.png)
|
Arhīva kalendārs
Vidzemes plānošanas reģions popularizēs Latvijā līdz šim maz pielietotu sabiedrības iesaistes formu valsts pārvaldē – līdzdalības budžetēšanu, ieviešot izmēģinājuma projektu par iedzīvotāju līdzdarbošanos lēmumu pieņemšanā par budžeta izlietošanu dažādām vietēja līmeņa iniciatīvām. Līdzdalības budžetēšana (participatory budgeting) ir demokrātisks lēmumu pieņemšanas process, kurā sabiedrības pārstāvji iesaistās pašvaldību vai valsts budžeta veidošanā, tā lemjot, kā tērēt daļu no tā. Veicot izmēģinājuma projektu “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci), Vidzemes plānošanas reģions aktualizēs nepieciešamību stiprināt valsts iestāžu lēmumu pieņemšanas procesus savstarpējā sadarbībā ar vietējo sabiedrību. Sākotnēji tiks veikta situācijas analīze, kā ietvaros plānots izpētīt iedzīvotāju iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos šobrīd, politisko situāciju, kā arī atlasīt labo prakšu piemērus pašvaldībās. Pēc tam iecerēts veikt iedzīvotāju aptaujāšanu, lai noskaidrotu sabiedrības vajadzības un izvērtētu esošo situāciju saistībā ar sabiedrības iesaisti līdzdalības budžetēšanas aktivitāšu īstenošanā katrā projekta partnerreģionā, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģionā. Projekta stiprā puse ir plašā starptautiskā partnerība, jo tajā iesaistīti pārstāvji no tādām Eiropas valstīm, kurās līdzdalības budžeta process kā sabiedrības iesaistes forma lēmumu pieņemšanā ir salīdzinoši attīstīta, piemēram, no Vācijas, Somijas un Polijas. Projekta ieviešanas laikā partneru pieredze sniegs iespēju šo valstu labās prakses pieredzes analizēt un pārņemt pārnešanai Vidzemē reģionam atbilstošā formā. Plānoti pasākumi un darbnīcas iedzīvotājiem, lai pārspriestu sabiedrības līdzdalības jautājumus. Tāpat paredzēts izstrādāt e-vides risinājumu ar iespēju iedzīvotājiem ierosināt vai nobalsot par, viņaprāt, reģionam nepieciešamu iniciatīvu kultūras jomā. Aktivitātēs sadarbojas partneri no Latvijas - Vidzemes plānošanas reģions un Sociālās inovācijas centrs, kā arī partneri no Vācijas, Somijas, Lietuvas un Polijas. Latvijā arvien vairāk aktualizē līdzdalības budžeta procesa pieeju valsts iestāžu lēmumu pieņemšanā. Līdz šim īstenoti neliels skaits iniciatīvu, kas iekļauj līdzdalības budžetēšanas principu. Viena no Vidzemē īstenotām iniciatīvām ir “Cēsu Projekti” – Cēsu novada pašvaldības iniciēta un sadarbībā ar pūļa finansēšanas vietni www.projektubanka.lv izveidota iedzīvotāju iniciatīvu un ideju platforma, kas sniedz iespēju ikvienam novada iedzīvotājam ierosināt un īstenot savas idejas vai atbalstīt līdzcilvēku idejas, kas vērstas uz Cēsu novada attīstību. Šobrīd Valdības deklarācijā (“Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”) pausts, ka tiks ieviests pilotprojekts "līdzdalības budžets", ļaujot atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem nepastarpināti izlemt par pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm. Projekts “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) īstenots Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. “EmPaci” mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/lidzdalibas_budzeta_procesa_attistiba_baltijas_juras_regiona_empaci/info/
Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Izmantot brokera pakalpojumus īpaši aicināti tie reģiona uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas. Konsultācijas ir bez maksas un tās ir pieejamas, iepriekš piesakoties pa e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29 282 826. Konsultācijas notiek Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Bērzaines ielā 5, un Vidzemes uzņēmējdarbības centrā Valmierā, Purva ielā 12A, B korpusā. Konsultāciju laiki maijā un jūnijā:
Plašāka informācija: https://bit.ly/2Us2OLf
Vidzemes plānošanas reģions aicina 28. maijā Rīgā uz semināru/diskusiju ar mērķi aktualizēt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu (PPPV) pārvaldības izaicinājumus un iespējas Latvijā. Kopš 2015. gada rudens Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Valmieras pilsētu un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, kā arī partneriem Somijā un Zviedrijā īsteno projektu “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE). Tā laikā esam izpētījuši un secinājuši, ka PPPV pārvaldībā Latvijā pastāv problēmas, ko rada tādi faktori kā tiesību aktu nepilnības, šādu vietu neskaidrās un/vai sarežģītās īpašumtiesības, vides speciālistu nepilnīgās zināšanas par jaunākajām izpētes un sanācijas metodēm, izpratnes trūkums sabiedrībā par piesārņotu vietu sanāciju un tās izmaksām, kā arī efektīvas un vienotas sistēmas neesamība sadarbībai starp iesaistītajām pusēm (vietas īpašnieks(-i), pašvaldība, reģionālā vides pārvalde). Šā gada februārī Valmierā jau notika reģionāla diskusija, kas apstiprināja šī jautājuma aktualitāti, tāpēc vēlamies atkārtoti aicināt ieinteresētās puses uz tikšanos, pieaicinot arī citu reģionu un institūciju pārstāvjus, un runāt par šo tēmu jau plašāk. Uz semināru/diskusiju aicināts arī LR Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvis, kas iepazīstinās ar nacionālo politiku piesārņoto vietu pārvaldībā.
Pasākuma norises vieta: viesnīcas "Tallink Hotel Riga" konferenču zāle, Elizabetes iela 24, Rīga Norises laiks: 2019. gada 28. maijs, plkst. 9.30–16.00 SEMINĀRA DARBA KĀRTĪBA REĢISTRĀCIJA līdz 24. maijam (ieskaitot) ŠAJĀ SAITĒ.
Seminārs tiek organizēts Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE). Vairāk par projektu un semināru: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) šogad kopā ar 9 partneriem no Latvijas un Igaunijas uzsāk veidot jaunu garās distances pārgājienu maršrutu, kas aptuveni 1050 km garumā vedīs no Rīgas līdz Tallinai cauri Gaujas nacionālajam parkam, Ziemeļgaujas un Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidiem, Setu zemei Igaunijā, gar Peipusa ezeru un Ziemeļigaunijas jūras krastu.
Mežs un cilvēks 56 % Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas aizņem meži. Bagātīgais dabas kapitāls ir Vidzemes reģiona konkurētspējīgā priekšrocība un nozīmīgs resurss aktīvā un rekreācijas tūrisma attīstībai. Piedaloties šī pārgājienu maršruta izveidē, ceram pilnveidot dabas tūrisma infrastruktūru reģionā un piesaistīt ceļotājus, tādējādi atbalstot vietējos tūrisma uzņēmējus un uzlabojot reģiona ekonomisko konkurētspēju. Aicinot doties pārgājienos, vēlamies arī veicināt iedzīvotāju fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu, kā arī izprotošāku un saudzīgāku attieksmi pret reģiona meža vērtībām. Maršruts Mežtaka visā tā garumā tiks marķēts un tiks izvietoti informatīvie stendi un norādes, kā arī izstrādāta Mežtakas viedtālruņa versija, lai tas būtu pievilcīgs tūrisma produkts ārvalstu un vietējiem tūristiem. Aicinām Vidzemes reģiona ieinteresētās puses uz tikšanos Mežtakas maršruta izstrāde ir nupat sākusies, tāpēc vēlamies 30. maijā Valmierā aicināt uz reģionālo informatīvo tikšanos visus interesentus, lai iepazīstinātu ar nule uzsākto projektu, apspriestu Mežtakas plānoto maršrutu Vidzemes teritorijā un tālākos soļus šī pārgājienu maršruta kā tūrisma produkta izveidē, kā arī pastāstītu par plānotajiem publiskajiem takas apsekojuma pārgājieniem. Īpaši aicinām piedalīties pašvaldību pārstāvjus, tūrisma uzņēmējus un zemju īpašniekus, caur kuru īpašumam taka vīsies. Lūgums iepazīties ar maršruta kritērijiem, lai raitāk notiktu diskusijas. Reģistrācija līdz 26. maijam (ieskaitot) ŠEIT.
Vairāk par projektu un pasākumu: Maija Rieksta, projekta Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Mežtaka tiek veidota Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektā “Pārrobežu pārgājiena maršruts “Meža taka” (FOREST TRAIL).
Aicinām iepazīties:
Projekts "No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā" (GroundEco) tiecas veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas−Koivas upju baseinā. To īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (vadošais projekta partneris), Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitāte sadarbībā ar partneriem Igaunijā Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
No šī gada 1. jūnija Cēsīs Vides risinājumu institūta Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” norisināsies starptautiska izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas aicinās pievērst uzmanību mūsdienu pārmērīgajai patēriņa kultūrai un paskatīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai. Speciāli izstādei “PROM no acīm, PROM no prāta” (angliski “NOT out of sight, NOT out of mind”) starptautiski atzīti mākslinieki no 9 valstīm radījuši 14 mākslas projektus no materiāliem, kas iegūti atkritumu poligonā “Daibe”, kā arī Latvijas un Igaunijas mājsaimniecībās. Mākslas darbu tapšanai mākslinieki izmantojuši saplīsušus telefonu ekrānus, vecu sadzīves tehniku, mēbeles, avīzes, ēdienu, atkritumu radīto skaņu un daudz ko citu.
Kiwa (EE) “Tower” /// “The Laboratory of Microclimates” Annechien Meier & Gert-Jan Gerlach (NL) “Microclimates Take Over” Izstāde tapusi pārrobežu projekta "Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību" (WasteArt) ietvaros. Projektā apvienojušies 8 partneri no Latvijas un Igaunijas, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, ar kopīgu mērķi veicināt sabiedrības izpratni par saražoto atkritumu daudzumu, to atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām. Projekta WasteArt vadītāja un Vides risinājumu institūta pārstāve Guna Dātava uzsver: “Kamēr Eiropā kopumā mājsaimniecību atkritumu daudzums krītas, pēdējo gadu dati rāda, ka Latvijā un Igaunijā tas palielinās. Svarīgākais jautājums šajā situācijā ir – kurā brīdī kāds materiāls kļūst par atkritumu?” Atbilde slēpjas mūsu kā patērētāju domāšanā, brīdī, kad, izmetot materiālus atkritumu tvertnē, atsakāmies no atbildības un aizmirstam par tiem. “Šī “Melnā cauruma” domāšana ir jāmaina”, norāda G. Dātava. Izstādes “PROM no acīm, PROM no prāta” kurators Indreks Grigors mūsdienu atkritumu katastrofu raksturo kā rezultātu tam, ka par šīm tēmām runāt šķiet nepieklājīgi. Mūsdienu cilvēkam nav iespējams izvairīties no patērētāja kultūras, jo tajā ir balstīta mūsu ekonomika, tāpēc situācija var šķist bezcerīga. Grigors uzsver – kad runa ir par atkritumiem, mums jābūt savtīgiem. “Patērē mazāk un izmanto atkārtoti, bet dari to, lai finansiāli ietaupītu, nevis, lai izglābtu planētu. Tas ir kā atmest smēķēšanu – tu izglāb sevi, un viss pārējais ir kā bonuss,” uzskata Grigors. Viens no izstādes māksliniekiem Jākobs Kirkegārds no Dānijas savā darbā “Testimonium” uz atkritumiem raugās caur skaņu, kas ierakstīta atkritumu izgāztuvēs Latvijā, Kenijā un Dānijā. Viņš stāsta, ka tā vietā, lai atbrīvotos no atkritumiem un nogādātu tos pēc iespējas tālāk no sava redzes lauka, “Testimonium” aicinās nokļūt pavisam tuvu, pašā atkritumu kalna sirdī. Beļģu māksliniekam Vilemam Boelam šķiet aizraujoši strādāt ar materiāliem, kuriem ir sava vēsture, savs stāsts. Tos metinot kopā, Boels rada jaunus stāstus un vēstījumus nākotnei. Savukārt mākslinieks Kiwa no Igaunijas mākslas darbu “Tower” izveidojis no 3000 Swedbank kodu kartēm. To nebeidzamais ciparu un datu labirints rada “Matriksam” līdzīgu bezgalīgas sistēmas sajūtu, tādējādi akcentējot patēriņa un atkritumu katastrofas neizbēgamību. Izstādē piedalās šādi mākslinieki:
Zinātnes un mākslas centrs “Brūzis” Cēsīs ir ceļojošās izstādes pirmā pieturas vieta, kur tā norisināsies no 1. jūnija līdz 28. jūlijam. Pēc tam izstāde dosies uz Tartu Dabas māju un kopumā 2 gadu laikā apceļos 6 mākslas, kultūras un vides izglītības centrus Latvijā un Igaunijā. Reizē ar izstādes atklāšanu Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” 1. jūnijā durvis vērs arī Mākslas telpa “MALA”. Izstāde norises laiki: ceturtdiena – svētdiena no plkst. 12:00 – 19:00. Ieeja izstādē ir bez maksas. Vairāk par izstādes norisi iespējams uzzināt projekta WasteArt Facebook lapā. Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.
Izstāde tapusi projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. Izstādē izmantotie atkritumi sagādāti ar Poligona “Daibe”, Swedbank Igaunijā, Latvijas un Igaunijas vietējo kopienu atbalstu. Projektu WasteArt īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar MoKS rezidenču centru, Ruckas mākslas rezidenču centru, Vidzemes plānošanas reģionu, Tipu Vides skolu, SIA “ZAAO”, Võru un Põlva pašvaldībām. Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.
Par Vides risinājumu institūtu: Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.
Informāciju sagatavojusi: MAGDA JĒGERE Vides risinājumu institūts Institute for Environmental Solutions WasteArt komunikācijas speciāliste magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv +371 25676836
Projektā INSURE izdota informatīvā ziņu lapa (angļu valodā), kurā atspoguļots paveiktais noslēdzošajā projekta posmā no 2019. gada februāra līdz maijam.
Ziņu lapa (angļu valodā) pieejama: ŠEIT. Tajā lasiet: - par projekta noslēguma konferenci Zviedrijā; - par secinājumiem pēc izpētes un eksperimentiem visās pilotvietās; - par piesārņoto vietu pārvaldības jautājuma aktualitāti Latvijā; - par visu partneru pārdomām un secinājumiem projekta noslēgumā. Projekta INSURE mērķis ir palielināt piesārņoto vietu ilgtspējīgu attīrīšanas metožu izmantošanu, uzlabot piesārņoto vietu attīrīšanas vadības metodes, kā arī uzlabot piesārņoto vietu vizualizāciju un prioritizēšanu Centrālbaltijas reģionā, sadarbojoties partnerorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Projekts INSURE tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā 2014.–2020. gadam. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.
28. maijā Rīgā Vidzemes plānošanas reģions aicināja vienkopus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, pašvaldību, plānošanas reģionu, augstskolu un vides nozares konsultāciju uzņēmumu pārstāvjus ar mērķi aktualizēt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu (PPPV) pārvaldības izaicinājumus un iespējas Latvijā. Tas bija vērtīgi, ka dažādās puses tikās vienkopus un nepastarpināti uzklausīja viena otru un izteica viedokļus. Runājām par vēsturiski piesārņotām vietām un piesārņotām vietām kopumā, to pārvaldību, kā arī tehniskajiem izpētes un sanācijas risinājumiem un jaunākajām metodēm.
Atslēga: savstarpējā komunikācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere un vides jomas konsultāciju uzņēmuma “VentEko” valdes priekšsēdētāja Arta Bažovska atzinīgi novērtēja, ka Vidzemes plānošanas reģions rīko šādu tikšanos un stāsta par projektā INSURE gūto pieredzi, un atzina, ka komunikācija un dalīšanās ar informāciju ir ļoti svarīga, lai visas iesaistītās puses būtu zinošākas. “Mums jābūt atvērtākiem. Ja visi būsim izglītotāki un nemitīgi pilnveidosimies, tad arī profesionālāki būs problēmu risinājumi," uzskata “VentEko” pārstāve. “Ilgus gadus ir bijis tā, ka piesārņotāji labāk grib savu piesārņojuma problēmu paslēpt, neko nedarīt. Jāpanāk, lai piesārņotājs ir ieinteresēts un atklāts, lai mēs visi zinām, cik liela ir problēma, rēķināmies ar problēmas izmēru un nozīmību un pēc tam kopā izveidojam ilgtermiņa sanācijas programmu. Slēpšanās nodara lielu ļaunumu, un viens no iemesliem ir bailes par ļoti dārgām sanācijas izmaksām,” stāsta Bažovska. Klātesošie arī atzina, ka jāstrādā pie uzlabojumiem tiesību aktos, lai būtu regulēti noteikumi un lai potenciālais piesārņotājs strādātu pēc noteiktas metodikas, jo šobrīd noteikumi ir ļoti interpretējami un visiem nav vienādu spēles noteikumu.
Jaunais ir lētāks par veco: domāšanas paradigmas maiņa VARAM un “VentEko” pārstāvji ir vienisprātis, ka mūsdienās būtiski izvēlēties sanācijas metodes, kas balstītas ilgtspējības principos, kur tiek ņemti vērā tādi aspekti kā dabas resursu saglabāšana, enerģijas patēriņa samazināšana un papildu atkritumu neradīšana. Ideālajā gadījumā, ja izdodas piesārņojumu pārvērst par atkārtoti izmantojumu materiālu, turklāt papildu pievienotā vērtība ir, ja sanācijas procesā izdodas sakārtot degradēto teritoriju. Visā pasaulē par ilgtspējīgām metodēm tiek uzskatītas tieši in-situ attīrīšanas metodes. Tas arī atbilst Eiropas Savienības galvenajām pamatnostādnēm, ka pēc iespējas vairāk jācenšas, lai piesārņojums netiek pārvietots, kur tas var atkal piesārņot jaunas teritorijas. “VentEko” tehniskais direktors Edgars Dimitrijevs min divas metodes, kas Latvijā vēl netiek izmantotas – solidifikācija un stabilizācija, kas ir ļoti labs risinājums bīstamo atkritumu pārvaldībā. Mums ir jāmaina ierastā sistēma, lai pieņemtu šīs jaunās metodes, un jāvairo izpratne par trim būtiskiem jautājumiem – kas ir piesārņojums, kādu ļaunumu tas nodara un kas darāms, lai to vairs neuzskatītu par piesārņojumu un lai tas vairs neietekmētu apkārtējo vidi. VARAM pārstāve arī uzsvēra un apstiprināja vides konsultāciju uzņēmuma “VentEko” teikto, ka ir pienācis laiks mainīt domāšanu, ka nevis lētākais ir labākais, bet saimnieciski visizdevīgākais ir labākais. Jo nepareizu lēmumu gadījumā kādam būs jāmaksā divreiz. Jautājums – kurš būs tas maksātājs? Ja uzbūvē māju uz piesārņotas teritorijas un naftas tvaiki ceļas augšup, seku novēršana ir daudz dārgāka nekā sākotnējā attīrīšana. “VentEko” uzskata, ka modernās sanācijas metodes ir lētākas par novecojušajām metodēm. Izpratne par to mūsu sabiedrībā vēl jāveido.
Reģionālo vides pārvalžu un pašvaldību pārstāvju viedoklis Valmieras reģionālās vides pārvaldes speciāliste Līga Zvirbule ļoti precīzi definēja galvenās 4 problēmas, ar ko reģionālās vides pārvaldes saskaras savā darbā ar vēsturiski piesārņotām vietām:
Savukārt, Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe apstiprināja, ka arī pašvaldības darbā ar piesārņotajām vietām viena no problēmām ir tā, ka piesārņoto vietu ir daudz un kopējā situācija īsti nav apzināta, kā arī būtisks kavējošais faktors ir lielās sanācijas izmaksas. Par savu naudu līdz šim Kuldīgas novada pašvaldība nav radusi iespēju veikt piesārņotu vietu sanāciju, bet piesaistītais Eiropas finansējums ir ļāvis to izdarīt. Šajā saistībā gan VARAM pārstāve informēja, ka Eiropas struktūrfondu finansējums piesārņoto vietu attīrīšanai visticamāk plānošanas periodā pēc 2020. gada vairs pieejams nebūs, bet šobrīd vēl ir iespējams konkursa kārtībā pretendēt uz Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu.
Diskusijas noslēgumā projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta atzina: “Sākot projektu ieviest, vairāk koncentrējāmies uz teritorijām un metožu testēšanu, bet beigās atdūrāmies pret pārvaldības un īpašumtiesību problēmu. Tas nav tikai projekta jautājums, bet tā ir liela diskusija, ko esam iekustinājuši. Jo vairāk par to skaļi runāsim un aktualizēsim, jo ātrāk nonāksim pie risinājumiem.” Linda Fībiga no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra atzīmēja, ka liels projekta ieguvums ir papildinātās speciālistu zināšanu un vides informācija – esam uzzinājuši par vietām, kas iepriekš nebija iekļautas PPPV reģistrā. Savukārt, VARAM pārstāve Rudīte Vesere noslēgumā vēlēja: “Lai nemiers un tiekšanās uz attīstību ir visos sabiedrības slāņos. Tikai tā mēs panāksim pārmaiņas!” --- SEMINĀRA PREZENTĀCIJAS
Maija Rieksta, projekta "Insure" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Informācija par projekta INSURE aktivitātēm Latvijā Intars Cakars, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Piesārņotās vietas Latvijā un Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāze/mobilā lietotne Arta Bažovska, A/S “Venteko” valdes priekšsēdētāja; Edgars Dimitrijevs, A/S “Venteko” tehniskais direktors; Rezultāti no VPR pilotvietas izpētes daļā no bijušās Valmieras naftas bāzes Maija Zālamane, projekta "Insure" vadītāja Valmieras pilsētas pašvaldībā Arta Bažovska, A/S “Venteko” valdes priekšsēdētāja; Edgars Dimitrijevs, A/S “Venteko” tehniskais direktors; Izaicinājumi un iespējas ilgtspējīgā potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu pārvaldē: Maija Rieksta, projekta "Insure" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultāti Valmieras naftas bazē Harri Talvenmaki, Helsinku Universitātes pētnieks Ilgtspējīgas attīrīšanas metožu testēšana projekta INSURE pilotvietās Latvijā, Zviedrijā un Somijā (angļu valodā) Rudīte Vesere, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Nacionālā politika piesārņoto vietu pārvaldībā ---
Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja VPR, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv Pasākums tika organizēts Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE).
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Mazais un vidējais uzņēmēj! Vai tev ir ideja, bet nezini, kur un kā tai rast finansējumu? Vēlies attīstīt savu ideju ārpus Latvijas robežām, meklējot jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus? Aicinām tevi pieteikties uz individuālu konsultāciju ar starptautisku inovāciju brokeri. 
Sadarbībā ar projekta “GroundEco” komandu Latvijā un Igaunijā, esam sagatavojuši jau otro informatīvo izdevumu visiem tiem, kuriem rūp vide un kopīgo pazemes ūdeņu un no tiem atkarīgo ekosistēmu aizsargāšana.
