Vidzemes kultūras programma

Lai arī pēdējos gados atšķirības starp reģioniem nedaudz ir mazinājušās, Latvijā reģionālo attīstību joprojām raksturo augstas attīstības līmeņa atšķirības un reģionu iztukšošanās.

Pašvaldībām ir jāpieņem gudri un drosmīgi lēmumi, kā pielāgoties iedzīvotāju skaita samazinājumam. Tām jāspēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīves vietas. Vienlaikus tām jāturpina īstenot pasākumus reģionālās ekonomikas uzlabošanai, lai nodrošinātu darba iespējas esošajiem iedzīvotājiem un iespēju atgriezties aizbraukušajiem.

Ne tikai pašvaldībām vai citām publiskajām iestādēm ir jāuzņemas atbildība par pārmaiņām reģionos, tas jādara ikvienam no mums. Katrs ar savām unikālajām zināšanām un pieredzi, kā arī baltoties uz savu iniciatīvu, var dot savu pienesumu labākiem dzīves apstākļiem un labākai nākotnei.

Efektīvākie risinājumi pozitīvām pārmaiņām iespējami dažādām pusēm sadarbojoties, tajā skaitā publiskās pārvaldes darbiniekiem, uzņēmējiem, akadēmiķiem, nevalstiskā sektora pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Sarunu festivāls “Lampa” ir radījis iespēju dažādām iesaistītajām pusēm apsēsties pie viena galda, dalīties ar savu pieredzi un sarunāties par nākotnes iespējām reģionos, rodot jaunas idejas risinājumiem labklājības celšanai reģionos un Latvijā kopumā.

Diskusijas laikā pārrunāsim, kādus reģionus vēlamies redzēt nākotnē, kādi risinājumi būtu jāīsteno pozitīvu pārmaiņu veicināšanai reģionos, tajā skaitā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai reģionos, pakalpojumu pieejamībai un sasniedzamībai. Diskutēsim par to, kā panākt straujāku izaugsmi Latvijas reģionos. Centīsimies saprast, ko katrs no mums var darīt, lai tuvākajās desmitgadēs mūsu dzīve mainītos uz labo pusi un kas varētu būt veiksmes faktors, lai tas izdotos.

Kopā mēs VARAM!

Diskusijas būtība

Galvenais vadmotīvs – drosmīgi un varoši cilvēki reģionos, kas nebaidās no izaicinājumiem, bet uzdrīkstas rīkoties!

Mērķis – gūt pārliecību, ka arī reģionos ārpus Rīgas ir iespējama attīstība, ikvienam no mums sniedzot savu ieguldījumu pārmaiņu veicināšanā, balstoties uz savu unikālo pieredzi, zināšanām un iniciatīvu, kā arī kopīgi sadarbojoties.

Diskusijas jautājumi

1)    Kādus reģionus ārpus Rīgas vēlamies redzēt nākotnē?

2)    Kā sasniegt vēlamo rezultātu – kādas darbības būtu jāveic, vai jau tiek veiktas?

3)    Kas ir veiksmes faktors pozitīvajām pārmaiņām reģionos?

Diskusijas dalībnieki

Jānis Baiks

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs kopš 2014. gada novembra. 11 gadu pieredze Valmieras pilsētas pašvaldībā izpilddirektora amatā. 

“Kopā ar valmieriešiem un uzņēmējiem veidojam Valmieru par izaugsmes pilsētu. To darām, rodot līdzsvaru starp uzņēmējdarbības, sporta, kultūras, kvalitatīvas izglītības attīstību un dabiskās vides saglabāšanu. Strādājam ilgtspējīgi, lai Valmierā ikvienu panākumu varētu atzīmēt ar jauniem mērķiem.”

Dana Narvaiša  

Cēsu Jaunās pamatskolas attīstības vadītāja.

Cēsu Jaunā pamatskola ir vecāku dibināta izglītības iestāde, lai bērniem ir pieejama mūsdienīga skola ar integrētu mācību pieeju. Dana piedalījusies skolas veidošanā un šobrīd uzņēmusies atbildību par skolas attīstību. Izaicināt pieņēmumus izglītībā, mainīt savu un apkārtējo domāšanu par izglītības procesiem, rast loģiskus un mūsdienām atbilstošus risinājumus, kas der Latvijas videi, skolēniem, pedagogiem ierobežotu resursu apstākļos, ir viņas šī brīža galvenais uzdevums. 

Dana ir pārliecināta, ka šodien skolu uzdevums ir īstenot tādu izglītību, kas atbilst mūsdienu darba videi un tās prasībām. Īstenojot tagadni, skolēni nākotni nenokavēs.

Dana ir pedagogu līderības programmas "Iespējamā misija" absolvente. 2015. gadā ieguvusi apbalvojumu "TOYP Latvia" kategorijā "Ieguldījums bērnos, cilvēktiesības, miers pasaulē”, iekļuvusi Top 50 starptautiskajā skolotāju balvā “Global Teacher prize 2016” un ieguvusi balvu sociālās uzņēmējdarbības konkursā “Labas gribas uzņēmējs 2016”. Taču galvenais gandarījums ir augošā skola, tai skaitā vairāki desmiti ģimeņu, kuru lēmumā par pārcelšanos uz Cēsīm liela loma ir bijusi arī Jaunajai skolai."

Zane Pirsko

Kafejnīcas " Tērbata" līdzīpašniece un vadītāja.

“Prieks par dzīvi ir lipīgs. Ja Tu satiecies ar optimistiem, Tev dzīvē pavērsies un atklāsies jaunas iespējas. Darot to, kas patīk, vienmēr rodas jauna enerģija un motivācija. Vienlaikus uzskatu, ka svarīgi ir gūt pasaules pieredzi un atvest to mājās.”

Edgars Romanovskis

SIA "Latgales dārzeņu loģistika" valdes loceklis, SIA "Jumis Geo" valdes loceklis un līdzīpašnieks, biedrības "Biomasas tehnoloģiju centrs" valdes loceklis, viens no Mežvidu Lauksaimniecības – tehnoloģiju parka izveidošanas iniciatoriem.

"Parka ietvaros, kopā ar Latvijas vadošajām augstskolām un pētniekiem strādājam pie inovatīvu produktu radīšanas, tai skaitā, pie segto platību (siltumnīcu) kompetenču centra, kaņepju klastera, biomasas gazifikācijas un otrās paaudzes biodegvielas ražošanas tehnoloģiju attīstības.

Mēs neesam tipiska uzņēmumu grupa. Tehnoloģiju ziņā darām lietas virs vidējā. Esam apliecinājuši, ka ieviest jaunās tehnoloģijas ir iespējams. Lai gan jaunās tehnoloģijas pašas par sevi nav panaceja, bet bez tām reģionu attīstība nav iedomājama."

Vienīgais ceļš, kā mums – gan kā valstij, gan kā atsevišķiem uzņēmējiem un indivīdiem – kļūt konkurētspējīgiem, ir – pielietot kompleksus risinājumus. Jaunus risinājumus, jo ar veco domāšanu vairs nevaram iztikt."

Kaspars Kauliņš

Tildes Biznesa attīstības direktors.

Kristians Larsens (Christian Larsen)

Kristians strādā Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijā kopš 2016. gada, kur viņš vada starptautiskās sadarbības projektus, kas saistīti ar demokrātiju un vietējā līmeņa attīstību vairākās valstīs, tai skaitā Ukrainā, Krievijā, Polijā un Latvijā. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās un filozofijā Svētā Endrjū Universitātē (University of St Andrews) un maģistra grādu Oksfordas Universitātes Krievijas un Austrumeiropas studijās. Kristiana iepriekšējā darba pieredze saistīta ar darbu Finanšu instrumentu birojā Briselē, kas ir atbildīgs par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu vadību.


 



28.06.2019

Notikumi

«Aprīlis 2024»
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930