Vairāki Latvijas uzņēmēji un pētnieki spēruši būtiskus soļus, lai sadarbotos ilgtspējīga pārtikas iepakojuma identificēšanā vai radīšanā. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) novembra izskaņā organizēja jau ceturto inovāciju koprades laboratorijas (IKL) posmu – eksperimentālo kopradi –, kā laikā, kopīgi tika meklēti kompleksu problēmu risinājumi ilgtspējīga pārtikas iepakojuma izstrādē. Viens no būtiskākajiem dienas secinājumiem – lai uzņēmējs un pētnieks spētu orientēties šajā strauji mainīgajā jomā, ir nepieciešama platforma, kurā gūt kontaktus un informāciju par pakalpojumiem, normatīvajiem aktiem, pētniecības iespējām, pasākumiem, atbalsta mehānismiem, kur iegūt datus un padomus par iepakojuma nozari, tostarp pārtikas iepakojumu.

Industrijai nozīmīgs ir ne tikai iepakojums, bet arī visu pārtikas iepakojuma jomas spēlētāju apvienošanās kopīgu risinājumu izstrādei, sākot no iepakojuma un produkta ražotāja līdz pat veikalam un pircējam, kā plauktos produkts nonāk. Jau ziņojām, ka novembra sākumā inovāciju koprades laboratorijas ietvaros, pētniekiem bija iespēja paskatīties uz ikdienas izaicinājumiem no uzņēmēju puses, lai vēlāk kopīgi izvirzītu galvenos izaicinājumus un tiem piemeklētu risinājumus (ar IKL 1. daļas norisi iepazīties iespējams ŠEIT). Tajā pat laikā, domājot par pārtikas iepakojumu, ir jāaptver dažādi rakursi, tāpēc arī IKL dalībniekiem šoreiz bija iespēja dzirdēt prezentāciju par ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu iepakojuma ražotāja SIA “Polipaks” procesos, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” ikdienā.

Prezentācijas laikā iezīmējās būtiska problēma – kaut arī sabiedrībai šķietami ir pieejamas pietiekami daudz informācijas par atkritumu šķirošanu vai iepakojuma ilgtspēju, ne vienmēr tas ir lietotājam saprotams un novērtējams. Būtiski piebilst, ka pircējs, pat vēloties iegādāties ilgtspējīgu iepakojumu, nereti to neprot atpazīt vai apzināti tiek maldināts. Lai to risinātu, dalībnieki piedāvātu ieviest digitālo marķējumu, tādējādi patērētājs saņemtu precīzu un atbilstošu informāciju par produktu – ilgtspējas rādītājus, loģistikas datus u.c.

Lai ieviestu uzņēmumā ilgtspējīga iepakojuma risinājumus, būtiska ir sadarbība ar tehnoloģiju pārneses punktiem, kā arī citiem starpniekiem – atbalsta organizācijām. Tāpat ir nemitīgi jāmeklē sadarbības partneri komerciālajā vidē, jo uzņēmējs bieži var daudz ko realizēt uz vietas un vienatnē, taču ne vienmēr tas ir nepieciešams, norāda Līgatnes vīna darītavas īpašnieks, sakot, ka “traukus varam ražot arī paši, taču tas ir ilgs un dārgs process, tajā pat laikā tirgū jau ir pieejami risinājumi.” Tāpat arī uzņēmēju apvienošanās iepakojumu konteineru iegādē būtiski atvieglotu daļu no ikdienas izmaksām vai pavērtu iespējas iegādāties ilgtspējīgāku iepakojumu, kā apjoma prasības mazam uzņēmumam izpildīt nav rentabli.

Ražotājam ikdienā nepieciešama ērtāka pieeja dažāda veida informācijai par zinātniskajām publikācijām, drošības datu lapām, patentu literatūru, kontaktiem u.c., kā arī vajadzīga persona, kura spētu palīdzēt ražotājiem sasniegt pētniekus, atbalsta komandas un organizācijas kopīgai sadarbībai. “Šobrīd informāciju var atrast Latvijas Iepakojuma asociācijas un dažādās universitāšu mājas lapās, taču, apmeklējot katru no tām, ievērojami tiek kavēts uzņēmēja laiks,” atzina Kristīne Ābelniece, SIA “Felici” kvalitātes vadītāja. Daloties pieredzē par komandā esošo ražotāju ceļu līdz informācijai par iepakojumu, izkristalizējās, ka lielisks risinājums būtu vienotas platformas izveide, ko administrētu nacionāla līmeņa organizācija.

Koprade ir veiksmīgi noslēgusies ne tikai ar idejām, bet arī ar dalībnieku praktiskām tālākajām sadarbībām jaunu produktu attīstīšanai un pētījumu veikšanai. Vismaz četri no dalības uzņēmumiem iezīmēja skaidru virzienu tālākai produktu attīstībai kopā ar IKL dalību ņēmušajiem pētniekiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Universitātes un RTU. IKL mērķis, par uzņēmēju un pētnieku savstarpējās sadarbības stiprināšanu, ir veiksmīgi sasniegts.

VPR turpinās strādāt pie tā, lai uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēma reģionā kļūtu vēl stiprāka. Šāds ideju koprades modelis ir izcils veids, kā vienkopus iegūt dažādus rakursus komplicētiem izaicinājumiem, un saprast, kā to pēc iespējas veiksmīgi ieviest dažādu uzņēmumu ikdienā.  “Piesakoties IKL, gaidas bija iespēja aprunāties, uzklausīt zinātniekus, citus jomas speciālistus, viņu viedokli un pieredzi, kas arī realizējās,” stāsta Anna Marija Zīdere – Laizāne, SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja. Lai iegūtu padziļinātāku priekšstatu par IKL vērtību inovāciju attīstībai un šīs pieejas nākotnes perspektīvām, tiks veiktas intervijas ar dalībniekiem. IKL piedalījās uzņēmumi: SIA “Labas saknes”, Lienas Mucenieces zīmols “Lienas medus”, SIA “Līgatnes vīna darītava”, SIA “Felici”, SIA “Kainaži”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Dabas trauks”, SIA “Stora Enso Packaging” un SIA “Polipaks”.

Koprades laboratoriju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “GoSmart BSR” ietvaros un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Food) ES pētniecības un inovāciju programmas ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina@vidzeme.lv

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/