Arhīva kalendārs

Pēdējos pāris gadus tūrisma maršruts “Via Hanseatica” tika popularizēts, izmantojot iepriekš īstenotā projekta partneru Latvijā brīvprātīgu līdzfinansējumu, taču nu pienācis brīdis, lai mērķtiecīgi izmantotu Eiropas Savienības finansiālo atbalstu tālākai maršruta attīstībai. Tāpēc 28. jūnijā Burtnieku novadā pulcējās līdzšinējie tūrisma maršruta “Via Hanseatica” partneri no Latvijas, lai kopā ar igauņu kolēģiem vienotos par kopīgu vīziju jauna tūrisma produkta izveidē.

Tā kā pēdējā laikā īpaši aktuāls Eiropā kļuvis gastronomiskais tūrisms, un ēdiena baudīšana šobrīd ir teju katra Eiropas tūrista ceļojuma dienaskārtībā, Vidzemē izlemts attīstīt jaunu, uz vietējo kulināro mantojumu balstītu tūrisma maršrutu -  “TasteHanseatica”.

Maršruts tiks veidots Interreg Estonia-Latvia programmas projekta “Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana (Livonijas kulinārais ceļš)" ietvaros, kura īstenošanu Latvijā sadarbībā ar lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” uzsācis Vidzemes plānošanas reģions.

Jaunā projekta darba grupas dalībnieki, kas vienlaikus ir arī “Via Hanseatica” tūrisma maršruta veidotāji, sanāksmē diskutēja par aktivitātēm, kuras tiks īstenotas,  lai veicinātu tūrisma galamērķa pievilcību, popularizējot nacionālo virtuvi un stiprinot sadarbību starp vietējiem pārtikas ražotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

“TasteHanseatica” stāsts tiks veidots, par pamatu ņemot pirmo latviešu valodā izdoto pavārgrāmatu, kas tulkota un izdota Kocēnu novada Rubenē vēl 18.gs.beigās. Grāmata, ko izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders, ar 334 lappusēm bija neparasti apjomīga, kas liecina par muižnieku ģimeņu gaumi, ēšanas paradumiem un izvēlīgumu. Receptes ietver virkni eksotisku ēdienu, taču arī daudzus šodien aizmirstus ēdienus, kas pagatavoti no vietējām dabas veltēm. Ēdienu nosaukumi vācu un latviešu valodā liecina, ka grāmata veltīta muižu pavāriem, kas vairumā bija latvieši. Grāmatas oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Tur ir divi šīs grāmatas eksemplāri – viens piederējis slavenajam Vidzemes karšu autoram grāfam Ludvigam Augustam Melīnam, otrs-noslēpumainajam latviešu grāmatu kolekcionāram Albertam Fortiņam.

Plānots, ka “TasteHanseatica” piedāvājums tiks popularizēts ne vien pašmāju garšas baudītājiem, bet kulinārās meistarklases tiks demonstrētas arī Igaunijas gardēžiem vairākos kulinārajos festivālos.

Kā zināms, Vidzeme ir zaļākais Latvijas reģions. Mežos rodama liela daļa vidzemnieku vietējās virtuves pamatsastāvdaļu – gan svaigas, gan “ieziemotas”. Marinētas sēnes un lāceņu ievārījums ir mums tik ierasts ēdiens, kamēr citiem – īsts baudījums.  Nav šaubu, ka  medījuma gaļa un zivis ir savvaļas vitamīnu krātuve un dabas garšu apkopojums, tāpēc latvietis uzdrīkstas domāt, ka nacionālā virtuve, kas ir tik unikāla katrā no Latvijas reģioniem, ir konkurētspējīga starp kulinārā tūrisma galamērķiem citviet Eiropā.

Lai iegūtu vairāk informācijas par projektu “Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana (Livonijas kulinārais ceļš)" un tūrisma maršrutu “TasteHanseatica”, aicinām sazināties ar projekta vadītāju Lienīti Priedāju-Kleperi (lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26133028).

Foto: Kocēnu novada domes arhīvs

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Jūnijs projektā “Vidzeme iekļauj” bijis ļoti aktīvs mēnesis  - deinstitucionalizācijas (DI) plāna izstrādātāji intensīvi apmeklēja arī visus Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā esošos bērnu sociālās aprūpes centrus (BSAC), kā arī uz tikšanos aicināja pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjus.

Vizīšu mērķis bija izzināt šī brīža situāciju,  pārrunāt nākotnes perspektīvas ārpus ģimenes aprūpes sociālo pakalpojumu kvalitatīvai attīstībai reģionā. Institūciju darbības izpēte paredz arī datu ievākšanu – tos izmantos, lai izstrādātu iestāžu reorganizācijas plānus. Jāatzīmē, ka reorganizācijas plāni neparedz iestāžu slēgšanu, bet gan to darbības pilnveidošanu. Plāna izstrādātāji mērķtiecīgi izzina pašvaldību pārstāvju, kā arī iestāžu vadītāju un darbinieku viedokli, lai rekomendācijas, kas tiks iestrādātas reorganizācijas plānos, būtu realizējamas praksē un saskanētu ar pašvaldību un pašu iestāžu vadītāju vīziju par plānoto attīstību nākotnē.

Viesojoties sociālās aprūpes centros, jau šobrīd projekta ieviešanas komanda nonākusi pie vairākām atziņām. DI plāns tiek izstrādāts, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, ņemot vērā projekta mērķa grupu personu vajadzības katrā no pašvaldībām. Tās savukārt tika apzinātas dažus mēnešus atpakaļ, kad kopumā 660 personām no Vidzemes tika izstrādāti individuālie atbalsta plāni sociālo pakalpojumu saņemšanai. Tagad pakalpojumi jāsaplāno pašvaldībās, ņemot vērā vispārējo pakalpojumu pieejamību un pašvaldību vēlmi veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Ir dažādi apstākļi, kas attaisno šo iestāžu esamību – vispirms tas ir nodrošinājums bērniem, kuri palikuši bez apgādības un  nevar par sevi parūpēties.

Bērnu sociālās aprūpes centru vadītāju pieredze liecina, ka visgrūtāk klājas tiem bērniem, kas jau sasnieguši  pusaudžu vecumu – ir ļoti grūti atrast audžuģimeni (adoptētāju, aizbildni) bērniem, kuri jau ir padsmitgadnieki, turklāt ar ļoti emocionāliem pārdzīvojumiem bagātu pagātni.

Tikpat liela problēma ir ar bērniem, kas nāk no daudzbērnu ģimenēm, un diemžēl, tādu nav mazums – spēt uzņemties gādību par visiem bērniem vienlaikus nav viegli, jo reizēm ar gribēšanu ir par maz, nepieciešams nodrošināt arī atbilstošus apstākļus. Kā BSAC vadītāji, tā pašvaldību sociālā dienesta pārstāvji ir vienisprātis – pirms bērns vispār nonāk pie jauniem vecākiem, prioritāri jāpieliek maksimālas pūles, lai situāciju bioloģiskajā ģimenē uzlabotu un bērns tomēr atgrieztos pie saviem īstajiem vecākiem.

Te BSAC vadītāji izceļ vēl kādu problēmu - nav daudz tādu cilvēku, kuri gatavi veltīt gadus, lai prasmīgi spētu palīdzēt bērnu namu bērniem atgūt ticību labākai dzīvei. Turklāt, kā secina arī lielākā daļa Vidzemes pašvaldību sociālo dienestu pārstāvju - nepieciešams attīstīt audžuģimeņu kustību Latvijā, tā kā tās joprojām ir nepietiekošā skaitā. Arī Vidzemē ir vairāki novadi, kuros, diemžēl, joprojām neviens nav uzņēmies pildīt šo darbu – un tas nav tikai darbs, bet savā ziņā arī misija.

Ja bērns tomēr nonācis BSAC, arī vidi nepieciešams padarīt maksimāli ģimeniskāku. Piemēram, virtuve un ēdamistaba, kas atgādina skolas ēdamzāli, personāls, kas pasniedz jau pagatavotu ēdienu un nomazgā traukus – nekas no tā neatgādina dzīvi ģimenē. Š.g. 1.jūlijā stājās spēkā  Ministru Kabineta noteikumi nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, kuros, cita starpā, tika uzsvērtas bērna tiesības uz ģimeniskai videi pietuvinātiem dzīves apstākļiem – tās vērā būs jāņem arī  bērnu sociālās aprūpes iestādēm, līdz 2022. gadam pielāgojot savas telpas un darbības principus, centrā noliekot bērnu un viņa vajadzības.

Ļoti būtisku lomu ģimeniskas vides nodrošināšanā spēlē arī iestādes vadība un personāls, kas ikdienā ir blakus  bērniem. Jau tagad ir iestādes, kurās pēc darbinieki stāstītā, daudz kas notiek kā ģimenē - kopā ar bērniem tiek ravēts dārzs, marinēti gurķi ziemai, ceptas kūkas svētkiem, utt. 

Tomēr, kā atzina pašu institūciju darbinieki, pastāv liels risks padoties izdegšanas sindromam, tāpēc ļoti būtiski būtu organizēt atbalsta pasākumus arī personālam, stiprinot to motivāciju un zināšanas par konfliktu vadību, darbu ar pusaudžiem un vardarbībā cietušiem bērniem utt. Lielas cerības tiek liktas uz dažādām apmācību iespējām deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.

Deinstitucionalizācijas plānu Vidzemē paredzēts izstrādāt līdz 2017. gada 31.oktobrim. Līdzīgus plānus izstrādā arī citviet Latvijā, procesu koordinē plānošanas reģioni.

Vairāk par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu gaitu Vidzemē lasīt Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā un arī Labklājības ministrijas mājaslapā.

Papildu informācija: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” projekta vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv