Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam (LowTEMP)

  • Reģionālā datu vākšana, analīze (esošo centralizēto siltumapgādes sistēmu operatori, infrastruktūra, centralizētajās siltumapgādes sistēmu apkures pieprasījums, ZTCSS izmantošanas pieejamība), pieejams ŠEIT.
  • Energopārvaldības monitoringa sistēmas instrukcija, projekts LowTEMP, pieejams ŠEIT.
  • Pētījums: Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas. Palsmanes piemērs. Latviešu valodā pieejams ŠEIT. Angļu valodā pieejams ŠEIT.

LowTEMP projekta partneri no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm ir apņēmušies apvienot savas zināšanas un pieredzi, lai kopīgi veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu un samazinātu CO2 emisijas Baltijas jūras reģiona valstīs. Lai paaugstinātu energoefektivitāti reģionos un pilsētās, lielāka uzmanība jāpievērš ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu.

Svarīga loma ir centralizētajām siltumapgādes sistēmām (CSS), taču mūsdienās tās bieži vien neatbilst energoefektivitātes standartiem un nereti ir tehniski novecojušas. Lai samazinātu siltuma zudumus un ietaupītu resursus, ir nepieciešams izmantot energoefektīvas tehnoloģijas jaunu un esošu ēku centralizētās siltumapgādes sistēmu izbūvē un atjaunošanā.

Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas (ZTCSS) ir jauns risinājums, kā energoefektīvi izmantot resursus un iegūt maksimālu atdevi, samazinot  ūdens pieplūdes temperatūru. Tradicionālajā centralizētajā siltumapgādes sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no 75 ° C līdz 85 ° C. Zemas temperatūras centralizētajā siltumapgādes sistēmā šī temperatūra ir no 35 ° C līdz 55 ° C, kas ļauj nodrošināt enerģijas ietaupījumu un CO2 emisiju samazināšanu.

Baltijas jūras reģiona valstīs centralizētajai siltumapgādes sistēmai ir pieslēgtas vairāk kā 50% mājsaimniecību, tādēļ projekta partneri apņēmušies sasniegt efektīvus rezultātus, ieviešot šajā projektā izvirzītos mērķus un pasākumus.

 

Nosaukums

Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam

Abreviatūra

LowTEMP

Vadošais partneris

Polijas Zinātņu akadēmijas Plūsmu mehānikas institūts (Polija)

Projekta numurs

R063

Partneri

  1. Brandenburgas Tehnoloģiskā universitāte Cottbus-Senftenberg (Vācija)
  2. Enerģētikas, būvniecības, arhitektūras un vides centrs (Vācija)
  3. Holbekas pilsētas pašvaldība (Dānija)
  4. Nevalstiskā organizācija “Gate 21” (Dānija)
  5. Lejres pilsētas pašvaldība (Dānija)
  6. Ilgtspējīga biznesa centrs (Zviedrija)
  7. Malmes pilsētas pašvaldība (Zviedrija)
  8. Aģentūra “Thermopolis” (Somija)
  9. Kurikkas rajona apkure (Somija)
  10. Tartu reģionālā enerģijas aģentūra (Igaunija)
  11. Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija)
  12. Vidzemes plānošanas reģions (Latvija)
  13. Gulbenes novada dome (Latvija)
  14. Klaipēdas Universitāte (Lietuva)
  15. Valsts mājokļu energoefektivitātes aģentūra (Lietuva)
  16. ANO Energoefektivitātes centrs (Krievija)
  17. Uzņēmums “Gdaņskas rajona apkure” (Polija)
  18. Apkures, dzesēšanas un TEC energoefektivitātes asociācija (Vācija)

Mērķis

LowTEMP projekta virsmērķis ir paaugstināt energoefektivitāti, veicinot enerģētikas jomā iesaistīto valsts un privātā sektora dalībnieku zināšanas par zemas temperatūras centrālās apkures sistēmu plānošanu, uzstādīšanu un pārvaldību.

  • Optimizējot esošās centrālās apkures sistēmas vai izveidojot jaunu infrastruktūru zemas temperatūras tehnoloģiju pielietošanai, nodrošināt enerģijas ietaupījumu un CO2 emisiju samazināšanu.
  • Samazinātas temperatūras rezultātā mazināt siltuma zudumus, tādējādi nodrošinot ekonomisku ieguvumu.
  • Integrēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu zemas temperatūras apkures sistēmās.

Pasākumi

  1. Izvērtēt esošo centrālās siltumapgādes infrastruktūru un izstrādāt piemērotu datubāzi;
  2. Zināšanu platformas izveide, kurā apkopota vispārīga informācija par esošajām apkures sistēmām, apkures pieprasījumu, tīkla operatoriem, kā arī metodes par ZTCSS ieviešanu projekta partnervalstīs;
  3. Zemas temperatūras centrālās apkures sistēmu plānošanas, uzstādīšanas un vadības apmācības programmas izstrāde;
  4. Pieredzes apmaiņas vizīšu apmeklēšana, semināru, lekciju un apmācību organizēšana;
  5. Atbildīgo institūciju, organizāciju un uzņēmēju analīze, izvērtējot to iespējas ZTCSS ieviešanai;
  6. Analizēt esošos un izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, uzņēmējdarbības iespējas un inovatīvas finansēšanas shēmas ZTCSS ieviešanai;
  7. Zemas temperatūras tehnoloģiju testēšana pilotteritorijās, lai pārbaudītu un/ vai uzsāktu ZTCSS ieviešanu uz esošās CSS infrastruktūras;
  8. Reģionālo enerģētikas stratēģiju izstrāde vai pilnveidošana;
  9. Esošo oglekļa dioksīda (CO2) izmešu aprēķināšanas metožu analīze, lai noteiktu optimālo metodi centrālās un zemas temperatūras apkures sistēmu radīto CO2 izmešu aprēķināšanai;
  10. ZTCSS tehnoloģijas ilgtspējīguma novērtējums (dzīves cikla analīze, kā ietvaros iespējams novērtēt vispārīgo ietekmi attiecībā uz ieguvumiem vides jomā un dažādu vadlīniju slogu, ko rada pāreja no esošās CSS uz ZTCSS;
  11. Izstrādāt dzīves cikla izmaksu analīzes metodi, kas ļaus izvērtēt kopējās izmaksas pārejai uz jauno ZTCSS un tās ekonomiskos rādītājus visā tās dzīves ciklā;
  12. Izstrādāt ērti un viegli lietojamu rīku (lietojumprogrammu), kas palīdzēs izprast vides un ekonomiskos ieguvumus, ko rada pāreja uz ZTCSS.

Rezultāti

  1. Uzlabota atbildīgo valsts un privātā sektorā iesaistīto speciālistu informētība un zināšanas par iespējām izmantot jaunas, ilgtspējīgas  energoapgādes sistēmas;
  2. Veikta esošo centrālās apkures sistēmu, to pieejamības un efektivitātes analīze, kas apkopota projekta ietvaros izstrādātā zināšanu platformā;
  3. Izmantojot pilotprojekta aktivitātes, radīta iespēja izvērtēt ZTCSS ieviešanas iespējas projekta partneru reģionos vai pašvaldībās;
  4. Izstrādāti jauni uzņēmējdarbības modeļi un finansēšanas shēmas ZTCSS ieviešanai;
  5. Izstrādātas vai papildinātas pašvaldību un reģionālās enerģētikas stratēģija.

Budžets

Projekta kopējais budžets – 3 767 755,15 EUR
VPR budžets – 149 878,00 EUR

Ieviešanas laiks

01.10.2017. – 30.09.2020. Ņemot vērā šī brīža situāciju pasaulē, projekts tiek pagarināts līdz 31.12.2020.

Kontaktpersona

Līga Puriņa-Purīte

Tel. +371 29214024

E-pasts: liga.pp@vidzeme.lv

Projekta mājaslapa

 

Notikumi

«Marts 2024»
POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031