Arhīva kalendārs

« October 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 

Vidzemē, tāpat kā visā Latvijā, turpinās deinstitucionalizācijas process, kas paredz institucionālās aprūpes samazināšanu valstī un cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu ģimeniskā vidē, jeb sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Būtiska procesa daļa ir jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide pašvaldībās. Lai izvērtētu deinstitucionalizācijas procesa progresu Vidzemē, septembra beigās Vidzemes plānošanas reģions organizēja tikšanos ar Vidzemes pašvaldību sociālo dienestu, attīstības nodaļu un valsts sociālās aprūpes centru speciālistiem.

Lai deinstitucionalizācijas process Vidzemē būtu iespējams, 15 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šādi pakalpojumi būs neatsverams atbalsts ikvienam cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem dos iespēju vecākiem atgriezties darba tirgū, atstājot bērnu profesionālu speciālistu uzraudzībā. Tikpat būtiski reģionā ir veidot sociālās rehabilitācijas centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai tādi pakalpojumi kā psihologs, Montessori nodarbības, smilšu terapija u.c. ir pieejami tuvāk dzīvesvietai.

Būtiskākais pakalpojums, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir grupu dzīvokļa pakalpojums. Šis pakalpojums vienlīdz svarīgs un nepieciešams gan cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo institūcijās, gan ārpus institūcijām dzīvojošiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

Pozitīvi, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības apzinās šī pakalpojuma izveides aktualitāti un virza to kā vienu no galvenajām prioritātēm, veidojot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat pašvaldības veidos  dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt esošās un apgūt jaunas prasmes, pēc iespējām arī iekļauties darba tirgū.

Šobrīd daudzu Vidzemes pašvaldību ERAF projektu realizācijas veiksme atkarīga no iespējas saņemt Valsts kases aizdevumus. Šo problēmu aktualizējušas gan pašvaldības, gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību savienība, tāpēc 2019. gada 1. oktobrī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums un atbalstīts ziņojumā piedāvātais risinājums aizdevumu piešķiršanai prioritārā kārtā informatīvajā ziņojumā minētajiem projektiem, tai skaitā deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas investīciju projektiem. Tas vieš cerību, ka pašvaldību plānotais attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu izveidi jau 2020. gadā piepildīsies. Visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības ir apņēmības pilnas turpināt iesāktos procesus, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

Tas, ka dažāda veida pakalpojumi vidzemniekiem ir nepieciešami, liecina Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta “Vidzeme iekļauj” sasniegtais.  Tajā piedalās visas 26 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, un līdz šim pašvaldības šī projekta ietvaros nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus teju 200 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī 46 bērnu vecākiem. Bērni, kuriem projekta ietvaros sagatavots individuālais atbalsta plāns, izmantojuši iespēju saņemt dažādus pakalpojumus – smilšu, mūzikas, mākslas terapijas, Montessori nodarbības, hidroterapiju, fizioterapiju, ABA, Tomatis, TheraSuit un G-EO System gaitas rehabilitāciju, citus pakalpojumus. Projekta ietvaros sociālās aprūpes pakalpojumu saņem 35 bērni, kuriem ir VDEĀVK ir noteicis īpašas kopšanas nepieciešamību.  Savukārt 54 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, galvenokārt tie bijuši mākslas, mūzikas terapijas un fizioterapijas pakalpojumi. Salīdzinoši nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ierobežoto pieejamību, tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru.

Pielikumā prezentācija no semināra “Deinstitucionalizācijas horizonts. Vai sasniedzams?”

Ina Miķelsone – projekta “Vidzeme iekļauj” progress (25.09.2019.)

Vairāk informācijas: 

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nozares ekspertu, Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas vadītāju Danielu Trukšānu, ir izstrādājis atkritumu audita rīku – palīgu ceļā uz atkritumu daudzuma samazināšanu. Šis detalizētais metodiskais materiāls sākotnēji izstrādāts skolām un bērnudārziem, bet ir pielāgots arī ģimenēm un darbavietām.

Mūsdienu dzīvesveids un paradumi ir iemesls, kāpēc atkritumu kalns poligonā tikai aug un aug. Pēdējos gados sabiedrības uzmanība īpaši pievērsta atkritumu šķirošanai, tomēr svarīgi iegaumēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijupirmkārt, atteikties no liekā un neradīt atkritumus! Tikai pēc tam domāt, kā samazināt to, no kā nevaram atteikties, iegādāties vairākkārt izmantojamas lietas, nodot šķirojamo pārstrādei un pārējo apglabāšanai poligonā.

Bet ar ko gan sākt? Kā radīt mazāk atkritumu? Lai varētu izlemt par rīcībām un paradumu maiņu, ir jābūt skaidram priekšstatam par esošo situāciju. Atkritumu audits var būt pirmais solis, lai izvērtētu, ko tad īsti izmetam atkritumu tvertnē.

 

 

Audita materiālu komplekts pieejams lejupielādei

 Izvēlieties sev piemēroto variantu:

  • SKOLĀM > ŠEIT <
  • Vienkāršotais komplekts ĢIMENĒM > ŠEIT <
  • Pilnais komplekts DARBAVIETĀM un MĀJSAIMNIECĪBĀM > ŠEIT <

 

AUDITU PAPILDINA VIDEO MEISTARKLASES

Vidzemes plānošanas reģions izstrādājis arī 11 video meistarklases dažādu vecumu bērniem, kas paredzētas no pirmsskolēniem līdz vecāko klašu skolēniem, un tajās vairāku mākslinieku vadībā iespējams radīt sadzīvē vai rotaļās noderīgas lietas, pagarinot mūžu materiāliem, kas citādi nonāktu atkritumos.

Dokuments ar visu nodarbību aprakstiem un saitēm uz video lejupielādējams

--> ej.uz/WasteArt-video


Video nodarbības atrodamas arī Youtube kanālā "WasteArt project".

 

Video nodarbības lielākoties ir 10–15 minūšu garas, lai pēc noskatīšanās varētu veikt darbu individuāli, vajadzības gadījumā vēlreiz noskatoties video, taču daži video ir 20–30 minūšu gari, kuru formāts ļauj līdzdarboties vienlaikus ar video skatīšanos. Pie katras video nodarbības ir norādīts, kāda vecuma bērniem tā piemērota, kā arī darbam nepieciešamo materiālu saraksts. Nodarbības var būt veicamas arī citā vecumposmā atkarībā no pieaugušo iesaistes un bērna individuālajām prasmēm un interesēm.

Izstrādātās video nodarbības var kalpot gan kā kopīga, radoša aktivitāte ģimenes brīvdienās, gan kā izglītojošs materiāls, ko iekļaut mācību stundās. 

 

 

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Audita metodika un video nodarbības izstrādātas projektā “WasteArt” (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”), kura mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Projektu finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO.

 

Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


 

 

CITAS PROJEKTA "WASTEART" ZIŅAS

 

---

Vidzemes plānošanas reģions lepojas, ka Līgatne ar papīrfabriku un Eiropas mērogā unikālo strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansambli ir pirmais galamērķis no Baltijas valstīm, kas iekļauts Eiropas industriālā mantojuma ceļā, lai tūristiem popularizētu industriālo objektu pievilcību.

 Līgatnes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Santa Jermičuka atzīst, ka Vidzemes plānošanas reģiona pirms 4 gadiem izteiktais uzaicinājums piedalīties Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Industriālais mantojums” un pēdējo divu gadu laikā projektā paveiktais ir bijis pamudinājums spert soli tālāk.

 

Projektā “Industriālais mantojums” Līgatnes novads izveidojis jaunu tūrisma objektu  papīrfabrikas strādnieku dzīvokli –, kas palīdz iepazīstināt viesus ar Līgatnes industriālās vēstures stāstu un papildina tūrisma piedāvājumu novadā. Dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma vēsturiskajā veidolā, iespējams redzēt un izzināt papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi un dzīves ritmu, kas atainots autentiskā dzīvokļa interjerā un papildināts ar izzinošu videofilmu, kuras inscenētā sižeta līnija balstīta uz tā laika liecinieces stāstīto. Tapusi arī strādnieku ikdienas un svētku tērpu kolekcija. Viesi var pielaikot kostīmus, iejusties strādnieku tēlā un iemūžināt sevi fotogrāfijās.

Foto: Madara Židaua

"Dalība Eiropas industriālā mantojuma ceļā mums ir iespēja uzrunāt plašāku starptautisko auditoriju un nest ne tikai Līgatnes, bet arī Latvijas vārdu pāri robežām," tā Santa Jermičuka.

Eiropas industriālā mantojuma ceļš (ERIH - European Route of Industrial Heritage) ir tūrisma informācijas tīkls – viens no 38 Eiropas Kultūras ceļiem. Eiropas Kultūras ceļi (Cultural Routes of the Council of Europe) ir 1987. gadā Eiropas Padomes izveidota programma, lai sabiedrībai, ceļojot telpā un laikā, demonstrētu, kā dažādu valstu kultūra un kultūras mantojums sniedz pienesumu kopīgajam Eiropas mantojumam.

Līgatnes identitāte: daba un industriālais mantojums

"Pētot industriālo mantojumu dziļāk, sapratām – mēs vēlamies atdzīvināt vietējiem iedzīvotājiem mūsu identitāti, ka Līgatne sākotnēji bija industriālais ciemats. Daudzviet pasaulē šādi objekti dzīvo caur mākslas un kultūras aktivitātēm un kļuvuši par atsevišķu pieprasītu tūrisma nišu,” stāsta Santa Jermičuka.

Patiesi, Līgatnes industriālais stāsts iestiepjas diezgan tālā pagātnē – 1815. gadā jaunā papīrfabrika darbu uzsāka pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās. Līdz ar papīra ražošanu un fabrikas attīstību strauji uzplauka arī Līgatne. Strādniekiem būvētās ēkas ir senākās koka rindu mājas Latvijā, un 20. gadsimta sākumā strādnieku nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā.

Līgatnes industriālā identitāte ir cieši saistīta arī ar unikālo dabu. Līgatnes upe ir viena no straujākajām upēm Latvijā ar īpaši mīkstu ūdeni, kas bijuši izcili priekšnoteikumi papīrfabrikas veiksmīgai darbībai. Tāpat arī smilšakmens atsegumi, kuros līgatnieši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām izveidojuši alu un pagrabu sistēmas, ir dabas un kultūrvēsturisks mantojums, kas mūsdienās piesaista lielu skaitu tūristu.

Vairāk par tūrismu Līgatnē: Santa Jermičuka, Līgatnes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja, tic.vaditaja PIE ligatne PUNKTS lv

Ziņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Praktiska foruma “Digitalizācija bioekonomikas attīstīšanai” ietvaros Līgatnē aizvadītajā nedēļā Vidzemes plānošanas reģions (VPR) iepazīstināja ar izstrādātu plānu inovācijas veicināšanai uzņēmumos sadarbībā ar pētniekiem. Piedāvātas divas konkrētas aktivitātes, kuru testēšanai pasākuma laikā jau pieteikušies pirmie dalībnieki.

Forumā bija pārstāvēts kupls skaits nacionāla un vietēja mēroga organizāciju, kas saistītas ar inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību, tāpat pētnieki un uzņēmēji. VPR piesaistītā pētniece Līga Brasliņa klātesošos uzrunāja, rosinot apdomāt, ko varam darīt labāk, lai atbalstītu inovācijas reģionā? Šis jautājums arī ir bijis vadmotīvs, izstrādājot  pavisam reālus instrumentus jauninājumu veicināšanai reģiona uzņēmumos, piesaistot pētniecības kapacitāti jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē.

Nereti uzņēmējiem trūkst padoma un zināšanu, kā izmantot esošo inovāciju atbalsta sistēmu uzņēmuma izaugsmei, tāpēc VPR piedāvātais rīcības plāns paredz Inovāciju projektu vadītāja atbalstu, kas palīdzēs praktiski īstenot inovāciju  izstrādes projektus dažādos to posmos. Tāpat aicinās iesaistīties Inovāciju laboratorijā, kur kopdarba procesā ar pētniekiem un citiem profesionāļiem dzīvā diskusijā, kas tiks profesionāli vadīta, definēs uzņēmējdarbības izaicinājumus, vienlaicīgi meklējot pētniecības piedāvātās iespējas.

Jau informējām, ka VPR izstrādājis pētījumu, kurā secināts, ka Vidzemes mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvji salīdzinoši maz piesakās jau esošiem inovāciju atbalsta pasākumiem un tam ir virkne iemeslu. Nereti trūkst informācijas un izpratne par iespējām, ko sniegtais atbalsts paver konkrētai uzņēmējdarbībai. Tāpat pastāv sadarbības trūkums ar zinātniskajām institūcijām, kvalificēta darba spēka trūkums un talantu aizplūšana, birokrātiskais slogs, lai saņemtu atbalstu, kā arī finanšu nepietiekamību inovāciju realizācijai, tai skaitā pētniecībai un attīstībai.

Šis pasākums bija daļa no rīcības plāna rezultātu izplatīšanas, kurā bija iespējams ne tikai iepazīties ar plāna saturu, bet arī jau pieteikties Inovāciju laboratorijas un projektu vadītāja pakalpojumu testēšanai.

VPR šogad organizēja virkni tikšanos plānā esošo ideju apspriešanai ar visām iesaistītajām pusēm – valsts iestādēm, zinātnes un pētniecības institūcijām, kā arī biznesa sektoru. To laikā saņemti komentāri un ieteikumi, kas vēlāk arī iestrādāti dokumentā. Iesaistītās puses plānoto atzina par lietderīgu un nepieciešamu. Papildu pieteikšanās aktivitātēm tiks izsludināta drīzumā.

Plašāk – Laima Engere, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Aktivitātes notiek VPR īstenotā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.

 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.