“Aprites ekonomika ir nenovēršama,” tā savā prezentācijā Vidzemes inovāciju konferencē par aprites ekonomiku un tās lomu inovāciju radīšanā uzsvēra Ekodizaina kompetences centra eksperte un Vidzemes Augstskolas pētniece Jana Simanovska. Piedāvājam noskatīties video, kur tiek plašāk runāts par šī brīža iespējām, nākotnes tendencēm un izaicinājumiem, īstenojot aprites ekonomikas principus.

Aprites ekonomika paredz, ka sabiedrība nedzīvo ar ideju radīt atkritumus, bet gan ar domu, ka ikviens produkts, kad tas vairs nav nepieciešams, var tikt izmantots kā izejviela, lai radītu jaunus un vajadzīgus produktus. J. Simanovska uzsver, ka šobrīd dzīvojam t.s. lineārajā ekonomikā – iegūstam izejvielas, radām produktus, lietojam tos, bet būtiski – kas ar tiem notiek tālāk? "Aprēķini liecina, ka apmēram 90-95% visu izejvielu, kuras esam ieguvuši, nonāk atkritumos,” pamato J. Simanovska. Viņa pauž, ka šobrīd arvien turpina piepildīties agrāk pat kritizētas prognozes par resursu pārtērēšanu un kritisku zemeslodes piesārņošanu. Ir īstais brīdis domāt par resursu izmantošanu, izprotot un ņemot vērā, ka tiem ir robežas, tādēļ nepieciešams tos atgriezt apritē, izmantot ilglaicīgi bez nonākšanas atkritumos.

J. Simanovska video iezīmē vairākus piemērus, pamatojot, ka tieši pārmērīgā atkritumu radīšana ir iemesls negatīvām klimata izmaiņām un dažādām ar vidi saistītām problēmām.

Pieminot 2008. gadā publicēto Eiropas direktīvu par atkritumiem, ar kuru ieviesa atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, J. Simanovska skaidro secību, ka primāri ir nepieciešams strādāt pie atkritumu novēršanas, mazināšanas, atkritumu pārstrādes un tikai tad, ja nav iespējams to pārstrādāt un atgriezt apritē, var orientēties uz atkritumu apglabāšanu. “Atkritumu apglabāšana ir pati pēdējā lieta, ko vajadzētu darīt, taču Latvijā tas ir pirmais un visvairāk, ko mēs darām,” skaidro J. Simanoviča.

Iezīmējot pamatnostādnes aprites ekonomikas politikā, kas jau ietekmē un arī turpmāk ietekmēs valstis, tai skaitā Latviju, tiek uzsvērti  2015. gadā pieņemtie ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, kur viens no mērķiem ir – atbildīgs patēriņš un ražošana. “ANO mērķi ir globāla vienošanās, bet tie ir arī pārgājuši Eiropas Savienības aprites ekonomikas paketē, kas savukārt ir nonākusi līdz Latvijai, kam līdzi nāk izmaiņas likumdošanā,” pauž J. Simanovska, uzsverot, ka papildus plastmasas maisiņu un trauku aizliegumam, būs citas, vēl nopietnākas pārmaiņas.

J. Simanovska aicina katru izvērtēt, kas ir tās lietas un funkcijas, kas ikdienā ir patiešām nepieciešamas, uzsverot, ka bieži ir nepieciešams pakalpojums nevis jaunas lietas. “Tā ir aprites ekonomikas ideja, ka spējam saņemt to pašu pakalpojumu un uzturēt tādu dzīves kvalitāti, pie kādas esam pieraduši, bet ar mazāku resursu patēriņu,” viņa uzsver. 

Vairāk skatieties video (19 min.): https://www.youtube.com/watch?v=iTIas3mArkM

Video tapis projekta “GoSmart BSR” ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem Somijā, Vācijā, Dānijā, Polijā, Lietuvā un Igaunijā Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir veicināt efektīvu sadarbību starp uzņēmējiem viedās specializācijas jomās, pētniekiem un valsts pārvaldes iestādēm. 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/