Arhīva kalendārs

« May 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Noslēgusies Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātā un administrētā konkursa „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” projektu vērtēšana. Šogad konkursam tika iesniegti pavisam 149 projektu pieteikumi, kopējā pieprasītā finansējuma summa – 637 373,70 eiro.

Ekspertu komisija, kuras sastāvā bija viens VKKF eksperts, viens LVM eksperts un trīs Vidzemes plānošanas reģiona izvēlēti eksperti, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kvalitatīvos kritērijus, izvērtēja projektu pieteikumus un nolēma atbalstīt pavisam 69 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000,00 eiro apmērā. Jāpiemin, ka šogad ekspertu sanāksme notika attālināti, eksperti bija rūpīgi iepazinušies ar projektiem un izvērtējuši tos. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ diemžēl daudzi projekti, kuros iesaistīts liels dalībnieku un apmeklētāju skaits, kā arī publiski pasākumi, nesaņēma atbalstu, jo tos nebūs iespējams īstenot. Daži no pieteikumiem nesaņēma atbalstu tāpēc, ka nebija ievērotas nolikumā noteiktās prasības. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairākas patiešām labas iniciatīvas atbalstu nesaņēma lielās konkurences dēļ. Pagaidām divi projekti palikuši “zemsvītras sarakstā”, ja ārkārtējās situācijas dēļ kādu no atbalstītajiem projektiem nevarēs īstenot. Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties šeit: REZULTĀTI.

Šogad par konkursā iesniegtajiem projektiem paralēli norisinājās arī sabiedrības balsojums. Kopumā vietnē balso.vidzeme.lv par iesniegtajiem projektiem tika atstātas vairāk nekā 12 300 balsu, kas liecina par vidzemnieku augsto interesi par kultūras procesiem reģionā.

Šī brīža ārkārtējā situācija valstī ietekmēja iedzīvotāju iesaistes modeli, kā arī radīja papildu ierobežojumus finansējuma piešķiršanai konkrētiem projektiem, kas orientēti, piemēram, uz publisku pasākumu īstenošanu tuvākajā laikā. Tomēr ierosinātā līdzdalības aktivitāte sniedz vērtīgus secinājumus par sabiedrības gaidām attiecībā uz kultūras pasākumu kopumu Vidzemē, kā arī ļaus izvērtēt šādas pieejas lietderību turpmāk.

No  2020. gada 5.maija līdz 15. decembrim jau trīspadsmito gadu ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv.

Projektu pieteicēji tuvākajā laikā e - pastā saņems oficiālu ziņu par „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” projektu konkursa rezultātiem. 

Iesniegtie un atbalstītie projekti ir daudzveidīgi, aptver visu Vidzemes reģionu, tie atbilst visām četrām VKP 2020 noteiktajām prioritātēm.

Informāciju sagatavojusi:
Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore
25670756
dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

***

Sabiedrības balsošana organizēta pilotprojekta ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu sadarbībā ar projekta partneriem Latvijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā un Polijā. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par līdzdalības budžeta nozīmi pašvaldībās. Vairāk: www.empaci.eu.


Aprīlī noslēdzās projekts “Livonijas kulinārais ceļš”. Tas tika īstenots gandrīz trīs gadu garumā Latvijā un Igaunijā. Plašam cilvēku lokam (ceļotājiem, svētku tirdziņu un gastronomijas festivālu apmeklētājiem) projekts atklāja Livonijas garšas – ar saknēm tīrā dabā, kulinārajā mantojumā un jaunradē. Sadarbības ietvaros Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku Ceļotājs” Latvijā kopā ar pieciem sadarbības partneriem Igaunijā izveidoja abām valstīm kopīgu tūrisma zīmolu “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste Hanseatica”.

Šie zīmoli joprojām turpina piedāvāt gardēžu tūrisma ceļus, kas ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Piedāvātie tūrisma ceļi apvieno gan lauku saimniecības un ražotājus, gan krodziņus, kafejnīcas un restorānus.

Kopīgajā Igaunijas un Latvijas projektā pavisam iesaistījās 337 uzņēmumi, tai skaitā 52 ražotāji un 49 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji Vidzemē. Viens no projekta mērķiem bija izglītot, tāpēc tūrisma piedāvājuma izveides laikā uzņēmējiem notika semināri, meistarklases, konsultācijas un labās pieredzes gūšanas braucieni. Abās valstīs tika sarīkoti 78 pasākumi, iesaistot vairāk nekā 1300 dalībnieku. Neizpalika arī abus zīmolus popularizējoši garšu svētki - tirdziņi un festivāli. Projektā iesaistītie uzņēmēji piedalījās 27 pasākumos, sasniedzot vairāk nekā 230 000 lielu auditoriju.

Arī Vidzemes uzņēmēji projektā ir bijuši gana aktīvi. Viņi piedalījušies desmit apvienotajos semināros Latvijā un Igaunijā, lai uzzinātu vairāk par tādām tēmām kā kulinārais mantojums, street food, e-komercija, ēdienu un dzērienu saderības veidošana, svētku un pasākumu organizēšana, vietējo dzērienu ražotāju sadarbība ar restorāniem, kafejnīcām, kā arī tūrisma loma saimniecības produktu popularizēšanā.

Tīklošanās un jaunu kontaktu veidošanas pasākums tūrisma ceļa "Livonijas garša" uzņēmējiem Dikļu pilī. 2018. gads. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Vidzemē sarīkoti arī divi tīklošanās pasākumi, tādējādi radot iespēju veidot jaunus biznesa kontaktus ražotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Vidzemes uzņēmēji piedalījušies arī  trīs labās pieredzes gūšanas braucienos Latvijā un Igaunijā, kā arī sešos praktiskajos semināros: "Kulinārais mantojums: koncepts un prakse" (kopā ar šefpavāru Ēriku Dreibantu), "Iepakojums kā būtisks kvalitātes saglabāšanas un mārketinga elements", “Vietas tēls un pakalpojuma dizains”, "Fotogrāfija ar mobilo telefonu", “Jaunā Latvijas virtuve kopā ar šefpavāru Valteru Zirdziņu”, “INSTAGRAM izmantošana zīmola veidošanā un pārdošanas sekmēšanā”. Lai palīdzētu projektā iesaistīto uzņēmumu attīstībai, tika rīkotas četras grupu konsultācijas par tādām tēmām kā  digitālais mārketings, ekskursiju un degustāciju vadīšana, vietas tēla radīšana ar radošu dizaina risinājumu palīdzību,  kvalitatīva viesu uzņemšanas un apkalpošana.

Tūrisma ceļa "Livonijas garša" uzņēmēji Kokmuižas svētkos. 2019. gads. Fotogrāfs - Klāvs Vasiļevskis. 

Savukārt ieinteresētos divu gadu laikā priecēja septiņi Vidzemē sarīkoti tirdziņi un gardēdības festivāli ar tūrisma ceļa "Livonijas garša" uzņēmēju dalību. Tie bija Zaubes savvaļas kulinārais festivāls, Ķiploku festivāls Raunā, Burtnieka ezera svētki, Dzērveņu festivāls 2018. gadā, vēsturiskais viduslaiku tirgus Cēsu pilsētas svētkos "Cēsis 813", Kokmuižas svētki, Simjūda tirgus 2019. gadā.

Svētki Jērcēnos “Ne pūku, ne spalvu!” kopā ar šefpavāru Māri Jansonu. 2018. gads. Fotogrāfi - Mārtiņš Taube, Annija Ratniece.

Lai sabiedrību iepazīstinātu  ar kulināro mantojumu saistītām prasmēm, Vidzemē tika īstenotas sešas garšas meistardarbnīcas: viduslaiku dienā Ronnenburgā (Raunā) kopā ar saimnieci Ilzi Briedi, etnofestivālā “SVIESTS” Valmiermuižā kopā ar kulinārā mantojuma kopējiem Vidzemē, Valmieras pilsētas 735. gadadienas svinībās kopā ar Dikļu pils šefpavāru Jāni Siliņu, Maizes dienā Āraišu vējdzirnavās kopā ar saimniecēm Baibu Stepiņu, Ilzi Briedi un "Veselības laboratorija" meistariem, Tomātu svētkos Brenguļos kopā ar saimnieci Zandu Žentiņu, svētkos Jērcēnos “Ne pūku, ne spalvu!” kopā ar šefpavāru Māri Jansonu.

Lai popularizētu izveidotos gardēžu tūrisma ceļus, Vidzemē tika īstenoti arī divi mediju un viens tūrisma firmu pārstāvju iepazīšanās brauciens ar ciemošanos pie "Livonijas garša" un "Taste Hanseatica" uzņēmējiem. Projekta īstenošanas laikā tika izveidots ceļojuma plānotājs un mājas lapa www.flavoursoflivonia.com, publicētas rokasgrāmatas viesmīlības pieturvietu saimniekiem un tūrisma firmu pārstāvjiem, mūsdienu latviešu valodā pārcelta "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795), izdotas zīmola "Livonijas garša" reģionālo maršrutu lapas, kulinārā ceļa "Taste Hanseatica" brošūra, kas iepazīstina ar 78 viesmīlības pieturvietām Latvijā un Igaunijā.

Projekta īstenošanas laikā tika saņemtas daudz labas atsauksmes no publisko pasākumu apmeklētājiem un iesaistītajiem uzņēmējiem. Tālab, lai projekta rezultātiem nodrošinātu ilgtspēju, jau drīzumā ceram sagaidīt ceļotājus “Livonijas garša” un “Taste Hanseatica” viesmīlības pieturvietās! Mēs ticam, ka mīlestība iet caur vēderu! Mīļi gaidīti ciemos!

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

***

Projekts LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vides risinājumu institūts (VRI) un projekta WasteArt partneri ar prieku paziņo, ka jau no šodienas, 13. maija, Kondas naivās mākslas centrā, Vīlandē, ievērojot visus apmeklētāju un darbinieku drošības noteikumus, atkal ir iespējams apmeklēt laikmetīgās mākslas izstādi “PROM no acīm, PROM no prāta”. 

2020. gada marta sākumā Igaunijā un Latvijā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ Kondas naivās mākslas centrs savas durvis apmeklētājiem slēdza. Šobrīd abās kaimiņvalstīs mīkstināti ierobežojumi, kā arī brīvai Baltijas valstu iedzīvotāju ceļošanai no 15. maija atvērs iekšējās robežas. Kondas naivās mākslas centra darbinieki parūpējušies par visu nepieciešamo, lai izstādes apmeklētāji, neriskējot ar savu veselību, līdz pat 14. jūnijam varētu apmeklēt 17 starptautiski atzītu mākslinieku laikmetīgās mākslas izstādi, kuras mērķis ir pievērst uzmanību atkritumu problēmai un pārmērīga patēriņa dzīvesveidam.

Starptautiskā izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta” projekta WasteArt ietvaros aicina pievērst uzmanību tam, ka atkritumi pēc to izmešanas neizgaist, tie joprojām krājas milzīgos kalnos un nesadalās vēl gadu simtiem. Lai risinātu šo problēmu, izstāde rosina Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas lēmumus, mazināt saražoto atkritumu daudzumu, kā arī apsvērt atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas.

Kondas naivās mākslas centrs ir jau ceturtā ceļojošās izstādes pieturas vieta, kurā apskatāmi 17 starptautiski atzītu mākslinieku darbi, kas veidoti no atkritumos iegūtiem materiāliem. Mākslas darbi variē no diskrētām vīzijām un publiskas nepakļaušanās līdz pat metafiziskām pārdomām, dokumentāliem attēlojumiem un praktisku risinājumu meklējumiem. Piedāvājot dažādu mākslinieku interpretācijas par atkritumos iegūto materiālu izmantošanas iespējām, izstāde aicina apmeklētājus paraudzīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu jaunu produktu un pakalpojumu veidošanai.

Atkritumu kalns poligonā “Daibe”. Attēls: Roberts Āboltiņš.

 

Izstādē piedalās sekojoši mākslinieki:

Varvara un Mars (EE)

Jākobs Kirkegārds (DK)

Marta Murats (EE)

Kiwa (EE)

Ansis Starks (LV)

Andrē Avelas (NL/PT)

“Mikroklimatu laboratorija”

Annehīne Meijera & Gerts Jans Gerlačs (NL)

Johanna Lorengele (DE) un Gatis Kreicbergs (LV)

Ieva Krūmiņa (LV)

Džeraldīne Huarez (SE/MX)

Džastins Tailers Teits (CA)

Vilems Boels (BE)

Timo Tots (EE)

Elēna Redaellī (NO/IT)

 

Izstāde “Kondas centrā” Vīlandē, Igaunijā būs atvērta līdz 14. jūnijam, tālāk tā ceļos uz “Igaunijas Ceļu muzeju”, kur to varēs apskatīt no 20. jūnija līdz 30. augustam.

Izstāde apmeklētājiem atvērta Kondas naivās mākslas centra darba laikā katru dienu no plkst. 11.00 līdz 18.00. Ieeja bez maksas. Vairāk par “Kondas centru” šeit.

Vairāk par izstādi un aktualitātēm iespējams uzzināt projekta WasteArt Facebook lapā, Instagram kontā un YouTube kanālā.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

--

Izstāde tapusi projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO. Izstādē izmantotie atkritumi sagādāti ar Poligona “Daibe”, Swedbank Igaunijā, Latvijas un Igaunijas vietējo kopienu atbalstu.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par Vides risinājumu institūtu:

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.

Informāciju sagatavojusi:

MAGDA JĒGERE

Vides risinājumu institūts

Institute for Environmental Solutions

WasteArt komunikācijas speciāliste

magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 25676836

www.videsinstituts.lv