Arhīva kalendārs

Viens no būtiskākajiem sociālo rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir ergoterapeits – turklāt jāapzinās šī speciālista loma arī jaunu sociālo pakalpojumu plānošanas procesā – tā secinājuši vairāki Vidzemes reģiona pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji pieredzes apmaiņas brauciena laikā, viesojoties sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās Jelgavas novadā, Rīgā  un Siguldā.

Pieredzes apmaiņas brauciens notika š.g. 8.-9. novembrī, un tas  tika organizēts deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, sniedzot iespēju pašvaldību speciālistiem viesoties Jelgavā – dienas centrā “Integra”, dienas aprūpes centrā  pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī grupu dzīvokļos pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Brauciena dalībnieki apmeklēja arī biedrību “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” Rīgā, kā arī iepazinās ar biedrības “Cerību spārni” sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem Siguldā. Ņemot vērā, ka daudzas no Vidzemes pašvaldībām deinstitucionalizācijas procesa ietvaros plāno veidot jaunus sociālos pakalpojumus, ir būtiski iepazīties ar citu novadu un pilsētu pieredzi, kas pakalpojumus jau attīstījuši un tos jau sniedz deinstitucionalizācijas procesa mērķgrupu pārstāvjiem.

Projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte atzīst, ka pieredzes apmaiņas brauciens vērtējams kā ļoti izdevies. Iepazīstoties ar kolēģu paveikto, ir skaidrs, ka pakalpojumus var veidot un attīstīt ļoti dažādi, nav vienādas pieejas, turklāt būtiski ir ņemt vērā ikviena klienta individuālās vajadzības. Piemēram, svarīgi ņemt vērā dienas aprūpes centru klientu vecumu, nodrošinot atbilstošas aktivitātes – jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir atšķirīgas intereses. Tikpat būtiski ir netaupīt uz nodarbību materiāliem, sarūpēt visu nepieciešamo jēgpilnām nodarbēm – saprotams, ka visvienkāršāk ir nosēdināt dienas centra klientu pie televizora vai datora, taču šāda veida nodarbes maz veicina cilvēka attīstību kopumā. Ja iespējams, noteikti jāpiesaista ergoterapeits, jo šis speciālists ne tikai vislabāk spēs novērtēt, kādu ergonomisku aprīkojumu nepieciešams iegādāt, bet arī sadarbībā ar sociālo darbinieku veiks klientu funkcionālo novērtējumu, nosakot nepieciešamā atbalsta apjomu.

Jelgavas pilsētas pašvaldība deinstitucionalizācijas projekta ietvaros jau uzsākusi dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanu un iepirkšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Arī šī pieredze lieti noderēja vidzemniekiem, izjautājot, kā procesu organizējuši Zemgales kolēģi, kā apzinājuši sociālo pakalpojumu sniegšanas speciālistus, jo nav noslēpums, ka tos piesaistīs nav viegli.

Gulbenes novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Evija Maļiņina stāsta: “Redzēt dažādus sociālos pakalpojumus vienā reizē bija patiešām noderīgi un jo īpaši – pirms paši esam uzsākuši ko veidot no jauna. Ļoti novērtēju, ka bija iespēja iepazīties gan ar pašvaldības organizētiem, gan arī nevalstiskā sektora pārziņā esošiem pakalpojumiem, tas radīja priekšstatu par sistēmu kopumā. Esam savulaik bijuši pieredzes apmaiņā Daugavpilī, arī tur skatījāmies grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centru, tagad, pēc šī brauciena, priekšstats ir ļoti labs. Brauciena laikā kopā ar Alūksnes novada pašvaldības pārstāvi jau pieņēmām lēmumu, ka vēlreiz atgriezīsimies brauciena laikā apskatītajās pakalpojumu sniegšanas vietās – šis jāredz arī pārējiem Gulbenes un Alūksnes Sociālo dienestu kolēģiem. Kamēr devāmies uz apskates vietām, daudz lietas izrunājām ar citu novadu pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem – tā bija ļoti laba iespēja diskutēt gan par deinstitucionalizācijas projekta aktualitātēm un kolēģu iecerēm saistībā ar to, gan arī citas lietas, kas aktuālas sociālajā darbā.”

Savukārt Cēsu novada p/a "Sociālais dienests" Atbalsta nodaļas pilngadīgām personām nodaļas vadītājas vietniece Dagmāra Saulīte, vērtējot redzēto, piebilst: “Brauciens bija ļoti vērtīgs. Mani interesēja ļoti daudz praktiskas dabas jautājumu, un tam jau arī šis brauciens bija domāts – izjautāt tos, kuri jau sociālos pakalpojumus izveidojuši. Skaidrojām, kādas darbnīcas organizēt, kas ir labākie veidi, kā nodarbināt personas ar garīga rakstura traucējumiem, vai dienas aprūpes centrā pakalpojumus vajadzētu sniegt visiem kopā – gan personām ar garīgās attīstības traucējumiem, gan psihiskiem traucējumiem, varbūt tomēr labāk atsevišķi. Kāds ir optimālais darbinieku skaits uz vienu dienas aprūpes centra klientu – šie ir daļa no jautājumiem, kas mūs nodarbina deinstitucionalizācijas ietvaros.”

Pieredzes apmaiņas brauciens noritēja deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk informācijas par projektu šeit.

Vairāk informācijas: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Veicinot energoefektīvu paradumu ievērošanu izglītības iestādēs, visaptverošas izglītojošas skolu kampaņas ietvaros vairāku skolu skolotāji praktiskos semināros apgūst energoresursu efektīvu izmantošanu ikdienā. Oktobrī un novembrī projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētas lekcijas Valmieras Viestura vidusskolas un Lizuma vidusskolas skolotājiem.

Projekta mērķis ir veicināt izpratni vides jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīva dzīvesveida ievērošanai ikdienā, tāpēc skolu kampaņas ietvaros zināšanas energoefektīvā saimniekošanā smeļas ne tikai skolēni, bet arī skolotāji.

Katrs var pārskatīt savus ikdienas paradumus

Nodarbību ietvaros skolotāji apguva vairākus būtiskus pamatnosacījumus enerģijas patēriņa samazināšanai. Kā izrādās, ikviens no mums spēj samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu izglītības iestādēs, mājās, darbavietās, izvērtējot savus ikdienas paradumus. Piemēram, vai aizdomājaties par to, cik jaudīgi elektropatērētāji atrodas saimniecībā? Vai arī par to, kāds ir to tehniskais stāvoklis un, kad veiktas profilaktiskās apkopes? Varbūt pat esat ievērojis, ka izslēdzot visus elektropatērētājus, skaitītājs joprojām skaita kilovatstundas?

Neredzamie "enerģijas zagļi”

Kā varēja uzzināt lekcijā, lielu daļu elektrības patērējam neapzināti. Nereti galvenie vaininieki, kas patērē elektrību, ir tie, kas izskatās visnevainīgākie. Vēl būtiskāk – tie atrodas praktiski katrā mājoklī, skolā, birojā, piemēram, videokameras, apsardzes ierīces, kabeļu vai satelīta televīzijas rūteri. Vai zinājāt, ka šīs nelielās spīguļojošās  “kārbiņas” patērē vairāk elektrības nekā ledusskapis? Vērts pievērst uzmanību, ka divas trešdaļas no šo iekārtu patērētās elektroenerģijas tās patērē laikā, kad uzskatām tās par izslēgtām. Patiesībā šīs ierīces darbojas bez pārtraukuma, arī tad, ja mēs tās nelietojam. Dažkārt mēdzam nepievērst uzmanību mazas jaudas pastāvīgi ieslēgtām elektroierīcēm, piemēram, akvārijam mājās, ierīcēm, kuras tērē daudz, bet īsu brīdi, ierīcēm, kuras lietojam pēc inerces - ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, elektriskā tējkanna, ūdens boileris, elektriskā plīts. Aizmirstam izslēgt fona gaismas telpās tādiem enerģijas patērētājiem kā dators, televizors, radio.

Pastāv vienkārši pielietojams zelta likums apgaismojuma patērēšanā

Apgaismojums ir viens no būtiskākajiem elektrības patēriņā. Aprēķināts, ka šodien aptuveni 40% no visa pasaules elektroenerģijas patēriņa izlieto tieši biroji, tāpēc tajos jo īpaši liela nozīme ir elektrības patēriņa monitorēšanai. Gluži vienkārša metode, ko pielietot elektroenerģijas taupīšanā – kad apgaismojums nav nepieciešams, tas ir jāizslēdz.

Kā varam ietaupīt enerģiju ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību?

Jebkurš ir ieinteresēts energoefektīvā saimniekošanā, kaut tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas papildus sniedz iespēju ietaupīt finanšu resursus ilgtermiņā. Viens veids ir mūsu pašu ikdienas paradumu maiņa. Otrs, ko piedāvā viedo tehnoloģiju laikmets – ieviest sadzīvē energomonitoringa sistēmas, kas ļauj fiksēt, cik daudz enerģijas tiek patērēts nelietderīgi.

Šādu iekārtu tirgū ir vairākas, viena no tām ir Latvijā ražotā – "Gdog Energomonitorings", kas nodrošina elektroenerģijas patērētāju pārraudzību. Šāda veida ierīču darbības principi balstās uz to, ka ir iespējams attālināti pārraudzīt saimniecības darbību un saņemt paziņojumus, novērtēt atsevišķu ierīču darbību un nelietderīgos patērētājus. Tāpat iespējams identificēt bojātas ierīces un inženiertīklus, kas palielina enerģijas patēriņu.

Lai veicinātu patērētās enerģijas paradumu un “vājo punktu” risināšanu skolās, projekta ietvaros energomonitoringa ierīces uzstādītas arī Valmieras Viestura vidusskolā un Lizuma vidusskolā. Tas ļaus veikt mērāmu elektroenerģijas samazinājumu,  kā arī uz praktisku piemēru bāzes veicinās skolēnu un skolas personāla izpratni par elektroenerģijas efektīvu izmantošanu.

Lekcijas organizētas Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” jeb SEC. Projekta dalībnieki ir Vidzemes plānošanas reģiona, Rouges un Tartu apgabalu skolēni, skolotāji un viņu ģimenes locekļi, kuri ar praktiskiem piemēriem un darbošanos izzinās energoefektīva dzīvesveida nozīmi un ieguvumus. Tāpat enerģijas taupīšanā iesaistīsies vietējās mājsaimniecības, lai kopīgi uzlabotu paradumus energoefektivitātes veicināšanā.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.  

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.