.png)
|
Arhīva kalendārs
Cēsis kā šī pasākuma vieta nav izraudzīta nejauši - te dzimis ievērojamais komponists un ērģelnieks Alfrēds Kalniņš (1879-1951). A.Kalniņš jau 9 gadu vecumā pirmo reizi sēdās pie Cēsu Sv. Jāņa baznīcas instrumenta, ar ērģelēm turpmāk bija saistīts viss viņa mūžs. Alfrēda Kalniņa vārdu nes Cēsu Mūzikas vidusskola, kur jau 37 gadus audzēkņi apgūst ērģeļspēli. Festivāla programma:8. oktobrī pl. 16.00 Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcā Ar šo koncertu festivāla rīkotāji vēlas atbalstīt baznīcas draudzi centienos glābt vērtīgu instrumentu, pievērst plašākas sabiedrības uzmanību kultūrvēstures vērtību saglabāšanai. Viens no koncerta dalībniekiem būs rūjienietis Fēlikss Siliņš, kurš Cēsīs papildus klavierspēlei apgūst arī ērģeļspēli. Fēlikss aktīvi iesaistās dzimtās pilsētas kultūras dzīvē un baznīcas ērģeļu atjaunošanas projektā. Koncertā tiks izmantotas firmas “Viscount” digitālās ērģeles, kopā ar jaunajiem ērģelniekiem muzicēs arī stīgu un pūšaminstrumentu nodaļu audzēkņi. Ar lielu atsaucību koncertā piekrituši piedalīties Rūjienas p/o mūziķi un diriģents Gvido Brenčevs. 9.oktobrī pl.18.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā Šī koncerta programmu veidojusi valmieriete, Cēsu Mūzikas vidusskolas absolvente, ērģelniece ar ievērojamu koncertpieredzi Līga Ivāne. Līga ir Valmieras Mūzikas skolas klavieru nodaļas pedagoģe, otro gadu māca arī ērģeļspēli. Līgas muzikālie partneri šajā koncertā būs brālis un māsa Līva un Reinis Tomiņi - jauni, spilgti un radoši mūziķi. Koncertā skanēs 21. gadsimtā tapuši Latvijas autoru darbi. 14.oktobrī pl.17.00 Koncertzāles “Cēsis” Ērģeļzālē Šajos koncertos spēlēs topošie mūziķi no Jaunpiebalgas Mūzikas skolas (skolot. Aija Sila), Saldus Mūzikas skolas (skolot. Simona Sunepa), Utenas Mūzikas skolas (Lietuva, skolot. Zita Lukošūniene), Valmieras Mūzikas skolas (skolot. Līga Ivāne), Jūrmalas Mūzikas vidusskolas (skolot. Edīte Deksne), Rīgas Doma Kora skolas (skolot. Vita Kalnciema), Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas (skolot. Ilze Reine), Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas skolas (skolot. Guna Kise) un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas (skolot. Lelde Krastiņa un Sandra Tamane).
Ieeja baznīcu koncertos par ziedojumiem. Festivālu rīko Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, festivāla mākslinieciskā vadītāja ir Ērģeļklases skolotāja un Cēsu Sv. Jāņa draudzes ērģelniece Lelde Krastiņa. Festivālu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Cēsu Sv. Jāņa lauku evaņģēliski luteriskā draudze un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrība.
Informāciju sagatavojusi:
Izrādes “Sanatorija” darbība norisinās kādā Norvēģijas mazpilsētā, kas sāk piedzīvot savu uzplaukumu. Pilsētā ir uzcelta sanatorija, sākas iebraucēju pieplūdums, ceļas nekustamo īpašumu cenas. Katrs pilsētas iedzīvotājs izjūt labumu no tā, ka šeit sāk veidoties kūrorts. Bet “veiksmes stāsts” izrādās apdraudēts un var pat beigties, jo sanatorijas galvenais ārsts Tomass Stokmans atklāj, ka ūdens, ko saņem pilsēta, ir saindēts un kaitīgs veselībai... Režisors Jānis Kaijaks par izrādes ieceri stāsta: “Norvēģu klasiķis Henriks Ibsens savai 1882. gadā sarakstītajai lugai devis izaicinošu nosaukumu: “Tautas ienaidnieks”. Un tiešām – šajā darbā atrodamas tēmas, kuras arī mūsdienās izskan provokatīvi un asi, jo pašā būtībā sabiedrībā, kādu to savulaik redzēja Ibsens, nekas nav mainījies. Bet luga nav tikai un vienīgi par politiku, tajā cieši savītas mīlestības, nodevības, ģimenes tēmas, un izrāde katram tās skatītājam uzdos jautājumu: “Bet ko darītu tu? Kāda būtu tava izvēle?”” Vienlaikus izrāde “Sanatorija” ir īpašs notikums, jo ieved skatītāju vēsturiskajā sanatorijas “Ogre” ēkā, kurā atrodami unikālie latviešu mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Iestudējuma radošā komanda: režisors – Jānis Kaijaks, māksliniece – Ilze Kupča-Ziemele, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, skaņu, gaismu operatori – Mārtiņš Andersons, Austra Matveja, radošā direktore – Ieva Rodiņa u.c. Lomās: Guntars Arājs, Astra Kolberga, Katrīna Anna Ozoliņa, Guntis Kolbergs, Pēteris Zilberts, Kalvis Kravalis, Arturs Mālnieks, Andris Peismalietis, Juris Gasparovičs u.c. Pirmizrāde: 30. oktobrī plkst. 18:00, tuvākās izrādes: 5. un 6. novembrī plkst. 18:00 sanatorijā “Ogre” (Gaismas prospektā 2/6, Ogrē). Biļetes: 16 EUR “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un internetveikalā www.bilesuparadize.lv.
Izrādes tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda projekta finansējumu, kā arī ar Ogres novada Kultūras centra, Ogres novada pašvaldības un metālapstrādes uzņēmuma “LS Steel” atbalstu. Vairāk informācijas: Ogres teātra mājaslapā www.ogresteatris.lv, teātra kontos sociālajos tīklos Facebook un Instagram.
Informāciju sagatavoja:
Jaundarbus izpildīs Strenču mūzikas skolas koris “Somnium”, Smiltenes mūzikas skolas koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas jaunāko klašu koris un meiteņu koris “Vivace”. Pirms 2. kārtas notiks meistarklase, kurā žūrija tiksies ar dziesmu autoriem un viņu pedagogiem, lai analizētu visu šī gada konkursa dziesmu veiksmes un kļūdas. Pēc konkursa uzvarētāju apbalvošanas ar Limbažu novada pašvaldības prēmijām 2021.gadā pandēmijas ierobežojumu dēļ neatskaņotos godalgotos jaundarbus izpildīs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas sieviešu koris, diriģents Edgars Vītols. Konkursu Vidzemes plānošanas reģiona “Vidzemes kultūras programma 2022” ietvaros atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un AS “Latvijas valsts meži”. Godinot savu novadnieku, latviešu gaismas saucēju dzejnieku Ausekli, un, saglabājot latviešu a cappella kora dziedāšanas tradīciju, kopš 2005.gada Alojas pašvaldība organizē bērnu kora dziesmu jaunrades konkursu. Konkursa mērķi ir motivēt jaunos autorus radīt latviskas un mūsdienīgas dziesmas bērnu korim un dot iespēju mūzikas skolu koriem izpildīt savu vienaudžu komponētus darbus. Konkursa žūrija – komponisti Selga Mence un Ēriks Ešenvalds un kordiriģente Māra Skride, konkursa 1.kārtā dziesmas vērtē pēc nošu materiāla, bet 2.kārtā dziesmas tiek vērtētas mūzikas skolu koru pirmatskaņojumā koncertā Alojā. Pirms 2. kārtas žūrija tiekas ar autoriem un viņu pedagogiem meistarklasē, kur notiek visu dziesmu analīze. Sešpadsmit gados konkursā piedalījušies 142 jaunie autori, kas iesnieguši 256 jaundarbus – oriģināldziesmas un latviešu tautas dziesmu apdares. Vairāki šodien atzīti mūzikas profesionāļi – Laura Gustovska, Renāte Stivriņa, Evija Skuķe, Jēkabs Jančevskis, Aleksejs Peguševs, Sabīne Ķezbere, Madara Pētersone, Margarita Balanas un citi ir bijuši konkursa dalībnieki. Ik rudeni konkursa dziesmas skanējušas Alojā. Trīs konkursā godalgoto dziesmu koncerti notikuši Rīgas Latviešu biedrības namā, kā arī Valmieras un Ādažu kultūras centros. Jaundarbus konkursa žūrijas vērtējumam izpildījuši 24 bērnu kori no Valkas, Smiltenes, Strenčiem, Ogres, Zvejniekciema, Salacgrīvas, Alojas, Valmieras, Jaunpiebalgas, Aizkraukles, Rīgas, Madonas, Kokneses, Vecumniekiem, Jelgavas, Ķekavas, Salaspils, Cēsīm un Ādažiem. Ik pēc pieciem gadiem, dzejnieka Ausekļa jubilejas svētkos “Gaismu sauca”, mūzikas skolu apvienotie kori izpilda četros konkursa gados godalgotos darbus. Alojas pašvaldība, saskaņā ar žūrijas lēmumu, skanīgāko darbu autoriem piešķīrusi naudas prēmijas. Izdevniecība “Musica Baltica” konkursā godalgotos jaundarbus apkopo nošu krājumā “Jaunie jaunajiem”. Līdz šim izdotas krājuma trīs daļas. Informāciju sagatavoja:
Tiek digitalizēti ieraksti no VHS, S-VHS, Mini DV un Digital-8 formātiem. Darbs pie digitalizācijas nozīmē ierakstu pārvēršanu ciparos reālajā laikā un vēl ne mazāk ietilpīgo un svarīgo pasākumu identificēšanu. Atpazīšana un failu aprakstīšana notiek pēc nemainīgas formulas un secības - gads, mēnesis, datums, vieta vai pašvaldība, notikums un cilvēki, kuri tika intervēti vai runāja kadrā. Šāda kārtība ne tikai ļauj YouTube kanāla lietotājiem atrast vajadzīgo notikumu, bet nekļūdīgi sakārto Excel programmā izveidotajā tabulā filtru pēc laika, vietas, notikumu vai cilvēku uzvārdu meklēšanas principiem. Var lēst, ka no 1800 stundu lielā arhīva, patreiz ir izdarīta viena trešā daļa no visiem digitalizācijas darbiem. Šogad novembra beigās ir paredzēta arhīva prezentācija Madonas bibliotekā (jo divus gadus traucēja pandēmijas apstākļi). Tai gatavojoties tiks izdota informatīva brošūra un laikrakstā "Stars" informēta pašvaldība, Madonas novada iedzīvotāji. Jāpiebilst, ka YouTube kanālam - Imanta Pulksteņa arhīvs ir vairāk kā 700 abonentu, to skatās 9 valstīs un vienā mēnesī bija pat 271 tūkstotis noskatītu stundu. Tas rāda, ka darbs pie Trešās atmodas vēstures ritu saglabāšanas un sabiedriskošanas ir cilvēkiem vajadzīgs un svētīgs! Imanta Pulksteņa arhīvs atspoguļo pārsvarā Madonas un dažkārt arī apkārtējo rajonu Trešās Atmodas laika pārmaiņas sabiedrībā, pāreju no sociālisma un kapitālismu - valdības veidošanās, kultūra, medicīna, izglītība, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība, tirdzniecība, starptautiskās attiecības, reģionālā reforma un citas sabiedrības aktivitātes. Patreiz Youtube kanālā Imanta Pulksteņa arhīvs ir ievietota tikai neliela daļa safilmētā. Ar laiku tiks digitalizēti un sabiedriskoti video ieraksti no festivāla Sinepes un Medus koncertiem, gan Ģitāristu sesijas meistarklases un koncerti laikā no 1998. līdz 2019. gadam. Imanta Pulksteņa arhīvā ir apmēram 1800 safilmētas stundas ar savā ziņā unikālu "melno" jeb darba materiālu. Projekta "Pārmaiņu laika digitalizācija" gaitu aprakstīja Imants Pulkstenis.
Cēsis kā šī pasākuma vieta nav izraudzīta nejauši - te dzimis ievērojamais komponists un ērģelnieks Alfrēds Kalniņš (1879-1951). A.Kalniņš jau 9 gadu vecumā pirmo reizi sēdās pie Cēsu Sv. Jāņa baznīcas instrumenta, ar ērģelēm turpmāk bija saistīts viss viņa mūžs. Alfrēda Kalniņa vārdu nes Cēsu Mūzikas vidusskola, kur jau 37 gadus audzēkņi apgūst ērģeļspēli. 8. oktobrī Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcā notika Labdarības koncerts baznīcas ērģeļu restaurācijas atbalstam. Savos iespaidos dalās koncerta dalībnieki.
10. Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāla dalībnieki. Publicitātes foto Emīlija: “Man ļoti patika gan pašai piedalīties, gan citu priekšnesumus klausīties. Sen nebiju spēlējusi publikas priekšā, jutu patīkamu satraukumu, bija ļoti viesmīlīga uzņemšana.” Linda: “Koncerts ļoti patika, pēc ilgāka pārtraukuma atkal uzstāties bija fantastiski! Mēs jutāmies gaidīti, valdīja draudzīga, ģimeniska atmosfēra.” Fēlikss: “Man šī bija pirmā reize, kad baznīcā spēlēju digitālās ērģeles, tās atradās lejā, tuvu klausītājiem un publika ērģelniekus varēja gan dzirdēt, gan vērot. Tā kā balkonā uzstājās pūtēju orķestris “Tālavas taurētājs”, mūzika piepildīja telpu pilnībā. Par spīti vēsumam baznīcas velvēs, koncertā valdīja sirsnīga, gaiša un patīkama atmosfēra. Esmu priecīgs, ka mums izdevās atvest Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivālu arī uz manu dzimto pusi - Rūjienu, lai atbalstītu baznīcas ērģeļu atjaunošanu.” Skolotāja Sandra: “Priecēja mūsu skolas jauniešu iedvesmas pilnā uzstāšanās.” Skolotāja Lelde: “Jutu gandarījumu par mūsu audzēkņu priecīgo un aizrautīgo muzicēšanu! Paldies draudzes ļaudīm par viesmīlību, koncerta publikai par jauno mūziķu atbalstīšanu! Bija patīkami klausītāju vidū sastapt arī audzēkņu ģimenes. Pateicība arī Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestrim “Tālavas taurētājs” un diriģentam Gvido Brenčevam par līdzdalību, tas bija gan brīnišķīgs papildinājums koncerta programmai, gan arī koleģiāls atbalsts. Visbeidzot - šī bija Fēliksa svētku diena, kas, cerams, paliks ilgāku laiku atmiņā!” 9. oktobrī Cēsu Sv. Jāņa baznīcā koncertu “Debesceļi” sniedza Līga Ivāne, Līva Tomiņa un Reinis Tomiņš. Koncerta programma bija krāšņa, daudzveidīga, skanēja mūsdienu latviešu autoru skaņdarbi. Mūziķi iepriecināja ar spilgtu, brīžiem pat atraktīvu uzstāšanos. Visi trio dalībnieki demonstrēja augstu profesionālu meistarību un prasmi dažādu instrumentu spēlē - ērģeles (stabuļu un digitālās) , vijole (akustiskā un elektriskā), sitaminstrumenti (vibrafons, marimba, bungu komplekts). Koncerta noslēgumā mākslinieki tika sumināti ar ilgiem aplausiem. 14. oktobrī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Ērģeļu zālē muzicēja galvenokārt jaunākā paaudze - mūzikas skolu audzēkņi. Interesants akcents koncerta programmā bija vairāki ansambļi, kur ērģeles skanēja kopā ar stīgu un pūšaminstrumentiem. Šajā kategorijā iekļāvās arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas trio Linda Biļinska (ērģeles), Rēzija Vītola (vijole) un Debora Dadzīte (čells). 15. oktobrī pie Cēsu Sv. Jāņa baznīcas ērģelēm sēdās jaunie mūziķi no mūzikas vidusskolām, daudzi no viņiem ar ievērojamu koncertu, festivālu un konkursu pieredzi. Mūsu skolu šajā koncertā pārstāvēja Linda Biļinska un Fēlikss Siliņš. Pēc koncertiem sirsnīgā sadraudzībā visi dalījās iespaidos un pieredzē, kā arī atmiņās par iepriekšējiem festivāliem. Festivālā piedalījās pārstāvji no Jaunpiebalgas, Saldus, Valmieras un Utenas (Lietuva) mūzikas skolām, no Rīgas Doma kora skolas, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas, Jūrmalas Mūzikas skolas, Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas - kopumā 27 audzēkņi un 10 pedagogi. Jaunos mūziķus atbalstīt bija ieradušās arī viņu ģimenes, viesi varēja baudīt skaisto zelta rudeni Cēsīs. Paldies festivāla atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Latvijas valsts mežiem, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu Sv. Jāņa lauku evaņģēliski luteriskajai draudzei, Cēsu novada pašvaldībai un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai! Informāciju sagatavojusi:
No 7.–13. augustam Ritē, Latvijā ar IAPMA (Starptautiskās papīrizgatavotāju un papīrmākslinieku asociācija) atbalstu notika III starptautiskais IAPMA Papīrliešanas simpozijs, savukārt visas vasaras garumā Dzērbenes radošajā mājā “MEMBERI” ar LVM, KKF un Vidzemes kultūras programmas atbalstu tika realizēts projekts “DABA RADA–2022”. Simpozijā galvenais uzsvars bija uz dažādu šķiedru papīra izgatavošanu. Tika vārīts un tradicionālā veidā (ar koka āmuriem) sagatavots kozo – griezts un kalcinētās sodas šķīdumā vārīts banānkoks no LU Botāniskā dārza, kā arī izmantoti jau iepriekš sagatavoti augi – papardes, zāle u. c. Kā pastāstīja viena no projektu vadītājām, latviešu māksliniece Ilze Dilāne, papīra iegūšana no augiem ir vēsturiski senākā metode un tā ir ap 2000 gadu veca. Papīra izgatavošanas pirmsākumi ir meklējami Ķīnā. Lai izgatavotu papīru no augiem, ir nepieciešams liels daudzums augu, tāpēc Eiropā līdz pat Otrajam pasaules karam lietoja papīru, kas bija ražots no lupatām. Arī mākslinieki, lai piešķirtu papīram atšķirīgas krāsas un faktūras, labprāt eksperimentē ar dažādiem tekstila izstrādājumiem, piemēram, pārstrādājot džinsa audumu, var iegūt zilas nokrāsas papīru. Ar tradicionālo roksmēluma metodi darināts papīrs no augiem vai tekstila izstrādājumiem, ir kā īpašs jaunrades process, kurā katrs no darinātājiem iegūst papīru, kas nav līdzīgs citam – atšķiras papīra krāsa, faktūra: ir manāma šķiedra, pat augu sastāvdaļas. Lai arī pats augu un dažādu tekstila izstrādājumu apstrādes process nav viegls: lai iegūtu papīru, materiāls tiek sagriezts, mērcēts, malts, sasists šķiedrā, vārīts, smelts, žāvēts, mākslinieki to labprāt pielieto, lai realizētu savas radošās ieceres. Projekta ietvaros Dzērbenes radošajā mājā “MEMBERI” tika īstenotas vairākas darbnīcas: “PAPĪRMĀKSLAS DARBNĪCA”, kurā tika izgatavotas mākslinieciskas, dažādu biezumu un dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnes; “AUGU DARBNĪCĀ” tika pētītas augu izmantošanas iespējas: kā labāk nokrāsot papīru, šķiedru, tika apgūta batika un dabas druka – ekoprint, kā arī citi paņēmieni; “LAMPU MEISTARKLASĒ” papīrs no augiem pārtapa dažādu formu gaismekļos. Lai vasarā paveikto parādītu plašākai publikai, abu projektu mākslinieki apvienojās kopīgā izstādē “DABA RADA un mēs kopā ar to!” un tagad tā ir apskatāma LU Botāniskā dārza Palmu mājas foajē. Projektu vadītāji: Ērika Māldere, Ilze Dilāne, Aigars Lenkevičs un Ērika Zutere. Informācija pārpublicēta no www.botanika.lu.lv.
Lai radošās izpausmēs un saskarsmēs atbalstītu māksliniekus un izmantotu pieejamos dabas un otrreizējās pārstrādes materiālus, kā arī lai veicinātu mākslinieku radošo jaunradi, šovasar Dzērbenes radošajā mājā “Memberi” tika realizēts projekts “Daba rada 2022”. Tas jau trešo vasaru piedāvāja iespēju eksperimentēt un radoši ielūkoties daudzveidīgajā dabas iespēju un otrreizējās pārstrādes papīrmākslas pasaulē. Darbs aizsākās ar Papīrmākslas darbnīcu, kur tika izgatavotas mākslinieciskas dažāda biezuma un dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnes, savukārt Augu darbnīcā tika pētītas augu izmantošanas iespējas, kā labāk nokrāsot papīru un šķiedru, apgūta batika un dabas druka (ecoprint), kā arī citi paņēmieni. Projekta dalībnieki iegūtos materiālus tālāk izmantoja savās radošajās izpausmēs – sajūtu grāmatas lapām, starplapām, kolāžām un vākiem. Rezultātā katrs izveidoja savu mākslinieka oriģinālgrāmatu, kas apkopo visas vasaras laikā apgūtās prasmes, ilustrē katra dalībnieka sajūtas un dokumentē laiku, kurā dzīvojam, ko redzam, jūtam un par ko vēlamies runāt. Projektu realizē grafiķe un dizainere Ērika Māldere un tekstilmāksliniece Ērika Zutere, Starptautiskās papīrizgatavotāju un papīrmākslinieku asociācijas biedres un mākslas pedagoģes. Informācija pārpublicēta no www.sigulda.lv. Projekts “Daba rada 2022” saņēma atbalstu kultūras projektu konkursā „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022” (VKP 2022).
Projekta ietvaros iznākusi grāmata un e-grāmata, kā arī izveidoti trīs audio lasījumi, katrs desmit minūšu garumā. Grāmata tika sirsnīgi kuplā apmeklētāju lokā atvērta Valda memoriālajā muzejā dzimtajā Sausnējā paša Valda dzimšanas dienā 28. septembrī. Autore jau bijusi uz tikšanos ar lasītājiem Aizkraukles novada Centrālajā bibliotēkā un Pļaviņu bibliotēkā, tāpat interesi izrādījušas citas bibliotēkas, un rakstnieces tikšanos grafiks esot aizpildīts līdz pat Ziemassvētkiem. Romāns ieinteresējis arī plašsaziņas līdzekļus. Tā vēl pirms grāmatas oficiālās atvēršanas autore intervēta žurnālam "Mājas Viesis", 29. septembrī laikraksta "Diena" pielikumā "Kultūras Diena" publicēta Bārbalas Simsones recenzija "Staburaga ēnā", 6. oktobrī grāmata apskatīta Latvijas Radio1 programmā "Pēcpusdiena", 16. oktobrī romāns aplūkots Latvijas Radio1 programmā "Augstāk par zemi", bet 21. oktobrī intervija ar Lindu Šmiti publicēta laikrakstā "Staburags". Tāpat priecājamies, ka grāmata ar Kultūras ministrijas organizētā Vērtīgo grāmatu iepirkuma palīdzību jau nonākusi pie daudzu Latvijas publisko bibliotēku lasītājiem. Paldies Vidzemes plānošanas reģionam, AS “Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fondam par atbalstu! Attēlā: grāmatas "Ne tikai Staburaga bērns. Valdis" autore Linda Šmite tiekas ar lasītājiem. Informāciju sagatavojusi:
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šoruden, no 8. līdz 15. oktobrim, Cēsīs notiks 10. Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāls, turpinot 2001. gadā iedibināto tradīciju - pulcēt mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu jaunos ērģelniekus, lai rādītu savu spēles prasmi un klausītos citu sniegumu, kā arī veicinātu pedagogu sadarbību, pieredzes un jaunu ideju apmaiņu.
30. oktobrī plkst. 18:00 sanatorijā “Ogre” (Gaismas prospektā 2/6, Ogrē) pirmizrādi piedzīvos Ogres teātra jauniestudējums “Sanatorija” – režisora Jāņa Kaijaka skatuves versija Henrika Ibsena lugai “Tautas ienaidnieks”. 
Pēc divu gadu piespiedu pauzes Alojā atkal sagaidīsim Latvijas mūzikas skolu korus, kas piedalīsies dziesmu jaunrades konkursa “Kas mēs bijām, būsim, esam” 2. kārtā izvirzīto dziesmu pirmatskaņošanā. Konkursa žūrija – Selga Mence, Māra Skride un Ēriks Ešenvalds šī gada konkursam iesniegtos jaundarbus, a cappella dziesmas bērnu korim, izvērtēja 1.kārtā un labākos darbus izvirzīja uz 2. kārtu, kas notiks Alojas Ausekļa vidusskolas zālē 2022. gada 15. oktobrī plkst. 15.00.
Saņemot atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona, projekta "Pārmaiņu laika digitalizācija" 3. posma digitalizācija rit pilnā sparā. Projekts ietver sevī notikumus no deviņdesmito gadu sabiedriskajām aktivitātēm Latvijā un Madonas novadā (toreiz Madonas rajons).
No 8. līdz 15. oktobrim Cēsīs notika 10. Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāls, turpinot 2001. gadā iedibināto tradīciju - pulcēt mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu jaunos ērģelniekus, lai rādītu savu spēles prasmi un klausītos citu sniegumu, kā arī veicinātu pedagogu sadarbību, pieredzes un jaunu ideju apmaiņu.
LU Botāniskā dārza Palmu mājas foajē no 2022. gada 25. oktobra līdz 2023. gada 29. janvārim būs skatāma izstāde “DABA RADA un mēs kopā ar to!”. Izstādes, kas gada tumšajā periodā ar no papīra gatavotiem gaismas objektiem izgaismo LU Botāniskā dārza izstāžu telpu, jau ir kļuvušas par skaistu tradīciju. Šogad izstādē apskatāmi darbi, kas tapuši šovasar divos ar roksmēluma papīra un dabas materiālu izmantošanu saistītos projektos. Abi projekti māksliniekiem piedāvāja iespēju eksperimentēt, ielūkoties daudzveidīgajā dabas iespēju un papīrmākslas pasaulē un realizēt savas radošās ieceres.
Siguldas novada bibliotēka aicina aplūkot sajūtu grāmatu izstādi “Atvērums”, kurā darbi tapuši projekta “Daba rada 2022” laikā. Izstāde bibliotēkā būs skatāma līdz 30. novembrim. Tikšanās ar māksliniecēm notiks 29. oktobrī plkst. 11.00.
Izdevniecība "Latvijas Mediji" ar AS "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas līdzfinansējumu izdevusi Lindas Šmites biogrāfisko romānu "Ne tikai Staburaga bērns. Valdis", kas veltīta bērnības stāsta "Staburaga bērni" autoram, pedagogam Voldemāram Zālītim.