Arhīva kalendārs

« October 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

29. septembrī Ieriķos tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Šoreiz dienaskārtībā bija dažādi jautājumi, kas skar transporta nozares attīstību reģionā un ir aktuāls temats katrai no reģiona pašvaldībām.

Sanāksmē piedalījās Satiksmes ministrijas Finanšu un attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Inta Rozenšteine, kura klātesošos informēja par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un aktualizētajām izmaiņām dokumentā.

Klātesošajiem tika atgādināts, ka līdz ar 2020. gadu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums būs pieejams salīdzinoši ļoti nelielā apjomā, tāpēc jādomā par cita veida finanšu modeļu iedzīvināšanu. Ministrijas pārstāve atzina, ka speciālā autoceļu fonda atjaunošana un līdzekļu taisnīga pārdale būtu viens no loģiskiem risinājumiem.  Šobrīd likumā “Par autoceļiem” (12.pants) noteikts, ka  valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Taču teorētiski pieejamo finansējuma apmēru būtiski ietekmē piebilde pantā – “ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi”.  VPR vēl pagājušogad Satiksmes ministrijai oficiālā vēstulē norādīja, ka nekavējoties nepieciešams atjaunot speciālo valsts budžeta programmu – Valsts autoceļu fondu, kurā finansējums tiku paredzēts tieši autoceļu (t.sk.ielu) remontiem un būvniecībai. 

Tāpat sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar plānotajiem autoceļu būvdarbiem 2018. -2019. gadā. VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, vienlaikus arī Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Gints Kukainis norādīja, ka, lai gan Satiksmes ministrijas prezentācijā tika norādīts, ka Vidzemē, salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem, autoceļu stāvoklis ir sliktāks nekā valstī vidēji, tomēr 2017. gada un turpmāko gadu plānotais ceļu rekonstrukcijas darbu saraksts acīmredzami parāda, ka šis fakts nav ticis ņemts vērā. Tā, piemēram, 2018.-2019. gadā Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā tiks pārbūvēts valsts galvenais autoceļš vien 7,10 km garumā. Tāpat pašvaldības pārstāvji norādīja, ka ik gadu kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu tiek sagatavoti priekšlikumi Valsts autoceļu sakārtošanas programmai par prioritāri sakārtojamajiem autoceļiem reģionā, taču līdz šim atgriezeniskā saite nav tikusi nodrošināta un nav saprotams, kādam īsti nolūkam ik gadu tiek lūgts informāciju sagatavot.

Ministrijas pārstāve informēja, ka šobrīd valstī notiek autoceļu audits, kura rezultāti tiks izmantoti turpmākajā ceļu infrastruktūras attīstības plānošanas gaitā, t.sk. var tikt pārskatītas arī autoceļu kategorijas.  Savukārt Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte norādīja, ka pēdējā laikā vairākas pašvaldības ir spiestas pārņemt valsts autoceļus ik gadu vidēji 3-5 km garumā, taču papildu finansējums autoceļu uzturēšanai netiek piešķirts, kas ir absurdi, jo lielākoties nododamie ceļi ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un tie kļūst par papildu slogu pašvaldības budžetam. 

VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, apkopojot izskanējušos komentārus, norādīja, ka nav saprotams, kāpēc plānošanas reģionus neaicina piedalīties transporta nozares attīstības plānošanas procesā – tieši reģiona rokās ir detalizēta informācija gan par lokālas nozīmes problēmām, gan arī reģions spēj sniegt vērtīgas rekomendācijas funkcionējoša transporta tīkla nodrošināšanai gan valsts, gan starptautiskā līmenī, jo nevienu no tiem nav iespējams skatīt atrauti.

Sēdes laikā pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti ar VPR Mobilitātes plāna izstrādes gaitu, kas tiek realizēts Interreg Baltijas jūras reģiona projekta TENTacle ietvaros. Pie vidzemniekiem viesojās arī Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, lai informētu klātesošos par sabiedriskā transporta attīstības koncepciju un plānoto autoostu uzraudzību turpmāk, tā kā tuvākajā laikā to darbību un sniegto pakalpojumu kvalitāti turpmāk uzraudzīs Autotransporta direkcija.

Sēdes laikā darbam VPR Attīstības padomē tika apstiprināts Vecpiebalgas novada pārstāvis, domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš. Tāpat padomes locekļi apstiprināja arī VPR Attīstības programmas Uzraudzības ziņojumu par 2016. gadu, kā arī deleģēja vairākus padomes locekļus darbam nacionāla un starptautiska līmeņa institūcijās.

Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997. 

Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme. Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajām.

Konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu 10 maršrutu tīkla daļās tika trīs reizes pagarināts, līdz ar to samazinājās konkursā uzvarējušo pārvadātāju sagatavošanās laiks pakalpojuma veiksmīgai nodrošināšani, kā rezultātā ar esošajiem pārvadātājiem līgums būtu jāpagarina par vismaz deviņiem mēnešiem. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas veikto pārvadātāju aptauju sabiedriskā transporta pakalpojumi tiktu nepārtraukti nodrošināti tikai 72 no 333 maršrutiem, jo lielākā daļa pārvadātāju norādīja, ka līgumu uz šādu termiņu pagarināt nav gatavi. Ņemot vērā, ka ir radušies ārkārtas apstākļi, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika lemts slēgt jaunu līgumu ar esošajiem pakalpojuma nodrošinātājiem šajās lotēs. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.1370/2007 tiešs līguma piešķīrums attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu var tikt piemērots ārkārtas apstākļu gadījumos.

Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika ierosināts pārtraukt iepirkuma procedūru par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu maršrutu tīkla daļā Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme. Drīzumā par iepirkuma pārtraukšanu tiks lemts atsevišķā Iepirkumu komisijas sēdē.

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.1370/2007, Autotransporta direkcija plāno uz diviem gadiem slēgt jaunu līgumu ar pārvadātājiem, kas šobrīd apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas. Līguma prasības tiks veidotas, balstoties uz iepirkuma dokumentācijas nosacījumiem, piemēram, tiks noteikts autobusu parka vidējais vecums un viena autobusa maksimāli pieļaujamai vecums, transportlīdzekļu tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība.

Autotransporta direkcija atklātu konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 10 maršrutu tīkla daļās izsludināja jau 2017. gada 15. maijā. Divas reizes tā termiņš tika pagarināts, jo pārvadātāji Iepirkumu uzraudzības birojā iesniedza sešas sūdzības saistībā ar konkursa nolikumu, un saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu līgumu ar konkursa uzvarētāju nevar slēgt, kamēr nav saņemts Iepirkumu uzraudzības biroja komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Visas sūdzības tika atzītas par nepamatotām. Savukārt trešajā reizē iesniegšanas termiņš pagarināts, ņemot vērā apstākli, ka ar nodokļu reformu saistītie likumi vēl nebija izsludināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī pamatojoties uz Autotransporta direkcijas un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas panākto vienošanos attiecībā uz izmaiņu veikšanu līguma nosacījumos, kā rezultātā bija nepieciešamas korekcijas arī konkursa nolikumā.

Par valsts SIA Autotransporta direkcija

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

 

Papildu informācijai:

Zane Plone,

VSIA Autotransporta direkcija 

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: + 371 67686485; + 371 28627003

E-pasts: zane.plone PIE atd PUNKTS lv

twitter.com/ATD_LV ; facebook.com/AutotransportaDirekcija