Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos (Destination SMEs)

Francijas pieredze tūrisma galamērķu pārvaldībā – cieša privātā un publiskā sektora sadarbība

Lai iepazītos ar Overņas reģiona labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā, aizvadītā gada nogalē projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) ietvaros pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Ekonomikas ministrijas devās uz Overņas reģionu Francijā. Kopā ar projekta partneriem no Francijas, Itālijas, Maltas, Somijas un Slovēnijas iegūta vērtīga pieredze, iepazīstot veiksmīgus publiskās un privātās partnerības piemērus tūrisma produktu veidošanā un pārvaldībā, teritorijas vienotas tūrisma/mārketinga stratēģijas īstenošanā, kā arī reģionālo klasteru darbībā.

Reģionālā tūrisma stratēģija un zīmolvedība

Ar mērķi stiprināt Overņas reģiona kopējo pievilcību, ir radīts reģionālais zīmols -  Auvergne Nouveau Monde (“Overņa Jaunā Pasaule”). Reģiona asociācija ar šādu pašu nosaukumu Auvergne Nouveau Monde ir izstrādājusi un ievieš teritorijas kopējo mārketinga stratēģiju, kur tūrisma galamērķu pārdomātai pārvaldībai ir nozīmīga loma. Šī teritorijas mārketinga pieeja, kas vērsta uz kopēju mērķi, nodrošina saskaņotību darbībās, pastiprinot vienotību teritorijā, veicina Overņas kā tūrisma galamērķa konkurētspēju.

Vērtējot veiksmīgo Francijas Auvergne Nouveau Monde reģiona līmeņa tūrisma galamērķa stratēģijas un zīmola darbību - šādu praksi konkurētspējas veicināšanai gan vietējā, gan starptautiskā tirgū būtu vēlams pārņemt arī Latvijas reģioniem. Vidzemē līdz šim spēcīgākais tūrisma galamērķa zīmols ir Enter Gauja, kura stratēģija aptver Gaujas nacionālo parku un tā apkārtni un ir izstrādāta līdz 2019. gadam. Tomēr neeksistē visaptveroša Vidzemes tūrisma attīstības un tirgvedības stratēģija, kas iekļautu esošo Vidzemes tūrisma galamērķu savstarpējo mijiedarbību, nodefinētu galveno iesaistīto pušu, citu starpā arī VPR, Vidzemes tūrisma asociācijas un pašvaldību, lomu. Līdz ar to ieguldījumi reģiona tūrisma attīstībā ir sadrumstaloti un tiem trūkst mērķtiecīgas savstarpējas mijiedarbības un papildinātības.

Publiskā un privātā sektora partnerība

Tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumi un labā prakse tika apspriesta, apmeklējot vairākus veiksmīgus publiskā un privātā sektora partnerības piemērus tūrisma jomā.

Interesants piemērs bija Pessade āra sporta veidu aktivitāšu kūrorts, kur publiskā sektora finansējums ieguldīts infrastruktūras izveidē, nododot to pārvaldīt pašvaldības tūrisma aģentūrai, kura kūrorta aktivitāšu īstenošanā veiksmīgi piesaista uzņēmējus, nodrošinot tos gan ar nepieciešamo inventāru, gan telpām.

Līdzīgs publiskās un privātās partnerības piemērs  - Cap Guery āra aktivitāšu kūrorts. Vairākām tūrisma galamērķa pašvaldībām vienojoties, izstrādāts un īstenots projekts, kur ieguldīts publiskais finansējums, izveidojot āra aktivitāšu kūrortu, kurš uz 7 gadiem nodots privātam uzņēmējam apsaimniekošanā. Uzņēmējs kūrortā attīsta dabas tūrismu - izveidota dabas taka, izglītojoša programma zvēru un putnu sugu iepazīšanai, mežā uzbūvētas vairākas guļbūves bez elektrības un ūdens, kas tiek piedāvātas, kā naktsmītnes tūristiem.

Interesantu pieredzi projekta partneri guva, apmeklējot Praboure āra sporta aktivitāšu kūrortu, iepazīstot šī kūrorta pieredzi āra aktivitāšu dažādošanā mainīgos laikapstākļos, kad sniega esamība ir grūti prognozējama, mudinot pēdējos bezsniega gados attīstīt jaunus pakalpojumus. Kūrorta pārvaldība balstās uz vietējo pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju sadarbību, finansēšanas principam līdzinoties akciju sabiedrības modelim. Kūrorta peļņa tiek investēta kūrorta attīstībā un pakalpojumu dažādošanā. Vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji ir ieinteresēti kūrorta veiksmīgā darbībā, jo saskata tā kopējo pozitīvo ietekmi uz teritorijas ekonomiku. Palielinoties tūristu plūsmai, pieaug vietējo veikalu, naktsmītņu un citu tūrisma pakalpojumu sniedzēju apgrozījums un ienākumi.

Overņā plaši īstenotais modelis, kur publiskais finansējums tiek ieguldīts tūrisma objekta vai tā infrastruktūras izveidē, pēc tam to ar iepirkuma starpniecību par īres tiesībām nododot privātā partnera apsaimniekošanā un pārvaldībā, ir Latvijā reti īstenota prakse. Overņas reģiona pieredze, veidojot publiskās un privātās partnerības sadarbību gan nacionālā, gan reģionālā līmenī būtu pārņemama arī Latvijā, īpaši īstenojot liela mēroga investīciju projektus.

Zilā karoga pludmales statuss ezeram

Viens no nozīmīgiem Overņas reģiona dabas resursiem, kas piesaista tūristus, ir ūdens. Reģionā atrodas 109 minerālūdens avoti, kas ļāvis attīstīties tādiem starptautiski atpazīstamiem minerālūdens ražotāju zīmoliem, kā Vichy un Volvic. Reģionā ir daudz upju un ezeru, kā arī attīstīts ir  SPA tūrisms. Projekta partneri apmeklēja Aydat ezeru, kura pludmale nesen ieguvusi zilā karoga statusu un iepazinās ar ezera attīstības stratēģiskajiem plāniem un tā pārvaldības formu. Ezers un tam pieguļošā teritorija nodota publiskā tūrisma informācijas centra pārraudzībā, kurš ir spējis šo objektu veiksmīgi attīstīt, sadarbojoties arī ar privāto sektoru. Starptautiski atpazīstamā Zilā karoga pludmales statusa iegūšana šim ezeram ļāvusi kļūt par mērķtiecīgu tūrisma galamērķa izvēli starp ārzemju tūristiem, īpaši ģimenēm ar bērniem, kas augstu vērtē tīru un dabisku vidi. Vidzemes reģionā ir vairāki apmeklētāju iecienīti ezeri ar attīstītu infrastruktūru to pludmalēs un labu brīvā laika pavadīšanas iespēju klāstu atpūtai pie ūdens. Zilā karoga pludmales statusa iegūšana kalpotu par veiksmīgu vietas mārketingu, sekmējot šo ezeru atpazīstamību un tūristu plūsmas pieaugumu.

Pieredzes apmaiņas vizītes noslēgumā projekta partneri tikās ar vietējā biznesa inkubatora uzņēmuma WOOM pārstāvjiem, kas pastāstīja par savu pieredzi, izstrādājot mobilo aplikāciju tūrisma piedāvājuma popularizēšanai. Uzņēmums veiksmīgi sadarbojas un saņem atbalstu uzņēmuma attīstībai no reģionālās attīstības aģentūras, kas darbojas arī reģiona tūrisma konkurētspējas veicināšanā.

Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Overņas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.

 

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Plašāka informācija par projektu: šeit.

Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane@vidzeme.lvwww.vidzeme.lv 

03.01.2017

Notikumi

«Februāris 2020»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
242526272829