.png)
|
Arhīva kalendārs
Laikraksta pielikuma elektroniskā versija skatāma šeit.
Igauņu viesis apmeklēja vairākus Vidzemes reģionā nozīmīgus, līdz šim igauņu laikraksta izdevumā neatspoguļotus tūrisma objektus, kas atrodas “Via Hanseatica” maršrutā: Straupes Zirgu Pastu un Straupes lauku labuma tirdziņu, iepazīstot latviešu mājražotāju talantus; Ungurmuižu – kas ir vienīgā baroka koka celtne Latvijā un Sietiņiezi, kas ir pazīstams kā viens no augstākajiem baltā smilšakmens atsegumiem Latvijā. Leivaks izbaudīja arī Valmieras restorāna „Vecpuisis” piedāvājumu, viesojās šokolādes gardumu ražotnē „R Chocolate”, kā arī brīvdabas picērijā „Vīnkalni”, noslēdzot vizīti ar Amatas novada Sesīļu poniju apmeklējumu. Kā atzina igauņu žurnālists, neskatoties uz vairāku gadu viesošanos Latvijā, joprojām no jauna tiek iepazīts kas līdz šim neredzēts un nedzirdēts. Tūrisma ekspere Ilze Liepa stāsta: „Žurnālists šokolādes gardumu ražotnē R Chocolate atdzīvojās kā no jauna. Uzņēmuma īpašnieces atraktīvais un interesantais stāstījums par biznesa izaugsmi tūrisma objektu pētniekā radīja acīmredzamu interesi.” „Postimees” ir lielākais un vecākais dienas laikraksts Igaunijā, kas atspoguļo igauņu dzīvi: ziņas, politiku, ekonomiku, kultūru un izklaidi. Ik gadu viens no tematiskajiem pielikumiem tiek veltīts Latvijas tūrisma piedāvājuma atspoguļošanai. Publikācija laikrakstā tapusi sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
Plašāka informācija: Ilze Liepa, tūrisma eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29335677
Papildus šiem jautājumiem, diskusijā tiks tuvāk aplūkoti arī praktiski piemēri, kā strādā klasteri Bergenas pašvaldībā, Norvēģijā , un kā darbojas klasteri pārtikas nozarē Latvijā – kā veidojusies klasteru biedru sadarbība, uzticēšanās, un kāda ir inovācijas formula. Pasākuma norises laiks un vieta: š.g. 18. maijā no plkst. 10.00 līdz 13.00 LPS ēkā, Mazā Pils ielā 1, Rīgā 4.stāvā. Semināra norisi būs iespējams vērot tiešraidē LPS mājaslapā www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, Videoarhīvs - Tiešraide” vai sekojot šai saitei http://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/tiesraide/ *** Diskusijas darba kārtība: 1. LPS par klasteriem un reģionālo attīstību Andra Feldmane, LPS uzņēmējdarbības padomniece 2. Norvēģijas Bergenas pašvaldības pieredze un ieteikumi (Skype) Tone Hartvedt, “Invest in Bergen” projektu vadītāja 3. Pārtikas asociācijas klasteris un pārtikas kompetences centra sniegtās iespējas Ināra Šure, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) 4. Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera piemērs Kristaps Ročāns, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs, Biedrības “Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris” valdes loceklis. Arta Kronberga, Vadošā pētniece, Dr.agr., Vides risinājumu institūts un Agroresursu un ekonomikas institūts 5. Diskusija
Informācijas avots: Andra Feldmane, LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, www.lps.lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemē aprīļa sākumā viesojās igauņu laikraksta „Postimees” žurnālists Verni Leivaks, lai rosinātu kaimiņzemes iedzīvotājus apciemot Via Hanseatica maršruta saistošākās tūrisma atpūtas iespējas. Līdz ar aktīvās tūrisma sezonas tuvošanos, žurnālista iepazītās tūrisma vietas ir iekļautas laikraksta ikgadējā tematiskajā tūrisma pielikumā „Puhkus Latis”, kas tiek izdots ar mērķi iepazīstināt igauņus ar Latvijas tūrisma piedāvājumu. Tūrisma pielikums „Puhkus Latis” ar aplūkotajām Latvijas tūrisma vietām lasītājiem pieejams no 9. maija.
Diskusijā par pārtikas nozares klasteru veiksmīgo sadarbību klātesošajiem stāstīs Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projektu vadītājs Kristaps Ročāns, kurš vienlaikus ir arī biedrības “Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris” valdes loceklis. Diskusija, kuru 18.maijā organizē Latvijas Pašvaldību savienība, ir turpinājums jau iesāktai tēmai par to, kā panākt līdzsvarotu un konkurētspējīgu reģionu attīstību, un kāda ir pašvaldības loma ekonomikas transformācijas procesā. Turklāt, ja Latvijas laukos dzīvo 30 % iedzīvotāju, un lauksaimniecībā ir nodarbināti 13,2 % valsts iedzīvotāju, no kuriem tikai daļa ir nodarbināta uz pilnu slodzi, turklāt saražo 4,1 % no IKP – kāda iespēja ir virzīties uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.