Arhīva kalendārs

« November 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30 

Aicinām rezervēt datumu starptautiskai energoefektivitātes jomas konferencei “Finanšu rīki un instrumenti ēku energoefektivitātei”, kas norisināsies 2020. gada 8. decembrī tiešsaistē. Konference noslēgs Vidzemes plānošanas reģiona ieviesto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings).

Konferences tēmas:

  • Energoefektivitāte Baltijas jūras reģionā;
  • Energoefektivitātes rīku rokasgrāmata;
  • Rekomendācijas politikas pilnveidei;
  • Tehnoloģiskie risinājumi.

Konferences darba valoda – angļu valoda.

Lūdzam iepriekš reģistrēties konferencei šeit.

Detalizētāka programma atrodama šeit.

Sekojiet līdzi informācijai Vidzemes plānošanas reģiona www.vidzeme.lv un EFFECT4buildings www.effect4buildings.se mājaslapās.

 

Par “EFFECT4buildings” projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853.

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. +371 26513351.

Vairāki Latvijas uzņēmēji un pētnieki ir uzsākuši darbu, lai kopīgi izzinātu, rastu konceptus, ģenerētu idejas un radītu inovatīvus risinājumus ilgtspējīga pārtikas iepakojuma virzienā. Gan globāli, gan vietējā mērogā pārtikas iepakojums ir aktuāla problēma, un pieprasījums pēc tā arvien aug, tādēļ Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti organizē eksperimentālu pasākumu ciklu – inovāciju koprades laboratoriju (turpmāk – IKL).

Ņemot vērā uzņēmēju un pētnieku atšķirīgo darba specifiku, īpaša nozīme koprades procesā ir tieši izaicinājumu apzināšanas un iepazīšanās posmam. Uzklausot vairāku Vidzemes uzņēmēju pieredzes stāstus, IKL ietvaros katram no pētniekiem bija iespēja paskatīties uz ikdienas izaicinājumiem no uzņēmēja puses, lai vēlāk kopīgi meklētu risinājumus. Dalībnieki atzina, ka, lai arī tie pircējiem nodrošina atšķirīgus produktus, problēmas un izaicinājumi ir ļoti līdzīgi, un ir lieliski, ka viņiem ir radusies iespēja kopā tos risināt. “Tā kā mēs esam procesā, kuru sauc par savienojošo kopradi, tās mērķis ir veidot izpratni ne tikai par uzņēmēju vajadzībām, bet arī zinātnieku un pētnieku nepieciešamībām. Šis ir lielisks veids, kā radīt jaunas iespējas un iegūt kontaktus tālākai sadarbībai,” uzsver Inese Suija-Markova, IKL moderatore.

Aiga Tenisa, SIA “Stora Enso Packaging” pārstāve, iepazīstināja dalībniekus ar problemātiku, iespējām un izaicinājumiem pārtikas iepakojuma jomā, īpaši skatoties no mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) prizmas. “Eiropas Savienībā dažādās valstīs sistēmas nav harmonizētas,” stāstīja Tenisa, uzsverot, ka, domājot par produkta iepakojumu, būtiski ir domāt arī par regulām, e-komerciju, ilgtspēju un higiēnas prasībām, kas ir aktualizējušās tieši šobrīd, globālās pandēmijas rezultātā. Diskusiju raisīja pārstāves prezentētais pētījuma rezultāts, kas norāda, ka 80% milleniāļu (millenials) labprātāk pērk produktu ilgtspējīgā iepakojumā, savukārt diskutabli ir jautājumi – cik no viņiem šīs izvēles patiešām izdara, un vai viņi spēj atpazīt ilgtspējīgu iepakojumu?

Daina Eglīte-Antona, SIA “Labas Saknes” garšrade, pastāstīja par pārtikas iepakojuma testiem un bezatlikuma ražošanu savā uzņēmumā. Lai nodrošinātu, ka ikkatra izejviela, sākot ar dārzeņiem un beidzot ar spiedpaliekām, neradītu paliekošu efektu dabā, sākotnēji tika izmēģinātas papīra/kartona kastītes. Problēma, ar kuru saskārās uzņēmēja, bija produkta vērtību saglabāšana, izmantojot videi draudzīgāko iepakojuma veidu. Jau pēc 48 stundām veselīgie našķi zaudēja savas īpašības un mainīja konsistenci un garšu, tādā veidā izslēdzot iepakojuma pielietošanas iespējas. Šobrīd uzņēmums sevi dēvē par “beziepakojuma”, īpaši uzteicot jaunās paaudzes interesi iepirkties ar  līdzi ņemto iepakojumu. “Pēc pašlaik tirgū esošā piedāvājuma, secināts, ka ražojot dabai ļoti draudzīgu produktu bez pārtikas piedevām, ir vajadzīgs dabai visnedraudzīgākais iepakojums, lai to realizētu,” stāsta Eglīte-Antona.

Foto: Inovāciju koprades laboratorijas norise "Zoom" platformā

Ar pieredzi iepakojuma ieviešanā savā uzņēmējdarbības praksē, kas ir gan ilgtspējīgs, gan spēj noturēt produkta kvalitāti, dalījās Anna Marija Zīdere-Laizāne un Kristīne Ābelniece, SIA “Felici” pārstāves. Kā nākotnes izaicinājumi tika pieminēti – konkurētspējīga cena, drošs un kvalitatīvs produkts, kā arī dabai draudzīgs un ērts iepakojums, kas ir ērts ne tikai ražošanai, bet arī patērētājam, un vislabāk to iespējams uzzināt, iegūstot atgriezenisko saiti no pircēja. Anna Marija Zīdere-Laizāne pieminēja, ka “problēma rodas tajā, ka viedokļi atšķiras, un šobrīd joprojām nav skaidrs, kas tik tiešām ir dabai draudzīgs, un, pēc kādiem mēriem to nosaka.” Pārstāve atgādināja, ka svarīgs ir ne tikai iepakojums, bet arī produkta drošība. Atkritumos nonākot ne tikai iepakojumam, bet arī pašam produktam, rodas vēl lielāka problēma.

Viena no būtiskākajām atziņām, kas no pētnieku puses tika izvirzīta IKL laikā, ir nepieciešamība pēc platformas, kurā pētniekiem un uzņēmējiem ikdienā būtu iespējams satikties un sadarboties, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus, apmainītos ar idejām, aktualitātēm un kontaktiem tieši ilgtspējas griezumā. Tādējādi VPR pārstāvjiem bija iespēja demonstrēt bioekonomikas inovāciju platformu Biobord, kas tieši radīta ar VPR un Vides risinājumu institūta līdzdalību, lai veicinātu savstarpējo komunikāciju. Vairāk par Biobord: https://biobord.eu/.

Dalībniekiem, strādājot darba grupās, radās ļoti daudz potenciālu sadarbības iespēju, kas ir ieguvums gan pētniekiem, gan uzņēmējiem, kā arī tika iezīmētas tēmas, kuras dalībnieki ir ieinteresēti izzināt padziļināti nākamajā IKL tikšanās reizē:

  1. Jaunākās tendences pārtikas iepakojumu ražošanā pasaulē;
  2. Plašākas iespējas PET pielietošanai;
  3. Daudzslāņu iepakojuma šķirošanas iespējas;
  4. Biodegradēties spējīgi iepakojumi un produkti;
  5. Risinājumi, kuri cenas ziņā ir piemēroti arī MVU.

IKL sesijas ir balstītas uz divu koprades tehniku apvienojumu – “pasaules kafejnīca” (World Cafe) un “konceptuālā kartēšana” (Conceptual Mapping). Nākamais posms paredzēts no 9. līdz 20. novembrim, kā laikā norisināsies uzņēmēju – pētnieku individuālās konsultācijas, dodot iespēju uzņēmējiem uzdot IKL iesaistītajiem pētniekiem jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma nodefinēto izaicinājumu pārtikas iepakojuma jomā. IKL piedalās uzņēmumi: SIA “Labas saknes”, Lienas Mucenieces zīmols “Lienas medus”, SIA “Līgatnes vīna darītava”, SIA “Felici”, SIA “Kainaži”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Dabas trauks” un SIA “Stora Enso Packaging”.

Koprades laboratoriju īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “GoSmart BSR” ietvaros un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Food) ES pētniecības un inovāciju programmas ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 26674261

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 25865495

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

Zinātnes un industrijas sadarbībai ir noteicošā loma, lai uzlabotu Eiropas Savienības sniegumu inovāciju jomā. Pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) sniedz iespēju uzņēmumiem piekļūt tiem nepieciešamajam biznesa un tehnoloģiju atbalstam, kā arī stiprina inovāciju attīstību starp reģioniem. Ir aizvadīta projekta INNO INFRA SHARE noslēdzošā starptautiskā konference, kas pulcēja PII pārstāvjus, universitātes, partnervalstu nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājus un Eiropas Savienības ekspertus. Tā norisinājās divās sesijās – “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” un “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM”.

Pirmā sesija “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” demonstrēja PII biznesa modeļus, ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām un sniedza interesantus piemērus inovatīvām infrastruktūru ekosistēmām un to pieejamībai industrijai no Nīderlandes, Beļģijas un Itālijas. Maurits Butter, vecākais pētnieks “TNO Strategy & Policy” (Nīderlande) prezentēja vairākus PII biznesa modeļus un uzsvēra, ka būtiski ir PII diferencēt savu piedāvājumu atbilstoši uzņēmumu dažādajām vajadzībām – to izmēram un briedumam. Viņš arī uzsvēra publiskā finansējuma lomu:

“Pašā sākumā PII biznesa modelis prasa lielu publisko ieguldījumu (infrastruktūras izveidošana, pakalpojumu attīstīšana, ekosistēma), bet 5-7 gadu laikā publiskā ieguldījuma proporcijai vajadzētu samazināties. Tomēr tas nekad nesasniegs 0%. PII nav jākļūst pilnībā privāti finansētām, taču industrijai ir jānosaka to dienaskārtība.”

Turpinājumā projekta INNO INFRA SHARE partneri no Nīderlandes prezentēja “Brainport industry campus”, partneri no Beļģijas prezentēja mobilās industrijas 4.0 demonstrācijas laboratoriju “Make Lab” un partneri no Itālijas iepazīstināja ar S.U.P.E.R. projektu – nacionālās digitālās infrastruktūras integrēšanai Eiropas e-infrastruktūru ekosistēmā. Savukārt noslēgumā Zviedrijas pētniecības institūta vadītāja Šarlote Andersdotere (Charlotte Andersdotter) runāja par ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām, kas ir pētniecības un attīstības ekosistēmu mugurkauls.

Pirmās sesijas prezentācijas angļu valodā atrodamas šeit.

Otrā sesija “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM” ilustrēja starpreģionu sadarbības lomu spēcīgākas pētniecības un inovāciju ekosistēmas attīstībai Eiropā. Sesiju iesāka Kevins Morgans, Kardifas Universitātes (Lielbritānija) profesors, kurš iepazīstināja ar jauno ES Starpreģionu inovāciju investīciju instrumentu I3 (Interregional Innovation Investment instrument), kas plāno sniegt atbalstu aizvien pieaugošajam pieprasījumam veicināt starpreģionu sadarbību inovāciju jomā. I3 sniegs atbalstu divos līmeņos. Pirmajā līmenī atbalsts plānots inovāciju un tehnoloģiju jomā attīstītākiem reģioniem, kuru partnerības varēs saņemt atbalstu testēšanas un demonstrēšanas attīstīšanai. Savukārt otrajā līmenī atbalstu varēs saņemt mazāk attīstītie reģioni, lai palielinātu reģionālās inovāciju ekosistēmas kapacitāti un iesaistītos globālajās vērtību ķēdēs.

Turpinājumā četri projekta partneri dalījās pieredzē, kā projekts ir ietekmējis pārmaiņas viņu reģionos. Tartu pilsētas (Igaunija) pārstāvis dalījās pieredzē, kā tiek stiprināta sadarbība starp PII un industriju, Brno Universitātes (Čehija) partneri atklāja Covid-19 ietekmi uz starptautisko sadarbību pētniecības jomā, kur aktivitāte ir būtiski samazinājusies, uzņēmumiem kļūstot aizvien vairāk iekšpus vērstiem. Savukārt Vācijas partneri uzsvēra cilvēkresursu nozīmi reģionālās inovāciju ekosistēmas attīstībā. Arī Vidzemes plānošanas reģions dalījās ar jaunām iniciatīvām, kas uzsākušās pateicoties INNO INFRA SHARE projektam. Ikgadējā Vidzemes inovāciju nedēļa un reģionālā inovācijas un zināšanu platforma, kas iestrādāta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, radušās, iedvesmojoties no partneru pieredzes Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā un šobrīd ļauj attīstīt inovāciju ekosistēmu Vidzemes reģionā. Arī Vides risinājumu institūts, kā viena no projektā iesaistītajām pusēm, dalījās ar jaunām idejām un pieredzi ko guvuši no projektu partneriem, šobrīd saskatot jaunas iespējas savu PII ilgtspējīgu biznesa modeļu izstrādē un to atvēršanā sadarbības partneriem.

Būtiska tēma noslēguma konferencē bija arī Eiropas Digitālās inovācijas centri (European Digital Innovation Hubs), kas Eiropas līmenī būs būtiski uzņēmumu digitālās transformācijas veicinātāji. To mērķis būs palīdzēt uzņēmumiem izmēģināt digitālās tehnoloģijas pirms tajās investēt, apgūt digitālās prasmes un piesaistīt investīcijas.

Otrās sesijas prezentācijas angļu valodā atrodamas šeit.

 

Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Šodien Vidzemes Augstskolai un Vides risinājumu institūtam būs unikāla iespēja padziļināti iepazīt INNO INFRA SHARE projekta partneru Flanders Make (Beļģija) pieredzi pētniecības un industrijas sadarbības nodrošināšanā un ilgtspējīgā pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) biznesa modeļu veidošanā. 13. novembrī Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Flanders Make rīkos tiešsaistes apmācību semināru, kurā Vides risinājumu institūta un Vidzemes Augstskolas pārstāvjiem būs iespēja gūt padziļinātu ieskatu mobilās industrijas 4.0 demonstrācijas laboratorijas “Make Lab” darbības modelī, kas tika prezentēts projekta INNO INFRA SHARE noslēguma konferencē.

Tiks apskatītas šādas tēmas:

  • Sadarbības formas starp PII, uzņēmumiem;
  • PII pieejamība;
  • Ilgtspējīgi PII darbības biznesa modeļi;
  • Dalītā PII.

Apmācību seminārs tiek rīkots Interreg Europe 2014.- 2020. programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros. Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Šī gada 9. decembrī tiešsaistē norisināsies projekta “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTemp) konference “Centralizētās siltumapgādes sistēmu transformācija”. Konferencē aicināti piedalīties siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību speciālisti, energopārvaldnieki un citi interesenti, lai ar kolēģiem no visas Eiropas pārrunātu centralizētās siltumapgādes sistēmu potenciālu un izaicinājumus.

Viedās zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas piedāvā jaunas iespējas paaugstināt energoefektivitāti, izmantojot atjaunojamos energoresursus un pārpalikušo siltumu, tādējādi samazinot siltuma zudumus, īpaši ēkās ar zemāku enerģijas patēriņu. Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde dēvēta arī par 4. paaudzes siltumapgādi šobrīd ir celmlauzis, lai pārveidotu esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Konferencē tiks prezentēti pilotprojekti un būs dzirdamas ekspertu prezentācijas par siltumapgādes nākotnes tendencēm.

Detalizēta konferences dienaskārtība:

  

Dalība konferencē ir bezmaksas. Darba valoda – angļu valoda.

Jau šobrīd aicinām reģistrēties konferencei šajā saitē: https://www.lowtemp-conference.eu/en/registration 

Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv;

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv

Pašvaldību energopārvaldnieki, ēku apsaimniekotāji un citi interesenti tiek aicināti šī gada 3. decembrī piedalīties tiešsaistes seminārā “VIEDA UN ATBILDĪGA PAŠVALDĪBU ĒKU APSAIMNIEKOŠANA”. Seminārs tiek rīkots noslēdzoties diviem Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes jomas projektiem – EFFECT4buildings un LowTemp, tāpēc vēlamies iepazīstināt ar projektu laikā gūtajām zināšanām atbildīgā ēku apsaimniekošanā un zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes ieviešanā, kas iet roku rokā ar energoefektīvu saimniekošanu.

Aicinām pieteikt savu dalību seminārā, reģistrējoties saitē: https://ej.uz/3decembris

Semināra laikā stāstīsim par Zaļās nomas līgumu, kas ir viens no veidiem, kā ieviest energotaupošus risinājumus ēkā. Noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku, šajā līgumā tiek iekļauti punkti, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Piemēram, telpu temperatūras regulēšana, ūdens izmantošana, remontdarbi ēkas fasādei, logu nomaiņa u.c. Zaļās nomas līgums ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašniekus, gan īrniekus ievērot enerģijas taupīšanas pasākumus un investēt savus līdzekļus ēkā. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu. Vairāk par šo un citiem finanšu instrumentiem var uzzināt projekta “EFFECT4buildings” mājas lapā: https://www.effect4buildings.se/

Tāpat arī Saldus novada energopārvaldnieks dalīsies viņu pieredzē pašvaldības ēku apsaimniekošanā un videolekciju formātā būs iespēja iepazīties ar būtiskāko ēkas siltummezgla un ventilācijas sistēmas apsaimniekošanā.

Semināra otrā daļa veltīta pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu, apskatot piemērus no Alūksnes un Smiltenes novadiem. Projekta “LowTemp” ietvaros Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte” ieviesa zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi un semināra laikā būs iespēja iepazīties ar viņu pieredzi. Savukārt pētījuma “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas” ietvaros izstrādāti trīs stratēģiskie scenāriji 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas ieviešanai Palsmanes ciematā, Smiltenes novada, par ko sīkāk pastāstīs pētījuma autore.

Detalizēta pasākuma programma pieejama šeit.

Seminārs tiek organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti

 

Papildu informācijai: Inese Jēgere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar spēcīgu bioekonomikas pārstāvju un attīstītāju valstīm – Poliju, Igauniju, Norvēģiju un Somiju – kopīgi izstrādājis 25 inovāciju stāstu brošūru, aptverot inovatīvus un uz izaugsmi vērstus bioekonomikas piemērus Baltijas jūras reģionā. Ar vien pierādot reģiona inovāciju potenciālu, Vidzemē diendienā tiek radīti unikāli un ilgtspējīgi risinājumi, kas ne tikai veicina pašu uzņēmēju konkurētspēju, bet arī būtiski stiprina reģiona un valsts attīstību kopumā. Papildinot neskaitāmus bioekonomikas piemērus, kuri jau šobrīd nes Vidzemes vārdu pāri robežām, brošūrā apkopoti iedvesmojoši un zināšanās balstīti risinājumi, kurus radījuši gan privātā, gan publiskā sektora pārstāvji. Attīstoties jaunām pieejām, tiek veicināta tādas bioekonomikas attīstība, kura rūpējas par bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu saglabāšanu, sekmē uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu un efektīvi izmanto tradicionālu, kā arī jaunu, vēl neizzinātu resursu potenciālu.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu brošūrā prezentē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības zinātniskā institūta veiktā tehnoloģiju izpēte ilgtspējīgu, mazu investīciju agromežsaimniecības sistēmu izveidei. Būtiski, ka sistēmas ietvaros tiek nodrošināta barība savvaļas putniem un dzīvniekiem, tādējādi ļaujot vairot bioloģisko daudzveidību. Samazinās atkritumu daudzums, un atkritumu apsaimniekošanai nav nepieciešami papildu pasākumi.

Izstrādātie inovatīvie risinājumi ilgtspējīgai un efektīvai koku stādu audzēšanai ir vēl viens iedvesmojošs stāsts, kas balstīts uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu. AS “Latvijas valsts meži” aktuālākie jaunievedumi ir egļu stādu robotizēta apstrāde ar videi draudzīgu vasku “Ekovax”, kas šobrīd ir pieejams un tiek izmantots vien divās stādu audzētavās visā pasaulē.

Latvijā radītā inovatīvā ārstniecības un aromātisko augu ražošana un izmantošana atklāj visapkārt esošo nepietiekami izmantoto potenciālu. Uzņēmums SIA “Field and Forest” ir pazīstams ar savu uzņēmējdarbības kultūru un radošajiem biznesa risinājumiem. Tas ir viens no Austrumeiropā lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem, kas vairāk nekā 90% savas produkcijas eksportē uz ES pārtikas, farmācijas un kosmētikas līdzekļu tirgiem.

Pozitīvās pārmaiņas balstās uz vienu no visefektīvākajiem instrumentiem – sadarbību, kam nav robežu, un, kas paver iespējas iegūt aktuālas zināšanas un redzējumu par resursu izmantošanas risinājumiem, kuri pastāv gan reģionālajā bioekonomikas ekosistēmā, gan ārpus tās. SIA “Aloja Starkelsen” bioloģiskās kartupeļu cietes ražošanas ķēdes un kompetences centra izveides un vadības inovācija ir pieejā, ar kuru pārstrādātājs ir izveidojis un uztur bioloģiskās cietes kartupeļu ražošanas ķēdi.

Vidzemes reģionā Latvijā tiek attīstīta zināšanās balstīta bioekonomikas inovāciju ekosistēma. Veiksmīgi sadarbojoties, izveides procesu vada Vidzemes plānošanas reģions un privāts pētniecības uzņēmums – nodibinājums “Vides risinājumu institūts” kopā ar plašu ieinteresēto pušu loku. Vidzemes reģiona bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstības pamatā ir kopīgi izstrādātais reģionālais rīcības plāns un tā mērķu sasniegšanai plānotās aktivitātes. Vidzemes reģiona stāsts demonstrē inovāciju, kā mērķis ir radīt labvēlīgus priekšnoteikumus tiem, kuri reģionā nodarbojas ar bioekonomiku, tostarp veicinot ar bioekonomiku saistītu politikas nostādņu izstrādi, stratēģiju un plānu uzlabošanu, kā arī radīt un ieviest atbalsta instrumentus bioekonomikas attīstībai izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šī brīža globālā situācija ir radījusi iespēju pasaulei apvienoties vēl nebijušā veidolā, ik vienam sniedzot iespēju mācīties un iedvesmoties no pārrobežu valstīm un reģioniem, izmantojot tiešsaisti. Ir pieejami neskaitāmi semināri un forumi, kas ne tikai ļauj ieklausīties dažādās prezentācijās, bet arī mudina uz jaunu inovāciju rašanos. Nojaucot attāluma barjeru, arī mums ir iespēja sadarboties un izstrādāt ar vien jaunus risinājumus vai pielāgot reģionam jau esošos, citu valstu īstenotos piemērus. Brošūrā apkopotie stāsti paver skatu ne tikai uz viena uzņēmuma darbību bioekonomikas attīstības virzienā, bet arī uz pārrobežu sadarbību. Piemēram, Inlandes (Inland) reģiona Norvēģijā un Vermlandes (Värmland) reģiona Zviedrijā sadarbības ietvaros īstenoti pārrobežu projekti un iniciatīvas, kas iesaista dažādas sabiedrības grupas – uzņēmumus un to organizācijas, nevalstiskās organizācijas, izglītības un kultūras iestādes, valsts pārvaldes iestādes, kā arī neformālas iedzīvotāju grupas. To mērķis ir īstenot pasākumus, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu bioekonomikas attīstībā, dabas resursu izmantošanā, kā arī uzlabo pakalpojumu pieejamību. Ekonomiskā sadarbība ir palīdzējusi radīt daudzas jaunas darbavietas un saglabāt jau esošās, jo īpaši tādās bioekonomikas jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas pārstrāde un kokapstrāde.

Brošūra ir izstrādāta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas  2014.–2020.  gadam  projekta  “Bioekonomikas  inovāciju  sistēmas  attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, pēc Ziemeļvalstu Ministru padomes izstrādātās brošūras "25 cases for sustainable change” metodoloģiskā ietvara. Projektu īstenoja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu “Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis bija atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās.

Papildu informācijai: Santa Vītola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Otrdien, 2020. gada 1. decembrī, Vidzemes plānošanas reģions rīko vebināru “Kā piedāvāt savu pakalpojumu dabas tūristam?”, kas notiks ZOOM platformā. Vebinārā aicināti piedalīties tūrisma nozares pārstāvji – gan uzņēmēji, gan pašvaldību speciālisti.

Laikā, kad dabas un pārgājienu tūrisms kļūst arvien populārāks, un cilvēki savas izvēles bieži vien balsta informācijā, ko iegūst sociālajos medijos, vēlamies runāt par:

  • dabas tūristam draudzīgiem pakalpojumiem,
  • sadarbošanos ar citiem pakalpojumu sniedzējiem gan reālajā, gan digitālajā vidē,
  • sociālajiem medijiem kā lielisku atbalsta kanālu, lai veidotu attiecības ar esošajiem un potenciālajiem viesiem.

Vebinārā piedalīsies:

  • projekta Mežtaka vadītāja Maija Rieksta
  • ekonomikas zinātņu doktore Aija Van der Steina
  • sociālo mediju eksperts Vilhelms Meisters
  • dabas tūrists un garo distanču gājējs Andžejs Stepančuks

 

Reģistrēšanās šeit: ej.uz/pieteiksanas-1_dec_2020
! Pieteikšanās atvērta līdz 27. novembrim vai kamēr tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits.
Dalība vebinārā ir bez maksas.
*Reģistrācijas anketā variet pievienot sev interesējošo jautājumu.

Norises vieta: ZOOM platforma (saite tiks nosūtīta e-pastā pēc reģistrēšanās)

Norises laiks: 2020. gada 1. decembris, plkst. 10.00–12.30

Moderatore: Aija Van der Steina

 

PROGRAMMA

10.00–10.20

Semināra atklāšana

Jaunais pārgājienu maršruts Mežtaka kā resurss tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanā

Maija Rieksta, projekta Mežtaka vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

10.20–10.45

Gājējam draudzīgs tūrisma pakalpojuma sniedzējs

  • Būtiskākie kritēriji un jaunā atpazīstamības zīme “Gājējam draudzīgs”

Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions

  • Dabas ceļotāja pieredze Latvijā un ārvalstīs

Andžejs Stepančuks, dabas tūrists, garo distanču gājējs

10.45–11.15

Sadarbība starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem – kā saskatīt iespējas un izmantot savā labā?

Aija Van der Steina, Dr. oec.  Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Vidzemes Augstskolas un Monašs Universitātes (Austrālijā) vieslektore

11.15–12.00

Sociālie mediji tūrisma nozarē: iespējas, kanāli, rīki

Vilhelms Meisters, Radošās aģentūras “WRONG Digital” Sociālo mediju nodaļas vadītājs

12.00–12.30

Kopsavilkums, jautājumi, diskusijas


Vebinārs tiek īstenots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Mežtaka"" ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091

Šī gada 4. decembrī ikviens interesents varēs gūt atbildes uz jautājumiem par energoefektivitāti savās mājās. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Zaļo Tehnoloģiju klasteri un Tartu Reģionālās Enerģijas Aģentūru rīko tiešsaistes sarunas “1:1 ar energoefektivitātes ekspertu”. Tā būs iespēja neformālā sarunā divatā ar izvēlēto energoefektivitātes ekspertu risināt jautājumus par elektrības patēriņu mājsaimniecībā, saules paneļiem, siltumapgādes sistēmām, ventilāciju, elektromobiļiem vai jebkuru citu energoefektivitātes tēmu.

Projekta “Smart Living” ietvaros esam sapulcējuši 14 zinošus ekspertus no Latvijas un Igaunijas, kuri vienas dienas garumā būs atvērti 20 minūšu tiešsaistes konsultācijām. Lai pieteiktos sarunai, iepriekš jāreģistrējas šeit: https://ej.uz/smartliving1pret1

Mūsu 14 eksperti ir zinoši šādās jomās:

  • Pasīvās mājas
  • Viedās mājas un tehnoloģijas
  • Atjaunojamie energoresursi (saule, vējš, biomasa u.c.)
  • Saules paneļi
  • Mājas apkures sistēmas
  • Ventilācija un gaisa kondicionēšana
  • Elektroenerģijas patēriņa monitorings
  • Sadzīves tehnikas energoefektivitātes marķējums
  • Elektroenerģijas izmaksas
  • Elektromobilis
    u.c.

Piesakies laicīgi – vietu skaits ir ierobežots! Dalība ir bezmaksas. Pēc reģistrācijas, tuvojoties pasākumam, katram dalībniekam tiks nosūtīta Zoom platformas saite tiešsaistes sarunai.

Sarunas tiek organizētas Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

 

Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta EFFECT4buildings partneriem ir izveidojis jaunāko izdevumu “Finanšu rīki ēku energoefektivitātei” angļu valodā. Šajā izdevumā atradīsiet konkrētus piemērus, kā projekta partneru valstīs ir veidoti, praktiski pārbaudīti un pilnveidoti astoņi finanšu rīki, kas var uzlabot rentabilitāti, atvieglot finansējuma piesaisti un samazināt riskus, ko rada ieguldījumi ēku energoefektivitātē. Lasiet un atrodiet sev piemērotākos finanšu instrumentus!

Izdevumu angļu valodā var lejupielādēt projekta mājaslapā vai lasīt šeit: ISSUU.COM

Izdevumā lasiet:

  • Kāpēc mums jārūpējas par ēkām?
  • Kopsavilkums par finanšu rīkiem
  • Finanšu aprēķini
  • Investīciju sasaistīšana
  • Energoefektivitātes līgums (EPC)
  • Daudzpakalpojumu līgums (MSC)
  • Zaļās nomas līgums
  • Enerģijas patēriņš un ražošana
  • Finansējums
  • Lēmumu pieņēmēju pārliecināšana
  • Tehnoloģiskie risinājumi
  • EFFECT4buildings jaunumi

 

Par EFFECT4buildings projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. EFFECT4buildings mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet: http://www.vidzeme.lv

 

Papildu informācija par projekta īstenošanu Vidzemē: Inese Jēgere, projekta vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv.

Ir atvērta pieteikšanās starptautiskai energoefektivitātes jomas konferencei “Finanšu rīki un instrumenti ēku energoefektivitātei”, kas norisināsies 2020. gada 8. decembrī tiešsaistē. Konference noslēgs Vidzemes plānošanas reģiona ieviesto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings).

Lūdzam pieteikt savu dalību, reģistrējoties konferencei šeit.

Konferencē tiks runāts par energoefektivitātes situāciju un jomas aktualitātēm Baltijas jūras reģionā. Būtiska uzmanība tiks pievērsta projektā izstrādātajai energoefektivitātes rīku rokasgrāmatai, kurā apkopoti astoņi finanšu rīki, kas var uzlabot rentabilitāti, atvieglot finansējuma piesaisti un samazināt riskus, ko rada ieguldījumi ēku energoefektivitātē. Lai iepazītos sīkāk ar šiem rīkiem un konkrētiem piemēriem, kā projekta partneru valstīs tie tika veidoti, praktiski pārbaudīti un pilnveidoti, lasiet EFFECT4buildings izdevumā. Konferences laikā katram no rīkiem tiks veltīta sesija, kur arī partneri sīkāk iepazīstinās ar šiem rīkiem to ietekmi. Konferences turpinājumā tiks rīkota diskusija par izaicinājumiem energoefektivitātes politikas veidošanā un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Savukārt noslēgumā vairāki tehnoloģiju uzņēmumi iepazīstinās ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem energoefektivitātes uzlabošanai.

Detalizētāka konferences programma atrodama šeit.

Konferences darba valoda – angļu valoda.

 

Par “EFFECT4buildings” projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853.

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. +371 26513351.

Līdz 30. decembrim ikvienam vidzemniekam ir iespēja nobalsot par svarīgākajiem kultūras virzieniem reģionā, tā izsakot viedokli par to, kādām kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros 2021. gadā.

Vidzemes plānošanas reģions jau 14. gadu gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kurā iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.

Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā aktuālākās kultūras prioritātes, balstoties uz nozares ekspertu viedokli, pētījumiem kultūras nozarē, plānošanas dokumentiem un kopš pagājušā gada –  arī vidzemnieku viedokli. Līdzīgi kā pērn, arī šogad sabiedrības balsojuma rezultāts būs būtisks konkursa nolikuma veidošanā, definējot tās kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus 2021. gadā.

Vidzemes plānošanas reģions saredz, ka līdz ar sabiedrības iesaisti kultūras prioritāro jomu noteikšanā, konkursam iesniegtie projekti kļūs daudzveidīgāki un arī iedzīvotāju interesēm atbilstošāki. Tāpat ikviens tiek aicināts savu izvēli izdarīt, ņemot vērā arī šī brīža izaicinājumus, ar ko sastopas kultūras nozare.

Paust viedokli var līdz šī gada 30. decembrim, aizpildot tiešsaistes anketu – https://ej.uz/parkulturuvidzeme, kā arī vairākās vietās klātienē.

Šobrīd klātienē aptauja pieejama apmeklētājiem šādās iestādēs: Valkas novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Lubānas pilsētas bibliotēkā, Lubānas novada Meirānu bibliotēkā, Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā un Alūksnes novada bibliotēkās, Gulbenes novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, kā arī Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižas Pagastmājā, Kauguru pagasta bibliotēkā, Brenguļu pagasta pārvaldē un bibliotēkā, Brenguļu sporta centrā "Kaimiņi", Pārgaujas novada bibliotēkās, Valmieras Kultūras centrā un Valmieras integrētajā bibliotēkā; Vecpiebalgas novada bibliotēkās; Varakļānu tautas bibliotēkā.

Pagājušajā gadā viedokli pauda 726 iedzīvotāji un balsojuma rezultāts iekļauts konkursa nolikumā.  Papildus, pamatojoties uz vidzemnieku ieteikumiem, šogad izveidota jauna tematiskā prioritāte – sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība.

2020. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 149 projekti par kopējo summu 637 373 EUR. Atbalstīti – 69 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem un aktivitātēm: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma

Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2021. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv

Kultūras programmu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem reģionos.


*Vizuālā materiāla tapšanā izmantoti konkursā "Vidzemes kultūras programma 2020" iesniegto un realizēto projektu “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”; koncerts "Vidzemes talanti"; "Stāmerienas pils romantisma meistarklases"; “Kuļam un kaļam” meistardarbnīcas Valmiermuižā; Faktu papildinājums kartē ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs”; Audiovizuāla ekspozīcija „Ienāc pasakā!”; “Seviļas kaislības Sēļu muižā”; Tautas mūzikas diska izdošana; “Gaujas plostnieku tradīcija” (Foto autors: Annija Ratniece); “Gudra izaugsme: Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģija” (Foto autors: Jānis Ūdris); Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana (Foto autors: Uģis Brālēns) publicitātes foto.

Iedzīvotāju aptauja īstenota projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.  

Vairāki Latvijas uzņēmēji un pētnieki spēruši būtiskus soļus, lai sadarbotos ilgtspējīga pārtikas iepakojuma identificēšanā vai radīšanā. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) novembra izskaņā organizēja jau ceturto inovāciju koprades laboratorijas (IKL) posmu – eksperimentālo kopradi –, kā laikā, kopīgi tika meklēti kompleksu problēmu risinājumi ilgtspējīga pārtikas iepakojuma izstrādē. Viens no būtiskākajiem dienas secinājumiem – lai uzņēmējs un pētnieks spētu orientēties šajā strauji mainīgajā jomā, ir nepieciešama platforma, kurā gūt kontaktus un informāciju par pakalpojumiem, normatīvajiem aktiem, pētniecības iespējām, pasākumiem, atbalsta mehānismiem, kur iegūt datus un padomus par iepakojuma nozari, tostarp pārtikas iepakojumu.

Industrijai nozīmīgs ir ne tikai iepakojums, bet arī visu pārtikas iepakojuma jomas spēlētāju apvienošanās kopīgu risinājumu izstrādei, sākot no iepakojuma un produkta ražotāja līdz pat veikalam un pircējam, kā plauktos produkts nonāk. Jau ziņojām, ka novembra sākumā inovāciju koprades laboratorijas ietvaros, pētniekiem bija iespēja paskatīties uz ikdienas izaicinājumiem no uzņēmēju puses, lai vēlāk kopīgi izvirzītu galvenos izaicinājumus un tiem piemeklētu risinājumus (ar IKL 1. daļas norisi iepazīties iespējams ŠEIT). Tajā pat laikā, domājot par pārtikas iepakojumu, ir jāaptver dažādi rakursi, tāpēc arī IKL dalībniekiem šoreiz bija iespēja dzirdēt prezentāciju par ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu iepakojuma ražotāja SIA “Polipaks” procesos, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” ikdienā.

Prezentācijas laikā iezīmējās būtiska problēma – kaut arī sabiedrībai šķietami ir pieejamas pietiekami daudz informācijas par atkritumu šķirošanu vai iepakojuma ilgtspēju, ne vienmēr tas ir lietotājam saprotams un novērtējams. Būtiski piebilst, ka pircējs, pat vēloties iegādāties ilgtspējīgu iepakojumu, nereti to neprot atpazīt vai apzināti tiek maldināts. Lai to risinātu, dalībnieki piedāvātu ieviest digitālo marķējumu, tādējādi patērētājs saņemtu precīzu un atbilstošu informāciju par produktu – ilgtspējas rādītājus, loģistikas datus u.c.

Lai ieviestu uzņēmumā ilgtspējīga iepakojuma risinājumus, būtiska ir sadarbība ar tehnoloģiju pārneses punktiem, kā arī citiem starpniekiem – atbalsta organizācijām. Tāpat ir nemitīgi jāmeklē sadarbības partneri komerciālajā vidē, jo uzņēmējs bieži var daudz ko realizēt uz vietas un vienatnē, taču ne vienmēr tas ir nepieciešams, norāda Līgatnes vīna darītavas īpašnieks, sakot, ka “traukus varam ražot arī paši, taču tas ir ilgs un dārgs process, tajā pat laikā tirgū jau ir pieejami risinājumi.” Tāpat arī uzņēmēju apvienošanās iepakojumu konteineru iegādē būtiski atvieglotu daļu no ikdienas izmaksām vai pavērtu iespējas iegādāties ilgtspējīgāku iepakojumu, kā apjoma prasības mazam uzņēmumam izpildīt nav rentabli.

Ražotājam ikdienā nepieciešama ērtāka pieeja dažāda veida informācijai par zinātniskajām publikācijām, drošības datu lapām, patentu literatūru, kontaktiem u.c., kā arī vajadzīga persona, kura spētu palīdzēt ražotājiem sasniegt pētniekus, atbalsta komandas un organizācijas kopīgai sadarbībai. “Šobrīd informāciju var atrast Latvijas Iepakojuma asociācijas un dažādās universitāšu mājas lapās, taču, apmeklējot katru no tām, ievērojami tiek kavēts uzņēmēja laiks,” atzina Kristīne Ābelniece, SIA “Felici” kvalitātes vadītāja. Daloties pieredzē par komandā esošo ražotāju ceļu līdz informācijai par iepakojumu, izkristalizējās, ka lielisks risinājums būtu vienotas platformas izveide, ko administrētu nacionāla līmeņa organizācija.

Koprade ir veiksmīgi noslēgusies ne tikai ar idejām, bet arī ar dalībnieku praktiskām tālākajām sadarbībām jaunu produktu attīstīšanai un pētījumu veikšanai. Vismaz četri no dalības uzņēmumiem iezīmēja skaidru virzienu tālākai produktu attīstībai kopā ar IKL dalību ņēmušajiem pētniekiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Universitātes un RTU. IKL mērķis, par uzņēmēju un pētnieku savstarpējās sadarbības stiprināšanu, ir veiksmīgi sasniegts.

VPR turpinās strādāt pie tā, lai uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēma reģionā kļūtu vēl stiprāka. Šāds ideju koprades modelis ir izcils veids, kā vienkopus iegūt dažādus rakursus komplicētiem izaicinājumiem, un saprast, kā to pēc iespējas veiksmīgi ieviest dažādu uzņēmumu ikdienā.  “Piesakoties IKL, gaidas bija iespēja aprunāties, uzklausīt zinātniekus, citus jomas speciālistus, viņu viedokli un pieredzi, kas arī realizējās,” stāsta Anna Marija Zīdere – Laizāne, SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja. Lai iegūtu padziļinātāku priekšstatu par IKL vērtību inovāciju attīstībai un šīs pieejas nākotnes perspektīvām, tiks veiktas intervijas ar dalībniekiem. IKL piedalījās uzņēmumi: SIA “Labas saknes”, Lienas Mucenieces zīmols “Lienas medus”, SIA “Līgatnes vīna darītava”, SIA “Felici”, SIA “Kainaži”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Dabas trauks”, SIA “Stora Enso Packaging” un SIA “Polipaks”.

Koprades laboratoriju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “GoSmart BSR” ietvaros un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Food) ES pētniecības un inovāciju programmas ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/