Arhīva kalendārs

« November 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930 

Novembra sākumā aktīvi Vidzemes jaunieši satikās EUROPE DIRECT Vidzeme organizētā tiešsaistes diskusijā par Eiropas nākotni un Vidzemes attīstību 2021.–2027. gadā. Tikšanās laikā jaunieši pauda savu viedokli par to, kuriem būtu jābūt galvenajiem Vidzemes attīstības virzieniem, vienlaikus tiekot iepazīstināti ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas projektu – tās mērķiem, prioritātēm un rīcībām. Sarunas ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem bija lieliska iespēja sadzirdēt jauniešu viedokli par Vidzemes attīstību un to, kā tas sasaucas ar reģiona attīstības programmu.

Diskusijas ietvaros jaunieši pieskārās tādām tēmām kā dabas ekosistēmas un resursi, dzīves kvalitātes uzlabošana, tautsaimniecības attīstība un izaugsme, pārveidojot saimniekošanas modeļus, kā arī sadarbība un stipras organizācijas. Viens no aspektiem, kas caurvija katru izvirzīto tēmu, bija tieši Vidzemes reģiona potenciāls ilgtspējas ieviešanā pēc iespējas vairāk nozarēs. Paši jaunieši uzsvēra, ka informācijai par vides resursiem un ekoloģiju būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība jau vidusskolā, taču augstskolā, arī izvēloties mācīties citos virzienos, ir būtiski iegūt izglītību, kas īsteno starpdisciplinaritāti un attīsta izpratni par ilgtspēju.

Diskusijas dalībnieki vienojās – kā nozīmīgi aspekti tautsaimniecības attīstības veicināšanai ir iekļaujoša sabiedrība, kas rūpējas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, integrējot un radot jaunas darba vietas, augstskolu un pašvaldību sadarbība, atkritumu šķirošanas izvēršana, zaļās enerģijas izmantošana. Lai attīstītu sadarbību un stipras organizācijas, īpaši tika izcelta nepieciešamība pēc savstarpējas uzticēšanās un digitalizācija. “Ar digitalizācijas palīdzību mums ir iespējams veikt dažādas izpētes, attīstīt uzņēmumus un saudzēt mūsu laiku un resursus. Šobrīd mēs bez tās vairs praktiski nevaram dzīvot,” tā viens no dalībniekiem.

Būtiski, ka idejas, kas tika paustas un uzsvērtas kā svarīgas no jaunatnes puses, ir atrodamas arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmā, kas kalpo kā vadlīnijas reģiona vietējo attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un ieviešanā.

Lai panāktu politisko procesu pārmaiņas ilgtermiņā, ir būtiski, ka Latvijas un Vidzemes jaunatne ir iesaistīta formālos politiskajos procesos un viņu viedoklis tiek ņemts vērā šodienas un rītdienas politikas veidošanā. Iekļaujoša politiskā līdzdalība ir ne tikai politiskās un demokrātiskās pamattiesības, bet arī ļoti svarīga sastāvdaļa, lai veidotu stabilu un mierīgu sabiedrību un izstrādātu politiku, kas atbilst jaunāko paaudžu vajadzībām.

EUROPE DIRECT Vidzeme jauniešu diskusija tika organizēta Konferences par Eiropas nākotni ietvaros. Diskusijas rezultāti tiks ievietoti Konferences daudzvalodu platformā https://futureu.europa.eu, kur vienkopus tiek publicētas dažādas idejas un ierosinājumi Eiropas nākotnei. Eiropas konferene paredz pausto ideju apkopošanu un izmantošanu Eiropas pilsoņu paneļdisksuijās un plenārsēdēs, kā arī to pārvēršanu konkrētos ieteikumos ES rīcībai.

Pasākums tika organizēts VPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes un projekta „EUROPE DIRECT Vidzeme” komunicēšanas vajadzībām. VPR attīstības programma 2021-2027 tiek izstrādāta arī ar Apvārsnis 2020 projekta “PoliRural” atbalstu. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.  

Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EUROPEDIRECTVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Laikā no šī gada 11. novembra līdz 8. decembrim norisināsies ideju konkurss vidusskolēniem  “Vidzemes nākotne zaļā un digitālā Eiropā”, ļaujot jauniešiem sniegt savu artavu zaļā kursa virzībā un saņemt vērtīgas balvas.

Lai veicinātu jauniešu izpratni par Eiropas zaļo kursu un sekmētu jauniešu spēju saskatīt un piedāvāt zaļā kursa pieejām atbilstošus problēmu risinājumus, EUROPE DIRECT Vidzeme un Vidzemes plānošanas reģions aicina 10.-12. klašu skolēnus izstrādāt un iesniegt risinājumu kādai no savā apkārtnē esošai vides, transporta, energoefektivitātes, sociālās vienlīdzības vai citas jomas problēmai. Apskatāmā problēma/izaicinājums var skart dalībnieka mājsaimniecību, kopienu, pagastu, pilsētu, skolu, uzņēmumu vai tml. Problēmas risinājumam ir jāatbilst vismaz vienam no Eiropas zaļā kursa ieguvumiem:

  • tīrs gaiss un ūdens, veselīga augsne un bioloģiskā daudzveidība;
  • renovētas, energoefektīvas ēkas;
  • veselīga un cenu ziņā pieejama pārtika;
  • plašāk pieejams sabiedriskais transports;
  • tīrāka enerģija un inovācijas tīru augsto tehnoloģiju jomā;
  • preces, kas kalpo ilgāk un ko var salabot, reciklēt un atkal izmantot;
  • nākotnes prasībām atbilstošas darbavietas un pārejai nepieciešamo prasmju apguve;
  • globāli konkurētspējīga un noturīga industrija.

Konkursa darbā bez ietvertā problēmas/situācijas apraksta un piedāvātā risinājuma tiek sagaidīta arī piedāvātā risinājuma vizualizācija (zīmējums, skice, komikss, video, modelis, prototips un tml.). Konkursā aicināti piedalīties skolēni no Cēsu, Limbažu, Ogres, Saulkrastu, Smiltenes, Valmieras un Valkas novadu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm (EUROPE DIRECT Vidzeme aptveres teritorija).  

Darba izstrādē dalībnieki drīkst piesaistīt pedagoga vai cita eksperta konsultatīvu atbalstu.

Iesniegtos darbus vērtēs organizatoru izveidota ekspertu komisija atbilstoši konkursa nolikumam. Ar konkursa nolikumu iepazīties iespējams ŠEIT. Labākajiem 3 darbu autoriem un viņu norādītajiem konsultantiem balvās viedie rokas pulksteņi.

Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Komisijas iniciatīvu kopums, kura galvenais mērķis ir klimata pārmaiņu un to radīto seku mazināšana, lai līdz 2050.gadam Eiropa kļūtu pilnībā klimata neitrāla. Šo mērķi plānots sasniegt ar daudzveidīgiem uzlabojumiem enerģētikas, pilsētplānošanas, transporta, uzņēmējdarbības, lauksaimniecības, inovāciju u.c. jomās.  

Konkurss organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521;
e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

 

Meklējot kopīgas viedās specializācijas jomas Baltijas jūras reģionā, š.g. novembrī Vidzemes plānošanas reģiona iniciētu diskusiju rezultātā, identificēti 6 spēcīgi uzņēmējdarbības un pētniecības virzieni Vidzemē, kā pienesums būtu nozīmīgs arī makroreģiona konkurētspējas celšanai. Kopīgā diskusijā spriests, ka vislielākais attīstības, tostarp pārrobežu sadarbības, potenciāls inovatīvu produktu un pakalpojumu veidošanai Vidzemē pastāv šādās nozarēs – transportā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, Informāciju tehnoloģijās un rehabilitācijā –, kā horizontālu principu izceļot arī aprites ekonomiku.

Identificētās jomas Vidzemē tiks iekļautas vairāku valstu gatavotā piedāvājumā par savstarpēji nozīmīgiem un spēcīgiem uzņēmējdarbības un pētniecības virzieniem, kas var ievērojami paātrināt Baltijas jūras makroreģiona attīstību un stiprināt tā konkurētspēju arī Eiropas un globālā līmenī.

Santa Vītola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, norāda: “Ir būtiski iesaistīties šādā iniciatīvā un apzināt savas vietējās spēcīgās jomas, ar kurām veiksmīgi varam startēt ne tikai pašmāju tirgū, bet virzīt tās kā ekonomiski nozīmīgus un konkurētspējīgus makroreģiona attīstības virzienus.”

Būtiski piebilst, ka Vidzemes reģionā ir vēl citas spēcīgas, zināšanu ietilpīgas nozares, kuras ir identificētas arī kā viedās specializācijas jomas, tomēr šī diskusija bija fokusēta ap 6 galvenajiem virzieniem, kuri ir kopēji visā Baltijas jūras reģionā, un Vidzemes pārstāvju uzdevums bija identificēt spēcīgās puses katrā no tiem.

Diskusijās piedalījās gan Vidzemes reģiona industriju pārstāvji, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tāpat būtisku viedokli pauda pārstāvji no Vidzemes reģiona pašvaldībām, izglītības iestādēm un nevalstiskā sektora, tā panākot iespējami plašu skatījumu.

Diskusiju cikls aptvēra sešas tēmas:

  • Tehnoloģijās un zināšanās balstīta ražošana un pakalpojumi;
  • Ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana;
  • Novatoriska transportēšana un uzglabāšana;
  • Digitalizācija un kiberdrošība;
  • Novatoriskās tehnoloģijās balstīta medicīna;
  • Starpnozaru inovācijas un risinājumi.

Vidzemes reģiona diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka meža nozare ir viena no tām, kurai piešķirama būtiska nozīme reģiona ekonomikas attīstībā un konkurētspējas veicināšanā. Tai ir ne tikai augsts nozarē strādājošo reģiona iedzīvotāju skaits, bet arī liels potenciāls radīt unikālus produktus un pakalpojumus, kas ir būtiski citās nozarēs, piemēram, medicīnā, rehabilitācijā u.c. Tāpat tika atzīts, ka akūti nepieciešams meklēt risinājumus, kā efektīvi izmantot radušos blakusproduktus, piemēram, mežsaimniecībā un kokapstrādē, lai ne tikai mazinātu ražošanas pārpalikumu uzkrāšanos un atvieglotu apsaimniekošanas jautājumus, bet arī, lai pašlaik neizmantoto resursu pārvērstu jaunos, inovatīvos produktos.

Līdz šim mazāk Vidzemē diskutēts par ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp lietus ūdens un rūpnieciskās ražošanas ūdens atkārtotu lietošanu. Šie jautājumi aktualizējās organizētajā diskusijā, kā piemērus minot lielo jūras un iekšzemes ūdens resursu. Tā izmantošanas iespējas produktu un pakalpojumu radīšanā pagaidām ir ļoti maz apgūtas. Diskusijas dalībnieki secināja, ka tieši šajā jomā satiekas visu sektoru intereses. Dažādi Latvijā veikti pētījumi, strādājot ar vairākiem desmitiem ezeru dažādās teritorijās, liecina, ka to ekoloģiskais stāvoklis saistīts gan ar to, kā tiek apsaimniekotas ūdenstilpņu tuvumā esošās zemes, tātad – lauksaimniecības un mežsaimniecības aktivitātes –, gan arī, ja tuvumā ir apdzīvotas vietas vai lielāki ražošanas uzņēmumi, tiek skatītas ūdens attīrīšanas sistēmas un atstātā ietekme. Ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana ir vesels virziens, ko pētīt, analizēt un rast risinājumus ūdens uzturēšanai vai atgriešanai labā ekoloģiskā stāvoklī.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka Vidzemes reģionam ir potenciāls reģiona sasniedzamības stiprināšanai, vērtējot ne tikai sauszemes savienojumu pilnveidošanu, bet ņemot vērā arī jūras piekrasti, kur attīstīt mazās ostas gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Pateicoties zemajam Vidzemes reģiona iedzīvotāju blīvumam, ir iespēja pārbaudīt un izmēģināt dažādus risinājumus, tādējādi kļūstot par izmēģinājuma teritoriju transporta risinājumiem, kurus pēcāk pārnest uz citām, blīvi apdzīvotām teritorijām. Jau šobrīd Vidzemē ir veikti vairāki izmēģinājumi šajā tēmā, t.sk. “Transports pēc pieprasījuma”, pārbaudot, kā praktiski strādātu sabiedriskā transporta aizstāšanas un papildināšanas pārvietošanās modelis.

Par nozīmīgu virzienu Vidzemē jau šobrīd tiek atzīta digitalizācija, kas savu aktualitāti nezaudēs arī nākotnē. Jāņem vērā, ka Informāciju tehnoloģijām ir starpnozaru raksturs – nozares pakalpojumi ir būtiski arī citu nozaru veiksmīgai attīstībai, piemēram, mežsaimniecībā vai lauksaimniecībā, kā piemērus minot dažādu sensoru izmantošanu vai bīstamam, ķīmiskam darbam nozīmīgu apmācību organizēšanu ar virtuālās vai papildinātās realitātes palīdzību. Par spēcīgiem Vidzemes reģiona digitalizācijas virzieniem tika nosaukti virtuālā un papildinātā realitāte, programmēšana, kur būtiska loma ir arī Vidzemes Augstskolas akadēmiskajai un pētnieciskajai darbībai – izstrādātas atbilstošas studiju programmas, izveidotas laboratorijas praktisku iemaņu stiprināšanai, kā arī veikti nozīmīgi pētījumi.

Visbeidzot, diskutējot par Vidzemes konkurētspēju, tika uzsvērta arī tīrā vide un dabas resursi. Tika akcentēta bioloģiskā lauksaimniecība, tostarp pārtikas ražošanu veselības uzturēšanās vajadzībām, piemēram, funkcionālās pārtikas un uztura bagātinātāju ražošanai. Tāpat arī augstu potenciālu klātesošie saskatīja rehabilitācijā, kas ne tikai Latvijā, bet arī citās partnervalstīs ir aktuāla joma, kas saistīta ar vecuma struktūras izmaiņām Eiropā. Šobrīd, aktuālās labklājības koncepcijas kontekstā, šai nozarei ir liels internacionalizācijas potenciāls.

Neiztrūkstošas bija arī diskusijas par atbalsta mehānismiem tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļautu stiprināt to sadarbību ar ārvalstu partneriem. Diskusijas dalībnieki vairākkārtīgi atgriezās pie tēmas par uzņēmēju un pētnieku savstarpējās sadarbības potenciāla nepilnīgu izmantošanu. Jāpiezīmē, ka uz šo problemātiku norādīts arī iepriekš, kas nozīmē, ka nozaru un jomu spēlētāji sāk apzināties sadarbības iespējamos ieguvumus.

Līdzīgas diskusijas tiek organizētas arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs – Lietuvā, Polijā, Somijā, Vācijā, Igaunijā, Zviedrijā un Dānijā. Diskusijām noslēdzoties, tiks izstrādāts piedāvājums par Baltijas jūras makroreģiona konkurētspējīgajām uzņēmējdarbības un pētniecības jomām. Paredzams, ka šādu jomu identificēšana Baltijas jūras makroreģionam ļautu mērķtiecīgi attīstīt starpvalstu uzņēmēju un pētnieku sadarbību, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, zināšanu un pieredžu apmaiņu, tādējādi stiprinot makroreģiona konkurētspēju globālā mērogā.

Diskusija organizēta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai” (GoSmart&Excel BSR) ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir stiprināt inovāciju kapacitāti, lai caur praktiskiem, sadarbībā balstītiem risinājumiem Baltijas jūras reģiona MVU, pētniecības organizācijas un lēmējinstitūcijas piemērotu viedās specializācijas stratēģijas pieeju.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA “GOSMART&EXCEL BSR” ZIŅAS