.png)
|
Arhīva kalendārs
Meistarklašu dalībnieki ar aizrautību klausījās etnogrāfes, mākslinieces, vilnas pētnieces Aijas Brikmanes enciklopēdiskajās zināšanās. Katrs varēja izmēģināt roku aitu cirpšanā ar dzirklēm, ko veikli ierādīja etnogrāfijas entuziasts, folkloras pētnieks, vīru kopas "Vilki" vadītājs Edgars Lipors. Ikviens dalībnieks pamēģināja vērpt un šķeterēt vilnu, kas patiesībā ir pacietību prasošs un raksturu audzinošs process.
Vilna tika krāsota tepat Dzērbenē lasītu niedru novārījumā, kā arī madaru saknēs un piemājas košumkrūmu uzlējumā, mainot dažādus kodinātājus, ko aizrautīgi mākslinieciskā krāšņumā, demonstrēja Dzērbenes radošās mājas "Memberi" saimniece Ērika Māldere. Unikālās cimdu adītājas Jettes Užānes radīto rakstu veidošanas, paņēmienus ierādīja adītājas rakstu pētniece Ineta Krastiņa. Dienas beigās visi kopā sildījāmies pie ugunskura, mielojāmies ar "Lejnieku" mājas saimnieka Raivja Apsīša Dzērbenes forelēm, pārrunājām piedzīvoto, klausījāmies stāstos un dziedājām tautasdziesmas. Šķiroties ikviens atzina, šim ir jākļūst par tradīciju un nākošvasar jātiekas atkal!
Informāciju sagatavojusi:
Publicitātes foto No 16.-18. augustam atraktīvi, krāsaini un izdomas bagāti norisinājās animācijas darbnīcas Ramatas pagasta Kultūras centrā, kurās aktīvi piedalījās Mazsalacas apvienības bērni un Valmieras SOS ciemata bērni. Animācijas darbnīcas vadīja projekta režisore-animatore Dace Liepa, animatores Silva Utāne un Vija Liepiņa. 20. augustā ar runas mākslas pamatiem un ķermeņa valodas interpretācijām iepazīstināja skatuves runas pedagoģe Māra Liniņa.
Publicitātes foto Skaņu ierakstam gatavojas Mazsalacas Mūzikas skolas pedagoģe Baiba Bīviņa ar saviem mazajiem dziedātājiem, kuri septembrī dosies uz Valmieras studiju “Uga records”. Darbs pie filmas veidošanas vēl turpināsies arī septembrī, kad Mazsalacas novada bērni apgūs un ierakstu studijā ierakstīs filmas tituldziesmu filmai “Akmens kundziņš”. Novembra mēnesī paredzētas animācijas filmas prezentācijas.
Informāciju sagatavojusi:
Cenšoties aptvert bagātīgo un daudzveidīgo dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, ko piedāvā viens no Latvijas lielākajiem pagastiem, šoreiz esam aicinājuši divus ekspertus. Dabas vērtības un objektus izzināsim ģeologa, grāmatu “Taimira – zeme aiz polārā loka”, “Lejasciems upju un laiku lokos”, “Pie Gaujas iztekām” autora Jura Zaķa vadībā, savukārt kādreizējās pilsētas – Lejasciema – vēsturi iepazīt mums palīdzēs novadpētniece, bijusī ilggadējā Lejasciema pagasta bibliotēkas vadītāja un vēstures skolotāja Inta Balode. Ekspedīciju sāksim ar Robežkalna dižakmens un Krāču pilskalna apskati. Pa ceļam uz Sinoles dzirnavām piestāsim pie Cepļakalna dižpriedes. Brīdi uzkavēsimies Mālmuižā, lai pēc tam veltītu laiku Lejasciema kultūrvēstures iepazīšanai. Paredzēts atpūtas brīdis pie Ķemeru sēravota. Ekspedīcijas otrajā daļā dosimies pa Lejasciema ainavai raksturīgo apvidu – iekšzemes kāpām, noejot apmēram 1,5 km – pa šķēršļotu apvidu, pa Brūveļu kalnu. Pēc tam apskatīsim Satekas – vietu, kur Tirza ietek Gaujā. Aizbrauksim līdz Dūrei, kur skatāmi dižozoli un agrākā skolas ēka. Noslēgumā viesosimies Intas Balodes daiļdārzā. Izbraukšana plkst. 10.00 no Gulbenes novada bibliotēkas. Atgriešanās Gulbenē ap plkst. 18.00. Ievērojot Ministru kabineta noteikumus, pasākums paredzēts vakcinētām vai Covid-19 pārslimojošām personām. Lūdzam ņemt līdzi dokumentus, kas to apliecina, tostarp personu apliecinošu dokumentu. Pieteikšanās līdz 9. septembrim, rakstot uz inese.kaleja PIE gulbenesbiblioteka PUNKTS lv vai zvanot 64471460. Lūgums norādīt dalībnieka vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Vietu skaits ierobežots. Ekspedīcijas laikā tiks ievēroti visi attiecīgajā brīdī valstī noteiktie drošības pasākumi.
Projekts “Izzinošas ekspedīcijas” guvis atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2021”. Informāciju sagatavojusi: Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas galvenā bibliotekāre.
Koncertā piedalījās Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi – konkursu laureāti – no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Limbažiem, Madonas, Rūjienas, Staiceles, Strenčiem, Valkas, Valmieras, un Vidzemes kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā. Koncerta skatītāji varēja dzirdēt alta, čella, flautas, ģitāras, klarnetes, klavieru, kokles, ksilofona, marimbas, trompetes, saksofona, vijoles spēli, kā arī vokālo mūziku. Aranžijas solo instrumentiem ar orķestri radīja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš. Liels paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai, Cēsu Kultūras un Tūrisma centram, SIA “Beātus” un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai. Paldies koncerta dalībniekiem, pedagogiem un vecākiem!
Informāciju sagatavojusi:
Cilvēks vienmēr ir vēlējies pārvietoties un redzēt tālāk, kas, savukārt, virza attīstību – ceļu krustpunktos veidojās pilsētas, pārceltuves veicināja tirdzniecību, pie dzelzceļa līnijām tapa strādnieku ciemati, pie lidlaukiem tika uzceltas lidostas. Vēl nesen modernā transporta infrastruktūra kļuvusi par vēstures mantojumu, vienlaikus veidojot kvalitatīvu vidi mūsu dzīvei, kā arī iedvesmojot inovācijām un atklājumiem. Pagātnē aizgājuši senie kariešu ceļi un pasta stacijas, šaursliežu dzelzceļi un dirižabļu angāri, bet dzelzceļa stacijas, bākas, tilti un pārceltuves kalpo mums joprojām, pat būdami industriālie, arhitektūras, vēstures vai mākslas pieminekļi. Ropažu novadā Mantojuma dienas notiks no 11. līdz 18. septembrim. Apmeklētājus gaidīs daudzveidīgas aktivitātes Ropažu novada Garkalnes, Ropažu un Stopiņu pagastos.
Garkalnes pagastā Garkalnes pagasta Garkalnes dzelzceļa līnija vijas cauri jau kopš 1887. gada, bet dzelzceļa stacija, kas celta 1889. gadā, dēvēta gan par Rodenpois, gan Ropaži, gan Garkalne. Tā piedzīvojusi abus pasaules karus, no šīs stacijas 1949. gada 25. martā izdeva uz Sibīriju Rīgas, Rīgas rajona un Limbažu rajona iedzīvotājus, te savulaik pārkrauta padomju militārā tehnika, bet kopš 2018. gada novembra atklāts stacijas modernizētais projekts NATO vajadzībām – militārās tehnikas pārkraušanai. 12:00
Ropažu pagastā Vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubs “Rodenpoys” Ropažu viduslaiku pils teritorijā organizē pasākumu ar mērķi izglītot sabiedrību, īpaši bērnus un jauniešus, par kultūras mantojuma vērtību, caur pētnieku lasījumiem, diskusijām, amatiem un praktisku darbošanos un izmantojot dzīvās vēstures metodi veicinot zināšanu pārmantojamību. Pasākums ”Vairoga stāsts” norisināsies divās daļās: Pirmajā daļā plānoti arheologu referātu lasījumi par arheoloģiskajiem pētījumiem Ropažu viduslaiku pilī, kultūras mantojuma nozīmi un aizsardzību Latvijā un Ropažu novada senvēsturi.
Otrajā daļā plānotas vairogu, trauku un lāpu izgatavošanas darbnīcas, kurās amatnieki demonstrēs savas prasmes, apmeklētājus iesaistot dažādu vēstures repliku izgatavošanā. Aktīvāka līdzdarbošanās plānota vairākos aktivitāšu punktos – lokšaušanā, šķēpmešanā, kaujas skrējienā un viduslaiku galda spēļu turnīrā. Pasākumā darbosies viduslaiku virtuve ar degustācijām, kur uz malkas kurināta uguns gatavos zupu pēc viduslaiku rakstos Eiropā pierakstītas receptes. Podnieku darbnīca: Baiba un Einārs Dumpji (Daugmales cepļa kurināšana) Kalēja darbnīca: Edvards Puciriuss Ādas apstrādes darbnīca: Guna Zommere Kokapstrādes darbnīca: Andris Roze un Artūrs Zirnis Viduslaiku mākslas un zīmēšanas darbnīca: Līva Āboltiņa Amatnieki kopā ar kluba “Rodenpoys” biedriem pasākuma apmeklētājiem demonstrēs, kā viduslaikos tika izgatavoti vairogi. Ikvienam pasākuma apmeklētājam būs iespēja izmēģināt viduslaiku apbruņojumu un sacensties, lai uzvarētu “Rodenpoys” kaujas skrējiena izaicinājumā. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar viduslaiku galda spēlēm, apgūt spēļu noteikumus un sacensties par balvām. Ikvienam interesentam būs iespēja uzzināt loku gatavošanas noslēpumus un izmēģināt seno distances ieroci praktiski – stenda šaušanā. “Rodenpoys” biedri pēc autentiskām viduslaiku receptēm gatavos un iepazīstinās pasākuma apmeklētājus ar viduslaiku virtuvi. Ieeja pasākumā tikai ar derīgiem Covid19 vakcinācijas sertifikātiem. Pie ieejas būs iespēja veikt eksprestestus par samaksu!
18. septembrī no plkst. 18:00 līdz 21:00 Kangaru stacijā – Ceļā Aizraujoši, izzinoši velobraucieni pa kādreiz darbojošā, šobrīd Zaļā dzelzceļa Rīga – Ērgļi posmu, informatīvi izzinošas lekcijas bērniem par drošību dzelzceļa tuvumā, stāsti par dzelzceļa un Kangaru stacijas vēsturi, izstāde, performances, stacijas darbinieki senajos ietērpos, stacijas bufete un divi lieliski koncerti – Kārlis Kazāks un grupa “Sudden Lights” Kangaru stacijā. Velo izbraucieni gida pavadībā – braucienam iepriekš izsludināta pieteikšanās, vienā grupā līdz 20 cilvēki, brauciena aptuvenais laiks – 2h. Tikšanās vieta pie Kangaru stacijas, dalībniekiem un viņu velo tiek nodrošināts autobuss, lai tos aizgādātu/atgādātu uz/no starta vai finiša vietas. Dalība iespējama tikai ar Covid-19 derīgu sertifikātu. 18:00 – 19:00 Lekcija “Par vēsturisko dzelzceļa posmu Rīga – Ērgļi”. Pasākuma laikā:
Ieeja pasākumā tikai ar derīgiem Covid19 vakcinācijas sertifikātiem. Pie ieejas būs iespēja veikt eksprestestus par samaksu!
Stopiņu pagastā KC “Ulbrokas Pērle” būs apskatāmi Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu plenēra darbi.
17. septembrī plkst. 18:00 “Svinīgais pasākums, atklājot dzelzceļu” – skečs ar amatiermākslas kolektīvu piedalīšanos uz Dzelzceļa tilta pār Mazo Juglu pie Upeslejām.
Projekts “Kultūras mantojuma dienas Ropažu pilsdrupās 2021” guvis atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātājā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2021”.
Informāciju sagatavoja:
Programma 10.00 - Vēsturisko dārzu restaurācija, atjaunošana un rekonstrukcija. 11.00 - Virtuves dārzu arhitektūra, novietojums muižu centros, būves un augi. 12.00 - ainavu darbnīcas ALPS ainavu arhitektes Ilzes Rukšānes stāstījums - Sporta pils dārzu iecere, iedvesma, sabiedrības iesaiste un realizācija. 13.00 - Kafija un Tēja 13.30 - Oleru muižas dārza apskate, lauka studijas, diskusijas. Dalība bez maksas.
FOTO: Oleru muižas dārzs / Valdis Ošiņš Lūdzam obligāti pieteikt savu apmeklējumu līdz 14.septembrim, e-pasts olerumuiza PIE gmail PUNKTS com . Pieteikumā norādīt katram dalībniekam - Vārds Uzvārds/ kontakttālrunis / ir derīgs Covid-19 sertifikāts. APMEKLĒTĀJU IEVĒRĪBAI: Pasākumu var apmeklēt personas, kas ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas uzrādot atbilstošu digitālo sertifikātu ar QR kodu. Neaizmirstiet uz pasākumu paņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu, lai būtu iespējams pārbaudīt sertifikāta atbilstību! Aktuālā informācija par pasākumu : www.olerumuiza.lv Uz tikšanos! Pasākumu rīko biedrība “Oleru muiža” projekta "Dārza stāsti Oleru muižā" ietvaros, to atbalsta Vidzemes Plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži, Valmieras novads, Eiropas kultūras fonds un Valmieras integrētā bibliotēka.
Informāciju sagatavoja:
Rīgas Saksofonu kvarteta un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas iniciētajā projektā kvarteta mūziķi strādās ar jaunajiem saksofonistiem meistarklasēs un informēs skolu un reģiona pedagogus par aktuālajām metodikas atziņām. Šādu notikumu norise aktuāla īpaši šobrīd, kad gandrīz viss aizvadītais mācību gads pavadīts attālinātās nodarbībās un audzēkņi nereti zaudējuši interesi par instrumenta spēli.
Meistarklašu audzēkņu un Rīgas Saksofona kvarteta koncerts Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā. Foto: Publicitātes foto Katra pasākuma noslēgumā gan jaunie, gan pieredzējušie mūziķi vienosies kopīgā koncertā. Koncerta programmas pamatā skanēs latviešu komponistu mūzika, kā arī spilgtākie akadēmiskās saksofonmūzikas darbi. Tādā veidā jaunieši tiks iepazīstināti ar plašajām instrumenta spēles iespējām un repertuāru. Koncerta noslēgumā kvarteta mūziķi un jaunie saksofonisti vienosies saksofonu koporķestrī, rodot kopīgu muzicēšanas prieku.
Rīgas Saksofonu kvartets savā teju 30 gadu darbības laikā allaž ieņēmis lielu lomu jaunās paaudzes skološanā. Kvarteta darbības pirmsākumos ar skolu koncertiem apbraukāti gandrīz visi Latvijas reģioni, kas savulaik veicināja jauno mūziķu interesi par šo instrumentu. Kopš 1999. gada kvartets ir centrālā ass Starptautiskajam saksofonmūzikas festivālam SAXOPHONIA, kura ietvaros noris arī jauno izpildītāju konkurss. Latvijas valsts simtgades ietvaros tika īstenots meistarklašu un koncertu cikls “Nāc, muzicēsim kopā!” virknē Latvijas mūzikas skolu, kas vēlāk rosināja arī citu skolu interesi šāda projekta dalībā. Rīgas Saksofona kvarteta meistarklases Vidzemē norisinās ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju sagatavojis:
Nodarbību mērķauditorija: novadpētnieki, muzeju darbinieki, tūrisma organizētāji un citi kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes, saglabāšanas, popularizācijas un izmantošanas interesenti. Seminārā, priekšlasījumu un lauka prakses formātā paredzēts veidot mērķauditorijas izpratni par senajiem ceļiem un robežām kā būtiskiem Latvijas kultūrvēsturiskās ainavas elementiem, to vietu un nozīmi kopējā dabas un vēstures mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizācijā kā arī praktiskās izmantošanas iespējām tūrisma jomā. I daļa – seminārs-konference Programma: 9.00–9.15 Ievadvārdi. (Historia.lv projekta vadītājs Valters Grīviņš) 9.15.–10.00 No via Beverina līdz via Baltica. Ceļu tīkla veidošanās Vidzemē. Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku ceļi pēc rakstīto un kartogrāfisko avotu ziņām. (Valters Grīviņš, Mag.hist. Edgars Žīgurs) 10.00–10.20 Ziemas ceļi Austrumbaltijā pēc 13.–19.gs. avotu materiāla. (Mag.hist. Gints Skutāns) 10.20–11.20 Krogi, tilti, brasli un pārceltuves, jūdžakmeņi un verstu stabi: seno ceļu infrastruktūra mūsdienu kultūrainavā. (Mag. arch. Elza Elīza Vītola, Mag.hist. Edgars Žīgurs, Valters Grīviņš) 11.20–12.00 Kur zemes robežas, tur dzērves maldās... Cik ticamas ir 13.gs. Senās Latvijas zemju robežu vēsturiskās rekonstrukcijas? Tālavas piemērs. (Mag.hist. Edgars Žīgurs, Valters Grīviņš) Klausītāju jautājumi Pārtraukums 13.00–13.45 Sv. Antonija kapelas virzienā līdz akmenim ar iecirstu krustu... Robežas un robežzīmes Livonijas laika avotos. (Mag.hist. Agris Dzenis) 13.45–14.30 Seno mājvietu, pagastu, vaku un muižu robežu noteikšana, izmantojot 17.gs. kartes un arklu revīziju materiālus. Iespējas un problēmas. (Dr.hist. Muntis Auns) 14.30–15.15 Senie muižu robežakmeņi – mazapzinātas vēstures liecības. (Mag.hist. Andris Grīnbergs) 15.15–16.00 Krustcelēs zem tilta... Ceļu un robežu folklora. (Dr.philol. Guntis Pakalns) Klausītaju jautājumi II daļa – mācību ekspedīcijas / lauka prakse Kā mācību II daļa 2021.g. oktobrī un novembrī (datumi un maršruti tiks precizēti) Vidzemē notiks divas mācību ekspedīcijas / lauka prakses, kurās dalībnieki ekspertu vadībā dabā apsekos un iepazīs senos ceļus un to infrastruktūras elementus, senās robežas un robežzīmes. (ierobežojumu gadījumā ekspedīcijas tiks izstrādātas un publiskotas kā videoformātā pieejami mācību materiāli.) *** Dalība mācībās (seminārā-konferencē un mācību ekspedīcijās) – bez maksas, ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos. Pieteikšanās: https://forms.gle/F1pDLb7ZCCAFe75bA Pieslēgšanās saite dalībai seminārā-konferencē “Zoom” platformā reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīta 22.septembra vakarā. Papildu informācija: Valters Grīviņš, redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826 Seminārā un lauka prakses nodarbībās tiks filmēts un fotografēts, piedaloties mācībās dalībnieki piekrīt uzņemtā materiāla publiskošanai. Seminārs tiek organizēts un notiek ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojis:
1933. gadā dzimušais Aivars Gulbis ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses Latvijas tēlniekiem – mākslinieks ar pasaules redzējumu, vienlīdz meistarīgs gan veidojot monumentālas kompozīcijas, gan mazākas formas izstāžu darbus. “Telpas filozofs, kas meklē telpas harmoniju tās bezgalībā,” tā Aivaru Gulbi raksturojusi mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Latvijas Mākslas akadēmiju tēlnieks absolvēja 1959. gadā, un, tāpat kā viņa vienaudžiem, Aivaram Gulbim mākslinieka rokrakstu nācās veidot padomju okupācijas režīma apstākļos, kad katra radošas domas izpausme bija pakļauta ideoloģiskam spiedienam un cenzūrai. Gulbis atceras, ka akadēmijas izlaidumā viņa skolotājs tēlnieks Kārlis Zemdega absolventus gan iedvesmojis, gan brīdinājis, sakot, ka viņiem – jauniem un enerģiskiem -- dzīve apgriezīs spārnus, taču, par spīti visam, ir jāpaceļas un jālido, nevis jāvelkas pa zemi ar sasietiem spārniem. Neparasta ir grāmatas forma: tajā apkopotas ļoti personiskas sarunas, ko Aivars Gulbis risina ar saviem trim bērniem – tēlnieku Kristapu Gulbi, gleznotāju Madaru Gulbi un stikla mākslinieci Bārbalu Gulbi. Atsevišķas sadaļas veido mākslas zinātnieču Ingrīdas Burānes, Rutas Čaupovas un Ingas Šteimanes esejas par Aivara Gulbja tēlniecību, kā arī bagātīgs vizuālais materiāls no fotogrāfu Gunāra Bindes un Gunāra Janaiša, kā arī mākslinieka personiskajiem arhīviem. Izdevumu finansiāli atbalstījusi Krimuldas novada dome, Rīgas dome, Vidzemes plānošanas reģions, sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fondu.
Informāciju sagatavojusi:
Bibliotēkā viesosies un atmiņās par brāļiem Kokariem dalīsies Imanta Kokara studentes, diriģentes Rota Salmiņa un Aira Birziņa. Rota Salmiņa ir viena no pirmajām I. Kokara studentēm J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (1960-1966). Ar Gulbeni Rotu saista septiņi šeit pavadītie gadi, kad paralēli studijām viņa strādājusi Gulbenes bērnu mūzikas skolā (1960-1967), vadījusi Kultūras nama vīru vokālo ansambli, senioru kori, Kultūras nama jaukto kori. Turpmākie dzīves ceļi Rotu Salmiņu aizveduši uz Rēzekni, kur viņa no 1967. gada strādā J. Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā par diriģēšanas pasniedzēju. Rotas Salmiņas kā diriģentes vārds saistīts ar koriem “Saskaņa”, “Ezerzeme” un “Trejkola”. Ar koriem piedalījusies Vispārējos Dziesmu svētkos, Latgales novada Dziesmu svētkos, festivālos, koru skatēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Piedalījusies 1990. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā virsdiriģente. Aira Birziņa mācījusies Lubānas vidusskolā un Madonas bērnu mūzikas skolā. Pēc mācībām J. Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas klasē Aira J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu Edgara Račevska un Ivara Bērziņa klasē (1992), maģistra grādu – Imanta Kokara klasē (1995). Aira Birziņa ir kora diriģēšanas profesore J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, diriģente Rīgas Doma meiteņu korī “Tiara”, VEF Kultūras pils sieviešu korī “Dzintars” un Ogres Kultūras centra sieviešu korī “Rasa”. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, Latvijas koru nozares padomes eksperte. Regulāri vada meistarklases un kursus, uzstājas lekcijās, semināros un konferencēs, piedalās dažādu konkursu žūrijas darbā Latvijā un ārvalstīs. Tikšanās notiks Gulbenes novada bibliotēkā, Pieaugušo apkalpošanas nodaļā, 2. stāvā, kur līdz 24. septembrim skatāma izstāde “Laimes bērni. Kokariem – 100”. Pasākums paredzēts vakcinētām vai Covid-19 pārslimojošām personām. Lūdzam ņemt līdzi dokumentus, kas to apliecina, tostarp personu apliecinošu dokumentu. Pieteikšanās līdz 21.septembrim, rakstot uz inese.kaleja PIE gulbenesbiblioteka PUNKTS lv vai zvanot 64471460. Lūgums norādīt dalībnieka vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Informāciju sagatavojusi: Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas galvenā bibliotekāre
Projekta ietvaros fotografēti 20 cilvēki, kuri paši vai viņu senči ir dzīvojuši Aronas upes krastos. Tika veiktas arī intervijas cilvēkiem, kuru laikā projektā iesaistītie iedzīvotāji dalījās ar saviem atmiņu stāstiem par piedzīvoto Aronas upē. Ieva Galiņa stāsta, kā kopā ar brāli Aronas upes krastos atraduši ieročus no Otrā pasaules kara. Viņi pat ir izveidojuši muzeju no atrastajiem priekšmetiem.
Izveidotais multimediālais stāsts ietver portretu sērijas ar cilvēkiem, kas fotogrāfēti Aronas upē dažādās vietās, stāstu fragmenti no intervijām, dabas skati un dzimtu fotogrāfiju arhīvu materiāliem. Stāsts ir ikvienam publiski pieejams sociālajā tīklā www.youtube.com. Saite pieejama šeit: https://www.youtube.com/watch?v=_4v-M48lSrw Projekta īstenošanas laikā arī izveidojās ļoti cieša un veiksmīga sadarbība ar Madonas mākslas un novadpētniecības muzeju. Muzejs apzināja vecās mājvietas Aronas upes krastos un priekšmetus, kas ir muzeja krājumā no šīm mājvietām. Pēc projekta jau ir iezīmējušās jaunas idejas, kā turpināt iesākto, radot realizētajam projektam lielāku pievienoto vērtību. Ir būtiski arvien plašākai jauniešu auditorijai stāstīt un nodot šo vēstījumu, video stāstu varētu izrādīt Vidzemes, Madonas novada un Latvijas skolās, aicinot jauniešus uz sarunu pr viņu dzimtām, ģimeņu stāstiem. Tādā veidā veicinot jaunieši interesi par savu apkārtni, savas ģimenes vēsturi un vietas nozīmību. Paldies Vidzemes kultūras programmai 2021, Vidzemes plānošanas reģionam, Latvijas Valsts mežiem un Valsts kultūrkapitāla fondam par finansiālu atbalstu! Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šīs vasaras beigās, 21., 22. augustā, Cēsu novada Dzērbenes pagasta "Lejniekos" norisinājās interesantas lietas - izcilās cimdu adītājas Jettes Užānes mājās atkal pēc 40 gadu pārtraukuma tika cirptas aitas, mazgāta, plucināta, vērpta un šķeterēta vilna, risinājās interesantas sarunas par aitu šķirnēm, dažādām vilnām un to atšķirīgo pielietojumu.
Ramatas pagasta Kultūras centrs turpina no 2021. gada 7. jūnijā uzsākto Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta „Akmens kundziņš” īstenošanu. Projekta rezultātā taps animācijas filma, kurai scenāriju, sižetu, notikumus izdomā, zīmē, veido un ierunā Mazsalacas apvienības bērni, Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un Valmieras SOS ciemata bērni. Projekta ietvaros radošās darbnīcas notika un turpināsies gan Ramatas pagasta Kultūras centrā, estrādē un bibliotēkā, gan Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolā, Mazsalacas novada muzejā.
Gulbenes novada bibliotēka aicina piedalīties ekspedīcijā 11. septembrī Lejasciema pagastā.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību, Vidzemes plānošanas reģionu, Valsts kultūrkapitāla fondu un Cēsu novada pašvaldību 29. augustā Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē organizēja Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti”. Ar krāšņu koncertu tika atzīmēta pasākuma desmitgade.
2021. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas dzelzceļa gadu, tāpēc šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā, kas norisināsies no 17. līdz 19. septembrim, veltītas transporta tēmai, izceļot vairāk nekā 80 objektus visā Latvijā un paverot plašu mantojuma spektru – sākot ar ceļiem, tiltiem, kanāliem un dzelzceļa stacijām, beidzot ar lidlaukiem, bākām un pašu spēkratu kolekcijām. 
Ceturtdien, 16. septembrī, plkst. 10.00 Oleru muižā notiks pasākums "Dārza stāsti", kura laikā varēs dzirdēt stāstus par vēsturiskiem dārziem un šodienas risinājumiem. Klātesošie uzzinās vēsturisko dārzu tapšanas principus un to pielietojumu mūsdienās, iepazīsies ar virtuves dārzu kultūru, gūs ierosinājumu mūsdienu dārzu tapšanai pilsētvidē, sabiedrības iesaistei kopējas telpas un gaisotnes veidošanā.
Rīgas Saksofonu kvartets Vidzemes kultūras programmas 2021 ietvaros īstenos meistarklašu un koncertu ciklu jaunajiem mūziķiem. Pirmais cikla pasākums norisināsies 24. septembrī Smiltenes Mūzikas skolā, bet 28. oktobrī meistarklases un koncerts izskanēs Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”. 
Turpinot Historia.lv projekta ietvaros 2017.g. uzsākto novadpētnieku mācību ciklu, Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība “Apvārsnis” šī gada nodarbībās uzmanību pievērsīs tēmai “Senie ceļi un robežas”. 2021. gada mācības, tāpat kā iepriekšējos gados, norisināsies 2 daļās. Pirmajā daļā notiks seminārs-konference, bet otrajā – mācību ekspedīcija.
“Gulbja spārni” ir grāmata par personību, laikmetu un mākslinieka attiecībām ar varu, sniedzot daudzpusīgu ieskatu Latvijas mākslas dzīves norisēs 20. gadsimta vidū un otrajā pusē.
Projekta “Laimes bērni. Kokariem – 100” noslēgumā 22. septembrī plkst. 17. 30 Gulbenes novada bibliotēka rīko atmiņu stāstu vakaru. Atzīmējot leģendāro kordiriģentu Imanta un Gido Kokaru simtgadi, vasaras mēnešos tika apzināti brāļu Kokaru laikabiedri. Veikto interviju un savākto materiālu apkopojums skatāms ceļojošajā izstādē “Laimes bērni. Kokariem – 100”, kā arī Gulbenes novada bibliotēkas mājas lapā sadaļā Novads. Projektā iesaistījušies un darbojas novada jaunieši, kuri izstrādā video īsfilmas, atspoguļojot savu redzējumu par Imanta un Gido Kokaru dzīvi un daiļradi.
Projekta ietvaros biedrība „Pie Kraujas” sadarbībā ar fotogrāfu Reini Fjodorovu radījuši multimediālu video stāstu par cilvēkiem un viņu ģimenēm, kas kādreiz dzīvojuši un/vai šobrīd saimnieko Aronas upes krastos. Multimediālā stāsta galvenā koncepcija bija vēstīt par dzimtas stāstiem un to nozīmi tādā veidā, kas ir saprotams un aktuāls gados jaunākai auditorijai. Stāsta ideja un veidols aicina vietējos iedzīvotājus interesēties un uzzināt par savas viensētas, kopienas vai pagasta vietas vēsturi un kultūrvēsturisko mantojumu.