
POTCPSSv
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031