Arhīva kalendārs

« June 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930 

SIA “VTU Valmiera” informē, ka no 10.jūnija tiks slēgts maršruta Rīga-Valmiera reiss plkst.06.20 no Rīgas starptautiskās autoostas, tā vietā atverot jaunu reisu plkst.05.40.

Rīgas SAO

05.40

Teika

06.00

Jugla

06.10

Garkalne

06.20

Vangaži

06.29

Sili

06.33

Sēnīte

06.35

Murjāņi

06.37

Internātskola

06.40

Sunīši

06.42

Ragana

06.44

Graši

06.48

Zutiņi

06.50

Eikaži

06.52

Inciems

06.56

Brasla

07.00

Straupe

07.05

Plācis

07.08

Stalbe

07.12

Kūduma pagrieziens

07.17

Baužu ezers

07.22

Podzēni

07.25

Rubene

07.27

Saulītes

07.30

Kaktiņi

07.33

Valmiera VTU

07.35

Valmieras AO

07.50

 

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Pēc iepazīšanās ar valsts SIA “Autotransporta direkcija” konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionālajā maršruta tīklā turpmākos 10 gadus, Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) pašvaldību vadītāji pauž bažas par turpmāko sabiedriskā pakalpojumu kvalitāti un pieejamību attālajās reģiona teritorijās, kā arī rosina pārskatīt šī iepirkuma procesa organizēšanu. Ņemot vērā šī brīža strīdīgo situāciju par konkursa rezultātiem, atklāts jautājums ir par to, vai reģiona iedzīvotājiem nenāksies piedzīvot brīdi, kad, līdz ar pārsūdzības procesa uzsākšanos, sabiedriskā transporta pakalpojumi uz kādu laiku nebūs pieejami vispār, jo iepriekšējo līgumu termiņš ar pārvadātājiem būs beidzies, bet jaunie līgumi nebūs stājušies spēkā.

VPR piekrīt,  ka ikviens sabiedriskā transporta pasažieris ir pelnījis pārvietoties ar  kvalitatīvu autobusu, lai brauciens būtu ērts un patīkams, tomēr vienlaikus norāda uz paradoksu – kvalitatīvi sniegts, bet rets pakalpojums nav risinājums vietējās mobilitātes veicināšanai. VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents: “Pieļauju, ka Vidzemē un arī citviet Latvijā ir daudz vietu, kurās iedzīvotāji būtu ar mieru izmantot daudz pieticīgāk aprīkotu sabiedrisko transportu, nekā tas tika prasīts iepirkuma dokumentos, lai tikai autobuss vispār kursētu – pietiekamā intensitātē un iedzīvotājiem derīgā maršrutā. Vispirms būtu jādomā par vienmērīga sabiedriskā transporta tīkla nodrošinājumu un tikai pēc tam par “ekstrām””.

Vienlaikus norādām, ka šobrīd nav skaidrs, kāpēc apzināti tika veicināta vietējā tirgus sagraušana, tik vērienīgā iepirkumā ļaujot startēt ārvalstu pārvadātājiem, ignorējot pašmāju lielāko pārvadātāju ilggadējo pieredzi un to iepriekš veikto iemaksu apmēru valsts budžetā, un, faktiski, veicinot bezdarba līmeņa pieaugumu reģionos. Līdzšinējais Latvijas iekšējā tirgus pārvadātāju skaits, kā arī to piederība gan publiskajam, gan privātajam sektoram bija atbilstoši tam, lai konkurss arī valsts robežās būtu organizēts pietiekamas konkurences apstākļos un rezultāti būtu objektīvi.

VPR pievienojas publiskajā telpā iepriekš paustajam viedoklim par to, ka nav skaidrs, vai, izvērtējot pretendentus, ņemti vērā visi būtiskie kritēriji, t.sk. izvērtēts, cik sociāli atbildīgs ir bijis uzņēmums, vai piedāvātā cena atbilst reālajām izmaksām, ar kurām iespējams izpildīt konkursā izvirzītās prasības. Ņemot vērā iepriekš izskanējušos argumentus, ka pretendentu piedāvājums vērtēts saskaņā ar kritērijiem, jāpieļauj, ka, iespējams, izvirzīto kritēriju saraksts nav bijis pietiekošs.

Vienlaikus ar šī konkursa norises gaitu, Vidzemes pašvaldību priekšsēdētāji rosina aizsākt diskusiju par to, cik ilgi Latvijas publiskajā pārvaldē noteikumus turpinās diktēt zemākā cena, kas tiek uzskatīta par galveno kritēriju, izvērtējot pieteikumus.

Jānorāda, ka citviet ārvalstīs jau sen izstrādāti dažādi modeļi, kas primāri paredz priekšroku dot vietējam pakalpojuma sniedzējam, vienlaikus par galveno kritēriju izvirzot kvalitāti un inovatīvus risinājumus. Piemērs no Somijas - pašvaldība, izsludinot iepirkumu, nosauca konkrētu summu, ko tā atvēlēs uzvarētājam, un līgums tika slēgts ar pretendentu, kurš iesniedza sabiedrībai visizdevīgāko, ilgtspējīgāko un inovatīvāko piedāvājumu.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. 29477997

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Biedrība ,,Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” (LPPA) izsaka bažas par atklātā konkursa „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” (identifikācijas Nr. AD 2019/7) iepirkuma patieso saimniecisko izdevīgumu valstij.

2020.gada 5.jūnijā Nr.83

Ministru prezidentam

A. god. Kr.Kariņa k-gam

 

Biedrības “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” atklātā vēstule

par sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkumu

Biedrība ,,Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” (LPPA) izsaka bažas par atklātā konkursa „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” (identifikācijas Nr. AD 2019/7) iepirkuma patieso saimniecisko izdevīgumu valstij.

Sabiedriskās transporta padomes 2019.gada 9.jūlija sēdē, kurā tika skatīts jautājums par tiesību piešķiršanas procedūras dokumentācijas saskaņošanu attiecīgajam konkursam, neraugoties uz nozares asociācijas un arodorganizācijas iebildumiem, un atsevišķu padomes locekļu izteiktajām bažām, padome, septiņiem locekļiem balsojot par un diviem atturoties, nolēma saskaņot Valsts SIA „Autotransporta direkcija” izstrādāto atklātā konkursa Nolikumu. Ievērības cienīgs ir arī lēmuma otrais punkts, kurš ļāva izvērtējumu par nepieciešamo grozījumu un labojumu būtiskumu veikt Valsts SIA “Autotransporta direkcija” Iepirkumu komisijai. Tādejādi konkursa Nolikums turpmāk vairs netika skaņots ar Sabiedriskā transporta padomi, kaut arī Nolikumā divas reizes tika veikti būtiski grozījumi, pārceļot piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

LPPA uzsver, ka piedāvājumu sagatavošanas posmā lielais jautājumu skaits (aptuveni 320), kas tika uzdoti par Nolikuma prasībām, jau norādīja uz to, ka Nolikums ir sagatavots nekvalitatīvs un tam ir lielas interpretācijas iespējas. Uz to norāda arī tas, ka no 40 konkursam iesniegtajiem piedāvājumiem 40% piedāvājumu iepirkumu komisija diskvalificēja un šobrīd Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegtas 11 sūdzības. Par to, ka Nolikums ir izstrādāts neprofesionāli, var arī pārliecināties, iedziļinoties piedāvājuma vērtēšanas kritērijos. Konkursa Nolikumā ietvertais vērtēšanas algoritms nebija virzīts uz pasažieru pārvadājumu ilgtspējību un tehniskā un finansiālā piedāvājuma līdzsvarotību, nebija paredzēts vērtēt pretendentu reputāciju, nebija prasības potenciālajiem uzvarētājiem iesniegt pasūtītājam bankas vai apdrošināšanas sabiedrības līguma nodrošinājuma garantijas, lai nodrošinātos pret nepamatoti zemu cenu piedāvājumiem. Bija daudz nebūtisku prasību, par ko piešķīra punktus. Vai var, piemēram, par nopietna konkursa vērtēšanas sastāvdaļu atzīt, ka pretendentam jāiesniedz apraksts par braukšanas uzsākšanas un bremzēšanas vienmērīgumu, lai neapdraudētu pasažieru drošību, veselību un nesagādātu pasažieriem neērtības?

Šobrīd ir skaidri redzams, ka Ministru kabineta 2019.gada 4.jūnija sēdē sniegtā informācija par to, cik liels būs nepieciešamais finansējums, ir bijis blefs. Lai arī ievērojami, t. i., par 13 milj. km tika samazināts maršruta tīkla apjoms, nepieciešamā zaudējumu segšanas summa objektīvi nepamatotu kvalitātes prasību dēļ ir būtiski pieaugusi. Pēc LPPA aptuveniem aprēķiniem summa, kas vidēji gadā būs nepieciešama zaudējumu segšanai no valsts budžeta, varētu būt ap 50 milj. EUR.

To, ka Valsts SIA “Autotransporta direkcija” īstenotais iepirkums no valstiskā viedokļa nav saimnieciski izdevīgākais, var raksturot ar diviem piemēriem, proti:

-  pirmais piemērs – no uzņēmumu iesniegtās informācijas (tikai no tiem uzņēmumiem, kas nav uzvarējuši konkursā vai zaudējuši daļu no apjoma) redzams, ka būs nepieciešamas norakstīt vai ar lieliem zaudējumiem pārdot, protams, ja tas būs iespējams – aptuveni 120 autobusus ar sēdvietu skaitu līdz 24 vietām vecumā līdz 7 gadiem un ap 200 autobusiem ar sēdvietu skaitu virs 38 vietām vecumā līdz 10 gadiem. No tiem vērā ņemams skaits autobusu ir vecumā no 3 līdz 6 gadiem un ar labu tehnisko aprīkojumu. Kopā ap 320 autobusu iespējamā norakstīšanas vērtība sastāda vismaz 14 milj. EUR.

-  otrais piemērs ir saistīts ar jaunu autobusu iegādi un bezizmešu autobusu nodrošināšanu 10% apmērā pakalpojumu sniegšanai no visa iesaistīto autobusu kopskaita. No jauna iegādājamo autobusu skaits būtu robežās no 658 līdz 752 autobusiem un minimālie ieguldījumi kopā šai iegādei būtu nepieciešami no 73 līdz 85 milj. EUR, t. sk., elektroautobusu iegādes izmaksas ir aptuveni 23% no visām autobusu iegādes izmaksām. Pie tam elektroautobusu iegādes vērtībā nav ieskaitītas ne uzlādes staciju iegāde, kuru cena atkarībā no tipa (arī uzlādes KWH) ir no 30000 – 40000 EUR. Pašreiz elektroautobusu piedāvājumā ir tikai pilsētas maršrutiem paredzēti autobusi ar sēdvietu skaitu no 12 - 24, kuriem nobraukums ar vienu uzlādi ir samērā neliels, proti, robežās no 70 līdz 250 km un tas lielā mērā ir atkarīgs no klimata un laika apstākļiem, t. i., vai tiek izmantota apsilde, kondicionieris, ventilācija. Tas, protams, ievērojami samazina ar vienu uzlādi nobraukto attālumu, kad nepieciešams pieslēgties jaunai uzlādei. Līdz ar to reāla šādu elektroautobusu izmantošana būtu ar mazu ekonomisko efektu, tie būtu izmantojami vietējos (pilsētas) pārvadājumos ar mazu nobraukumu un ieguldījumi vienas pasažieru sēdvietas izmaksās būs 4 reizes lielāki.

Nav izprotams, kāpēc šādu videi draudzīgu un finansiāli ietilpīgu autobusu iegāde valsts līmenī pasažieru transportam, kas apkalpo reģionālo maršrutu tīklu, netiek plānota, piesaistot ES fondu līdzekļus, bet gan tiek uzlikta uz valsts nodokļu maksātāju pleciem, tādejādi būtiski sadārdzinot pakalpojuma pašizmaksu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Biedrība ,,Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” aicina pārtraukt atklātā konkursa „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” (identifikācijas Nr. AD 2019/7) iepirkuma procedūru, objektīvi izvērtēt pieļautās kļūdas šī konkursa Nolikuma izstrādē un sagatavot jaunu iepirkumu atbilstoši valsts ekonomiskai izaugsmei un finanšu iespējām.

 

Ar cieņu
LPPA prezidents                                                    
Ivo Ošenieks

SIA “VTU Valmiera” informē par gaidāmajām izmaiņām autobusu kustībā Līgo svētku laikā, no 21. līdz 24.jūnijam (ieskaitot).

Valmieras pilsētas maršrutu autobusi kursēs:

  • 22.jūnijā kā darba dienā;
  • 23.jūnijā kā sestdienā;
  • 24.jūnijā kā svētdienā.

Mainīts tiks arī reģionālās nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksts. Tas skatāms uzņēmuma mājaslapā vtu-valmiera.lv.

Lai Līgo svētki aizvadīti bez starpgadījumiem, SIA “VTU Valmiera” aicina būt atbildīgiem satiksmes dalībniekiem un nesēsties pie stūres alkohola reibumā. Uzņēmums atgādina par iespēju veikt alkohola koncentrācijas izelpā mērījumus SIA “VTU Valmiera” caurlaides punktā (Kocēnu pagasta “Brandeļos”) no plkst.5.00 līdz 24.00, kā arī Valmieras autoostā (Stacijas ielā 1), Valkas autoostā (Rīgas iela 7, Valka), Rūjienas autoostā (Brīvības iela 12, Rūjiena) un Smiltenes autoostā (Pils iela 1, Smiltene) iestāžu darba laikā. Arī svētku dienās darbalaiks minētajās vietās nemainīsies un pārbaudes ar alkometru būs pieejamas (maksas pakalpojums).

SIA “VTU Valmiera” vēl lustīgu vasaras saulgriežu sagaidīšanu kopā ar tuvākajiem un drošu mājupceļu.

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Jūnija sākumā tiešsaistes seminārs par elektrisko velosipēdu potenciālu tūrisma attīstībai Vidzemē pulcēja 50 dalībniekus. Ar savām zināšanām un pieredzi dalījās četri zinoši nozares eksperti, kas sniedza pilnvērtīgu ieskatu tēmā. Par mobilitātes paradumu maiņu un elektrovelosipēda lomu tūrismā savu redzējumu pauda politikas plānotājs, tūrisma produktu attīstītājs, velopakalpojumu sniedzējs un tā lietotājs. Ekspertu prezentācijas tika ierakstītas, tāpēc tās iespējams noskatīties arī tiem interesentiem, kas semināram tiešsaistē pieslēgties nevarēja.

 

Video prezentācijas:

>> Evita Feldberga “Tūrisms, mobilitāte un Covid-19”

>> Santa Paegle “Velotūrists un tā vajadzības”

>> Simona Sniķe “Pieredze ar elektrisko velosipēdu nomu Gulbenē”

>> Mārtiņš Malcenieks “Vai elektrovelosipēdam ir nākotne Vidzemē?”

Krīze paver iespējas vietējā tūrisma attīstībai un piedāvājuma stiprināšanai

Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Evita Feldberga vērsa uzmanību, ka joprojām darbojamies krīzes apstākļos un jāņem vērā, ka šobrīd lielākais fokuss tiks likts uz vietējo tūrismu. Papildus tam, E.Feldberga norādīja, ka īpaši būtisku lomu spēlēs mārketings, jo brīdī, kad robežas būs atvērtas, ikviena valsts Eiropā konkurēs par tūristu piesaisti. Klātesošie tika iepazīstināti ar šobrīd pieejamo atbalstu tūrisma nozarē.

Komentējot elektrovelosipēda potenciālu tūrisma piedāvājuma dažādošanai, E.Feldberga atzina, ka “arī viņai šis braucamrīks nav nekas svešs, tas testēts arī ārvalstīs, dažādās infrastruktūrās.”

 

Viss sākas ar infrastruktūru un pārdomātu piedāvājumu

Veloentuziaste Santa Paegle (kustibuprieks.lv) dalījās ar savu praktisko pieredzi, kas uzkrāta ikdienā daudz pārvietojoties ar velosipēdu, kā arī organizējot dažādus pasākumus velobraucējiem. Stāstījumā tika analizēta esošā infrastruktūra un norādīts uz lietām, kurām būtu jāpievērš papildu uzmanība, veidojot kompleksu tūrisma piedāvājumu, ko plānots piedāvāt arī velobraucējiem.

S.Paegle atzina, ka “visa pamatā ir laba infrastruktūra. Ja tā būs sakārtota atbilstošā līmenī, tā vienlīdz derēs gan parastā velosipēda, gan arī elektrovelosipēda lietotājam.” Savā stāstā S.Paegle norādīja uz velotūrista pamatvajadzībām (piekļuve dzeramajam ūdenim, vieta, kur pieslēgt velosipēdu, iespēja salabot braucamrīku, drošs ceļš bez klaiņojošiem suņiem, uzlādes iespējas elektrovelosipēdam utt.).

Apkopojot pašu velotūristu atziņas, secināts, ka joprojām nepieciešams izglītot autovadītājus par pietiekamas distances ievērošanu, apdzenot velobraucējus, tostarp arī uz grants ceļiem. Tāpat nepieciešams izbūvējot ceļu infrastruktūru, pievērst uzmanību kājāmgājēju un velobraucēju ērtībām un drošībai – kvalitatīva bruģa ieklāšanas tehnika, nolīdzinātas apmales, drošas vilcienu pārbrauktuves. S.Paegle atgādina, ka to vislabāk būtu darīt, konsultējoties ar lietotāju vēl pirms projekts tiek sagatavots. Velotaku ierīkotājiem būtu jāseko līdzi to stāvoklim arī pēc tam, kad tās nodotas lietošanā, regulāri veicot kritušo koku novākšanu, atjaunojot marķējumu, izpļaujot aizaugušos takas posmus. Velosipēdu statīviem jābūt pārdomātiem, lai pie tiem varētu ērti un droši pieslēgt dažāda izmēra braucamrīkus. Tāpat jāapdomā iespēja tūristiem piedāvāt bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes vietas, kas nav izvietotas iekštelpās.

 

Bez mārketinga nav klientu

Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Simona Sniķe stāstīja par Gulbenes pašvaldības pieredzi, ieviešot elektrisko velosipēdu nomas pakalpojumu. Atskatoties uz pakalpojuma ieviešanas procesu, S.Sniķe atzina, ka “ļoti būtisku lomu spēlē tas, kur velosipēdi ir novietoti – cik redzami tie ir potenciālajiem lietotājiem. Lielā mērā visa pamatā ir pārdomāts mārketings un pamanāma, uz konkrētu klientu orientēta reklāma. Svarīgi arī padomāt par optimālo braucamrīku skaitu, cik lielai grupai tie būs pieejami, jo tas var būtiski ietekmēt tūrista lēmumu – izmantot pakalpojumu vai nē.”

 

Elektrovelosipēds – tā nav tikai izklaide

Mārtiņš Malcenieks no aktīvā tūrisma centra “Eži” savu prezentāciju iesāka, norādot, ka nav šaubu par to, ka elektrovelosipēdam ir nākotne, drīzāk jautājums – kad šī nākotne pienāks, un ko mēs visi varam darīt lietas labā, lai tas notiktu ātrāk?

M.Malcenieks norādīja gan uz elektrovelosipēda priekšrocībām, gan trūkumiem. Priekšrocības – der dažādiem ceļa segumiem, arī sliktos laikapstākļos (pagarinās sezona); sniedz iespēju piekļūt dažādām vietām, kas nav sasniedzamas ar parasto velosipēdu – reljefs nav šķērslis; velobrauciens kļūst pieejams plašākai lietotāju grupai, izbraucienā var doties kopā vairākas paaudzes; joprojām tiek saglabātas kustības; ja beidzas baterija, braucienu tāpat var turpināt; uzlādei nav nepieciešama īpaši pieslēguma vieta. Trūkums – salīdzinoši augstā tirgus cena, ko M.Malcenieks komentē: “Tomēr, ja salīdzinām automašīnas iegādes izmaksas un elektrovelosipēda kā alternatīva pārvietošanās veida piedāvātās iespējas, tas vairs nešķiet tik nesamērīgi dārgi, turklāt, tehnoloģijām attīstoties un pieprasījumam augot, elektrovelosipēdu cenas turpina kristies.”

Prognozējot, kad Vidzemē varētu palielināties elektrisko velosipēdu izmantošanas īpatsvars, M.Malcenieks norāda, ka, visticamāk, tas varētu notikt tad, kad sabiedrība apzināsies, ka tas nav izmantojams tikai izklaides braucieniem, bet ir pilnvērtīgs risinājums ikdienas pārvietošanās vajadzību nodrošināšanai; kad vēl vairāk samazināsies to cena; kad būs sakārtoti veloceļi un arī pārējā papildinošā infrastruktūra būs ērta un droša lietošanai ar velosipēdu; kad paši rādīsim priekšzīmi, lietojot ikdienā parastos elektriskos velosipēdus.

M. Malcenieks norādīja, ka līdzšinējā pieredze rāda – ārvalstu tūristi šobrīd ir biežākie interesenti, kas velonomas punktā meklē tieši elektrovelosipēdus, apzinoties šī braucamrīka priekšrocības. Viņš pieļauj, ka vietējiem iedzīvotājiem interese varētu tik vairota, piedāvājot testa braucienus, kā arī organizējot dažādus pasākumus, kas iedrošinātu jaunus risinājumus izmēģināt arī tos, kas līdz šim no tā ir izvairījušies. Nākotnes potenciāls ir arī kravas tipa elektrovelosipēdiem, kas īpaši noderīgi būtu bijuši Covid-19 laikā, piegādājot preces īsās distancēs, kā arī specifiski velosipēdi, kas funkcionāli pielāgoti lietotājiem, piemēram, vecāka gadagājuma braucējiem vai vecākiem, kas ikdienā ar velosipēdu pārvadā vienu vai vairākus bērnus, piemēram uz skolu vai bērnu dārzu

PDF kartes tūrismā zaudē savu funkcionalitāti

Semināra noslēgumā izskanēja aicinājums veidot vienotu mājaslapu, kurā velotūrists varētu vienviet atrast visu informāciju, tostarp arī velotūrisma maršrutus, taupot laika resursus, kas tiek tērēti, meklējot informāciju dažādos avotos. Būtiski, lai arī kartes tiktu veidotas digitāli ērtā formātā, tradicionālās.pdf formāta karšu izdrukas papildinot ar risinājumu lejupielādēt, piemēram .gpx failus, kurus var ērti ielādēt navigācijas iekārtās (viedtālrunī, sporta pulkstenī vai velodatorā).

Seminārs tika organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos - jaunas pieejas mobilitātes koncepciju izstrādei attālos lauku reģionos (MARA)” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem. Vairāk informācijas par projektu www.mara-mobility.eu (angļu valodā) un www.vidzeme.lv (latviešu valodā).

Jautājumiem: Rita Merca, projekta MARA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste projektā MARA, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.