VPR jaunumi

Pagājušās nedēļas nogalē Vidzemes plānošanas reģions piedalījās sarunu festivālā “Lampa” ar diskusiju “Inovācijas reģionā – mīts vai realitāte?”, turpinot gada sākumā Vidzemes Inovāciju nedēļā aizsākto sarunu tēmu par inovācijām un to nozīmi reģionā. Diskusijā piedalījās Latvijā zināmi inovāciju procesa eksperti (Gundars Skudriņš (Vides risinājumu institūts), Jānis Garančs, (SIA “Aloja-Starkelsen”), Dagnija Lejiņa, (Digital Freedom Festival un Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers”), Kristīne Sirmā (LR Zemkopības ministrija, vienlaikus arī Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle), diskusiju vadīja Lilita Sparāne (eksperte klasteru attīstības, radošo industriju un starpdisciplīnāras sadarbības jomā).

Lai gan termins “inovācija” ir salīdzinoši jauns, diskusijas dalībnieki atzina, ka jebkurš uzņēmums inovē katru dienu – jaunas idejas rodas un tiek īstenotas nepārtraukti. Diskusijas laikā eksperti norādīja, ka dažas no inovācijām var būt arī tik vienkāršas, ka nereti tās pat neatpazīst.

“Digital Freedom Festival” līdzdibinātāja un vadītāja, vienlaikus arī Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers” līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa uzsvēra, ka “inovācijas nerodas ministriju kabinetos vai dokumentos. Inovācijas rodas cilvēku prātos.” Tomēr, lai uzņēmumos notiktu mērķtiecīgas un uz attīstību vērstas inovācijas, nepieciešami pieredzējuši un izglītoti darbinieki, ir jāpiesaista un jānotur talanti. “Ja mēs gribam būt inovatīvi, mums ir jānodarbojas ar talantu menedžmentu. Talantu meklēšana ir viens no vissvarīgākajiem instrumentiem inovāciju radīšanai”, secina D. Lejiņa.

SIA “Aloja-Starkelsen” valdes loceklis un līdzīpašnieks un Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes priekšsēdētājs Jānis Garančs piebilst, ka “Latvijā parasti tiek atbalstītas inovācijas, kas tapušas ar Latvijā pieejamajām zināšanām, taču pasaulē ar mūsu zināšanām vien nepietiek.” Lai sekotu līdzi pasaules tendencēm, SIA “Aloja-Starkelsen” kā Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedrs piedalās starptautiskos projektos un konsorcijos, organizē seminārus, diskusijas, tādējādi veicinot zināšanu pārnesi, tomēr arī atzīst, ka individuālam uzņēmumam jebkura inovācija ir liels ieguldījums un izaicinājums, un ne katram tas ir pa spēkam. J. Garančs uzskata, ka bioloģisks produkts pats par sevi nav nekas īpašs. SIA “Aloja-Starkelsen” pavisam nesen sākuši ražot pelēko zirņu miltus, kas bagātināti ar olbaltumvielām, un tā ir uzskatāma par inovāciju, jo nekur citur pasaulē šādu produktu neražo.

Vides risinājumu institūta dibinātājs Gundars Skudriņš, kurš ir vairāku inovatīvu uzņēmumu dibinātājs, piesaista zināšanas no ārvalstīm, jo Latvijā tik specifisku zināšanu nav – viņa uzņēmumos septiņi speciālisti ir no Rietumeiropas. Viņš uzskata, ka Vidzemē ir nepieciešamas starptautiskas zināšanas – "jebkurā uzņēmumā, arī uzsākot jaunu biznesu, ir jāsaprot, kas šajā jomā notiek pasaulē. Cīņa par talantiem ir ļoti liela. Tomēr Latvijas potenciāls, salīdzinot ar Rietumiem, ir tas, ka zinātnieks šeit var sevi ļoti ātri realizēt." "Protams, lai ārvalstu zinātniekiem Vidzeme būtu pievilcīga strādāšanai un dzīvošanai šeit, būtisks faktors ir dzīves kvalitāte – sākot ar mājokļa, izglītības un medicīnas pakalpojumu pieejamību, izmaksām un beidzot ar vides kvalitāti un kultūras aktivitātēm," papildina Dagnija Lejiņa, vienlaikus norādot, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas start-up uzņēmumi izvēlas savu darbību attīstīt ārvalstīs.  

LR Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja, vienlaikus arī Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle Kristīne Sirmā uzsver, ka daudzas nozares, piemēram, graudkopība jau ir ļoti modernizētas, tomēr attīstība jāturpina,  un par digitalizāciju būtu jādomā teju ikvienai jomai.

Diskusijas dalībnieki gandrīz vienbalsīgi atzina, ka uzņēmumu inovāciju attīstības pamatā ir sadarbība starp uzņēmēju, kam ir ideja, un zinātnieku un informācijas tehnoloģiju speciālistu, kuri zina, kā šo ideju īstenot. Dagnija Lejiņa norāda, ka “tā ir milzīga problēma, ka uzņēmējs, zinātnieks un IT speciālisti nesaprotas, šķiet, ka katrs ir no savas planētas. Bet mums ir jāatrod veids, kā sadarboties un saprasties, lai kaut kas notiktu.”

Diskusijas laikā izskanēja priekšlikums procesam piesaistīt vēl vienu “spēlētāju”, kurš darbotos kā starpnieks un tulks starp dažādu jomu speciālistiem, palīdzot tiem vienam otru atrast un saprasties. Tika pieļauts, ka šāda starpnieka lomu varētu uzņemties Inovāciju brokeris, kurš jau darbojas Vidzemes reģionā. Brokera pienākumos ir konsultēt mazos un vidējos uzņēmējus attīstības jautājumos, piemēram, palīdzēt rast finansējumu jaunām idejām vai meklēt jaunus sadarbības partnerus, aicinot sadarboties gan uzņēmējus, gan zinātnes jomā strādājošos, gan pašvaldības.

Apkopojot diskusijas dalībnieku sacīto, diskusijas moderatore Lilita Sparāne norāda, ka “papildus tam, ka Vidzemes plānošanas reģions dara lielu darbu, ieviešot jēgpilnus projektus reģionā, kas sekmē inovāciju attīstību, pirmkārt, ir jānodrošina atbilstoša vide, kurā uzņēmējs var netraucēti strādāt. “

Savukārt Kristīne Sirmā norāda, ka Vidzeme ar tās mozaīkainavu – laukiem, pļavām, mežiem un ūdeņiem ir resurss iedvesmai un avots idejām, vienlaikus uzsverot, ka “cilvēks tomēr ir pamatu pamatā. Ir jāstrādā ar jauniem cilvēkiem.”

Ir skaidrs, ka, neskatoties uz to, ka šobrīd inovācijas Vidzemes reģionā tiek ieviestas, kā teritorijai reģionam joprojām ir milzīgs potenciāls arī tālākai inovāciju attīstībai.

Gatavojoties Vidzemes Inovāciju nedēļai nākamā gada pavasarī, diskusijas par inovācijām un dalīšanās pieredzē plānota arī turpmāk.

Jāatgādina, ka 2020.gadā Vidzemes Inovāciju Nedēļa notiks no 24. līdz 28. februārim innovation.vidzeme.lv.

Foto: Vidzemes plānošanas reģiona arhīvs (Liene Leonoviča)

 

Informāciju sagatavoja:

Liene Leonoviča

Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā.

liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv

Diskusija tiek organizēta projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/).

Jautājumiem: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261, www.vidzeme.lv

01.07.2019

Notikumi

«Septembris 2019»
POTCPSSv
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30