VPR jaunumi

25. oktobrī Cēsīs notika kārtējā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Viens no sēdes galvenajiem darba uzdevumiem bija abām pusēm – par Nacionālā attīstības plāna izstrādi atbildīgajam Pārresoru koordinācijas centram un VPR Attīstības padomei un Vidzemes pašvaldību plānotājiem – tikties un izklāstīt viedokļus par Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 1. redakcijas projekta saturu.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks pateicās visiem, kas šogad ir aktīvi piedalījušies darba grupās, lai radītu Nacionālā attīstības plāna (NAP) saturu, tostarp arī plānošanas reģionu pārstāvjiem un ekspertiem. “Mēs labi apzināmies, ka 2027. gadā dzīvosim citādā valstī,” – šo P. Vilks norādīja kā galveno principu, kas ņemts vērā, veidojot Nacionālo attīstības plānu.

VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa norādīja, ka plānošanas reģioni bija iesaistīti tikai vienā darba grupā, kas apsprieda prioritāti “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”, taču labprāt būtu piedalījušies arī citu prioritāšu ekspertu darba grupās, piemēram, par uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību. VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents norādīja, ka “Attīstības padomes viedoklis ir būtisks,  jo NAP skar ikvienu. Mēs katrs pats vislabāk redzam, kas mūsu pašvaldību teritorijās ir nepieciešams un kādus priekšlikumus mēs varam caur plānošanas reģionu virzīt tālāk NAP sabiedriskās apspriešana laikā, lai veicinātu mūsu teritoriju attīstību.”

VPR savā atzinumā vērsīs uzmanību uz  to, ka pašreizējā politika reģionālās atšķirības nav mazinājusi, tāpēc uz to mērķtiecīgi jāstrādā. Uzskatām, ka reģionālā attīstība jāizdala kā atsevišķs stratēģiskais mērķis, jo pašreizējā redakcijā iztrūkst sinerģijas starp visām prioritātēm un visiem rīcību virzienu uzdevumiem un reģionālā attīstība tiek skatīta tikai vienā no 18 rīcību virzieniem. Reģionālo atšķirību mazināšanai vajadzētu atspoguļoties katrā NAP sadaļā, jo šīs atšķirības ir kritiskas un ietekmē visas Latvijas kopējo attīstību,” klātesošajiem teica I. Kalniņa.

Hardijs Vents noslēgumā uzsvēra: “Katrs reģions darbojas savā virzienā, kas liecina, ka valsts līmenī iztrūkst vīzijas par kopējo reģionālo politiku un reģionālo attīstību.

Pēc PKC un VPR viedokļa uzklausīšanas klātesošie Vidzemes pašvaldību pārstāvji aktīvi diskutēja par pašreizējo NAP redakciju. Galvenās VPR pašvaldību pārstāvju atziņas un bažas:

  • Rīcības virzieniem pretī nav skaidri nosauktu rīku, ar ko varēs virzienus attīstīt.
  • Joprojām vērojama koncentrēšanās uz Latvijas urbanizēto teritoriju attīstību, kamēr skaidra vīzija par reģionu attīstību Latvijā nav redzama. NAP jāsniedz skaidra vīzija, uz ko tad kopumā valsts stratēģiski virzās – uz urbanizāciju un lauku iztukšošanu vai tomēr uz cilvēku paturēšanu reģionos?
  • Trūkst koordinētas rīcības ministriju vidū, kas nereti kavē dažādu jautājumu praktisku risināšanu pašvaldībās.
  • Nevienlīdzīgā reģionu attīstība ir  tiešas sekas iepriekšējam NAP, kas nodefinēja, ka ir attīstītie reģioni un neattīstītie. Piemēram, Nīderlandē  secināts, ka, definējot spēcīgos un vājos reģionus, plaisa palielinās. Vidzemē ir daudz mazu apdzīvotu vietu, kur ir 200, 300, 1000 iedzīvotāju, bet visi attīstības rādītāji ir ļoti labi. Finanšu resursu pieejamībai būtu jābūt godīgai, jo īpaši vietās, kas dod kaut kādu ekonomisku pienesumu Latvijai.

Arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atzina: “Jau pavasarī no stratēģiskajiem mērķiem pazuda reģionālā attīstība. LPS jau tad uz to norādīja, un arī šodien redzam, ka reģionālais aspekts skar teju jebkuru jautājumu. Jāsecina, ka pēdējos gados reģionālā attīstība iet savu gaitu. Šajā plānā līdz 2027. gadam jāparāda, kā procesi notiks reģionālā griezumā. Piekrītu VPR un aktualizēju jautājumu par reģionālo attīstību kā atsevišķu stratēģisko mērķi.

Sēdes pirmās daļas noslēgumā H. Vents uzsvēra: “Vidzemes plānošanas reģions vēlētos redzēt vienmērīgu reģionālo politiku katrā no teritorijām, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, un  arī skaidrāku reģionu lomu Nacionālajā attīstības plānā.”

 

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdes otrajā daļā klātesošie uzklausīja VAS "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktoru Gundaru Kainu, kurš iepazīstināja ar darbiem, kas paveikti valsts autoceļu tīklā 2018.–2019. gadā Vidzemes plānošanas reģionā, un pēcāk ziņoja par plānoto 2020.–2022. gadā.

G. Kains informēja, ka šobrīd prioritāri ir valsts un reģionālas nozīmes ceļi – tie tiks sakārtoti vispirms, vienlaikus atzīstot, ka vietējas nozīmes ceļiem pieejamā finansējuma apmērs būs nepietiekošs.

Klātesošie diskutēja par VPR savulaik iesniegtajiem priekšlikumiem prioritāro ceļu posmu sakārtošanai. H. Vents atgādināja, ka Vidzemes plānošanas reģions ir platības ziņā lielākais no visiem reģioniem un, ņemot vērā ikvienas pašvaldības intereses, toreiz izdevās vienoties par kopīgām prioritātēm.  Tomēr, atzīstot, ka visiem šobrīd iesniegtajiem posmiem līdzekļu noteikti nepietiks, G. Kains lūdza reģiona pašvaldībām saīsināt iesniegto ceļu posmu sarakstu, lai būtu lielāka iespēja, ka kopīgi izvirzītie svarīgie posmi tiešām tiek sakārtoti.

 

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

30.10.2019

Notikumi

«Novembris 2019»
POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930