.png)
|
Arhīva kalendārs
Vidzemes plānošanas reģions projekta SUPER ietvaros 13. decembrī Valmierā (Tērbatas ielā 10) organizē darba semināru, kurā interesentiem būs iespēja uzzināt jaunākās attīstības iespējas un idejas resursu efektīvai izmantošanai, lietojot informācijas tehnoloģijas (turpmāk – IT). Diskutēsim par to nozīmi uzņēmēja ikdienā kopā ar Vidzemes Augstskolas pārstāvjiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tehnoloģiju skautiem IKT jomā, IT klastera pārstāvi, SIA ZAAO un citiem progresīviem jomas speciālistiem un entuziastiem. Darba kārtība ŠEIT. Uzņēmēji tiks iepazīstināti ar eko-inovāciju tendencēm un jaunumiem IT jomā, kā arī klātienē varēs uzdot jautājumus IT Tehnoloģiju skautam, kurš uzņēmējiem palīdz atrast atbilstošu pētniecisko organizāciju, lai attīstītu jaunus produktus. IT klasteris iepazīstinās ar savu jauno darbības stratēģiju, kas paver iepriekš nebijušas sadarbības iespējas ne-IT nozaru uzņēmumiem. Vienlaikus sniegsim semināra dalībniekiem arī praktiskas zināšanas, jo pasākuma laikā kopīgi meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: - Kas ir eko-inovācija, kādas tendences šobrīd ir Latvijā, Eiropā, pasaulē? - Kā veicināt ražojošu un IT uzņēmumu sadarbību eko-inovāciju jomā? - Kurš Latvijā jau ir radījis eko-inovatīvus pakalpojumus vai produktus? Kāda ir šo uzņēmumu pieredze? - Kur Latvijā es varu saņemt palīdzību, lai šādus eko-inovatīvus risinājumus ieviestu ? Kas var kļūt mani sadarbības partneri? Vai pastāv atbalsta instrumenti, ar kuru palīdzību varu šādus projektus ieviest? Vidzemes plānošanas reģiona viena no viedo specializāciju jomām ir Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (turpmāk – IKT) - šobrīd pastāv visi priekšnoteikumi, lai Vidzemē veicinātu inovāciju un produktivitātes pieaugumu tieši IKT jomā. Klātienes diskusijas palīdzēs noskaidrot, vai arī Vidzemes reģiona uzņēmējiem ir radies līdzīgs pozitīvs priekšstats par IKT nozīmi biznesa attīstībā, un kas kopumā nepieciešams ražojošiem uzņēmumiem Latvijā, tostarp Vidzemē, lai veicinātu IT produktu un pakalpojumu izmantošanu resursu efektīvākai pārvaldībai. Plānojot attīstīt videi draudzīgu uzņēmējdarbību un inovāciju atbalsta sistēmas ieviešanu Vidzemē, vēlamies procesā iesaistīt uzņēmējus – tos, kuri šos pakalpojumus izmantos savā darbā. Savukārt mums noderēs diskusijas laikā gūtie secinājumi – tie tiks izmantoti, lai uzlabotu esošās uzņēmējdarbības atbalsta formas un lai veicinātu eko-inovāciju attīstību un eksportspējas veicināšanu, kas ir arī galvenais SUPER projekta mērķis. UZMANĪBU! Interesentus aicinām pieteikt savu dalību seminārā līdz 11. decembrim, plkst.10:00 VPR mājaslapā www.vidzeme.lv, sadaļā VPR Semināri.
Papildu jautājumi: Laima Engere, projekta SUPER vadītāja, mob.t. 28376912, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv.
Anketa elektroniskā formātā pieejama ŠEIT. Savu viedokli aicinām paust līdz 2018. gada 5.janvārim. VUC mērķis ir veicināt sadarbību starp uzņēmējiem un dažādām institūcijām, un, lai to sasniegtu, tiek organizēti bezmaksas semināri, informējot par pieejamajiem atbalsta instrumentiem. Tāpat Vidzemes plānošanas reģions, ieviešot pārrobežu programmu projektus uzņēmējdarbības jomā, organizē daudzveidīgas aktivitātes reģiona uzņēmējiem. Ja radušies papildu jautājumi, aicinām sazināties ar Laimu Engeri, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra projektu vadītāju (mob.t. 28376912, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv).
Pēc skolēnu intensīva darba pasākuma organizatori bija sarūpējuši aizraujošus AHHAA Zinātnes centra teātra demonstrējumus, kas parādīja skolēniem, ka aiz sarežģītām ķīmijas formulām slēpjas vienkāršas ikdienas situācijas. Priekšnesums pārsteidza ar uguni un dūmiem, dažādām noslēpumainu vielu reakcijām, radot pat plānotas eksplozijas.
Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” jeb SEC aktivitātes norisinās gan Lizuma vidusskolā, gan Valmieras Viestura vidusskolā un turpināsies visu mācību gadu, tāpēc skolēni, skolotāji un vecāki ir aicināti iesaistīties energoefektivitātes uzlabošanā, jo enerģija ir prieks un prieks esi Tu! Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr. +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Sadarbībā ar Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības un Vidzemes Augstskolas Zināšanu un tehnoloģiju centra pārstāvjiem tiks īstenotas aktivitātes, lai palīdzētu personām ar invaliditāti atrast savu darba devēju, savukārt darba devējam atrast atbildīgu un rūpīgu darbinieku, vienlaikus vēršot uzmanību uz jaunu un perspektīvu uzņēmējdarbības formu - sociālo uzņēmējdarbību.
Iniciatīvas “Vidzeme lauž stereotipus” laikā iecerēts izveidot īpašu metodiku personu ar invaliditāti prasmju, spēju un interešu apzināšanai. Sākotnēji metodika tiks izstrādāta Alsviķu profesionālās skolas audzēkņiem, taču vēlāk plānots izveidot rokasgrāmatu, pēc kuras šāda veida personas vajadzību apzināšanu būs iespējams veikt ikvienai personai ar invaliditāti, kura vēlas uzsākt darba attiecības, turklāt to, sekojot metodikas norādījumiem, būs iespējams izdarīt pašu spēkiem, nepiesaistot speciālistus. Savukārt daba devējiem iecerēts sniegt zināšanas par darba vides iekārtošanas jautājumiem, riskiem, likuma ietvaru un dažādiem atbalsta mehānismiem cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanā. Tas ļaus atbilstoši sagatavot abas puses – gan darba devēju, gan darbinieku, lai darba devējs būtu gatavs uzņemties atbildību par darbinieku, savukārt darbinieks būtu ieinteresēts un gatavs iesaistīties darba tirgū. Tāpat plānots uzrunāt sociāli atbildīgus uzņēmējus, aicinot tos iesaistīties iniciatīvā. Potenciālie darba devēji tiks aicināti sniegt savus ieteikumus, lai uzlabotu personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, iedrošinot uzsākt sadarbību ar Alsviķu skolas audzēkņiem, tādējādi rodot priekšstatu par sociālā uzņēmēja ikdienu un iespējām, ko šāds statuss sniedz. Iniciatīvas laikā tiks veicināta arī izpratne par personu ar funkcionāliem traucējumiem tiesībām uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, kā arī par pārejas posma "no skolas uz patstāvīgu dzīvi" nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Vairāk informācijas: Ina Miķelsone, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv;
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aktīvi darbojas Eiropas līmeņa partnerībā, kurā organizācijas no astoņām valstīm kopīgi īsteno Interreg Europe programmas 2014.–2020. gadam projektu INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai), ar kura palīdzību tiek sekmēta pētniecības un inovāciju infrastruktūras pieejamība uzņēmumiem. Projekta ietvaros Vidzemē ir aizvadīta jau otrā sanāksme ar reģiona zinātnes un pētniecības jomas pārstāvjiem, kurā piedalījās arī pārstāvji no LR Izglītības un zinātnes ministrijas (LR IZM). Sanāksmē tika pārrunāti veiksmīgas inovāciju ekosistēmas veidošanas priekšnoteikumi Vidzemē un apmeklētas Vidzemes Augstskolas mehatronikas, elektronikas un virtuālās un papildinātās realitātes laboratorijas.
Sanāksmes dalībnieki dalījās ārvalstīs gūtajā pieredzē un bija vienisprātis, ka Vidzemes reģiona izaugsmei būtiski ir stratēģiski attīstīt inovāciju ekosistēmu reģionā, pārņemot atsevišķus labās prakses elementus no ārvalstīm. Projekta ietvaros līdz šim aizvadīti jau divi pieredzes apmaiņas braucieni uz Nīderlandi, Beļģiju un Itāliju, kā arī salīdzinošās izvērtēšanas sanāksme Čehijā. Starptautiskajos pasākumos VPR ir iesaistījis arī pārstāvjus no Vidzemes Augstskolas, Vides Risinājumu institūta un LR IZM, kuriem bija unikāla iespēja klātienē iepazīties ar dažāda veida pētniecības un inovāciju infrastruktūrām, apgūt ārvalstu pieredzi inovāciju ekosistēmu darbībā un pilnveidē, iepazīties ar šo infrastruktūru darbības modeļiem un to, kā stratēģiski tiek veidota un atbalstīta pētniecības un uzņēmējdarbības sektoru sadarbība. Bez jau minētajām organizācijām, VPR projekta aktivitātēs līdz šim ir iesaistījis arī RTU Cēsu filiāli un Agroresursu un ekonomikas institūtu. Cilvēkresursu piesaiste un specializācija Viens no reģionālās inovāciju ekosistēmas stūrakmeņiem ir kvalificēti speciālisti, kuru piesaistei būtu jānotiek plānveidīgi. Augsti kvalificētu speciālistu pieejamība ne vien biznesa, bet arī pētniecības sektorā ir būtisks Vidzemes reģiona izaicinājums. Nepieciešams veicināt reģiona pašvaldību savstarpējo sadarbību un sadarbību starp pašvaldībām un pētniecības institūtiem, lai veidotu reģionu par pievilcīgu vietu augsti kvalificētiem speciālistiem, un sekmētu reģionā esošo institūtu konkurētspēju. Būtiska iespēja ir reģionā esošo zinātnes un pētniecības institūciju specializēšanās un mērķtiecīga investīciju virzība atsevišķās nišās, kurās pastāv izcilības potenciāls ne vien reģiona, bet valsts un starptautiskā līmenī. Ir skaidrs, ka, ņemot vērā ierobežotos resursus un globālās tehnoloģiskās un tirgus tendences, resursu investēšana pārāk daudzās prioritātēs, pētniecības jomās un infrastruktūrās nav ilgtspējīga. Jau šobrīd reģiona augstskolas un pētniecības institūti ir apzinājušies nepieciešamību fokusēt resursus un investīcijas atsevišķās nišās, kuras sakrīt ar nākotnes tirgus un tehnoloģiju tendencēm un reģiona viedās specializācijas jomām. Apstiprinājums tam gūts apmeklējot INNO INFRA SHARE partnerus - pētniecības institūtus Nīderlandē, Beļģijā un Čehijā. Šīs valstis var sniegt pozitīvo piemēru investīciju plānošanā saskaņā ar reģiona viedās specializācijas stratēģiju. Salīdzinošās izvērtēšanas sanāksmes laikā Čehijā rasta kopīga interese sekmēt sadarbību starp Vidzemes reģiona un Tartu pētniecības un inovāciju sektora pārstāvjiem. Starp šiem reģioniem ir identificētas atsevišķas viedās specializācijas jomas, kurās saskatāmas produktīvas sadarbības iespējas, piemēram, IT tehnoloģiju un bioekonomikas jomās, tāpēc nākamā gada laikā plānots INNO INFRA SHARE ietvaros veikt kopīgus pasākumus ar Tartu partneriem, lai šādu sadarbību attīstītu. Plašāk par projektu lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
Iepazīsties ar jaunumiem: Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
4. un 5. decembrī Valmierā, vairāku darba grupu sanāksmēs tikās projekta “Livonijas kulinārais ceļš” pārstāvji no Latvijas un Igaunijas, kā arī projekta teritorijā iesaistītajām pašvaldībām. Partneri lēma, kā līdz 2020. gadam radīt spēcīgu gastronomiskā tūrisma piedāvājumu Latvijā un Igaunijā – zīmolu “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica”, kas ļaus ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Šobrīd visi projektā iesaistītie - mazie pārtikas ražotāji un ēdinātāji kā lielu projekta iespēju saskata “tīklošanos”, lai rastu jaunas sadarbības iespējas un varētu apmainīties ar pieredzi ne tikai savā reģionā, bet arī ar kaimiņiem Igaunijā un Latvijā. Projekta uzdevums ir veidot partnerības un izskaust neveselīgu uzņēmēju savstarpējo konkurenci.
Fotogrāfs: Klāvs Vasiļevskis 2018. gadā, lai nodrošinātu jaunu zināšanu un prasmju iegūšanu, notiks reģionu mēroga semināri Kurzemē un Vidzemē, kur tūrisma un ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji un ražotāji varēs iegūt iedvesmu jaunām idejām, kas palīdzēs uzlabot vai papildināt esošo piedāvājumu ēdienkartēs, pakalpojumos un produktos. Savukārt, lai veidotu sadarbību starp tūrisma, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas ražotājiem Latvijā un Igaunijā, kulinārajos maršrutos iesaistītajiem tiks organizēti izglītojoši semināri, meistarklases un pieredzes braucieni. Jau nākošā gada pavasarī mazie ražotāji un krodziņu, restorānu, viesu namu pārstāvji no Latvijas dosies uz Igauniju, lai smeltos noderīgas zināšanas un mācītos no igauņu uzņēmēju veiksmes stāstiem. Projekta vadības grupas sanāksmē, klātesot pieaicinātiem augsta līmeņa valsts pārvaldes ekspertiem no Latvijas un Igaunijas, sanākušie tika informēti par katra lomu un pienākumiem projektā, par plānotajām aktivitātēm un paredzamajiem rezultātiem. Vadības grupā iesaistītie uzzināja arī par projektā paveikto – dalībnieku atlases kritērijiem un saņemto pieteikumu skaitu kulinārajam ceļam “Livonijas garša”, dalībnieku vēlmēm, viņu pakalpojumu un produktu attīstīšanā, kā arī mārketinga un komunikāciju pasākumiem. Vadības grupas sanāksmē tika spriests, kā ar projekta palīdzību sasniegt daudz praktisku rezultātu, kas būtu paliekoši arī pēc projekta noslēguma. Reģionālais "gardēžu ceļš" “Taste HansEATica” papildinās lielo kulinārā tūrisma ceļu “Livonijas garša”. Lai Vidzemē un Dienvidaustrumigaunijā taptu atpazīstams un ceļotājiem saistošs piedāvājums, Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Valmieras, Pārgaujas, Jegevas, Tartu, Valgas pašvaldību pārstāvji un tūrisma vadītāji, uzņēmēji un Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti lēma, ar kādu kulināro festivālu un meistarklašu palīdzību bagātināt gastronomisko piedāvājumu un zīmola “Taste HansEATica” atpazīstamību 2018. un 2019. gadā. Dalībnieki nolēma, ka divos gados maršrutos “Taste HansEATica” iesaistītie uzņēmēji tiks pārstāvēti divpadsmit kulināros festivālos un piedalīsies desmit plašai publikai atvērtās “garšas amatnīcās” – darbnīcās gan Latvijā, gan Igaunijā. Projekts "Livonijas kulinārais ceļš" īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv
Kā atzina plāna izstrādātāji, dokuments tapis ciešā sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām – par tā saturu vairākkārtīgi diskutēts ar pašvaldības priekšsēdētājiem un sociālo dienestu pārstāvjiem. Plāns veidots pamatojoties uz deinstitucionalizācijas projekta ietvaros veiktajiem mērķgrupu individuālajiem izvērtējumiem, kā arī esošo sociālo un vispārējo pakalpojumu pieejamības izvērtējumiem pašvaldībās (t.sk. kaimiņpašvaldībās). Plāna izstrāde veikta sadarbībā gan ar pašvaldību un sociālo dienestu pārstāvjiem kā pakalpojuma nodrošinātājiem, gan sociālo pakalpojumu sniedzējiem, NVO sektora pārstāvjiem, VPR Attīstības padomes locekļiem, mērķgrupu interešu pārstāvjiem u.c.
Apspriedes laikā klātesošie tika informēti par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā un izvirzītajiem mērķiem Vidzemē. Tāpat tika iezīmēts jaunattīstītāmo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu plānotais novietojums, potenciālais klientu loks un aprēķinātais finansējums pakalpojumu izveidošanai. Kā uzsvēra plāna izstrādātāji – mērķis šim procesam un konkrētajam plānam ir viens: radīt deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupu pārstāvjiem iespēju dzīvot sabiedrībā. Šobrīd ārpusģimenes aprūpē Vidzemē atrodas 736 bērni, no kuriem 15% atrodas institūcijās. Turklāt saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem, gandrīz 600 bērnus var uzskatīt par t.s. ”riska bērniem”, kuriem ģimenes situācijas dēļ ir liels risks nokļūt institūcijās. Šobrīd individuālie izvērtējumi veikti 156 bērniem. Jau zināms, ka šobrīd valsts politika paredz ievērojamu atbalstu audžuģimeņu institūta stiprināšanai, kas arī būtu deinstitucionalizācijas procesa virsmērķis attiecībā uz šo mērķgrupu – katram bērnam jādzīvo ģimenē. Kopumā Vidzemes plānošanas reģionā šobrīd darbojas 9 bērnu sociālās aprūpes iestādes – trīs no tām ir privātas organizācijas, pārējās sešas atrodas pašvaldību pārziņā. Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros divas pašvaldību pārziņā esošās bērnu sociālās aprūpes iestādes rekomendēts slēgt. Vēl viena deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupa ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd projektā ar šādiem traucējumiem izvērtēti 296 bērni, tomēr kopumā projektā paredzēts identificēt 420 Vidzemes reģiona bērnu vajadzības. Apkopojot plānos atspoguļoto informāciju, šobrīd zināms, ka visvairāk konkrētajai mērķgrupai nepieciešams nodrošināt hidroterapijas, fizioterapijas, kanisterapijas, reitterapijas un mākslas terapijas nodarbības, kā arī dienas aprūpes centra pakalpojumu un “atelpas brīža” pakalpojumu. Plānojot pakalpojumu novietojumu reģionā, “Atelpas brīža” pakalpojumu iecerēts veidot Cēsu novadā, Madonas novadā un Valmieras pilsētā, savukārt dienas aprūpes centrus Alūksnes, Cēsu, Madonas, Smiltenes novados, kā arī Valmierā. Tas gan nenozīmē, ka pakalpojumu būs iespējams saņemt tikai šo konkrēto pašvaldību iedzīvotājiem - pašvaldību starpā tiks veidotas t.s. funkcionālās saites, kas nozīmē, ka konkrētos pakalpojumus varēs saņemt arī kaimiņnovados dzīvojošie mērķgrupas pārstāvji. Ar šo jau šobrīd rēķinās pašvaldības, kas apņēmušās veidot jaunus sociālos pakalpojumus. Projekta ieviešanas laikā plānots apzināt 476 personu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzības, šobrīd individuālie izvērtējumi veikti 208 personām, no kurām 147 personas dzīvo sabiedrībā, bet 61 - institūcijās. Šobrīd individuālo izvērtējumu apkopojums uzskatāmi liecina, ka šai mērķgrupai visvairāk nepieciešams nodrošināt tieši dienas aprūpes centru pakalpojumus, kā arī nepieciešams veidot grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas. Eksperti, kas piedalījušies plāna izstrādē uzsvēra, ka specializētās darbnīcas var kalpot par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai sagatavotu jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgām darba gaitām. Šobrīd plānā apkopotā informācija liecina, ka 16 pašvaldības Vidzemes plānošanas reģionā projekta ietvaros plāno piesaistīt Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus infrastruktūras attīstīšanai, veidojot jaunus vai uzlabojot jau esošos pakalpojumus. Jāpiebilst, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno apgūt šobrīd Latvijā otro lielāko ERAF finansējuma kvotu, kas tiks piešķirta infrastruktūras izveidei pašvaldībās – kvota tiek noteikta vadoties pēc mērķgrupas personu skaita, kas tiks iesaistīta projektā. Apspriedes dalībnieki uzsvēra ka īpaši nepieciešams domāt par atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp arī viņu ģimenes locekļiem, kā arī aktīvi jāstrādā ar sabiedrību, lai tajā veidotos izpratne un empātija par konkrēto mērķgrupu pārstāvjiem. Tāpat nepieciešams stiprināt pašvaldību sadarbību sociālo pakalpojumu attīstīšanai, veidojot pārdomātu un ilgtspējīgu piedāvājumu saviem iedzīvotājiem – deinstitucionalizācijas mērķgrupu pārstāvjiem un viņu ģimenēm. Izšķiroša loma būs arī izveidoto pakalpojumu kvalitātei, te lielākā atbildība un iniciatīva jāuzņemas pašām pašvaldībām, kuras pakalpojumus veidos. Sanāksme tika noslēgta ar deinstitucionalizācijas plāna eksperta Viestura Kleinberga secinājumu: “Iedzīvotāji ir kļuvuši gudrāki. Viņi apzinās, kas tiem pienākas un ka pašvaldība ir atbildīga par to, lai nodrošinātu iespēju sociālos pakalpojumus saņemt.” Atgādinām, ka ikviens interesents aicināts iesūtīt savus komentārus vai ieteikumus Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020.gadam uzlabošanai. Priekšlikumus iespējams iesniegt līdz 2017. gada 27.decembrim. Vairāk informācijas ŠEIT. Vairāk informācijas: Laine Zālīte, projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26536286.
Pēdējā laikā VPR cieša sadarbība izveidojusies ar Latvijas Universitātes projekta “Policies for cultural CREative industries: the HUB for innovative regional development“ (CRE:HUB) pārstāvjiem. Vēl rudenī vairāk kā 30 pārstāvji no septiņiem dažādiem reģioniem Eiropā viesojās Latvijā, lai iepazītos ar mūsmāju radošo industriju aktualitātēm un labās prakses piemēriem, kā arī sektora attīstību reģionālā un valsts līmenī. Jau toreiz vairākas no apmeklētajām vietām bija Vidzemes plānošanas reģionā, taču īpaši jāizceļ Cēsis, kur koncentrējas gan privāto uzņēmēju, gan pašvaldības iniciēti projekti, gan arī nacionāla līmeņa aktivitātes. Pēc vizītes Latvijā projekta partneri atzinīgi novērtēja mūsu valsts sasniegumus un potenciālu kultūras un radošo industriju (KRI) jomā, kā arī norādīja uz Latviju kā vienu no aktīvākajām un pieredzes bagātākajām valstīm Eiropā radošo industriju sektorā. Turpinot sadarbību, novembrī VPR pārstāvji tika aicināti pievienoties CRE:HUB izpētes vizītē Basku zemē – Navarras reģionā, braucienā piedalījās arī Kultūras ministrijas pārstāvji, kā arī speciālisti no LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskā centra (ESASAC). Navarras reģionā radošās industrijas ir samērā jauna nozare, kas atrodas attīstības sākumposmā. Pateicoties CRE:HUB projekta ieviešanai, reģiona valdība ir iniciējusi Kultūras stratēģiskā plāna izstrādi, kurā tiks identificēti KRI apakšsektori un piedāvāti atbalsta pasākumi nozares attīstībai. Aplūkotie piemēri ārvalstīs rosina jaunas idejas un risinājumus, kas kalpo par pamatu pašmāju uzņēmējiem, strādājot pie jauniem projektiem. Ja kāds jau pasaulē ir pamēģinājis un sasniedzis rezultātus, tas dod zināmu drošības garantu, ka ideja var realizēties arī citviet. Pēc vizītes Spānijā tapis skaidrs, ka dažādu nozaru pārstāvju apvienošanās, lai strādātu pie kāda vienota projekta, stiprina to konkurētspēju – katram atsevišķi ne vienmēr ir iespēja startēt lielāka mēroga projektos un sasniegt rezultātus. Tāpat, allaž nepieciešams kāds, kas uzņemas virsvadību – ja šāda persona atrodas, tad ap to gandrīz vienmēr pulcējas pārējie entuziasti un darbs var sākties. Tas ļauj būtībā arī “nekurienes vidū” radīt jaunus produktus un sasniegt ievērojamus rezultātus. Kā piebilst Laima Engere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā: “ Galvenais, lai radošās industrijas risina konkrētas problēmas. Mūsdienās produkts, kas radīts radīšanas pēc, nekad nespēs būt ilgtspējīgs, tas vienkārši apmierinās patērētāju sabiedrības mirkļa vajadzības. Potenciāls ir jēgpilniem un pielietojamiem risinājumiem.” Projekts CRE:HUB uzsākts 2016.g. aprīlī un turpināsies līdz 2020.g.septembrim. Tā mērķis ir palīdzēt pilnveidot mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politiku KRI sektorā, izmantojot iespēju veikt pieredzes apmaiņu starp partneriem ar atšķirīgu pieredzi KRI jomā. Projekta rezultātā plānots uzlabot politikas instrumentus un to vadību, izstrādājot Rīcības plānu. Izmaiņas politikas līmenī nepieciešamas, lai nodrošinātu specifiskas KRI vajadzības (partnerības veidošana, internacionalizācija, uzņēmējdarbības kapacitāte, finanšu instrumentu pieejamība, u.c.). Vairāk informācijas: Laima Engere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 28376912, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
No 28. līdz 29. novembrim programmas "Interreg Europe" projekta EcoRIS3 pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Īrijas pilsētā Korkā, lai iepazītu un salīdzinātu labās prakses pieredzes stāstus no partnervalstīm par zinātnes un pētniecības centru, kā arī augstākās izglītības iestāžu lomu sadarbībā ar uzņēmumiem zināšanu un izgudrojumu pārnesē un komercalizēšanā viedo specializāciju jomās. Darba grupa diskutēja par priekšrocībām un trūkumiem inovāciju vidē partnervalstīs un to, kādi ir galvenie izaicinājumi, lai mazie un vidējie uzņēmumi veiksmīgāk izmantotu pētniecību savas attīstības veicināšanai. Latvijā, tāpat kā citās partnervalstīs, joprojām ir jāiegulda liels darbs, lai veicinātu pētniecības centru un augstākās izglītības iestāžu sadarbību ar uzņēmējdarbības sektoru. Iemesli, kāpēc šādas sadarbības formas joprojām tiek ieviestas visai reti, visticamāk, ir vairāki un vērtējami dažādās perspektīvās. Redzams, ka lielai daļai uzņēmēju trūkst pilnīgas informācijas par to, kādu atbalstu tie var saņemt no pētniekiem, kā šī sadarbība var palīdzēt uzlabot viņa produktu vai pakalpojumu. Tāpat arī bieži nav skaidra izpratne par sadarbības nosacījumiem. Nereti, baidoties no nesamērīgi lielām izmaksām dažādu investīciju projektu ietvaros, uzņēmēji arī palaiž secen iespējas, kas viņiem ir finansiāli pieejamas. Savukārt veids, kā valsts institūcijas nosaka kritērijus atbalsta instrumentu veidošanā, kā arī piemērošanā uzņēmējdarbības sektoram, būtu jāpadara jēgpilnāks, lai ieviestās aktivitātes būtu ilgtspējīgas arī pēc projektu ieviešanas. Nepieciešams vairāk domāt par kopējām atbalsta infrastruktūrām, ne tikai investēšanu katrā uzņēmumā atsevišķi. Mentoru programmas, apmācības - šīs ir iespējas, kas uzņēmumiem ļauj audzēt savu kapacitāti ilgtermiņā, veidojot stabilu zināšanu, kā arī institucionālās pēctecības bāzi. Tādā veidā fondu nauda ir iespēja, bet radītais pienesums ir fundamentāls – zināšanas un ilgtspēja. Viena mēraukla visiem neder Šobrīd atbalsts uzņēmējdarbībai Latvijā ir pieejams, tomēr šie pasākumi ir visai standartizēti, tādējādi netieši pieņemot, ka arī katrs uzņēmums iet vienādu attīstības ceļu. Izstrādājot atbalsta instrumentus, samērā formāli tiek definēti uzņēmumiem sasniedzamie rezultāti. Analizējot redzēto pieredzes apmaiņas vizītē Korkā, secināms, ka atbalsta mehānismi veiksmīgi strādā tad, ja tiek analizētas katra uzņēmuma individuālās vajadzības un attīstība, kā arī, ne mazāk būtiski – niša vai nozare, kuru uzņēmums un tā produkti un pakalpojumi pārstāv. Arī Latvijā nepieciešams attīstīt atbalsta mehānismus, necenšoties unificēt visu, bet gan strādāt ar lielāku elastību, piemērojot atbalsta veidus, izprotot uzņēmuma konkrētā brīža vajadzības. Labās prakses pieredzes stāsti parāda veiksmīgas sadarbības modeli Vizītes laikā Korkā projekta pārstāvji apmeklēja Tindāla Nacionālo institūtu (Tyndall National Institute), kas ir paraugs pētniecības centriem IKT jomā, piesaistot finansējumu ap 35 miljoniem EUR gadā. Institūtam ir izveidota plaša sadarbība ar partneru institūcijām gan Īrijā, gan citviet pasaulē. Tiek strādāts pie dažādu tehnoloģiju gatavību risinājumiem. Institūts ļoti daudz strādā pie finanšu piesaistes no ES fondiem, aktīvi apgūstot Horizon 2020 (H2020) programmu. Šobrīd iestāde ir sasniegusi līmeni, kad tiek atbalstīts viens no pieciem iesniegtajiem H2020 projektiem, taču mērķis ir panākt katra otrā projekta atbalstīšanu. Līdz šim institūts ir bijis iesaistīts jau 58 H2020 projektu realizācijā. Korkā veiksmīgi darbojas arī kopstrādes telpa “Republic of Work” – radoša darba vide, kurā vienkopus strādājot, esot starp līdzīgi domājošiem, ir iespēja attīstīt savu biznesu. Interesanti, ka meklējot telpas šim biznesam, īpašniekiem viens no svarīgākajiem uzstādījumiem bija tieši ģeogrāfiskais novietojums – tāpēc “Republic of Work” atrodas uz South Mall ielas, kas ir Korkas galvenā uzņēmējdarbības dzīvesvieta. Kafija neierobežotā daudzumā, zibenīgs internets, kvalitatīva biroja tehnika, telpas darbam, atpūtai un dažādiem pasākumiem, biežie kopienas pasākumi – tā ir tikai daļa no kopstrādes telpas priekšrocībām, par ko rūpējas Republic of Work administrācijas komanda, pašu galveno – biznesa attīstīšanu – atstājot uzņēmuma ziņā. Korkas tehnoloģiju institūts (Cork Technology Institute) ir vadošā augstākās izglītības un pētniecības iestāde Īrijā, ar lielu pieredzi arī uzņēmējdarbības veicināšanā. Centrs uzskatāmi demonstrē veidu, kā tā darbībā stratēģiski integrēta uzņēmējdarbība. Tas atbalsta studentu un mācībspēku uzņēmējdarbību, ir izveidotas naudas balvas studentiem un universitātes darbiniekiem biznesa idejas attīstībai, izstrādāta uzņēmējdarbības atbalsta stratēģija gan kopumā, gan arī atsevišķi studentiem un institūta darbiniekiem. Tāpat arī izveidots akselerators labāko studentu uzņēmumu tālākai attīstībai pēc to inkubācijas. Lai saprastu, vai augstskolas uzsāktā stratēģija strādā, pastāv arī dažādi novērtēšanas mehānismi par to, cik daudz studentu iesaistās uzņēmējdarbībā. Īrijā vadošais biznesa inkubators "Rubicon", kura darbību finansē gan Korkas Tehnoloģiju institūts, gan valsts aģentūra Enterprise Ireland, kopš 2006. gada darbojas turpat blakus institūtam, studentu pilsētiņā. Tajā šobrīd mājvietu raduši jau 57 iesācējuzņēmumi: tādi, kas vēl tikai cīnās par pirmo klientu, un tie, kas jau iziet starptautiskos tirgos. Interesanti, ka Rubicon uzņēmumiem nav noteikts inkubācijas noslēguma laiks vai citi konkrēti, standartizēti sasniedzamie rezultāti, taču regulāri tiek sekots līdzi un vērtēts to sniegums. Ir radīta atbalstoša vide, piemēram, centrs uztur aktīvu saikni ar inkubatora uzņēmumiem-absolventiem, kas aktīvi iesaistās jauno iesācējuzņēmumu konsultēšanā. Tāpat ir izveidots biznesa eņģeļu tīkls. Ļoti interesanta ir prakse, kad vasarā inkubatorā piedāvā trīs mēnešu intensīvu un uzraudzītu pirms inkubācijas programmu institūta studentu komandām, maksājot arī algu, tā aizstājot vasaras darbu. Vēlāk studentam ir iespēja iestāties biznesa inkubatorā. No Latvijas puses arī šajā reizē rādījām divas labās pieredzes. Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra pētniece Ilze Dimante stāstīja par ilggadējo sadarbību starp pētniecības centru un graudu pārslu maisījumu ražotāju – SIA “Felici”. Šeit sadarbība aizsākās pavisam nejauši pirms vairākiem gadiem, kad nozares izstādes laikā satikās pētniecības centra speciālisti un uzņēmējs, kurš vēlējās no vietējām izejvielām radīt inovatīvu un veselīgu produktu. Balstoties uz zinātniski apstiprinātu informāciju par kvalitāti, tika radīti jauni produkti, kas nu jau pazīstami ar zīmolu “Musli Graci”. Savukārt Vidzemes augstskolas (ViA) Zināšanu un tehnoloģiju centra direktors Kaspars Osis iepazīstināja ar ViA “SmartLabs”. Projekts veidots kā sadarbības platforma starp studentiem, uzņēmēju un organizāciju, kur uzņēmums vai organizācija piesaka problēmu vai izaicinājumu, risinājuma rašanai tiek izveidota multidisciplināra studentu komanda un procesā rasts problēmsituācijas risinājums - produkta vai pakalpojuma prototipa, rekomendāciju, vai citā formā. Šī bija jau otrā pieredzes apmaiņa starp partneriem no Spānijas, Īrijas, Portugāles, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Francijas un Latvijas. Projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ECORIS3)” mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei un sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Gastronomiskais tūrisms arvien nostiprina savas pozīcijas starp citiem tūrisma veidiem, tāpēc šoruden Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā ciemojās 3 ceļotāji no Vācijas un Nīderlandes, lai izgaršotu un izbaudītu mazo, šarmanto Hanzas pilsētu piedāvājumu. Šis bija pēdējais no trim projektā organizētajiem izmēģinājuma braucieniem ar mērķi gūt ceļotāju viedokli par esošo piedāvājumu, lai veidotu to arvien kvalitatīvāku un pilsētu viesiem interesantāku.
Šoreiz izmēģinājuma ceļotāju maršruts veda caur Kuldīgu, Straupi, Valmieru, Cēsīm, Vīlandi (Igaunija) un Visbiju (Zviedrija). Viesi atzina, ka pilsētas apbūra ar viesmīlību, izsmalcinātu un kvalitatīvu ēdienu no vietējiem produktiem, kā arī aizraujošiem stāstiem par vēsturi. Vietējais un svešzemju savijas vienā garšā Jau Hanzas laikos maltīšu pamatā bija vietējie produkti, tomēr uzturā tika lietoti arī pārrobežu labumi, no kuriem ļoti nozīmīgs bija, piemēram, sāls – gan garšai, gan produktu konservēšanai. Projekta HANSA ietvaros veiktajos pilsētu vēstures pētījumos atklāts, ka Hanzas savienības tirgotāju ietekmē būtiski mainījās viduslaiku ēdienkarte, jo viņi atveda ne tikai jaunas garšvielas, bet arī jaunus produktus un receptes, kas mainīja daudzu produktu pagatavošanas veidu. Tika ievesti tādi produkti kā sālīta siļķe, vīns, žāvēti augļi, mandeles, pipari un citi. Straupes Hanzas vēstures pētījums atklāj interesantu stāstu par pipariem – tas bijis dārgs produkts, kas izmantots naudas vietā, lai iegādātos zemes īpašumus. Arī mūsdienu virtuves ēdienos būtiski ir sezonāli un vietēji produkti, kas sniedz īpašu gastronomisku pieredzi, jo vietējā zemnieka lolotais bieži vien ir ne tikai veselīgāks un garšīgāks, bet arī apvij ēdienu ar stāstu. Tomēr bez ievestajiem produktiem neiztikt, jo, tāpat kā ceļošana paplašina pasaules skatījumu, arī citur augušas garšvielas un produkti bagātina vietējo garšu, radot to unikālo, mūsdienīgo buķeti, kas piesaista arī tūristus. Baudījums visām maņām
Projekta HANSA pilsētu sagatavotā programma uzaicinātajiem ceļotājiem ļāva gan sajust mūsdienu Hanzas pilsētu garšu, gan iepazīt pilsētu vēstures šarmu. Kuldīgā ceļotājus ar autentiskumu un plašu izvēli iepriecināja vietējo labumu kiosks, un, nogaršojot pēc projekta laikā atrastas vēsturiskas receptes ceptās Kuldīgas magoņmaizītes, viņi atzina, ka smalkmaizītes stāsts un garša ir pārliecinoši. Straupes Zirgu pastā viesi novērtēja aizraujošo ieskatu vēsturē apvienojumā ar gardu ēdienu. Valmierā ceļotāju atzinību izpelnījās bruņinieku brokastis krodziņā “Pils ķēķis”, bet Cēsis iespaidoja ar vareno viduslaiku pils kompleksu un iedvesmojošo “Cēsu maizes” stāstu.
Vīlandē tūrisma zinātāji ar prieku pielaikoja viduslaiku tērpus Bonifācija ģildē un iejutās viduslaiku amatnieku lomā, pagatavojot ādas maciņus, bet pēcāk iepriecināja garšas kārpiņas kafejnīcā “Fellin”. Visbija apbūra viesus ar Hanzas laika arhitektūru un interesantajām ekspozīcijām Gotlandes muzejā, kā arī viņi guva nebijušu pieredzi, piedaloties trifeļu meklēšanā un nogaršojot tās. Šis un abi iepriekšējie izmēģinājuma braucieni tika organizēti, lai uzlabotu tūrisma piedāvājumu HANSA projekta pilsētās, jo ceļotāju ieteikumi maršrutu un tūrisma pakalpojumu pilnveidē ļaus uzlabot HANSA pilsētu maršrutu kvalitāti. Pēc veiktajiem uzlabojumiem HANSA projekts 2018. gadā organizēs iepazīšanās braucienus tūrisma aģentiem un mediju pārstāvjiem, lai popularizētu pilsētu piedāvājumu ar mērķi sekmēt tūristu skaita pieaugumu projekta pilsētās.
Par projektu: Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes Tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!
Papildu informācija: Rūta Ročāne Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālr.: +371 64116007 E-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv
2007.-2013. gada plānošanas periodā ES dalībvalstis apguva tikai 47% no Eiropas Sociālā fonda finansējuma, kas bija paredzēts pieaugušo izglītības attīstībai. Tas pierāda, ka finanšu resursu nepietiekamība nav galvenais iemesls, kāpēc pastāv tik krasas atšķirības - drīzāk ir jārunā par to, cik mērķtiecīgi šie finanšu līdzekļi tiek izmantoti, lai pieaugušo izglītības politikas nebūtu īstermiņa un lai neveidotos neatbilstības starp politikas nostādnēm un finansējuma izlietojumu. Lai virzītos tuvāk augstākminētā mērķa sasniegšanai, projekta CREATE partneri no 8 dalībvalstīm (Vācijas, Čehijas, Horvātijas, Īrijas, Beļģijas, Itālijas, Spānijas un Latvijas) kopīgi strādās pie vienotas platformas izveides, kas kalpos kā strukturēts sadarbības ietvars politikas veidotājiem un pieaugušo izglītības īstenotājiem. Partneri ir vienojušies, ka šī platforma tiks uzturēta arī pēc projekta beigām, lai šajā jomā iesaistītās institūcijas varētu turpināt attīstīt politikas instrumentu pielāgošanu. Lai platforma sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, katrā no astoņām projekta dalībvalstīm tiks apzināti vietējie pieaugušo izglītībā iesaistītie spēlētāji – politikas veidotāji, īstenotāji, viedokļa līderi un tml. Pēc vienoti izstrādātas metodoloģijas apzinātās personas/institūcijas tiks aicinātas paust savu viedokli, lai noskaidrotu, kādi politikas instrumenti un labās prakses jau šobrīd tiek izmantoti viņu darbā ar pieaugušo izglītību. Projekta platforma, kas šobrīd tiek izstrādāta, būs atrodama CREATE projekta mājaslapā www.projectcreate.eu. Šobrīd partneri ir uzsākuši apjomīgu darbu, veidojot savas valsts pieaugušo izglītības profilu – apkopojot demogrāfiskos, ekonomiskos, sociālos un kultūras datus, lai izprastu katras valsts pieaugušo izglītības politiku un to ietekmējošos faktorus. Dalībvalstīs veiktās aptaujas rezultāti būs pamats tam , lai iezīmētās labās prakses un politikas instrumentus varētu integrēt citu valstu mūžizglītības pilnveidē. Projekta gaitā tiks izstrādātas vadlīnijas un metodika, kā vēlamos politikas instrumentus pielāgot un ieviest, tādējādi tas kalpos kā vērtīgs un praktisks resurss tiem, kas iesaistīti pieaugušo izglītībā. CREATE platforma ilgtermiņā tiek saskatīta kā nozīmīga virtuālā kopiena mūžizglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem u.c. interesentiem, kurā veidot kontaktu apmaiņu, dalīties pieredzē. Pieeja platformai būs ne tikai šobrīd projektā iesaistītajām partnervalstīmbet gan daudz plašākai auditorijai. , Plānotās aktivitātes paredzēts veikt līdz 2019.gada oktobrim. Šobrīd VPR jau ir uzsācis apzināt nozīmīgus lauka spēlētājus mūžizglītībā, taču neskatoties uz to, VPR aicina jebkuru organizāciju, iestādi vai personu, kas ir iesaistīta pieaugušo izglītības politikas veidošanā vai īstenošanā un kurai ir interese aktīvāk iesaistīties projekta aktivitātēs, sazināties ar projekta CREATE vadītāju Vidzemes plānošanas reģionā Maiju Riekstu (e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. 64219022). Jau iepriekš esam informējuši, ka VPR 2016. gadā uzsāka Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas (EUSBSR) mūžizglītības jomas parauginiciatīvu (flagship initiative) "BSR Smart life”. Šajā iniciatīvā sadarbojas partneri no Baltijas jūras reģiona valstīm, lai kopīgi identificētu nepieciešamos uzlabojumus mūžizglītības jomā un strādātu pie to ieviešanas. Seed Money Facility projekts “Mūžizglītība un viedās specializācijas jomas Baltijas jūras reģionā” jeb “BSR SMART LIFE” ir viens no šīs parauginiciatīvas rezultātiem. Tādējādi VPR ar projektu CREATE un BSR SMART LIFE palīdzību šobrīd ir uzsācis aktīvu darbu pie mūžizglītības jautājumu aktualizēšanas reģionā.
Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta CREATE vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv
TEMATS UN MĒRĶAUDITORIJA
PROGRAMMA Pirmajā daļā (9:30-13:00) uzņēmēji un praktiķi uzzinās metodes, kā plānot dizainu, ņemot vērā ne tikai produkta vajadzības, bet arī uzņēmumu iekšējos procesus. Tiks runāts par mūsdienu produktu tehnoloģijām, materiāliem un koksnes produktu dizaina attīstības tendencēm ārvalstu tirgos, piemēram, Vācijā un Norvēģijā. Ar pieredzi inovatīva dizaina produkta attīstībā dalīsies uzņēmēji no Latvijas un Igaunijas, kuri veiksmīgi attīstījuši dizaina produktus un eksportē tos uz ārvalstu tirgiem. DALĪBNIEKI: nozares profesionāļi un uzņēmēji. Otrajā daļā (14:00-17:00) ekspertu vadībā uzņēmēji un praktiķi veiks sava koksnes produkta vai pakalpojuma dizaina auditu, izzinās, kādi ir iespējamie nākamie soļi to attīstībā, kā arī veidos sava produkta zīmola stāstu caur dizaina domāšanas pieeju. DALĪBNIEKI: uzņēmēji un praktiķi ar pastāvošu produktu vai pakalpojumu, kam veikt dizaina auditu.
Semināra darba valoda: angļu (būs pieejams tulkojums uz latviešu un igauņu valodu) Ieeja: bez maksas Ar pieredzi dalīsies profesionāļi no Latvijas un Igaunijas: Dr.art. Aija Freimane, Latvijas Mākslas akadēmijas docētāja Kopš 2012. gada aktīvi pārstāvējusi Latviju starptautiskajā dizaina pētnieku vidē, veicot pētījumus, piedaloties konferencēs, prezentējot referātus, ko recenzējuši starptautiski jomas profesionāļi. Kā Eiropas Reģionālā attīstības fonda pēcdoktorantūras granta pētniece izstrādā dizaina sociāli ekonomiskās ietekmes identifikācijas sistēmu zināšanu intensīvas ekonomikas transformācijai Latvijā. “Dizaina izzināšana un darīšana ir izziņas, pieredzes un atklājumu ceļš mums katram pašam sev, un došana otram.” Mag.art. Matīss Zvaigzne, profesionāls dizaineris Ar saviem darbiem gan profesionālajā, gan pedagoģiskajā vidē cenšas veicināt izpratni par dizainu kā kvalitatīvas pieredzes devēju. “Esi pētnieks. Esi empātisks. Esi atklāts. Vēro un dalies ar novērojumiem, lai iegūtu jaunas atziņas un idejas savam zīmolam.” Martin Pärn, Igaunijas dizaina biroja “Iseasi” vadītājs Darbības lauks iekļauj gan māju, publisko vai āra mēbeļu dizainu, līdz pat un elektronikai un maza mēroga arhitektūras formām. Darbojas arī kā profesors Tallinas Tehnoloģiju Universitātē un Igaunijas Mākslas akadēmijā.
Detalizēta darba kārtība būs pieejama tuvākajā laikā, piesakies jau tagad, lai pirmais uzzinātu par jaunumiem! Reģistrējies līdz 15. janvārim! Ja piedalies praktiskajā daļā, lūdzu, sniedz detalizētu sava produkta aprakstu. 18. janvāris – Koksnes produkti un mēbeles (Valmieras Mākslas vidusskola, Purva iela 12) REĢISTRĒJIES >> ŠEIT19. janvāris – Koka ēku un būvniecības produktu attīstība (Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs, www.tsenter.ee, Pärna tee 1, Väimela, Võru vald, Võru Maakond) REĢISTRĒJIES >> ŠEITSeko līdzi arī jaunākajai informācijai Facebook:
Papildu informācija: Laima Engere, +371 28376912, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv un Lauri Semevsky, +372 57704045, lauri PIE tsenter PUNKTS ee. Organizē Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus), projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", programmas Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, mob.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Tas dibināts ar Polijas valsts, Malopoļskas reģiona, Krakovas pilsētas un 3 tehnoloģisko universitāšu finansiālu atbalstu. Par Tehnoloģiju parka aizsākumu var nosaukt 1997.gadu, kad tika sperti pirmie soļi Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanā. Divdesmit gadu laikā apgūta milzīga pieredze. Mūsdienās tā ir ļoti specializēta iestāde, kas darbojas uzņēmējdarbības vidē un spēcīgi ietekmē Malopoļskas reģiona ekonomiku. Tehnoloģiju parkā atrodas:
Patlaban Tehnoloģiju parkā strādā 80 firmas, 25 jaunuzņēmumi, vairā kā 100 MVU iesaistīti klasteros un ekosistēmā, 120 uzņēmumi Speciālajā ekonomiskajā zonā. Kopumā 16 000 m2 atvēlēti birojiem un laboratorijām. Iespaidīgi, ko tur teikt! Mentorings, individuāla pieeja, dizaina domāšana, Lean metodoloģija, kuras mērķis ir saīsināt produkta izstrādes ciklu – tas viss palīdz uzņēmumiem augt un attīstīties.
Kā otru poļu labās prakses piemēru iepazinām lauku teritorijā Zakržovā darbojošos sociālās uzņēmējdarbības kooperatīvu, kas dod iespēju uz atvieglotiem noteikumiem mazajiem vietējo produktu ražotājiem izmantot telpas pārtikas produktu pārstrādei un tirdzniecībai, tādējādi radot darba vietas laukos. RATIO projekta īstenošanā ļoti svarīga ir politikas veidotāju, par uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu ieviešanu atbildīgās institūcijas, kā arī pašvaldību un pašu uzņēmēju iesaiste un viedoklis. Polijas pieredzes apmaiņas braucienā līdz ar VPR komandu piedalījās eksperti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās ekonomikas nodaļas, LIAA Inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības nodaļas un Cēsu novada pašvaldības. Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies projekta zināšanu apguves un ieviešanas posms, vēl tikai atlicis izstrādāt Rīcības plānu reģionālās inovāciju politikas uzlabošanai. Kā Vidzemes reģionam vispiemērotākās un reāli ieviešamā labās pieredzes ir Itālijas Lazio reģiona piemērs, kā inovāciju procesā izmantot cilvēkresursu kapacitāti caur radošumu, un Īrijas uzņēmējdarbības atbalsta struktūru darbība, t.sk. strādājot ar Inovāciju vaučeru programmu. VPR Rīcības plānā detalizēti tiks atspoguļoti potenciālie ieguvumi uzņēmējiem no šo koncepciju pārņemšanas un ieviešanas . Partnervalstu labā prakse mudina mūs aktīvāk un izlēmīgāk rīkoties un veidot pašiem reģionālo inovāciju politiku sadarbībā ar pašvaldībām un atbildīgajām institūcijām, ar argumentiem pierādot, ka Vidzemes plānošanas reģionam ir kompetence un administratīvā kapacitāte, lai līdzdarbotos inovāciju politikas veidošanā un sekmīgi strādātu ar uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem reģionā.
Savā prezentācijā Krakovā VPR eksperts K.Ročāns sniedza savu redzējumu par problēmām un iespējamiem risinājumiem inovāciju attīstībai reģionos. Inovācijas atbalsta programmas un instrumentus centralizēti izstrādā un īsteno nacionālais līmenis. Reģionālā un vietējā līmeņa institūciju iesaistīšana šajā procesā nav pietiekama, atbalsta instrumentus pārvalda vairākas ministrijas, saskatāms koordinācijas trūkums starp tām. Inovācijas atbalsta instrumenti nav pietiekoši segmentēti un mērķorientēti uz uzņēmēju specifiskajām vajadzībām. Birokrātiskās prasības, termiņi un citi bremzējoši faktori traucē pilnīgāk izmantot piedāvātās atbalsta programmas. Liels izaicinājums MVK ir attīstīt sadarbību ar pētniecības iestādēm - nav sadarbības pieredzes, trūkst vienuviet apkopotas un saprotamā valodā uzrakstītas strukturētas informācijas. Kā iespējamos risinājumus VPR eksperts saredz inovāciju atbalsta instrumentu izstrādi un ieviešanu veidot, sadarbojoties starpinstitucionāli un ar tiešu reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieku iesaistīšanu atbalsta instrumentu izstrādē un īstenošanā, kā arī palielinot valsts /vietējā budžeta finanšu resursu daļu salīdzinājumā ar ES finansējumu. Nepieciešams segmentēt inovācijas atbalsta instrumentus –tehnoloģiskajām inovācijām vai vienkārši produkta dizainiskai uzlabošanai vai mārketingam. RATIO projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros
Vairāk informācijas: Laima Engere, RATIO projekta vadītāja e-pasts: laima.engere @ vidzeme.lv, tālr. 28376912
Tā kā pulcēšanās notika vietā, kas ved kopā radošus un viedus prātus, pasākuma dalībnieki devās arī nelielā ekskursijā pa Vidzemes Augstskolas IT un multimediju laboratorijām, lai iepazītos ar iespējām mūžizglītības jomā un IT tehnoloģiju izmantošanā. Augstskolas papildinātās realitātes laboratorija lepojas ar iespēju attēlot ēkas un maršrutus 3D izskatā, ļaujot uzņēmējiem veidot unikālus prototipus ideju īstenošanai – izprintētie priekšmeti ir taustāmi un aplūkojami no visām pusēm, un šāds risinājums ļauj ievērojami ietaupīt laiku un izmaksas produktu attīstībai. IT hakatons uzņēmumu individuālu problēmu risināšanai Pie pasākuma dalībniekiem viesojās Latvijas IT klastera pārstāve Inese Mūrniece, un Vidzemes uzņēmējiem pirmajiem bija iespēja uzzināt par klastera nākamā gada aktivitātēm. Jau pavisam drīz, 2018.gada sākumā tiks izsludināts jauns pasākums - industriju hakatons. Tā ietvaros IT uzņēmumu komandas sadarbībā ar citām nozarēm veidos tām nepieciešamos risinājumus, iedziļinoties konkrēta uzņēmuma problēmsituācijā, un pastāv liela iespēja, ka kāds no radītajiem veiksmīgajiem risinājumiem arī tiks iestrādāts konkrētu uzņēmumu darbībā. Vienlaikus pasākums radīs lielāku izpratni gan IT, gan nozares uzņēmēju vidū par to, cik ļoti tehnoloģijas var ietekmēt uzņēmuma attīstību, jo nereti izpratne par IT jomas piedāvājumu joprojām ir salīdzinoši nepilnīga. Uzņēmumu pārstāvji, kam būtu interese iesaistīties IT hakatonā, aicināti sazināties ar Latvijas IT klastera pārstāvjiem lai saņemtu detalizētāku informāciju, rakstot uz e-pasta adresi inese.murniece PIE itbaltic PUNKTS com vai arī sekot līdzi jaunumiem IT klastera mājaslapā www.itbaltic.lv.
Atbalsts uzņēmumiem: tehnoloģiju skauti un inovāciju vaučeri Par to, kas ir tehnoloģiju skauts un kā tas var palīdzēt uzņēmumam spert nozīmīgus soļus savā attīstībā stāstīja Ģirts Smelters, kurš pats ir tehnoloģiju skauts IT jomā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) šobrīd strādā 5 tehnoloģiju skauti - pa vienam Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē un trīs skauti sekojošās nozarēs: bioekonomika, viedie materiāli, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Skautu galvenais uzdevums ir veicināt sadarbību starp pētniekiem un uzņēmējiem. Uzņēmējam, kurš plāno attīstīt jaunu produktu vai tehnoloģiju, skauti palīdzēs atrast atbilstošo pētniecības organizāciju vai pētnieku, kuru kompetencēs ietilpst konkrēto jautājumu risināšana. Tehnoloģiju skauti pārzina pētnieciskās organizācijas, to personālu un sniegtos pakalpojumus. Vienlaikus tehnoloģiju skauts Ģirts aicināja Vidzemes uzņēmējus aktīvāk izmantot inovāciju vaučerus, kas paredzēti mazo un vidējo komersantu atbalstam jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai. Šobrīd šo atbalsta instrumentu vairāk izmanto Rīgas reģionā, tomēr LIAA pārstāvis pauž cerību, ka programmas atbalstu aktīvāk izmantos arī uzņēmumi citos reģionos. Inovāciju vaučeri var izmantot šādiem pakalpojumiem: tehniski ekonomiskā priekšizpēte, rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde (tai skaitā prototipu izgatavošana), produktu rūpnieciskā dizaina izstrāde, jauna produkta vai tehnoloģijas testēšana un sertificēšana, kā arī rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana šādiem rūpnieciskā īpašuma objektiem - izgudrojuma patents, dizainparaugs un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija. Vairāk informācijas par vaučeriem šeit.
Eko-inovācijas un IT risinājumi: SIA ZAAO pieredze Ar praktisku pieredzi tehnoloģiju ieviešanā dalījās SIA ZAAO pārstāvis Andis Liepiņš. Saskaņā ar projekta SUPER pētnieku vērtējumu, šis bija lielisks piemērs, kā uzņēmums pats saviem spēkiem izveidojis piemērotu un efektīvu sistēmu, kas uzskatāma par labu eko-inovāciju piemēru. Sistēma tiek attīstīta jau piecus gadus – ir ietaupīti resursi, un vienlaikus pakalpojumi padarīti ērtāki arī klientiem, piemēram, nosūtot atgādinājuma īsziņas par to, ka nākamajā dienā tiks izvesti atkritumi. Uz saņemto atgādinājuma īsziņu, ja nepieciešams, iespējams arī atbildēt un, ja atkritumu izvešana dotajā brīdī nav nepieciešama, pakalpojumu ar atbildes īsziņas palīdzību var arī atteikt. Ar šādu eko-inovācijas risinājumu klientiem tiek radītas papildus ērtības pakalpojumu saņemšanai, kā arī klienti tiek radināti pāriet uz informāciju elektroniskajā vidē, vienlaikus atsakoties no printētiem atkritumu izvešanas grafikiem. Tāpat, ieviešot IT risinājumus, atvieglots arī darbs uzņēmuma darbiniekiem, kā arī radīta sistēma, kas ļauj, veidojot ikdienas maršrutus, reaģēt tūlītēji uz klienta vajadzībām un pievienot vai noņemt konkrēto objektu no maršruta, vadoties pēc konteineru koordinātām. Uzņēmumā izveidota arī digitalizēta degvielas uzskaite, u.c. līdzīgas sistēmas, kuru pamatā ir IT risinājumi, kas pielāgoti uzņēmuma specifikai. Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka salīdzinoši daudz ieguldīts, lai apmācītu šoferus, kuriem visvairāk ikdienā ar jaunajiem risinājumiem jāstrādā, tomēr darbinieki pie jaunās sistēmas pieraduši salīdzinoši ātri un saprot risinājuma radītās priekšrocības.
Vidzeme – reģions ar augsto tehnoloģiju specializāciju? Semināra noslēgumā tika rosināta diskusija, aicinot uzņēmējus sniegt priekšlikumus, kas būtu nepieciešams, lai iedrošinātu vairāk izmantot eko-inovācijas un IT risinājumus savu uzņēmumu attīstībā. Klātesošie atzina, ka joprojām trūkst pilnvērtīgu zināšanu gan par eko-inovāciju būtību, gan arī veidiem un piemēriem, kā tās iedzīvināt uzņēmumu darbībā. Skaidrs, ka daudz var mācīties no ārvalstu pieredzes, to pielāgojot vietējiem apstākļiem – semināri, kas pulcētu kopā uzņēmējus un uzskatāmi demonstrētu iespējas, ko piedāvā IT nozare, būtu vērtīgs atbalsts. Taču tikpat būtiski ir domāt par sociālās kopienas izveidi un uzturēšanu tepat uz vietas – tīklošanās ar līdzīgi domājošiem vienmēr nes augļus. Kā atzina klātesošie, vēl arvien ir pilnveidojamas tiesības un iespējas veidot publiski privāto partnerību, ko veicinātu normatīvo aktu regulējuma izmaiņas – pašvaldībām nav jāatrisina pilnīgi visas problēmas, daudz ātrāk un efektīvāk daudzas no problēmām var atrisināt arī privātie uzņēmumi, tāpēc svarīgi ir attīstīt sadarbību starp privāto un publisko sektoru. Un te nozīmīgu atbalstu var sniegt izmaiņas normatīvajos aktos. Uzklausot informāciju par IT uzņēmumu hakatonu, diskusijas dalībnieki atzina, ka vērtīgi šādus pasākumus būtu iedzīvināt arī reģionos, ne tikai galvaspilsētā, un, kas pats galvenais, vietēje uzņēmēji vairāk jārosina stāstīt par savu pieredzi un atklājumiem, lai iedrošinātu arī citus. Pēdējā laikā aktuālas kļūst koprades telpas – Vidzemes uzņēmēji spriež, ka ikviens no Latvijas reģioniem var specializēties un konkurēt ar galvaspilsētu, vajag tikai sanākt kopā. Turklāt augsto tehnoloģiju nozarei (high-tech) ir daudz lielāks potenciāls – informāciju tehnoloģijas un to risinājumi ir pielietojami ļoti dažādās nozarēs, tāpēc varbūt Vidzemei būtu vērts specializēties tieši šajā jomā. Potenciāls tam noteikti ir un uzņēmīgu cilvēku netrūkst.
Semināra prezentācijas: “Eko-inovācijas un IT”, Vidzemes plānošanas reģions (PDF 688 KB) “Iespējas ekoinovatīvu risinājumu izstrādei sadarbībā ar IT uzņēmumiem”, Inese Mūrniece, Rīgas IT Demo centra vadītāja) (PDF 1,45 MB) “Tehnoloģiju skautings”, Ģirts Smelters, IKT skauts, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (PDF 1,8 MB)
Vairāk informācijas: Laima Engere, projekta SUPER vadītāja, Vidzemes plānošanas regions, mob.t. 28376912, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Videi draudzīgas inovācijas un uzņēmējdarbība, ilgtspējīga attīstība un ietekmes uz vidi mazināšana ir jautājumi, kas pēdējos gados ir kļuvuši nozīmīgi, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju. Šobrīd to visu vienā vārdā sauc par par eko-inovācijām.
Lai noskaidrotu Vidzemes uzņēmēju viedokli par aktuālajiem informatīvajiem pasākumiem, Vidzemes uzņēmējdarbības centrs (VUC) aicina piedalīties aptaujā. Aptaujas mērķis ir noskaidrot uzņēmēju vajadzības un pielāgot nākotnē plānoto pasākumu saturu uzņēmēju interesēm.
1.decembrī Reuges pamatskolā Igaunijā norisinājās starptautiska Enerģijas diena, kā ietvaros arī skolēni no vairākām Vidzemes izglītības iestādēm veica mācību eksperimentus ar ikdienā katram apkārt esošām ierīcēm. Veicot praktiskus to patēriņa mērījumus, rēķinot uzdevumus, izklaidējošā un aizraujošā veidā jaunieši guva priekšstatu par to, kā un cik lietderīgi vai tieši – nelietderīgi paši ikdienā patērē dažāda veida enerģiju.
Ikdienas gaitās retais aizdomājamies par to, cik liela nozīme ir mūsu paradumiem. Iespējams, retais tāpēc, ka tas šķiet neizprotami, sarežģīti, varbūt pat neinteresanti? Bieži loģisks šķiet jautājums – ko es ar šo informāciju varu iesākt ikdienā? Tāpēc projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros uzstādītais sauklis “Enerģija ir prieks un prieks esi TU!” kļuvis par galveno vadmotīvu aktivitātēm – parādīt jauniešiem, ka ikdienas paradumu vērtēšana un uzraudzība ir interesanta, un iegūstamā informācija patiesībā ir plaši pielietojama. 
Lai izziņas procesu padarītu patiesi aizraujošu, tajā pašā laikā reālu un ikdienišķām situācijām atbilstošu, skolēnu no Valmieras Viestura vidusskolas, Lizuma vidusskolas, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, kā arī Igaunijas skolām rīcībā eksperimentu vajadzībām bija reālas mājsaimniecībā, skolā un citur izmantotas ierīces, tādas kā gludekļi, apgaismes ķermeņi, spuldzes, tējkannas. Ierīču darbības principi visiem ir zināmi, tomēr to darbības laikā patērētā enerģija nav, tāpēc, lai izprastu patieso patēriņa veidu un apjomu, skolēni varēja likt lietā modernas enerģijas mērīšanas ierīces – strāvas mērītājus, infrasarkano staru termometrus, termokameras un citas. 
Eksperimentu laikā skolēni saprata, ka ir nozīme tam, kā plānojam apgaismojumu, iekārtojot telpas, kā arī to, kas mājās vai skolā patērē elektrību. Tāpat arī izprata, ka no enerģijas patēriņa viedokļa, nozīme ir piešķirama pat spuldzēm, kādas izmantojam apgaismes ķermeņos. Kā arī to kā pareizi uzlabot telpu gaisa kvalitāti, tajā pašā laikā nevēdināt telpas līdz to vispārējai atdzišanai. Īpaši aizraujošs skolēniem šķita eksperiments par skābekļa patēriņu. Vairāki skolēni vienkopus atradās teltī un uz savas ādas izjuta to, kā mainās skābekļa daudzums.
Lai aktualizētu jautājumu par personu ar invaliditāti nodarbinātību un rosinātu diskusijas sabiedrībā par attieksmi, kas, iespējams, balstīta stereotipos, Vidzemes uzņēmējdarbības centrs (VUC) uzsācis darbu pie jaunas iniciatīvas izstrādes “Vidzeme lauž stereotipus”.
Iznākuši projekta “Koksne un mēbeles” jaunumi, kur atskatāmies uz paveikto projekta laikā un ieskicējam nākotnes aktualitātes. 
Šoreiz izdevumā lasiet:
Novembra beigās noslēdzās uzņēmēju – ražotāju, pakalpojuma sniedzēju pieteikšanās dalībai pārrobežu kulinārajā ceļā “Livonijas garša”, kas top projektā “Livonijas kulinārais ceļš”. Šobrīd savu gatavību līdzdarboties ir izteikuši 182 Latvijas uzņēmēji - 110 Vidzemē, 72 Kurzemē un Rīgas apkārtnē, savukārt Igaunijā ir saņemti 110 pieteikumi. Starp pieteiktajiem vairāk ir “gardēžu pieturvietas”– restorāni, krodziņi, viesu nami, bet nedaudz mazāk ražotāju.
12.decembrī Valmierā notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam publiskā apspriede, uz kuru pulcējās pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji. Apspriedes dalībnieki izmantoja iespēju uzdot jautājumus plāna izstrādātājiem SIA “Dynamic University”, kā arī VPR pārstāvjiem par plānoto sociālo pakalpojumu izvietojumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.
Kultūra un radošās industrijas ir viena no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) viedajām specializācijām, kura spēj radīt ievērojamu pienesumu reģiona ekonomikai. Lai saglabātu konkurētspēju un radītu augstākas pievienotās vērtības produktus, nepieciešams attīstīt jaunas uzņēmējdarbības formas, un šeit talkā var nākt kultūras un radošās industrijas pārstāvji. Bieži vien tas nozīmē tradicionālās amatu prasmes pārvērst produktā ar augstu kvalitāti, sadarbojoties dažādām jomām un radot ko jaunu un pārsteidzošu.
2017. gada nogalē Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir uzsācis īstenot Erasmus+ projektu “Izglītības stiprināti konkurētspējīgi reģioni un pieaugušo profesionālā izaugsme” – CREATE. Projekta galvenais mērķis ir uzlabot pieaugušo izglītības sniegumu un efektivitāti, sasaistot Eiropas Savienības (ES) vispārējās politikas (EU2020) veidošanu ar tās ieviešanu reģionālajā līmenī, kur savukārt tiek izstrādātas un īstenotas izglītības programmas. Projekta mērķis izrietējis no tā, ka ES dalībvalstīs pastāv krasas reģionālās atšķirības pieaugušo izglītības īstenošanā.
18. janvārī Valmierā un 19. janvārī Veru (Igaunijā) norisināsies starptautisks mēbeļu un koksnes nozares dizaina praktiskais seminārs “Koka sastapšanās ar dizainu un inovācijām”, kurā aicinām piedalīties nozares profesionāļus un uzņēmējus. Pasākuma mērķis ir parādīt, kā izmantot dizaina pieeju, lai pievienotu vērtību uzņēmēju jau esošiem vai topošiem produktiem.
11.-13.decembrī Polijas pilsētā Krakovā tikās Interreg Europe programmas 2014-2020 projekta ,, Reģionālie pasākumi Eiropas Savienības darbības programmu inovācijai”( RATIO) eksperti un projektā iesaistītās puses, lai iepazītu poļu pieredzi inovāciju atbalsta programmu īstenošanā. Malopoļskas vietējās demokrātijas atbalsta fonds partneriem piedāvāja apmeklēt jauno Krakovas Tehnoloģiju parku, kas izveidots kā uzņēmējdarbības atbalsta institūcija integrētai un kompleksai reģiona ekonomikas attīstībai.
Noslēdzoties 2017. gadam, decembra vidū Valmierā pie viena galda pulcējās uzņēmēji, dažādu organizāciju un pašvaldību pārstāvji un speciālisti no Vidzemes plānošanas reģiona, lai diskutētu par eko-inovāciju un IT risinājumu nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā. Uzņēmējiem bieži vien nākas šķirties no ievērojamām naudas summām, integrējot dažādus IT risinājumus sava uzņēmuma darbībā, taču eko-inovāciju risinājumi var būt ekonomiski pamatoti. Ņemot vērā, ka vēl decembra sākumā Eiropas Komisija izsludināja nākamo pētniecības un uzņēmējdarbības programmu 9 miljardu eiro apmērā ilgtspējīgu pilsētu, lauksaimniecības un eko-enerģijas attīstībai, ir īstais laiks rosināt uzņēmējus domāt par savu uzņēmumu attīstību un jau šobrīd pieejamo finansiālo atbalstu izmantot gan aktīvi, gan arī efektīvi.
