.png)
|
Arhīva kalendārs
Esošās situācijas analīze ir daļa no Mobilitātes plāna. Tajā apkopota aktuālākā kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija par pasažieru un kravas pārvadājumiem, kā arī transporta infrastruktūru Vidzemes reģionā. Kvantitatīvie dati galvenokārt iegūti, izmantojot publiski pieejamos datu avotus, kas saistīti ar ceļu segumu kvalitāti, autoceļu noslodzi, kravu pārvadājumu intensitāti, satiksmes drošību un pasažieru pārvadājumu apjomiem. Savukārt kvalitatīvie dati iegūti, intervējot vairāk nekā 50 nozares speciālistus, uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus. Veiktās intervijas parāda esošo situāciju transporta un mobilitātes jomā, sniedzot ieskatu par Vidzemes reģiona pašvaldību, ekspertu un uzņēmēju redzējumu, kā arī iespējamajiem risinājumiem, lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti un uzņēmumu piekļuves iespējas pilsētu centriem, vietējiem un starptautiskiem transporta tīkliem. Apkopojot un analizējot interviju rezultātus, skaidri izkristalizējās reģiona stiprās puses transporta jomā, kuras ir būtiski turpināt nostiprināt:
Kā arī vājās puses, kuras būtu jānovērš:
30.jūnijā tika organizēta apaļā galda tikšanās, kurā konsultanti iepazīstināja ar līdz šim paveikto 25 pašvaldību speciālistus un uzņēmējus. Esošās situācijas analīze ar tajā iekļautajiem svaigākajiem statistikas datiem bija kārtējais skaudrais atgādinājums par Vidzemes reģionā tik sāpīgo ceļu jautājumu un sagaidāmajām sekām, ja arī turpmāk transporta jomas sakārtošana nekļūs par prioritāti valsts dienaskārtībā. Par piemēru var minēt tendenci katru gadu aptuveni par vienu metru palielināties ceļa garumam, kas vidēji jāuztur vienam iedzīvotājam (šobrīd tie ir 60 reģiona autoceļa metri) dēļ negatīvās demogrāfiskās situācijas reģionā un lielā autoceļu blīvuma un kopgaruma. Ņemot vērā augstās autoceļu uzturēšanas izmaksas, šis ir būtisks slogs turpmākajai reģiona ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai.
Sanāksmes dalībnieku viedokļi parādīja to, ka katrā pašvaldībā ir savas specifikās vajadzības un problēmas. Transporta jautājumu risināšana šobrīd ir ļoti centralizēta un vispārināta, neņemot vērā krasās ekonomiskās un demogrāfiskās atšķirības, kas novērojamas dažādos valsts reģionos un novados. Diskusijā vairākkārt tika minēts, ka daudzas pašvaldības jau ir atradušas iespējamos risinājumus, taču to testēšanu un ieviešanu kavē elastīgas pieejas trūkums un vēlme atrast vienu vienīgu universālu risinājumu valsts līmenī. Diskusijas ar pašvaldību speciālistiem, uzņēmējiem un citām ieinteresētajām pusēm tiks organizētas arī turpmāk, lai informētu par plāna izstrādes gaitu, analizētu esošos rezultātus, pārrunātu transporta jomas aktualitātes reģionā, kā arī diskutētu par to, kādu mēs redzam Vidzemes reģiona transporta infrastruktūras un transporta sistēmas lomu plašākā Eiropas ceļu tīkla kopainā šobrīd un nākotnē. Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāna 2030 izstrāde noris Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 TENTacle projekta (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) ietvaros. Vairāk par projektu šeit: TENTacle projekts
Papildus informācija: Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, e-pasts: andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv
Aktivitātes koordinatore Vidzemē Dace Laiva norāda: “ Aicinu iedzīvotājus balsojot mazāk pievērst uzmanību fotogrāfijas kvalitātei, bet vairāk pārdomāt konkrētas ainavas nozīmi un vērtību latvieša dzīvē, cik ļoti konkrētā vieta vai objekts katrā no mums no jauna atdzīvina nacionālo identitātes sajūtu! Vietnē atradīsiet fotogrāfijas, kuras iesnieguši mūsu pašu iedzīvotāji, kuri pieteikuši savus ainavu dārgumu – kāds objektu iemūžinājis ar fotoaparātu, kāds ar mobilā telefona palīdzību. Šis nav fotokonkurss, šis ir brīdis, kad nosakām Latvijas kanoniskās vērtības!” No katra reģiona 10 objekti, kas būs guvuši visvairāk balsojuma punktu, tiks ievietoti Latvijas ainavu dārgumu krātuvē, un par katru no šiem objektiem tiks apkopota papildus informācija, vāktas vēstures liecības, atmiņu stāsti un senas fotogrāfijas. Tādējādi tiks atspoguļota ainavas mainība vairāku desmitu gadu griezumā. Latvijas jubilejas gadā šie ainavu dārgumi tiks iemūžināti, pieaicinot profesionālus fotogrāfus. Jāpiebilst, ka par objektiem balsos arī īpaša ekspertu padome, kuras sastāvā ir zinoši ainavu eksperti un organizāciju pārstāvji, kas saistīti ar latviešu kultūras vērtību saglabāšanu un aktualizēšanu – piemēram, Latvijas Arhitektu savienība, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departaments, u.c. Līdzīgi, kā katra saņemtā balsotāja balss pārvērtīsies par vienu punktu, arī katrs no padomes locekļiem sniegs savu vērtējumu, un saņemtie punkti par katru objektu tiks summēti, lai noteiktu katra reģiona vērtīgākos 10 ainavu dārgumus. Paredzams, ka kopīgais vērtējums par katra reģiona nozīmīgākajiem 10 ainavu dārgumiem būs zināms novembra vidū. Jau iepriekš ziņojām, ka Vidzemē mēneša laikā tika pieteiktas 333 ainavas vai to elementi, atspoguļojot Latvijas iedzīvotāju sajūtu par tipisku Vidzemes ainavu. Nepārprotami, liels darbs veikts, lai visus pieteikumus izvērtētu, veiktu apkopojumu un noteiktu 50 vērtīgākās Vidzemes ainavas. Kā stāsta D. Laiva: “Tā kā Vidzemes sarakstā varējām piedāvāt ne vairāk kā 50 ainavas, liels un rūpīgs darbs tika veikts, klasificējot un apvienojot kādā konkrētā teritorijā pieteiktos ainavu elementus. Piemēram, tika apvienoti vairāki pieteiktie ieži Amatas upes krastos, tos ainavu dārgumu sarakstā nosaucot par Amatas upes ieleju – tādējādi ikviens iedzīvotāja norādītais ainavu dārgums tiek ņemts vērā, saglabājot informāciju par katru pieteicēju, kā arī apvienojot pieteikumā rakstīto informāciju par to, kāpēc šis ir unikāls Vidzemes ainavu dārgums.” Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar aktivitātes koordinatori Vidzemē – Dace Laiva (dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26566680) vai arī interesēties vietējā pašvaldības bibliotēkā.
Par aktivitāti Latvijas simtgades svinību ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, pašvaldību publiskajām bibliotēkām un plānošanas reģioniem organizē aktivitāti “Dāvana Latvijai - elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt””. Tās mērķis - sekmēt kvalitatīvu un daudzfunkcionālu ainavu saglabāšanu, kas visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, veicina vietu, reģionu un valsts ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību. Aktivitātes gaitā, iesaistot visas Latvijas iedzīvotājus, tiks apzināti Latvijas ainavu dārgumi - vietas un teritorijas laukos, ciemos un pilsētās, kuras tiek identificētas kā īpašas Latvijas un tās reģionu vērtības, neatkarīgi no to pašreizējā aizsardzības statusa un saglabātības pakāpes. Apzinot skaistākās un latvietim vērtīgākās ainavas, notiks arī to izvērtēšana iekļaušanai Latvijas Kultūras kanonā – ikvienam no reģioniem un novadiem tas būs liels pagodinājums.
Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29454752
Vienlaikus tiks veidota arī Latvijas Novadu apvienības valde, kurā ar VPR Attīstības padomes lēmumu deleģēti pārstāvji no Vidzemes pašvaldību priekšsēdētāju vidus – Naukšēnu novada priekšsēdētājs Jānis Zuments, Rūjienas novada priekšsēdētājs Guntis Gladkins un Smiltenes novada priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29477997
Pasākums “Vidzemes stāsti” ir VPR iedibināta tradīcija ar mērķi apzināt un godināt aktīvus, radošus un uzņēmīgus vidzemniekus katrā Vidzemes novadā. Tādā veidā veicinot uzņēmēju atpazīstamību, veidojot sabiedrībā pozitīvu uzņēmēju tēlu, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Vidzemē, kā arī popularizējot labas uzņēmējdarbības prakses piemērus. Mājražotāji, amatnieki, saimniecības, eksportspējīgie un sociālie, kā arī entuziastiskie uzņēmēji ir šī gada stāsti, kas ir Vidzemes veiksmes pamats.
Šī gada iedrošinošie stāsti ir apkopoti “Vidzemes stāsti” brošūrā, kuras elektroniskā versija ir apskatāma arī VPR mājaslapā, kā arī katrs stāsts iemūžināts video rullīti, kurš lieliski vizualizē katra šī gada Vidzemes stāsta darbību un to unikalitāti, izceļot viņu īpašo pienesumu ne tikai savam novadam, bet arī visai Vidzemei un Latvijai. Sagatavotie video sižeti par katru Vidzemes stāstu aplūkojami invest.vidzeme.lv vietnē: http://invest.vidzeme.lv/lv/news/vidzemes-stasti-2017-video Visu stāstu aprakstus varat aplūkot ŠEIT.#mce_temp_url# Vairāk foto no Vidzemnieku dārza svētkiem vari apskatīt mūsu Facebook lapā: #mce_temp_url#
Šī gada Vidzemes stāsti:
Vidzemes plānošanas reģions kopā ar zinātnes un pētniecības institūtiem organizē tikšanos ar uzņēmējiem, lai atbildētu uz uzņēmēju interesējošajiem jautājumiem, kā arī pastāstītu par veiksmīgākajiem sadarbības veidiem produktu attīstībā. Ja arī Jūsu uzņēmumam interesē sadarbības iespējas ar zinātniekiem un pētniekiem, aicinām Jūs piedalīties diskusijā “Produkta attīstība sadarbībā ar pētniekiem un zinātniekiem”, kas norisināsies šī gada 25. augustā Hotel “WOLMAR”, Tērbatas iela 16A, Valmiera no plkst. 09:30. Diskusijā dalību apstiprinājušas 9 pētniecības un zinātnes organizācijas: Vidzemes Augstskola, Fizikālās Enerģētikas institūts, Meža un koksnes pētniecības centrs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Vides risinājumu institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts.
Pieteikšanās pasākumam līdz 24.08. ŠEIT.
Detalizēta dienas kārtība atrodama ŠEIT.
Dienas pirmajā daļā zinātnes un pētniecības institūtu, kā arī Latvijas augstskolu pārstāvji iepazīstināja uzņēmējus ar saviem pakalpojumiem un nozarēm, kurās var saņemt atbalstu un zināšanas no Latvijā un pasaulē atzītiem speciālistiem, kā arī iesaistīt studentus uzņēmējdarbības jautājumu risināšanā. Lai gan piedāvājums ir plašs, atvērts paliek jautājums, kāpēc liela daļa uzņēmēju šādu iespēju nav izmantojuši. Diskusijas daļā gan zinātnieki, gan uzņēmēji dalījās ar līdzšinējo pieredzi uzņēmējdarbības attīstībā, izmantojot gan privāto, gan valsts finansējumu. “Dažkārt man, kā uzņēmējam, vieglāk ir atrast iespēju, kā no saviem līdzekļiem investēt attīstībā un jaunos produktos, nekā meklēt Eiropas Savienības un valsts atbalstu,” uzsvēra vairāki klātesošie. Šajā gadījumā uzņēmēji uzsver arī lielo birokrātijas slogu, taču nozīmīgs aspekts ir arī īsie laika termiņi, kādos projekta pieteikums jāsagatavo, kā arī sadārdzinātās izmaksas, ko piedāvā citi pakalpojuma sniedzēji. “Bieži vien ideja par uzņēmējdarbības atbalstu no Eiropas Savienības vai valsts līdzekļiem ir ļoti laba, taču sagatavošanās posms nereti norādīts tik īss, ka gribot nevari projektu sagatavot augstā kvalitātē,” stāsta pieredzējis uzņēmējs pārtikas un pakalpojuma nozarē. Vēl viens aspekts, kas apgrūtina zinātnieku iespējas strādāt ar uzņēmējiem, ir administratīvās prasības gan pētniekiem, gan uzņēmējiem – ne visi Latvijā esošie pētniecības institūti atbilst nosacījumiem. Lai gan netiek apšaubīta to kvalitāte, standartizētie kritēriji ierobežo arī uzņēmēju iespējas izvēlēties sev vēlamo un piemērotāko pētniecības iestādi. Savukārt, ja uzņēmējs ir gatavs investēt zinātnē savu laiku un resursus, nereti apjukums rodas, kā un kur to pareizāk izdarīt. Vairākiem institūtiem, universitātēm un augstskolām jau ir savs intelektuālais īpašums un patenti, ar ko labprāt dalītos, taču informācija par katru no tiem ir skopa vai atrodama sarežģītā zinātniskajā valodā. Informācijas trūkums sastopams arī pašu atbalsta instrumentu pieejamībā, ko uzņēmēji, tiekoties vienuviet, atzina par nepietiekamu. Lai gan uzņēmēja un zinātnieka sadarbības ceļi vēl nav gludi, diskusijā bija dzirdama arī veiksmīga pieredze. Kā atzina paši diskusijas dalībnieki – svarīgi, lai abas nozares spētu viens otru saprast un sarunātos “vienā valodā”. Ja vien zinātnes un pētniecības pārstāvji turpinātu tuvināties uzņēmējiem, savus pakalpojumus skaidrojot saprotami un vienkāršoti, arī sadarbības iespējas būtu vieglāk saskatīt. Savukārt uzņēmēji ir aicināti meklēt iespējas sadarbībai arī ārpus projektu konkursiem, nākot klajā ar konkrētām problēmām vai uzņēmuma izaicinājumiem. Ja vien abās pusēs būs iespēju un ideju – finansējumu bieži vien var rast kopīgiem spēkiem. Svarīgs ir arī “vidutājs” starp zinātnieku un uzņēmēju, lai abu kopīgajām interesēm rastu pēc iespējas veiksmīgāku risinājumu. Šādu lomu varētu pildīt valsts. Sākotnēji gan jāizvērtē, kā atbalsta instrumentus un starpnozaru sadarbību varētu padarīt ērtāku un pieejamāku ik vienam interesentam. Vidzemes plānošanas reģions jau tagad, īstenojot INTERREG Europe programmas projektus “RATIO”, “SUPER” un “ecoRIS3”, meklē risinājumus, kas valsts iestādēm būtu jāmaina vai jāuzlabo savā ikdienas darbā un birokrātijas slogā, lai veicinātu gan uzņēmēju, gan pētnieku interesi iesaistīties sadarbības projektos un tādējādi Latvijā esošo uzņēmējdarbību padarītu vēl konkurētspējīgāku citu valstu vidū. Vidzemes plānošanas reģions izsaka milzīgu pateicību Valmieras attīstības aģentūrai par informatīvu atbalstu diskusijas organizēšanā. Diskusija organizēta Vidzemes plānošanas reģiona projektu “RATIO”, “SUPER” un “ecoRIS3” ietvaros, kas finansēta no Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas. Vairāk par projekta aktivitātēm un Vidzemes plānošanas reģiona mērķiem varat iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv
Kaut arī Livonijas robežas no kartēm sen izdzisušas, latviešu un igauņu tradicionālo ēdienkarti vēl joprojām pamatā veido tie paši ēdieni, ar kuriem mielojās mūsu senči. Mēs joprojām paši cepam maizi un brūvējam alu. Tāpat kā agrāk bagātīgi izmantojam dabas veltes – meža ogas, sēnes, zivis un medījumu. Izrādās, ka tieši Livonijas laikā pie mums sāka iepazīt piparus, ingveru, krustnagliņas un kanēli un pēc tā, cik daudz austrumzemju garšvielu bija ēdienā, noteica Hanzas pilsētu augstmaņu turību. Projektā “Livonijas garša”, kurš īstenots “Interreg Estonia-Latvia” programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, plānojam iesaistīt ap 250 mazo pārtikas ražotāju un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju no Latvijas un Igaunijas. Projekta mērķis ir ne tikai atraktīvi parādīt kulinārijas vēsturisko pusi, bet arī veicināt sadarbību starp abu valstu pārtikas audzētājiem, ražotājiem un visa veida ēdinātājiem – krodziņiem, viesu namiem un citiem, lai ceļotāji varētu baudīt gardus, daudzveidīgus, no vietējiem produktiem gatavotus ēdienus ar stāstu. Iesaistītie uzņēmēji piedalīsies semināros, apgūstot jaunas ēdienu receptes un tā pasniegšanas mākslu, uzzinās par šo ēdienu izcelsmi un vēsturi, un mācīsies savu ēdienu stāstu pasniegt kā garšu pastiprinošu piedevu ēdienam. Kulinārais ceļš „Livonijas garša” ir nākamais solis zīmola „Latviešu virtuve” un tūrisma maršruta „ViaHanseatica” attīstībā, kas palīdzēs veicināt tūrisma galamērķu pievilcību, popularizējot nacionālo virtuvi. Kulinārais tūrisma maršruts uzsvērs gan mūsu kopīgās virtuves iezīmes ar kaimiņiem igauņiem, gan arī atšķirības un unikalitāti, dodot ideju un motivāciju apceļot abas valstis. Projekta laikā žurnālisti un blogeri tiks aicināti izmēģināt kulināro maršrutu, baudīt ēdienus un popularizēt šo piedzīvojumu plašākai sabiedrībai. Tiks izdota arī Livonijas kulinārā ceļa karte un informācija būs atrodama LLTA „Lauku ceļotājs” , tūrisma maršruta “ViaHanseatica”un citu projekta partneru mājas lapās. Iespēja iepazīties ar kulinārā ceļa “Livonijas garša” ideju būs izstādē “Riga Food 2017” no 6.–9. septembrim, Ķīpsalas izstāžu hallē. Izstādes laikā 8. un 9. septembrī plkst. 11:00 “Lauku Ceļotāja” stendā (halle Nr. 1 , stends “Vieta, kur satiekas novadu garša”) notiks “Livonijas garšas” prezentācija. Esiet laipni aicināti izzināt Livonijas laika ietekmi mūsdienu latviešu un igauņu ēdienos un rast atbildes uz jautājumiem, ko ēda laikos, kad kartupelis vēl nebija šurp atceļojis, no kurienes ieveda sālītās siļķes un kāpēc svētkos cepa safrāna kliņģerus! No marinētām brētliņām līdz kausam pašbrūvēta alus – visa vēsture tepat uz galda! Uzziņai: Livonija ir vēsturisks reģions mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā. Livonijas valsts izveidojās 13.gs, kad dažādu baltu un somu cilšu teritorijas iekaroja Livonijas jeb Zobenbrāļu ordenis. Tā sabruka 16.gs. Livonijas kara rezultātā. Livonijas laikā uzplauka tirdzniecība starp valstīm. Vecā Eiropa un vēlāk arī Livonija iepazina garšvielas – piparus, kanēli, muskatriekstu, sinepes...jo turīgāks bija kungs, jo vairāk garšvielu tika lietotas viņa virtuvē. Nabagie dzēra alu, miestiņu vai sidru, kamēr turīgie slāpes veldzēja ar dažādiem vīniem. Ūdeni tolaik dzēra maz, jo tīrs ūdens bija grūti pieejams. Livonijas laikā pamazām izzuda krasās atšķirības starp vienkāršo ļaužu un kungu ēdienkartēm. Arī zemnieki un kalpotāji iemācījās gatavot un novērtēt garšīgus ēdienus. Informāciju sagatavoja: Inese Riekstiņa, “Livonijas kulinārais ceļš” projekta vadītāja Tel. +371 29 462 024 lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lvI Augstākminētā publikācija atspoguļo autora viedokli, un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions līdz 2017. gada beigām izstrādās Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030. Tā mērķis ir uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi pilsētu centriem un transporta mezgliem, stiprināt Vidzemes kā tranzītreģiona lomu Ziemeļjūras - Baltijas transporta koridorā, tādējādi veicinot visa Vidzemes reģiona ekonomisko izaugsmi. Ekspertu apvienība - SIA “Ardenis”, “Konsorts”, “AC Konsultācijas” un “Reģionālie projekti” šī gada pirmajā pusē veica esošās situācijas analīzi transporta jomā Vidzemē.
No 15. augusta līdz 15. oktobrim vietnē 
18. augustā Alūksnē notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 28. Kongress, kura laikā tiks vēlēts arī LPS priekšsēdis. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldības atbalsta Auces novada priekšsēdētāja Ginta Kaminska kandidatūru, kurš līdz šim jau pildīja LPS priekšsēža vietnieka pienākumus.
Šī gada 16.augustā, Smiltenes novada Grundzāles pagastā, viesu namā “Purgaiļi”, notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) ikgadēji rīkotie Vidzemnieku dārza svētki. Dārza svētku laikā tika sumināts katra Vidzemes novada uzņēmējs, kopumā - 26 Vidzemes stāsti.
Jums ir lielisks produkts, taču esat pārliecināts, ka tā potenciāls ir daudz lielāks? Atšķirības starp uzņēmēju un zinātnieku šķiet pārāk daudz, lai kopīgi sadarbotos produkta attīstībā? Atbalstu sadarbības projektiem piedāvā tikai liela budžeta pasākumiem, kas Jūsu vajadzības neietver? Var šķist pārāk sarežģīti uzsākt veiksmīgu sadarbību starp uzņēmēju un zinātniekiem un pētniekiem, taču tā nemaz nav. Vajag tikai vienreiz kopā satikties, lai saredzētu, ka vēlamies vienu un to pašu. Jo vairāk uzņēmēji un zinātnieki meklēs ceļu viens pie otra, jo veiksmīgāk kopīgi attīstīsimies.
Piektdien, 25. augustā, Valmierā norisinājās diskusija starp pētniekiem, zinātniekiem un uzņēmējiem. Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā diskusijā dalībnieki dalījās pieredzē un meklēja veiksmīgākos veidus sasvstarpējai sadarbībai Lai gan sadarbība visbiežāk abām pusēm bijusi veiksmīga, uzņēmēji atzīst, ka dalībai konkursos uz Eiropas Savienības finansējumu ir daudz birokrātisko un finansiālo šķēršļu, kas nereti arī apgrūtina nonākšanu pie kvalitatīva un abpusēji izdevīga rezultāta.