Arhīva kalendārs

« July 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 

Vidzemes plānošanas reģions informē, ka otrdien, 9. jūlijā piedalīsies Sabiedriskā transporta padomē, kuras laikā notiks balsošana par plānotā atklātā konkursa izsludināšanu par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos ar autobusiem no 2021. gada līdz 2030. gadam. Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk tekstā - VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents organizācijas nostāju komentē, norādot, ka “pašreizējie konkursa nosacījumi nekādā mērā nav vērsti uz sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamības uzlabošanu vai vismaz saglabāšanu esošajā apmērā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tiks atkal samazināts maršrutu tīkls un iedzīvotāju mobilitāte tikai pasliktināsies. No informācijas, ko esam līdz šim saņēmuši, ir skaidrs, ka, līdz ar jauno pakalpojuma organizēšanu, piemēram, Vidzemē plānots esošo maršrutu tīklu samazināt par vismaz 150 reisiem, vietā neatstājot nekādu alternatīvu. Jā, daļā no reisiem nav daudz pasažieru, taču noņemt reisu – tas nav risinājums. Žēl, ka sabiedriskā transporta nozarē cilvēks ir vērtība pie noteikta pasažieru skaita transporta līdzeklī. Papildus tam, ir skaidri redzams, ka izvirzītās prasības potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem nav samērīgas. Stingra kritika jāizsaka par to, ka veidojot konkursa noteikumus nav bijuši iesaistīti nedz plānošanas reģiona pārstāvji, nedz pārvadātāji, kuru šī brīža paustie iebildumi ir pamatoti.”

Vidzemes plānošanas reģions pēc būtības atbalsta nepieciešamību organizēt jaunu iepirkumu pakalpojuma sniegšanai un piekrīt, ka pasažieru ērtība un drošība ir svarīgi nosacījumi, tomēr vienlaikus arī norāda uz loģikas trūkumu un acīmredzamu risku neizvērtēšanu, gatavojot šī brīža iepirkuma dokumentāciju.

VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs H.Vents papildina: “Šķietami valsts politika šobrīd vairāk ir mērķēta uz līdzekļu ekonomēšanu, aizmirstot, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana ir viena no valsts pamatfunkcijām, un nevar būt runa tikai un vienīgi par naudu. Jau šobrīd varam prognozēt,  ka objektīvu iemeslu dēļ, iestājoties tiem riskiem, uz kuriem šobrīd norāda, bet kurus spītīgi neņem vērā, pārvadātāji būs spiesti lauzt līgumus un vietās, kur pakalpojums vēl tiks nodrošināts, iedzīvotāji uz kādu brīdi paliks vispār bez sabiedriskā transporta.”

Apzinoties situācijas nozīmību un, ņemot vērā, ka VPR ir Sabiedriskā transporta padomes sastāvā, ar tam piešķirtajām balsstiesībām, viedokli sniegt tika aicināts arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks, kurš, komentējot jaunā iepirkuma nosacījumu ietekmi uz pasažieru mobilitāti reģionā, norādīja: “Jau šobrīd ir skaidrs, ka maršrutu apjoms atkal tiek samazināts, un skaidrs, ka tas atsauksies uz iedzīvotāju mobilitāti. Par to liecina arī komerciālo pārvadājumu ieviešana – vai nu tas nozīmē, ka pasažieris maksās vairāk, vai arī to, ka reisi būs retāk. Šis iepirkums pie pašreizējiem nosacījumiem ir papildus drauds iedzīvotāju brīvai pārvietošanās iespējai, un pilnīgi piekrītu, ka šobrīd sekojam valsts uzstādījumam – organizēt sabiedriskā transporta pārvadājumus, iekļaujoties konkrētā summā, nedomājot par pakalpojuma pieejamības saglabāšanu. Prasības, kas iekļautas un garantē pasažieru ērtības, ir saprotamas, tomēr vai tās nav pārspīlētas? Vai tiešām mums primāri būtu tas, lai katrā autobusā ir bezvadu interneta pieslēgums, ja kādā vietā reģionā reiss vispār tiks atcelts, jo jāekonomē līdzekļi?”

I.Ošenieks vienlaikus arī norāda, ka konkursa šī brīža nosacījumi nespēj nodrošināt vienlīdzīgu konkursa pretendentu piedāvājumu salīdzināšanu – konkursā var piedalīties arī tie uzņēmumi, kas saviem šoferiem maksā mazas algas, turklāt nav paredzēta arī cenu pārskatīšana 10 gadu periodā. “Mēs nevaram sagaidīt, ka nozarē nākotnē būs augsti kvalificēti autobusu vadītāji un ka mēs ieinteresēsim jauniešus pie šāda atalgojuma līmeņa,” brīdina I.Ošenieks

Vairāk informācijas:

Hardijs Vents, VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs, mob.t. 26556532

Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. 29477997

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Iesaiste starptautiskā pārrobežu projektā “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos (MARA)” ļaus Vidzemē testēt jaunu mobilitātes risinājumu – koplietošanas elektrisko velosipēdu sistēmu tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem gan pārvietošanās nolūkos, gan arī nelielu kravu pārvadājumiem. Šobrīd plānots sistēmu izmēģinājuma režīmā testēt vienā vai divās vietās Vidzemē. Konkrēta vietu izvēle notiks pēc priekšizpētes veikšanas, taču visticamāk tās būs pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir robežās no 5000 līdz 10 000 iedzīvotāju. 

Daudz teritoriju Vidzemes plānošanas reģionā ir reti apdzīvotas, tāpēc vērojama tendence  samazināties motorizētajiem sabiedriskā transporta risinājumiem, vai arī, tos plānojot, netiek ņemtas vērā tūristu vajadzības. Bieži vien tūristiem tiek piedāvāts apmeklēt dabas objektus, piemēram, doties izzinošā pastaigā pa dabas takām, taču problēma rodas brīdī, kad pēc galamērķa sasniegšanas, tūristiem jāatgriežas takas sākumpunktā. Šis ir tikai viens piemērs problemātikai, kas tiks risināta ar projekta partnerības ietvaros pieejamās pieredzes un zināšanu palīdzību.

Konkrētā pārvietošanās risinājuma izvēli raksturo vairāki fakti: elektriskais velosipēds ir piemērotāks pārvietošanās līdzeklis vietās, kur ceļa infrastruktūra un reljefs apgrūtina parasta velosipēda izmantošanu; elektriskais velosipēds ir atbilstošs pārvietošanās līdzeklis, ņemot vērā tūristu un vietējo iedzīvotāju vidējo vecumu. Papildus iepriekšminētajam, elektriskie velosipēdi ir piemēroti arī tiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri izmanto privātas automašīnas īsām distancēm.

Liels uzsvars tiks likts uz lietotāju atsauksmēm par izveidoto sistēmu, lai turpinātu pakalpojuma piedāvāšanu arī pēc projekta ieviešanas beigām.

Arī citās projekta partnervalstīs tiks testēti dažādi mobilitātes risinājumi. Piemēram, Vācijā tiks izveidota un izmēģināta reāllaika informācijas sistēma autobusam pēc pieprasījuma, savukārt Norvēģijā, līdzīgi kā Latvijā, tiks testēta elektrisko velosipēdu sistēma. Projektā iesaistījušies arī partneri no Krievijas, kuri plāno pilotprojekta laikā pievērst uzmanību ūdensceļiem kā alternatīvai un ilgstpējīgai mobilitātes infrastruktūrai.

Projektā papildus pilotiem tiks vērtētas arī vēl citas jaunas pieejas mobilitātes problēmu risināšanai lauku reģionos. Izvērtējot pieeju atbilstību konkrētās teritorijas specifikai un sasaistei ar stratēģiskajiem teritorijas attīstības mērķiem, plānots projekta gaitā gūtos secinājumus un rekomendācijas iestrādāt arī vietējos attīstības un teritorijas plānošanas dokumentos. Tas ne tikai būs ieguvums vietējām pašvaldībām, bet nodrošinās arī projekta rezultātu ilgtspēju, akcentējot ieguvumus, ko nodrošina zināšanu apmaiņa un kopīgu risinājumu attīstīšana, kas ir arī viens no starptautisku projektu galvenajiem mērķiem.

Projekts “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos” (saīsinājumā “MARA”) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona 2014.-2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem. Vairāk informācijas par projektu: https://ej.uz/projekts_Mara

Jautājumiem: Rita Merca, projekta MARA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste projektā MARA, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes plānošanas reģions (VPR), komentējot 2019. gada 12. jūlija reģionālajā laikrakstā “Druva” (raksts: "Maksimāli saglabāt mobilitātes pieejamību") pausto VSIA Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāves Zanes Plones viedokli, vēlas atkārtoti norādīt, ka Vidzemes plānošanas reģionā patiešām plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta mašrutu reisu skaitu par vismaz 150 reisiem. Šāds secinājums radies, salīdzinot ATD iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

Situāciju detalizēti skaidro VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa: “Nevaram nekomentēt laikrakstā “Druva” atspoguļoto ATD nostāju, kurā viņi pauž izbrīnu, kā nonācām līdz šādiem skaitļiem. Jāsaka, ka tas tika paveikts ar salīdzinoši vienkāršu un loģisku metodi – tika salīdzināti jaunie saraksti ar jau esošajiem. Piemēram,  veicot salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par 10 reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā mugurkauls tur ir maz sakara, jo ar t.s. mugurkaulu te sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai – pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots. Tāpat redzam, ka tiek plānots samazināt vairākus reisus, kas tiek izpildīti šobrīd ar mazas ietilpības autobusiem, vai arī tie reisi, kuriem jau bija samazinātas pieturvietas.”

Tāpat I.Ozoliņa norāda, ka liela daļa agro un vēlo sabiedriskā transporta reisu, kas tiek veikti, lai izbrauktu no bāzes vai atgrieztos, un, kuru laikā tika pārvadāti arī pasažieri, tiks pārveidoti par t.s. tehniskajiem reisiem. Tas nozīmē, ka, protams, autobuss no bāzes stacijas izbrauks, taču pasažierus uzņemt nedrīkstēs – arī šie braucieni radīs izmaksas, bet ieņēmumu nebūs, savukārt dažiem cilvēkiem, kas šos reisus izmantoja, būs jāmeklē alternatīvi risinājumi.

Attiecībā uz ATD komentāru par daļu reisu saglabāšanu, tos pārveidojot par komercreisiem,  VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja I.Ozoliņa norāda: “Vidzemei neviens komercreiss nav paredzēts. Vienīgais ir virzienā Sigulda-Rīga, taču, kā zināms, Sigulda jau atrodas Rīgas plānošanas reģiona teritorijā.”

Vienlaikus I.Ozoliņa pozitīvi vērtē ideju par bezmaksas sabiedriskā transporta reisu ieviešanu vairākās vietās Vidzemē, taču vērš uzmanību: “Ļoti ceru, kas tas nepārvērtīsies par parastu eksperimentu, pieradinot pasažierus pie jaunās kārtības un tad to atceļot. Iespējams, ka pasažieru skaits tiešām palielināsies, ņemot vērā, ka par braucieniem nav jāmaksā. Tajā pat laikā, cilvēki ir tik, cik viņi ir.”

Jau iepriekš esam stāstījuši, ka VPR šobrīd ievieš Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu “MAMBA”, kura ietvaros Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā pilotēs jaunu pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma”. I.Ozoliņa norāda: “Tieši Alūksnes novadā “transports pēc pieprasījuma” tiks pilotēts vietās jeb apvidos, kur sabiedriskais transports vispār nekursē un nekad nav kursējis. Tie ir māju puduri, taču arī tur dzīvo cilvēki, kuriem sabiedriskais transports ir vienīgā iespēja tikt ārā no mājas. Jāatgādina, ka teritorija nebeidzas ar pagasta centru, ir ceļi, kuri esošajā sabiedriskā transporta tīklā nav iekļauti, taču arī tur dzīvo cilvēki, kuru vajadzības un tiesības jārespektē.”

Jautājumiem: Inita Ozoliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja, inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26516182.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.