Gatavojoties Latvijas valsts 100 gadu jubilejai, Kocēnu novada jauktais koris “IMERA” kopā ar Burtnieku novada jauniešu kori “KONSONANSE” dāvinās Kocēnu un Burtnieku novada iedzīvotājiem jaunu koncertprogrammu “Dziediet visi vienu dziesmu”, iepazīstinot publiku ar diviem Vidzemes komponistiem – Emīlu Zilbertu un Ingmaru Zemzari. Koncertprogrammā tiks iekļauti 2017. un 2018.gadā tapuši jaundarbi, kuri radīti speciāli apvienotajam Kocēnu un Burtnieku novada divu paaudžu korim. Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu, Burtnieku un Kocēnu novada domes atbalstu.

Sagaidot Latvijas simtgades svinības koris “Imera” vēlas uzsvērt koru kolektīvu spēju ne tikai būt un bagātināt Latvijas dziesmu un deju svētku pūli, bet realizēt kvalitatītvas un profesionālas koncertprogrammas iestudēšanu kopā ar Latvijas komponistiem, bagātinot un ceļot kvalitāti savu novadu kultūras pasākumu programmā. Uzrunājot divus komonistus – Emīlu Zilbertu un Ingemaru Zemzari, ir tapusi jauna koncertprogramma, kuras pirmatskaņojums notiks 10.decembrī Kocēnu kultūras namā plkst.16:00 un 17.decemrbī plkst.17:00 Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras namā. Koncertos piedalīsies Emīls Zilberts (sitaminstrumenti), Mārtiņš Roziņš (kontrabass), Ingemars Zemzars (klavieres), Anete Toča (flauta), vokālā grupa IMERA un vokālā grupa TAKA (Jelgava).

Imants Točs stāsta: “2018.gadā korim IMERA ieplānoti divi lieli projekti – VAK "Latvija" un Māra Sirmā projekts “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” un šis – koncertprogramma “Dziediet visi vienu dziesmu”, kur kopskaitā paredzēts iestudēt 12 jaundarbus.”

Koris “Imera” Imanta Toča vadībā līdz šim ir strādājis kopā ar vairākiem komponistiem, šoreiz uz sadarbību aicinājām komponistu un Valmieras teātra muzikālās daļas vadītāju Emīlu Zilbertu un pianistu, komponistu Ingmaru Zemzari.

“Ar Ingemāra Zemzara daiļradi es un koris iepazināmies gada sākumā, kad klausoties VAK “Latvija” konkursam iesniegtos skaņdarbus, mani uzrunāja Ingemāra skaņdarbi “Divi Jāzepa Valdmaņa dzejoļi” – miniatūras, kuras uzreiz liku priekšā korim. Protams, savu lomu nospēlēja arī dzīvesvieta - Ingemārs dzīvo Rūjienas pusē, savukārt Emīls – Valmierā – abi, tātad, vidzemnieki. Emīlu zinu jau sen kā labu, profesionālu komponistu, daudz esam kopā uzstājušies ļoti dažādos projektos.” par iepazīšanos stāsta Imants Točs. Abi komponisti atzīst, ka viņus, piekrist šim projektam, noteikti uzrunājis Imants kā personība. Ingemāram šī ir jauna satikšanās gan ar Imantu kā diriģentu, gan kori, savukārt, Emīls šad tad ir jau paspējis aranžēt skaņdarbus un piespēlēt koncertos – “Ar Imantu ir baigi forši!” uzsver Emīls.

Imants Točs atzīst: “Abi komponisti ir ļoti atšķirīgi – Ingmars šoreiz ir vairāk klasisks, Emīlam – popsīgāki skaņdabi, ar roķīgu pavadījumu. Emīls izvēlējies divus Friča Bārdas dzejoļus un vienā skaņdarbā izmantojis vairāku tautas dziesmu liriku. Savukārt Ingemars – Jāzepa Valdmaņa, Dzidras Rinkules – Zemzares un Viļa Plūdoņa dzejoļus ietērpis ar pietāti piesātinātās skaņu vērpetēs.”

Kā atzīst paši komponisti – uzdevums radīt Latvijas simtgadei ir nopietns, taču sava veida atvieglojumu rada iespēja pievērsties vecākiem dzejoļu krājumiem, jo tiem pamatā ir dziesmai tik svarīgais ritmiskums un spēks. “Dzidra Rinkule – Zemzare ir jaunākā dzejniece, kuras darbus es esmu izmantojis, pie modernās dzejas es neķeros un simtgade ir ļoti labs iemesls atrādīt klasiķus jaunā skanējumā. Arī nākamie trīs skaņdarbi, kuri vēl top, aptvers latviešu klasisko dzeju.” stāsta Ingemars.

Arī Emīls Zilberts piekrīt, ka ir grūti ar jauno dzejnieku darbiem: “Ar jaundarbiem dzejā ir sarežģīti rakstot dziesmas - mana mūzika ir pietiekami klasiska un melodiska, lai tai būtu vajadzīgs ritms tekstā. Piemēram, manis izmantotais Friča Bārdas dzejolis “Mīlestības dziesma” ir vismaz piecas reizes jau komponēts, savukārt, “Dziediet visi vienu dziesmu, kas vienā i sētiņā” man tapa ar mazliet politisku zemtekstu, apkopojot vairākas tautas dziesma. Centos radīt dažādību – gan ar humoru, gan mazliet nopietnāk.”

Koncertprogrammas tapšanā ar nolūku tika iesaistīti gan dažādu rokrakstu komponisti, gan atšķirīgu paaudžu kolektīvi. Tādā veidā uzsverot kora mūzikas daudzveidību un plašo diapazonu.

“Kora mūzika neapstājās pie Dziesmu un deju svētku lielās skatuves. Tās radīšanā labprāt iesaistās jaunie komponisti un tiek komponēti spēcīgi jaundarbi, kuri kalpos kā nemateriālais kultūras mantojums arī nākotnē. Iesaistīšanās korī vai deju kolektīvā ir veids, kā saliedēt sabiedrību, padarīt to aktīvu un līdzdarboties gribošu auditoriju ne tikai kultūras norišu akceptēšanā, bet arī sabiedrības iniciatīvu rosināšanā.” atzīst kora IMERA dziedātāja un diriģenta labā roka Gita Ulmane.

“Iestudējot šāda veida koncertprogrammu ir jāiegroza galvas dziedātājiem pareizā virzienā, kad izrunājam tekstu un mūziku atsevišķi, tad ir cita attieksme pret skaņdarbu. Lai iegūtu skanējumu, ir daudz jāstrādā. Korim šis projekts ir milzīgs izaicinājums, jo īsā laikā jāapgūst pavisam jauni skaņdarbi, taču tas padara interesantāku kora ikdienu. Jauns mērķis, kurš jāsasniedz visiem kopā!” saka Imants Točs.

“Es uzskatu, ka svētki ir jāsvin! Valsts simtgade ir notikums, kuram par godi ir jārada jaundarbi visās mākslas un kultūras nozarēs. Tam jākļūst par vēsturisku notikumu – stūrakmeni nākamajai simtgadei!” piebilst Emīls Zilberts.

Ikviens aicināts apmeklēt koncertus Kocēnu kultūras namā un Valmieras pagasta kultūras namā un sekot līdzi projekta gaitai kora IMERA facebook.com lapā. 

Informāciju sagatavoja:
Karlīne Cercina
Mob.26169449