.png)
|
Arhīva kalendārs
Līdz šim plosts ik gadu tika siets pie Spicu tilta maija trešajā nedēļā. Pēc plosta sasiešanas sākās tā pludināšana pa Gauju līdz ceturtās dienas rītā tas tika svinīgi "noarts" Gaujas krastā Strenčos. Šogad plosta siešana norisināsies neierastā vietā un laikā - tieši pēc mēneša, 1. augustā, Strenčos Gaujmalā pie lielās peldētavas. Arī plosta sējēji šogad būs citi. Strenču novada domes īstenojamā projekta “Gaujas plostnieku tradīcija” ietvaros tiks rīkota *meistarklase, lai plostnieku amata prasmju apgūšanā iesaistītu plašāku interesentu loku. Savukārt, lai veicinātu atpazīstamību un izglītotu sabiedrību par Gaujas plostnieku tradīciju, bijušais kokmateriālu pludināšanas aroda praktizētājs, ilggadējs dabas aizsardzības inspektors Māris Ansis Mitrevics dalīsies ar atmiņu stāstiem un faktiem par plostniecību.
Iepriekš minētās aktivitātes tiks īstenotas ar „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” finansējumu. Informāciju sagatavojusi: Madara Ribozola, Plānošanas un attīstības nodaļas tūrisma speciāliste - starptautisko projektu vadītāja, t.: 64715667, e-pasts: tic PIE strencunovads PUNKTS lv.
Papīrs tika rūpīgi smelts ar sietiem, liets uz virsmām, plēsts un audzēts slāni pa slānim. Papīru izgatavošanā sadarbojās profesionāļi, topoši mākslinieki un sava pirmā papīra izgatavotāji. Visus vienoja bērnības aizrautības azarts un sajūsma par pašrocīgi iegūto rezultātu. Gatavam papīram labi jāizgaismojas, tam jābūt puscaurspīdīgam un izturīgam, jo tas tika izgatavots ar mērķi strādāt tālāk no 11. -16. augustam. Tad paredzēts ekoprinta tehnikas-dabas drukas demonstrējums, ko radījusi latviskas cilmes māksliniece Austrālijā, ietekmējoties no savas vecmāmiņas olu krāsošanas prasmes. Tiks arī izgatavotas drukas klišejas no linoleja un varēs izmēģināt augu krāsvielu ietekmi uz citiem materiāliem, celulozi, zīdu un kokvilnu. No visiem iepriekš izgatavotajiem materiāliem 22., 23. augustā kopīgi radīsim iepriekš neparedzamus interjera vai tērpu aksesuārus un papīrlietas. Visas aktivitātes ir saistītas ar žūšanas procesu, ko ietekmē laika apstākļi, tāpēc paralēli darbosies četru veidu nodarbības - liešana, dabas druka, apdruka ar klišejām un aizsāksies gaismekļu izgatavošana. Projekta noslēgumā no 9. - 11. oktobrim notiks lampu izgatavošanas darbnīca, ko vadīs dizainers Aigars Lenkevičs. Dalība projektā ir bezmaksas un vietu skaits ir ierobežots. Visi materiāli dalībniekiem ir pieejami uz vietas, līdzi ņemama vien pusdientiesa (blakus ir arī veikals). Šobrīd ir brīvas vietas uz lampu izgatavošanu oktobrī.
Projekts DABA RADA ir atbalsts mākslinieku radošai darbībai laukos, lai attīstītu un veicinātu jaunradi, jaunu darbu rašanos un darbojoties vairākiem māksliniekiem, amatniekiem un dizaineriem mijiedarbībā tiktu atklātas jaunas vietējo dabas resursu – augu izmantošanas iespējas. Radošā procesa gaita un gala rezultātā izgatavotie darbi būs skatāmi FACEBOOK vietnē MEMBERI. Projektu ar LVM Vidzemes kultūras programmas atbalstu organizē LAMPU DIZAINA DARBNĪCA, vada mākslinieki: grafiķe Ērika Māldere, dizainers Aigars Lenkevičs un tekstilmāksliniece Ērika Zutere. Mākslinieku darbības laikā Dzērbenes Radošā māja MEMBERI (atrodas tieši pretī baznīcai) ir atvērta un darbošanās process ir apskatāms ikvienam un interesentiem nelielās grupās ar iepriekšēju pieteikšanos 29424560 (Ērika Māldere), 29232289 (Aigars Lenkevičs). Fotogrāfiju autori: Ē. Māldere, D. Meija. Informāciju sagatavojusi: Ērika Māldere.
Šovasar sakarā ar korona vīrusa pandēmiju pasaulē Jāzepa Vītola mūzikas dienas un radošā mūzikas nometne “Vītolēni” nenotiks, taču šo svētku tradīcija Gaujienā sākās drīz vien pēc 1922. gada, kad Annija un Jāzeps Vītoli vasarās dzīvoja Gaujienā savā vasaras mājā “Anniņas”. Katru gadu 26. jūlijā, profesora dzimšanas dienā un Annijas vārda dienā, no rīta pie “Anniņām” pretī jubilāru logam dziedāja apsveicēji - bērni un Gaujienas jauktais koris. Jubilārus sveikt ieradās daudzi radi un draugi - to vidū ne mazums galvaspilsētas mūziķi no konservatorijas, profesora bijušie un esošie studenti. Ar katru gadu apsveicēju pulks pieauga, bet 1933. gadā, kad visa Latvija plaši atzīmēja Jāzepa Vītola 70. jubileju, Gaujienā šim notikumam par godu notika pirmie koru svētki. Gaujienieši Jāzepa Vītola dzimšanas dienu neaizmirsa arī turpmāk, ar koncertiem iezīmējot 26. jūliju kopā ar Latvijas Valsts Konservatorijas mācību spēkiem un studentiem, lai gan Vītolu pāris jau bija emigrējis uz ārzemēm.
2019. gada vasarā uz “Anniņu” terasēm notika Andra Riekstiņa minioperas “Vecīša cimdiņš” pirmatskaņojums, ko izrādīja mūzikas nometnes “Vītolēni” koris un simfoniskais orķestris, bet vakarā “Vītolēni” muzicēja uz “Anniņu” balkona. Foto: A. Lizdika. Arī mūsdienās, kad izcilā komponista vairs nav mūsu vidū, daudzi kori Vītolsvētkos piedalās gadu no gada un atzīst, ka tieši Gaujienā vislabāk var gūt īsto dziesmusvētku sajūtu. Kori tiek sagaidīti jau pie Gaujienas robežas, katru gadu svētki papildinās ar jauniem, mākslinieciski kvalitatīviem pasākumiem un koncertiem. Turpinot izcilā komponista, profesora Jāzepa Vītola dzīves misiju “veidot muzikāli izglītotu tautu”, kopš 2003. gada Gaujienā ik gadu tiek organizēta arī radošā mūzikas nometne “Vītolēni”. Nometnei izraudzīts laiks jūlija vidū, nedēļu pirms Jāzepa Vītola Mūzikas dienām.
Lielu darbu Jāzepa Vītola Mūzikas dienu un nometnes “Vītolēni” organizēšanā ieguldījusi J. Vītola muzeja “Anniņas” direktore Ineta Riepniece (no kreisās) un Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas direktore, nometnes veidotāja un šīs idejas turpinātāja Ilze Dāve, kā arī visa nometnes radošā komanda. Foto: A. Lizdika. “Nometnes mērķis – ir sniegt bērniem iespēju profesionāli pilnveidoties vasaras brīvajos mēnešos, dziedāt apvienotajā korī un spēlēt simfoniskajā orķestrī. No daudzām Latvijas mūzikas skolām kopā Gaujienā sabrauc aptuveni 150 dalībnieki, strādā profesionāli pedagogi. Jāzepa Vītola Mūzikas dienas tad tiek papildinātas ar bērnu sagatavotiem koncertiem. Esam iestudējuši daudzu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumus, kas rakstīti tieši “Vītolēnu” nometnei. No mēģinājumiem brīvajā laikā bērniem notiek dažādas darbnīcas, spēles, sporta nodarbības, māksla, teātris, laivu braucieni, iepazīšanās ar Jāzepa Vītola daiļradi, ekskursijas pa Gaujienu, nakts trasīte, diskotēkas un citas aizraujošas aktivitātes. Ar nometnes dalībniekiem strādā brīvprātīgie darbinieki no Latvijas un citām valstīm,” stāsta nometnes vadītāja Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve. Nometne guvusi lielu atsaucību dalībnieku un darbinieku vidū. Tās laikā notiek bērnu un jauniešu kultūrizglītības, profesionālās meistarības un mācību darba motivācijas veidošana. Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju sagatavojusi: Sandra Apine, projekta vadītāja, tālr. 29894829, sandra.apine PIE aluksniesiem PUNKTS lv
Jaunā ekspozīcija kalpos kā laipa uz Kārļa Skalbes pasaku pasauli. „Saulrietu” muzeja apmeklētājiem (un arī tiem, kuri muzeja teritoriju izmanto kā pastaigu vietu, muzejā neiegriežoties), īpaši ģimenēm ar bērniem. Incēnu kalna mežā ir radīta vieta, kur ieraudzīt un sadzirdēt pasaku. 12 lielformāta ilustrācijas atgādina par zināmām un mazāk pazīstamām Kārļa Skalbes pasakām. Nācijas mīļākā pasaka “Kaķīša dzirnavas”, smeldzīgā “Bendes meitiņa”, sirsnīgā “Lācis un pelīte”, daudziem nezināmais “Vilkacis” un citas pasakas uzrunās apmeklētājus Kārļa Skalbes iemīļotajā iedvesmas vietā. Līdz šim apmeklētājiem slēgtā pirtiņa vērs durvis kā Pasaku pirtiņa, kurā apmeklētāji aicināti pakavēties, pārlasot pasakas un dzejas, bet bērniem tā kalpos kā pasaku spēļu telpa, kas palīdzēs iepazīt latviešu literārās pasakas meistara darbus un sadraudzēties ar pasakām un to varoņiem.
Pasaule piedzīvo situāciju, kāda pārskatāmā laika periodā nav bijusi, vajadzība pēc pozitīviem dzīves apliecinājumiem un vērtību orientieriem ir īpaši aktualizējusies, Kārļa Skalbes pasakas tos sniedz. Kārlis Skalbe (1897.-1945.) - dzejnieks, rakstnieks, politiķis un žurnālists, latviešu literatūras vēsturē īpaši nozīmīgs kā spožu literāro pasaku autors. Kārlis Skalbe savās pasakās cildina garīgo spēku, aicina pamanīt katras mazās lietas un būtnes īpašo vietu pasaulē, noliedz vardarbību un naidu. Pasaku krājums “Ziemas pasakas” iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Projekts saņēmis Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 finansējumu, realizēts sadarbojoties Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” speciālistiem ar Vecpiebalgas vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas programmas speciālistiem un Vecpiebalgas novada pašvaldības Saimniecisko dienestu. Informāciju sagatavoja: Līva Grudule,
Sestdien, 25. jūlijā, Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras draugu kopa „Brička“ no Ķekavas. Sākums plkst. 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Šogad Etnonaktī būs iespēja apskatīt Malienas novada tautastērpus, gan jaunas meitas, gan precētas sievas, gan vīra tērpus. Aicinām uzvilkt savu tautastērpu un izbaudīt Etnonakti! Šogad deju pāri drīkstēs meklēt tikai savas ģimenes vai mājsaimniecības lokā, ieturot distanci no blakus pāra. Priecāsimies, baudīsim vasaru un būsim atbildīgi viens pret otru! Folkloras draugu kopa “Brička” apvieno četrus mūziķus. Tie ir Līga (akordeons, ermoņikas, dūdas, kokle, balss), Dzintra (kokle, bubyns, vargans, balss), Līva (vijole, balss) un Laura (vijole, balss). Nosaukums „Brička“ izvēlēts par godu lustīgam dancim ar šādu pašu nosaukumu. Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži, Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavojusi: Inga Prauliņa
Projektā “Gara gaisma” norisināsies atvērtās radošās dienas – kokles instrumenta diena, kokles spēles diena un dziedāšanas diena. Kokles instrumenta dienas radošajās darbnīcās kopā ar kokļu meistariem varēs uzzināt visu par kokļu veidiem, darināšanu, materiāliem, stīgām, skaņošanu un remontēšanu. Radošās kokles spēles meistarklasēs dalībnieki attīstīs un izkops koklēšanas prasmes, savukārt tradicionālās dziedāšanas meistarklasēs strādās ar elpošanas, dikcijas un dziedāšanas tehnikām.
Foto: Valmieras Kultūras centra arhīvs Pirmā, kokles spēles meistarklase, norisināsies 9. augustā no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.30 un no plkst. 13.30 līdz plkst. 15.00 Valmieras Kultūras centrā. Pēc meistarklases, plkst. 16.00 dalībnieki vienosies kopīgā saspēlē - koncertā. Ikvienu, kurš vēlas piedalīties kokles meistarklasē, līdz 3. augustam lūdzam aizpildīt pieteikuma anketu: https://forms.gle/cwdp277yhdwXk3sr8. Nākamās meistarklases notiks 16. augustā (kokles instrumenta diena) un 13. septembrī (tradicionālās dziedāšanas meistarklases). Tāpat projektā “Gara gaisma” tiks uzņemts video “Gauja tecēj’ skanēdama”, kurā uz latviešu tautas dziesmu pamata kokles spēles meistare Zane Sniķere veidos stilizētu tautasdziesmas apdari par Gauju, dabas skaistumu un tēvu zemes mīlestību. Meistarklašu darba augļus varēs baudīt Etno kokļu kopas koncertos, atsākot jauno sezonu. Meistarklases notiek, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 atbalstam. Informāciju sagatavoja:
Festivāla ietvaros 8. augustā ikviens interesents aicināts izzināt dažādas radošās tehnikas, piedaloties darbnīcās:
Pie muzeja Klēts, Klēts ielā 4
Parkā pie Sarkanās pils, Parka ielā 10
Aktivitātes notiek, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 atbalstam. Informāciju sagatavojusi:
Radīsim atbildes uz jautājumu, kas ir tas īpašais koru kustībā, kas raksturīgs vienīgi Vidzemei, reģionam, kur vēsturiski kārts Dziesmu svētku šūpulis; noskaidrosim specifiskās laikmeta iezīmes, kas šobrīd raksturīgas koru kustībai Vidzemē - cik aktīvi vērojama paaudžu pārmantojamība un, vai ir pamats apgalvojumam, ka kori kopumā kļūst vecāki; kas notiek ar vīru balsīm; cik ļoti kovidkrīzes laiks ietekmējis dziedātāju noskaņojumu. "Noorganizēju dažus mēģinājumus maijā un sajutu, cik ļoti dziedātāji ir noilgojušies pēc kopāsanākšanas. Tomēr bija arī sajūtams, ka cilvēki kādu laiku nav dziedājuši korī," intervijā teic Siguldas koru apriņķa virsdiriģents Jānis Baltiņš. "Arī Vidzemē var novērot, ka ar jauktajiem koriem problēmu nav, bet vīru kori iet mazumā. Kopumā gan visos Latvijas reģionos ir ļoti labi kori, bet Vidzemē to ir proporcionāli vairāk, iespējams, arī pateicoties centriem kā Valmiera, Cēsis, labajai mūzikas izglītībai."
2023. gadā svinēsim skaistus, tradīcijas 150. gadadienai veltītus Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus - ir pārliecināts Alūksnes, Gulbenes un Balvu koru apriņķu virsdiriģents Uldis Kokars. Foto: T. Subhankulovs. "Bija paredzēts, ka tajā marta sestdienā mums Balvos vēl būs vokālo ansambļu skate, tomēr valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, un - tad jau neko. Uzskatu - lai kā gribētos dziedāt, būsim atbildīgi, mēģināsim ātrāk tikt šim visam pāri," aicina Alūksnes, Gulbenes un Balvu koru apriņķu virsdiriģents Uldis Kokars. Informāciju sagatavoja:
Katrai radošajai meistarklasei, kopīgam procesam, plānotas - divas dienas un viens vakars/nakts, kura rezultātā Stāmerienas pilī notiks “NOSLĒGUMA STUNDA” - performance, koncerts, izstāde un pils leģendu stāsti. Tā būs jaunu zināšanu apguve, īsa un intensīva pieredze interesantās meistarklasēs neformālā, izcilā vidē ar profesionāliem vadītājiem! PIESAKIES! Pieteikuma anketa >>> ŠEIT
Informāciju sagatavojusi:
Līdz šim plosts ik gadu tika siets pie Spicu tilta maija trešajā nedēļā. Pēc plosta sasiešanas sākās tā pludināšana pa Gauju līdz ceturtās dienas rītā tas tika svinīgi "noarts" Gaujas krastā Strenčos. Šogad plosta siešana norisināsies neierastā vietā un laikā - 1. augustā, Strenčos, Gaujmalā pie lielās peldētavas. Arī plosta sējēji šogad būs citi. Strenču novada domes īstenojamā projekta “Gaujas plostnieku tradīcija” ietvaros tiks rīkota meistarklase, lai plostnieku amata prasmju apgūšanā iesaistītu plašāku interesentu loku. Savukārt, lai veicinātu atpazīstamību un izglītotu sabiedrību par Gaujas plostnieku tradīciju, bijušais kokmateriālu pludināšanas aroda praktizētājs, ilggadējs dabas aizsardzības inspektors Māris Ansis Mitrevics dalīsies ar atmiņu stāstiem un faktiem par plostniecību.
Iepriekš minētās aktivitātes tiks īstenotas ar „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” finansējumu. Informāciju sagatavojusi: Madara Ribozola, Plānošanas un attīstības nodaļas tūrisma speciāliste - starptautisko projektu vadītāja, t.: 64715667, e-pasts: tic PIE strencunovads PUNKTS lv
Turpināsies akciju sabiedrības “Latvijas Mediji” gatavotā rakstu sērija - izglītojošās publikācijas “Latvijas Avīze” drukātajā un digitālajā platformā, kas ir veltītas unikālajām, ar Vidzemi saistītajām dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām. Aizraujošus stāstus par Ziemeļlatvijas novadu dabas un kultūras pērlēm varēs uzzināt SIA “Reģionu Mediji” publikācijās laikrakstā un portālā “Ziemeļlatvija”. Koncertu klausītājiem tiks piedāvāti pasākumi Limbažu baznīcā un Vidzemes koncertzālē "Cēsis", bet opermūzikas cienītājus priecēs jau tradicionālā opermūzikas nakts Sēļu muižā. Savukārt teātra mīļiem tiek gatavota neparasta kopienas teātra "staigājamā izrāde" Lubānā. Māksliniekiem būs iespēja papildināt savas prasmes un zināšanas radošajās darbnīcās Gulbenē, Zvārtavas pilī un Gaujienas pilī. Cēsīs norisināsies glezniecības plenērs, bet Mālpilī, jau plašākai publikai zināmā Mākslas simpozija ietvaros, notiks izstādes atklāšana. Ar Vidzemes kultūras programmas 2020 atbalstu šogad tiek izdotas vairākas grāmatas, un divām no tām šajos vasaras mēnešos notiks atvēršanas svētki. Plašāka publika tiks iepazīstināta ar Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu ilustrēto tautasdziesmu krājumu “100 Piebalgas tautas dziesmas”, bet Kaives pagastā būs vietējās dzejnieces Ērikas Burakas dzejoļu krājuma atvēršana. Vēl viens ar dzeju saistīts notikums noritēs Lubānas novada “Dārziņos”, kur, pieminot un godinot dzejnieci Broņislavu Martuževu, notiks tradicionālās Dzejas dienas. Vasarā un rudens iesākumā iespējams apvienot atpūtu ar jaunu zināšanu un prasmju apguvi meistarklasēs un darbnīcās. Katrs atradīs sev ko noderīgu - būs plostu siešana Strenčos, pastalu darināšana Drustos. Miķeļdienas svinību laikā varēs “kult un kalt” Valmiermuižā, bet Dzērbenē uzzināt, kādas interesantas lietas iespējams radīt no dabas materiāliem. Vairākas nodarbības paredzētas amatierteātru aktieriem un režisoriem, kuras vadīs profesionāļi. Valmierā varēs iepazīt tautas mūzikas instrumentus un darboties dziedāšanas meistarklasē. Vērtīgus padomus un iespēju pašiem restaurēt piedāvās gan Oleru muiža, gan restaurācijas darbnīca Cēsīs. Jauniešiem noderīgas būs personības pilnveides meistarklases Stāmerienas pilī, bet uz radošu nometni Vecpiebalgas pagasta “Vēveros” pulcinās jaunos vēstures, etnogrāfijas un amatniecības interesentus. Alūksnē interesantas izziņas spēles būs Alūksnes Bānīša stacijā.
Aicinām ikvienu, ievērojot spēkā esošās distancēšanās prasības, apmeklēt Vidzemes kultūras programmas 2020 pasākumus! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram un pirms apmeklējuma sazinieties ar projektu īstenotājiem. Rudens pusē pasākumi un notikumi turpināsies. Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas www.vidzeme.lv sadaļā “Kultūra”. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Katrā augusta pirmajā svētdienā Alūksnē nemainīgi notiek kapusvētki. Publikācijā par kapusvētku tradīciju cauri laiku lokiem stāsta vēsturnieks Jānis Līcis, kurš pats piedalījies kapusvētku rīkošanas norisēs pagājušā gadsimta otrajā pusē, gan tur godā šo tradīciju šodien. Neiztrūkstoši uzrunājam arī novadnieku rakstnieku Andri Akmentņu, kurš pats sevi dēvē par kapusvētku ekspertu, un veltījis šai tradīcijai publikācijas. Šis būs jau ceturtais stāsts stāstu sērijā par mūspuses unikālajām tradīcijām. Arī turpmāk reizi mēnesī - līdz decembrim – taps kopumā astoņas publikācijas laikrakstā un portālā, gan stāstu, gan multimediālā formā, saglabājot un popularizējot liecības par mūsu kopējo unikālo nemateriālās kultūras mantojumu. Kādas ir kultūras un tradīciju saglabāšanas aktivitātes mūspusē, kas ir cilvēki un organizācijas, kas tradīciju nes no paaudzes paaudzē, kā to mūsdienās iedzīvina? Par to laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” šogad vēsta saviem lasītājiem. Vēl stāstīsim par Veclaiceni kā latviešu un igauņu kultūras mijiedarbes vietu, Pededzes nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautajām kāzu tradīcijām, senajām amatu prasmēm Kalncempju pagastā un citus vērtīgus stāstus. Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Sandra Apine, projekta vadītāja T. 29894829, sandra.apine PIE aluksniesiem PUNKTS lv
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai saglabātu Gaujas plostnieku amata prasmes un popularizētu plosta siešanas tradīciju, kopš 1998. gada biedrība “Gaujas plostnieki” ik gadu organizē plosta siešanu un divu dienu plostnieku ekspedīciju pa Gauju. Šis ir veiksmīgs modelis elementa saglabāšanai mūsdienās, kas ne tikai praktiski uztur Gaujas plostnieku amata prasmes, bet arī sekmē tradīcijas atpazīstamību un novērtējumu sabiedrībā.
DZĒRBENES RADOŠĀ MĀJA MEMBERI projekta DABA RADA ietvaros no 29. jūnija līdz 4. jūlijam organizēja PAPĪRLIEŠANAS nodarbības. Te savās prasmēs apvienojās un ar citiem dalījās divas mākslinieces Ērika Māldere un Ērika Zutere. Tika izgatavoti rokas smēluma papīri no pašvārītas nātres un rabarberu šķiedrām, seniem papīratgiezumiem, herbarizētiem augiem, tabakas un no iepriekš samaltas baltas kokvilnas palagu un zilas džinsu masas. 
Turpinot projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”, laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” piektdienas, 10. jūlija, numurā varēsiet lasīt trešo stāstu par Jāzepa Vītola dienām un tās aptverošajām aktivitātēm, tostarp Vītolēnu nometni Gaujienas pagastā.
25. jūlijā plkst. 13.00 pie Kārļa Skalbes memoriāla muzeja “Saulrieti” atklās audiovizuālu teritorijas ekspozīciju “Ienāc pasakā!” Pasākumā eksponētās Latvijas Mākslas skolu audzēkņu zīmētās lielformāta pasaku ilustrācijas atdzīvinās Vecpiebalgas amatierteātris “Sumaisītis” un piedalīsies ilustrāciju autori. 
Kokle skan cauri laikiem. Kokle ir saikne ar sevi un savām saknēm, ļaujot saklausīt mūžības elpu laikā, vietā un telpā. Lai radītu iespēju ikvienam interesentam – gan iesācējiem, gan lietpratējiem, padziļināti iepazīt un apgūt kokles spēli, Valmieras Kultūras centrs ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu īstenos projektu “Gara gaisma”.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs aicina baudīt 3. Starptautisko mākslas festivālu „Divi Jūliji”, kas notiks no 2020. gada 3. līdz 8. augustam Gulbenē. Festivāls veltīts Latvijas lietišķās mākslas meistariem Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874-1970), kuru dzimtās mājas ir Gulbenes pusē. Madernieks un Straume ir izcili 20. gs. dizaineri un tekstilmākslinieki.
Pirmdien, 27. jūlijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes Anitas Bormanes rakstu par amatierkoru kustību Vidzemē laikā starp Dziesmu svētkiem un Covid-19 krīzes iespaidā, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
Meistarklašu mērķis – organizēt Vidzemes jauniešiem īsas, intensīvas radošas, personības pilnveides meistarklases Stāmerienas pilī, balstoties uz pils un tās apkārtnes vēsturi - vokālās kamermūzikas apguvē, fotogrāfijas mākslā, daiļliteratūras runas prasmē, dokumentālo stāstu veidošanā (intervēšanā un stāstīšanā), veidojot izpratni par Romantisma laikmeta kultūras iezīmju pārnesi mūsdienās.
Lai saglabātu Gaujas plostnieku amata prasmes un popularizētu plosta siešanas tradīciju, kopš 1998. gada biedrība “Gaujas plostnieki” ik gadu organizē plosta siešanu un divu dienu plostnieku ekspedīciju pa Gauju. Šis ir veiksmīgs modelis elementa saglabāšanai mūsdienās, kas ne tikai praktiski uztur Gaujas plostnieku amata prasmes, bet arī sekmē tradīcijas atpazīstamību un novērtējumu sabiedrībā.
Pēc klusāka vasaras sākuma augusta un septembra mēneši solās būt notikumiem bagāti. Vidzemes kultūras programmas 2020 atbalstīto pasākumu klāstā ir dažādi interesanti notikumi. Ieskaties tajā un izvēlies sev piemērotāko!
Laikraksts Alūksnes un Apes novadiem “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” īsteno projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”, un nākamais stāsts būs piektdienas, 31. jūlija, numurā par kapusvētku tradīciju Alūksnes Lielajos kapos, kas sasaucas ar salidojumu tradīciju, vietējās ģimnāzijas jubileju un visas pasaules alūksniešu tikšanos dzimtajā pilsētā.