Arhīva kalendārs

Īsi pirms gadu mijas VPR saņēma priekšlikumus no Autotransporta direkcijas par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kas paredz maršrutu tīklu Vidzemē samazināt par teju vienu miljonu kilometru gadā. Šis jautājums jau piektdien, 5.janvārī tiks skatīts Sabiedriskā transporta padomes sēdē.  Tāpēc ceturtdien, 4. janvārī tika sasaukta VPR pašvaldību priekšsēdētāju ārkārtas sanāksme, kurā piedalījās arī pašvaldību speciālisti, kā arī Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību priekšsēdētāji norāda, ka Satiksmes ministrijas rīkojums par reģionālo maršrutu tīkla apjoma samazināšanu uzskatāms par sasteigtu.

VPR Attīstības padome uzskata, ka piedāvātie Autotransporta direkcijas priekšlikumi par konkrētu reisu slēgšanu šobrīd liek domāt, ka risinājums meklēts matemātiskos aprēķinos, neiedziļinoties situācijā un piemirstot par sabiedriskā transporta izšķirošo nozīmi iedzīvotājiem reģionos. Tāpat arī VPR pašvaldību pārstāvji norāda, ka, lai pieņemtu novada iedzīvotājiem tik būtiskus lēmumus, nepieciešams rūpīgi izvērtēt datus par pasažieru plūsmu, reisu rentabilitātes rādītājus un tikai tad, sadarbībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem lemt par maršrutu tīkla reisu slēgšanu. Turklāt jāņem vērā, ka daļa šī brīža priekšlikumu ir vērtējami kā īstermiņa risinājums, jārēķinās, ka liela daļa reisu tiek izpildīti vienotā sistēmā – atceļot vienu reisu, tas ietekmē citus.

VPR pašvaldību priekšsēdētāji atgādina, ka reģionos mobilitātes jautājums ir izšķirošs un sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšana pēc būtības nevar tikt skatīta, vērtējot vienīgi tās rentabilitāti. Pēdējos gados noticis nemitīgs darbs pie reisu pārskatīšanas un optimizēšanas, taču ir brīdis, kad jānovelk robeža sabiedriskā transporta reisu samazināšanai reģionos. Tāpat VPR norāda, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana ir valsts funkcija, paredzot maršruta tīklu veidošanu tā, lai tas apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā. 

Vidzemes plānošanas reģionā uz 2017. gada sākumu bija 191 794 iedzīvotāji, un tas ir vienīgais Latvijas reģions, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo laukos. Sabiedriskais transports ir svarīgs priekšnoteikums ikvienam iedzīvotājam, bet jo īpaši sociāli mazāk aizsargātām grupām (pensionāri, jaunās māmiņas, personas ar nelieliem ienākumiem, u.c.), sniedzot iespēju nokļūt līdz pamatpakalpojumiem (piem., izglītības iestāde, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi) un darba vietām, kas parasti atrodas lielākajās reģionu vai nacionālās nozīmes pilsētās. Arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (2014. – 2020.) ir uzsvērts, ka ikvienam iedzīvotājam ir jābūt nodrošinātām iespējām saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus, tai skaitā iespēju brīvi pārvietoties.

Jāatgādina, ka Satiksmes ministrijas izstrādātajā vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā „Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam” minēts, ka viens no rīcības virzieniem ir “nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība, un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visas valsts teritorijā, un, ka līdz 2020. gadam  viena no prioritātēm būtu sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošana, nodrošinot labāku sasniedzamību, efektīvāku finanšu resursu izmantošanu, nodrošinot iespēju visiem iedzīvotājiem nokļūt izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ar sabiedrisko transportu”.  Turpat arī teikts, ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības uz iespēju vismaz divas reizes dienā nokļūt līdz novada centram. Vidzemes plānošanas reģionā ir vietas, kur sabiedriskais transports kursē tikai divas reizes vai pat tikai vienu reizi nedēļā.

Transporta jomas eksperti secinājuši, ka elastīgas un ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas trūkums ir būtisks elements, kas negatīvi ietekmē ikvienu vietējās teritorijas attīstības stratēģijas ieviešanas gaitu, jo tieši transports nodrošina teritorijas spēju būt konkurētspējīgai un integrētai valsts ekonomikā. Brīva piekļuve pamatpakalpojumiem nodrošina ikvienam indivīdam zināmu dzīves kvalitāti, t.sk. labklājību, paralēli arī kavējot migrāciju uz lielākām pilsētām.

Arī Vidzemes plānošanas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 minēts, ka jāveicina iedzīvotāju mobilitāte, t.sk. uzlabojot sabiedriskā transporta ātrumu un pieejamību. Iedzīvotāju pārvietošanās jeb vietējā mobilitāte spēcīgi ietekmē ekonomiku, kultūras mantojumu, kā arī sociālo iekļaušanos un vides aizsardzību. Plānojot sabiedrības pārvaldi gan vietējā, gan nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspēju, skaidrs, ka nekas nav skatāms atrauti un plānojot kādas atsevišķas nozares attīstību vai izmaiņas, nepieciešams lūkoties starpdisciplināri – kā tas ietekmē ārējo vidi un apstākļus kopumā un ko vēl tas risinātu un/vai ietekmētu. Jāatgādina, ka Izglītības ministrijas iniciētā vispārējās izglītības sistēmas reforma lielā mērā ir balstīta uz pašreiz funkcionējošo  sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, taču līdz ar Satiksmes ministrijas rīkojumu mehāniski mazināt reisu skaitu, arī šis process tiks būtiski traucēts.

Pēdējā laika diskusijas publiskajā telpā par to, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana Latvijā reģionālajos maršrutos kļuvusi ārkārtīgi dārga un nes lielus zaudējumus, rosina meklēt jaunus un inovatīvus risinājumus, kā vienlaikus nodrošināt pilnvērtīgu pakalpojumu saņemšanu, t.sk. sabiedriskā transporta pakalpojumus, neradot zaudējumus valsts budžetam. Taču pragmatiskie risinājumi likvidēt reisu skaitu, neizvērtējot, vai tie ir zaudējumu vai peļņu nesoši, ilgtermiņā var sniegt ne tikai milzīgu neapmierinātību attālināto teritoriju iedzīvotāju vidū, bet arī radīt ievērojamu rezonansi starptautiskajā telpā, aktualizējot jautājumus par cilvēktiesību neievērošanu un klaju labas pārvaldības principu pārkāpšanu.

Joprojām Latvijā, arī Vidzemē ir iedzīvotāji (sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas - pensionāri, maznodrošinātie, jaunās māmiņas u.c.), t.sk. arī attālinātajās lauku teritorijās, kuriem pārvietošanās iespēja ar sabiedrisko transportu līdz šim ir bijusi gandrīz vienīgā alternatīva. Turklāt virkne Latvijas politikas plānošanas dokumentu paredz saglabāt tiesības iedzīvotājiem uz sabiedriskā transporta pieejamību, nodrošinot to brīvu mobilitāti.^[1] Brīdī, kad valsts pieņem lēmumu ievērojami samazināt sabiedriskā transporta maršrutu skaitu, tos pavisam atceļot, vai nodrošinot, ka reiss tiek izpildīts, piemēram, reizi nedēļā, tiek pārkāpti virkne starptautiskas un nacionālas nozīmes normatīvie akti, kas regulē ikviena iedzīvotāja tiesības uz brīvu pārvietošanos.

Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29477997

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752

Jau iepriekš ziņojām, ka īsi pirms gadu mijas Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) saņēma priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (turpmāk – ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kas paredz maršrutu tīklu Vidzemē samazināt par teju vienu miljonu kilometru gada griezumā. Sabiedriskā transporta padomes sēdē, kas notika 5.janvārī, klātesošie vienojās, ka reģionālais maršrutu tīkls ir jāpārskata un ka turpmāk uzturēt to tādā apjomā, kāds tas ir šobrīd, esošā finansējuma ietvaros nav iespējams. Tāpat tika panākta vienošanās, ka plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām iesniegs savus priekšlikumus attiecībā uz maršrutu tīkla izmaiņām, un visi grozījumi, kas maršrutos varētu tikt veikti, notiks pakāpeniski. VPR piekrīt, ka kopīgiem spēkiem jāmeklē risinājums, taču vienlaikus norāda – bez rūpīgas situācijas izpētes netiks slēgts neviens maršruts Vidzemē.

Paredzams, ka priekšā ir laikietilpīgs un apjomīgs darbs, jo nolemts, ka pie viena galda sēdīsies Vidzemes pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, lai kopā vērtētu, kādā apmērā un no kuriem reisiem iespējams atteikties. Gan VPR pārstāvji, gan arī Vidzemes pašvaldības ir kategoriski pret mehānisku reisu samazinājumu.

Lai arī tiks sagaidīti jauni priekšlikumi no VPR par slēdzamajiem reisiem, jau šobrīd ir skaidrs, ka nekādā gadījumā nedrīkst slēgt vienīgos reisus maršrutā, kā arī tos reisus, kuros tiek apkalpoti skolēni. Iespējams, varētu tikt pārskatīti tie reisi, kuri tiek izpildīti svētdienās un svētku dienās. Tāpat, lai slēgtu garos maršrutus, jāveic rūpīga pasažieru plūsmas izpēte un, iespējams, nepieciešamajos posmos, saskaņā ar reālo pieprasījumu kādā no tiem, būs jāatver jauni reisi – vairs ne tik gari, tomēr neatstājot bez pārvietošanās iespējām iedzīvotājus, kuri regulāri izmanto sabiedrisko transportu kādā reisa posmā.

Ar savienojuma reisiem ir īpaši sarežģīti, jo gadiem ilgi ir veltīts laiks, lai optimizētu esošo kustību tīklā, reisus savstarpēji salāgojot, tādējādi veidojot savienojumreisus iedzīvotāju ērtai kustībai. Reisi salāgoti arī ar skolēnu plūsmu. Tiklīdz tiek veiktas izmaiņas kādā no posmiem, sistēma sabruks.

Valsts pārvalde kalpo sabiedrībai, tāpēc, pirms pieņemt izšķirošus lēmumus, jāpārskata visas iespējamās alternatīvas, tās rūpīgi jāizvērtē un tikai tad jārīkojas.

Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. +371 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, mob.t +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Atnākot 2018. gadam, mēs viens otram vēlam laimi, saticību, veselību, paši sev apsolām kļūt atbildīgākiem un vēlamies uzlabot savu dzīves kvalitāti. Kāds nolemj atteikties no saldumiem, cits – sekot līdzi savam elektrības patēriņam un, iespējams, pat mainīt savus paradumus, lai uz ietaupītā rēķina dotos ceļojumā vai sakrātu naudu jaunai elektroierīcei. Vai ir vērts sekot līdzi savam elektroenerģijas patēriņam, ja elektrības rēķins ir neliels? “Noteikti ir vērts!” apgalvo Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) konkursa uzvarētāja Linda Fībiga.

Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) un Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas ietvaros 2017. gada vasarā notika konkurss, kurā ikviens varēja pārbaudīt savas zināšanas par enerģijas lietošanu. Lindas ģimene šajā konkursā bija viszinošākā un savā īpašumā saņēma Energomonitoringa ierīci GDog. Tā nu Linda kopš pagājušās vasaras savā aptuveni 60 m² četristabu dzīvoklī seko līdzi savam elektroenerģijas patēriņam, izmantojot Energomonitoringa ierīci. Ledusskapis, veļas mašīna, trauku mazgājamā mašīna, elektriskā plīts virsma, tējkanna, divi televizori un gludeklis ir tās elektroierīces, kas Lindas mājsaimniecībā tiek izmantotas visbiežāk. Ne mazāk svarīgs ir telpu apgaismojums, kas nereti ir ieslēgts viscaur Lindas dzīvoklim.

 “Mēs iepriekš vienmēr slēdzām ārā gaismu telpās, kuras neizmantojām. Tagad, kad ir divi mazi ziķeri, kuri skraida no vienas telpas uz citu, un koridors ir kā transporta zona, kur notiek braukšana ar spēļu automašīnām, tad apgaismojums ir ieslēgts. Tieši tāpēc esam izvēlējušies lietot ekonomiskās un LED spuldzes,” atklāj Linda.

Lai gan elektroierīces Lindas dzīvoklī ir tipiskas ģimenei ar bērniem, elektrības patēriņš un līdz ar to arī rēķins esot samērā neliels. Trīs mēnešu griezumā (septembrī, oktobrī, novembrī) elektroenerģijas patēriņš svārstījies no 150 kWh līdz 190 kWh, vidēji 25 EUR mēnesī. Tas atkarīgs no sezonas, piemēram, vai tiek izmantoti elektriskie sildītāji. Šobrīd Linda nejūt vajadzību mainīt savus paradumus, lai ietaupītu elektrības patēriņu. Paradumu maiņa radītu neērtības, iespējams, pat nestu papildu izdevumus. Piemēram, palielinātos ūdens patēriņš, ja netiktu izmantota trauku mazgājamā mašīna. Taču, izmantojot Energomonitoringa ierīci, Lindas ģimene ar interesi seko līdzi tam, kuras elektroierīces patērē visvairāk elektroenerģijas.

Linda mums stāsta, ka “var sekot līdzi šobrīd esošajam elektrības patēriņam, stundas, dienas, nedēļas, mēneša griezumā. Ļoti labi parādās brīvdienu grafiki, vakara, rīta stundas. Pietiek ar nedēļu, lai saprastu, kas manā dzīvoklī patērē visvairāk elektrību. Liels pārsteigums bija ledusskapis, kurš patērē vismaz 1/3 no mūsu kopējā elektrības patēriņa.” Savukārt brīvdienas ir tās nedēļas dienas, kad elektrības patēriņš ir visapjomīgākais, jo cītīgāk tiek izmantota veļas mašīna, trauku mazgājamā mašīna un gatavots ēst. “Labprāt sākšu izmantot aplikāciju viedtālrunī, lai sekotu līdzi, kas notiek mājās arī darba dienas vidū. Varbūt kaķis izmanto elektrisko plīti un taisa ēst,” smejas Linda.

Lai labāk saprastu, vai un kā pat nedaudz mainot paradumus, mainās elektrības patēriņš, norunājām, ka Linda vēl detalizētāk pievērsīs uzmanību savam elektroenerģijas patēriņam, eksperimentējot ar esošo elektroierīču piedāvātajām funkcijām. Piemēram, kas mainās, ja ledusskapja temperatūra tiek noregulēta uz zemākiem/augstākiem grādiem. Pavērot, cik daudz elektrības tiek patērēts, izmantojot veļas mašīnai atliktā starta funkciju. Kā ēst gatavošana ar mazāku temperatūru, bet ar ilgāku laika intervālu, maina elektrības patēriņu elektriskajai plīts virsmai? Iespējams, trauku mazgājamai mašīnai ir vēl kāds režīms, kas maina līdzšinējo patēriņu. Solām pavisam drīz turpinājumu Lindas ģimenes stāstam.

Kopš 2017. gada pavasara VPR ir aizsācis aktivitāšu kopumu “Energopārvaldība Vidzemē” ar uzdevumu īstenot VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014 – 2030 mērķi palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. “Energopārvaldība Vidzemē” ietver četrus VPR šobrīd īstenotos energoefektivitātes projektus, kā arī VPR dalību Eiropas Savienības Pilsētprogrammas „Urban Agenda” tematiskās prioritātes „Pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem”  partnerībā.  Vairāk par VPR īstenotajiem energoefektivitātes projektiem lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti

Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “PANEL 2050” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26400288. Par projektu „PANEL 2050" vairāk lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Bieži vien, lai cik dažādos laika posmos iemūžināta viena un tā pati ainava, tā ļoti bieži tiek fotografēta līdzīgā rakursā. Klasiskie skati ir gan Turaidai, gan Mazsalacai un Valmierai – mums uzreiz nāk prātā kāda konkrēta ainava. Vienmēr ir kāds marķieris – māja, konkrēts ceļa līkums, dižkoki, ļoti bieži  - baznīcas torņi. Un tādus pašus skatus uzņem vēl joprojām, arī mūsdienās. Par fotogrāfiju aizsākumiem Vidzemē, bēniņos atrodamo dārgumu kultūrvēsturisko vērtību un filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ieliktajiem latvieša ainavu kodiem stāsta Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere.

Kad fotogrāfija parādās Vidzemē?

Par pašiem aizsākumiem varētu uzskatīt apmēram 1855. gadu. Saprotams, ka sākotnēji fotografēties nebija lēti, taču, salīdzinot ar gleznotu portretu – krietni lētāk. Tiem, kas tās varēja atļauties, kādas 10 fotogrāfijas visas dzīves laikā varbūt arī sanāca.

Un kā ar ainavu iemūžināšanu?

Fotogrāfiem obligāti bija jāprot arī meistarīgi pietušēt bildes – kaut ko izcelt, kaut ko nomaskēt, tāpēc liela daļa tā laika fotogrāfu prata arī ļoti skaisti zīmēt. Ja portreti bija bizness, tad pieņemu, ka ainavas šiem meistariem tomēr bija vairāk viņu pašu māksliniecisko interešu apliecinājums. Un nedomāju,  ka šobrīd ir savādāk – arī tagad ainavu fotogrāfi jūtas kā gleznotāji. Jo fotogrāfijā, ja vien tā tiek profesionāli uzņemta, redzamas mākslinieciskas ambīcijas, valda tie paši principi, kas jāievēro arī gleznojot. Šobrīd knipsē katrs, kam nav slinkums, tomēr bieži vien nesanāk tāpat kā profesionālim, kaut arī uzņem kadru no tās pašas vietas. Viena lieta ir fotoaparāts, pavisam cita – mācēt ar to darboties un šo to saprast.

Bet kas, Jūsuprāt,  ir tas, kas aicina fotografēt tieši ainavas?

Tā ir fiksācija, tas paliek. Arī šī brīža fotogrāfi sarunās atklāj, ka fotografēt ainavu, tas ir kas vairāk. Tā nav tikai konkrētas vietas nofotografēšana, sak` – es te biju! Kaut kas tajā ainavā ir savādāks, var atstāt ko paliekošu citiem un var arī ko netveramu paņemt sev.

Tad sanāk, ka fotogrāfijai tomēr varam piešķirt kultūrvēsturisku nozīmi?

Gribot, negribot – jā! Vai toreiz tie, kas uzņēma fotogrāfiju tā domāja, mēs nekad neuzzināsim, bet man šķiet, ka jā. Vēl jau jāatgādina, ka fotogrāfija ienāca 19.gs vidū, taču pirms tam bija ne mazums zīmējumu, kuros tika atspoguļotas šīs pašas ainavas. Diemžēl ļoti maz kas no tā visa ir saglabājies, taču noteikti bija vietas, kuras tika uzgleznotas neskaitāmas reizes. Smalkajām jaunkundzēm bija jāmācās zīmēt un gleznot. Protams, kurai sanāca labāk, kurai sliktāk.

Latvijā izcils ainavu fiksētājs ir Johans Kristofs Broce (18.gs.) – viņu patiešām interesēja tieši ainava, cilvēki nē. Viņa darbi ir izcili! Bagātības glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Vidzemes pusē ir ļoti daudz vietu, ko iemūžinājusi viņa roka.

_{Johans Kristofs Broce, Skats uz Amatas ieleju pie Kārļa muižas, akvarelis, 1795 LU Akadēmiskā bibliotēka}

Taču pienāca brīdis, kad fotoaparāti arvien vairāk nonāca iedzīvotāju rokās, vai ne?

Tomēr tas notika salīdzinoši vēlu. Man gribētos teikt, kādi 20.gadsimta 20.-30.gadi. Tad parādās mazi, ērti pārnēsājami fotoaparāti, ar kuriem tiek uzņemtas nu jau arī sadzīviskas fotogrāfijas. Un tomēr, tas joprojām nav lēti. Lielākoties ar šo vaļasprieku nodarbojas vīriešu kārtas pārstāvji un nereti tie skolojas kā mācekļi pie fotomeistariem. Strādā, mācās fotografēt, retušēt – sakrāj naudu, lai var nopirkt paši savu aparātu un sākt uzņemt savus kadrus. Bieži vien arī šie cilvēki vēlāk atver paši savas darbnīcas. Pakāpeniski fotogrāfija arvien vairāk kļūst ierasta lieta.

Gribētos ticēt, ka kaut kur visi šie uzņemtie attēli glabājas. Nav noslēpums, ka nereti tie ir māju bēniņi, klētis. Kā pārliecināt cilvēkus, lai nemet to visu ārā? Ka tā ir patiesa vērtība? Un, ja patiešām, nevajag – ko labāk ar to visu darīt, tā vietā, lai vienkārši sadedzinātu?

Es gribētu teikt, ka albumi un fotogrāfijas neaizņem diez ko daudz vietas, nav jau kuļmašīna – kāpēc gan nepaglabāt. Tā noteikti ir vērtība, un to noteikti vajag glabāt – un nekad tas nav pārlieku lielos apjomos, tik viena kā neliela kastīte vai mazs albums. Toreiz nefotografēja kā tagad – kur vajag un kur nevajag. Kāpēc aicinu pašiem glabāt? Muzejos daudz kas jau ir, daudz kā vēl nav, tomēr man šķiet, ka cilvēkiem vajadzētu pašiem vairāk iesaistīties kopējas nācijas informācijas uzkrāšanā un glabāšanā. Nav visu glabāšanas darbu jāuzkrauj valsts iestādēm - arhīviem, muzejiem, bibliotēkām. Protams, mūsu pienākumos ir šīs vērtības glabāt, tomēr arī mūsu iespējas ir ierobežotas.  Ja ikviens savas vērtības glabātu pie sevis, savās mājās – mēs noteikti saglabātu vairāk. Ja vien mēs apzinātos, ka tā patiešām ir vērtība. Būtībā tā taču ir kāda noteikta laika fiksācija.

Un nekad vairs nebūs tieši tā.

Jā, bieži vien daudz kas patiešām ir mainījies. Piemēram, mums ir attēli, kuros redzama Salacas upe ar koka laivām tās krastos – visa upe pilna, tā arī stāvēja, nebija jāuztraucas, ka rīt atnāksi un laivas vairs nebūs. Vai arī slitas, pie kurām piesiet zirgu, braucot uz krogu, pienotavu, baznīcu. Tagad tās aizvieto automašīnu stāvlaukumi. Neko tādu mēs nekur vairs neredzēsim.

Bet kāpēc mums jāzina, kā bija agrāk? Tagad taču ir moderni nekavēties pagātnē, bet koncentrēties uz tagadni vai nākotni!

Zinu, bet man ir sajūta, ka mēs visu gribam noplicināt. Mēs visu vienkāršojam, degradējam, aizvācam. Un pēc tam paši tajā vienkāršotajā vidē izjūtam diskomfortu. Kaut kas trūkst. Mums laikam izpratne par ainavu ir jau ģenētikā nostiprināta. Vecrīga - tas ir skaisti, pareizi? Purvciems ir īpašs ar ēku izvietojumu – no putna lidojuma arī skaista ģeometrija. Tomēr uz zemes kaut kā starp šīm mājām jūtams diskomforts. Skatoties uz ainavu, jābūt zināmam romantikas piesitienam. Streiča “Limuzīns Jāņu nakts krāsās” mums lieliska parāda ainavas, kas mūs aizkustina kā latviešus, tajās ielikts kods – ar tām mēs identificējam Latviju un sevi. Mēs sevi neidentificējam ar karti. Ko tad mēs visi asociējam ar vārdu dzimtene? Gar acīm taču nozib kāds ainavas skats, vai tad nē?

Ērgļu un Piebalgas pusē ir daudz līkumainu, putekļainu Vidzemes balto ceļu – tie noteikti ir ļoti tipiski un daudziem asociējas ar Vidzemi! Kas tiem trakajiem līkumiem par iemeslu?

Ceļi iet kā zvēru taka, līkločiem, ievērojot āderu tīklus. Tos uzreiz neņēma un nebūvēja, sākumā tos iestaigāja un iebrauca. Braukšanai, preču pārvadāšanai un karaspēka pārvietošanai pamazām sāka ceļus uzlabot. Taču bija jārespektē zemes īpašumi.

Bet kaut kāds kodiņš tajos līkumainajos ceļos ir – patīk mums tie līkumi. Zaubes pusē ir ļoti skaists ceļš, kur brauc uz Annas muižu – elpa aizraujas apkārt esošās ainavas dēļ. Un nekas dabā nav taisns, ja nu vienīgi horizonts.

Bet ainava mainās, kā lai saglabā to, kas ir kultūrvēsturiski nozīmīgs? Kāpēc ainavas izzūd?

Cilvēks vainīgs. Cilvēkiem patīk izcirst masveidā kokus – skaidrs, ka tas izmaina ainavu. Mūsu domāšana ir īstermiņa. Cilvēkiem vajag automašīnu, māju, dažādas lietas un tas viņiem šķiet ārkārtīgi svarīgi – bet tie visi ir īstermiņa mērķi. Pat māja var būt īstermiņa mērķis.

Taču tajā pašā laikā mēs redzam, ka ainava zudusi tieši tāpēc, ka tā aizaugusi ar krūmiem un kokiem. Daba ņēmusi virsroku, jo cilvēks nav pielicis savu roku. Vai nav tā, ka ainavu cilvēks arī veido?

Arī taisnība. Daudz kas patiešām ir aizaudzis, pazudušas pļavas, palikuši vien krūmi un brikšņi. Laikam jau nevar tā, ka pirkstu neliekam klāt – tomēr, kad to darām, tad vajadzētu zināt, kā to darīt pareizi.  Daudz augi izzūd tikai tāpēc, ka mums vairs nav mazo mājsaimniecību ar lopiņiem, kuri ganās pļavās, kurās sienu nenovāc mehanizēti. Lielās saimniecības sēj zālājus, kuros vispār ir tikai atsevišķi augi - kāda tur daudzveidība. Un pēc nopļaušanas pat pļavas krāsa ir atšķirīga. Arī valsts līmenī rūpīgi jāizvērtē, ko mēs definējam par aizsargājamu, kam statusu atceļam. Piemēram, kādu laiku atpakaļ aizsargājamo statusu noņēma stādītajām koku alejām. Lai arī savulaik stādītas, taču tās tagad ir raksturīgas mūsu ainavai! Nekas vairs nekavē tās iznīcināt. Neprātīgo jau netrūkst.

Droši vien ļoti svarīgi būtu vērtības nodot jaunajai paaudzei, bet kā lai ieinteresē šo tehnoloģiju pārņemto paaudzi?

Nezinu, kā tikt ar šo galā. Viņi būtībā ir ļoti informēti, it kā visu zina, visu prot atrast. Heopsa piramīdas, grieķu tempļus zina un apbrīno, taču Latvijā nesaredz neko vērtīgu. Agrāk Latvijas ainavas bija uz izdotajiem žurnālu vākiem - gan fotografēti dabas skati, gan Purvīša un citu mākslinieku darbi. Iespējams, tā bija sava veida tautas masu izglītošana. Varbūt mums vajag ko līdzīgu atkal atkārtot?! Ielikt katrā jaunietī ainavu kodu.

UZMANĪBU! Atgādinām, ka vēl līdz 2018. gada 14. februārim interneta vietnē www.ainavudargumi.lv ikviens aicināts piedalīties informācijas papildināšanā par kādu no 50 Latvijas ainavu dārgumiem. Iedzīvotāji aicināti pārlūkot savus fotogrāfiju albumus, kā arī iztaujāt savus radiniekus vai dokumentēt pašu stāstus par piedzīvoto konkrētajā vietā. Ja savus atmiņu stāstus par notikumiem un zīmīgām personībām iedzīvotāji vēlas gatavot rokrakstā, lūgums tos ieskenēt un sūtīt uz elektroniskā pasta adresi ainavudargumi PIE varam.gov PUNKTS lv. Vairāk informācijas: http://www.vidzeme.lv/lv/vpr_jaunumi/47/131398/

Foto: Valmieras muzeja arhīvs

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752

Apvienoto Nāciju Organizācijas prognozes liecina, ka pasaules iedzīvotāju skaits palielinās, 2050. gadā sasniedzot 9,5 miljardus, tāpēc dabas resursu pieejamība, augošā slodze uz vidi, darba vietu radīšana reģionu ekonomiskajai attīstībai, kā arī valsts teritoriālā attīstība ir tikai daļa no būtiskiem jautājumiem, kas veicinājuši apziņu vērst uzmanību bioloģisko resursu plašākai izmantošanai reģionu attīstībā.

Kā viens no risinājumiem viedai un ilgtspējīgai izaugsmei Eiropas izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020” ir minēta bioekonomikas attīstība. Latvijai jau šobrīd ir konkurētspējas priekšrocības, jo esam viena no bioresursiem bagātākajām valstīm Eiropas Savienībā, taču bioekonomisko potenciālu līdz šim nav bijis iespējams pilnvērtīgi izmantot ierobežotā cilvēku kapitāla un aglomerācijas ekonomikas trūkuma dēļ. Lai veicinātu bioekonomikas nozares izaugsmi, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu un starptautiskiem partneriem uzsāk darbu pie projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)”. Partneri no Somijas, Norvēģijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas apvienos kompetences, lai kopīgi veicinātu viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas bioekonomikas nozares izaugsmi Baltijas jūras reģiona (BJR) lauku teritorijās. Projektam piešķirtais paraugprojekta (Flagship) statuss parāda, ka bioekonomikas jautājumi atzīti par nozīmīgiem BJR, lai veicinātu reģiona attīstību, un projekta RDI2CluB rezultāti tiks izvērtēti, izstrādājot nākamo BJR attīstības stratēģiju.

Bioekonomika paredz atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanu un to atkārtotu pārveidošanu pārtikā, lopbarībā, bioloģiskas izcelsmes produktos un bioenerģijā. Tās radītie risinājumi visbiežāk tiek izmantoti tādās jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība, pārtikas, celulozes un papīra ražošana, kā arī daļēji ķīmiskā, biotehnoloģiju un enerģētikas nozares.

Projekta starptautiskā partnerība un sadarbības tīkls paredz atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos un veidot virtuālu bioloģiskās uzņēmējdarbības centru (OVBH), lai uzlabotu inovāciju pārvaldību. Paredzēts, ka centrs darbosies kā tilts starp pētniecības un attīstības institūtiem, izglītības iestādēm, uzņēmējiem, biznesa atbalsta institūcijām, lēmējinstitūcijām, kā arī citām iesaistītajām pusēm, lai veicinātu zināšanu, resursu un infrastruktūras pārnesi, tāpat arī sadarbību reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī attīstītā pārrobežu sadarbība nodrošinās partnervalstu pētniecības institūtu zināšanu pārnesi, radot iespēju Vidzemes reģiona uzņēmējiem to izmantot praktiski – savā ikdienas darbībā. Virtuālais bioloģiskās uzņēmējdarbības centrs Latvijas pētniecības institūtiem sniegs pieeju ārvalstu partneru iekārtām un ļaus apzināt citu valstu ekspertu pieredzi. Savstarpējās sadarbības rezultātā radušies starptautiskie kontakti un ārvalstu tirgus izpēte dažādās BJR valstīs palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstīt jaunas biznesa idejas, lai veicinātu bioekonomikas produktu un pakalpojumu radīšanu gan reģionā, gan ārpus tā.

Projektu RDI2CluB īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "RDI2Club" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 28674617.

18. janvārī Valmierā un 19. janvārī Vaimelā (Igaunijā) norisinājās seminārs un radošā darbnīca koksnes un mēbeļu nozares pārstāvjiem par dizaina nozīmi koksnes industrijas eksportspējas veicināšanai. Seminārs kalpoja kā platforma diskusijai un praktiskai sadarbībai starp dizaineriem, arhitektiem, uzņēmējiem un studentiem, izgaismojot dizaina nozīmi produkta attīstībā un inovāciju radīšanā, kā arī nozarē pastāvošās sadarbības problēmas starp nozares galvenajiem spēlētājiem.

Dalībnieki uzzināja, kā dizains var radīt vērtību produktam, kā arī sniegt citu skatījumu uz jau esošu produktu funkcionalitātes uzlabošanu, tāpat arī iezīmēja būtiskākās zīmola veidošanas tendences, sākot ar izpratni par zīmola stāstu, līdz pat niansēm vizuālās identitātes veidošanā – logo un citos elementos.  Tāpat dalībnieki guva ieskatu, kā dizaina pieeja var palīdzēt sakārtot procesus uzņēmumā, labāk izprast savas mērķauditorijas vajadzības, kā arī uzlabot attiecības starp darbiniekiem, klientiem un biznesa partneriem.

Visaktīvākā domu apmaiņa attīstījās praktiskajā semināra daļā. Dalībnieki uzdeva jautājumus par uzņēmēju praktisku pieredzi produktu attīstīšanā, kā arī neizpalika diskusija par to, kas šobrīd raksturīgs koksnes un mēbeļu nozares attīstībā, būtiskākiem problēmjautājumiem produkcijas realizēšanai, un kā tajā var palīdzēt dizaina pieejas pielietošana. Uzņēmumiem bija iespēja analizēt dizaina jautājumus no sava uzņēmuma un produkta perspektīvas, ekspertu vadībā veicot dizaina auditu.

Viens no semināra runātājiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs norādīja uz problēmu, ka koka būvniecības nozarē nepastāv ciešas sadarbības starp, piemēram, dizaineriem, arhitektiem, uzņēmējiem un pārdevējiem, jo katra no pusēm realizē savus uzdevumus, necenšoties produktam pielikt dizaina pievienoto vērtību. “Lai izbēgtu no zemas pievienotās vērtības un zemu ienākumu slazda, šī paradigma ir jāmaina,” norāda G. Zamurs.

Viņš ir pārliecināts, ka kompetences katrā jomā ir labas, un sinerģijas trūkums tiešā veidā problēmas nerada. “Mūsu dizains ir izcils, ražotāji jomā ir darbīgi un pārdevēji ir profesionāli, tomēr sadarbības trūkums starp jomām traucē izkāpt no zināmas “viduvējības” slazda, pie mums nerodas IKEA un BAUHAUS. Mēs esam veiksmes un zemākās cenas ķīlnieki.” 

Semināra dizaina darbnīcas viena no vadītājām, kura ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas docētāja, Aija Freimane atzīst: “Šoreiz seminārs ļoti plašā auditorijā apvienoja mēbeļu un koka konstrukciju ražotājus un citus, kurus interesēja, kā dizains gan stratēģiski, gan zīmola attīstībā ilgtermiņā varētu būt noderīgs katra individuālajā uzņēmējdarbībā un arī Vidzemes reģionam kopumā.” Viņa uzsver, ka pēc praktiskās semināra daļas dalībnieki atzina, ka guvuši izpratni, kā veiksmīgāk veidot savu produktu stāstu un attīstīt ideju, kā arī to, ka būtiski to darīt ar atbildību pret lietotāju. Tāpat dalībnieki guvuši padziļinātu izpratni par mūsdienīgu dizaina domāšanu un produktu stāstu nodošanu mērķa tirgum, un metodēm, kā līdz tam nokļūt.

Seminārs parāda, ka joprojām un varbūt pat vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešams aktualizēt un tādā veidā stiprināt izpratni par dizainu kā procesu, tāpēc šis ir viens no aspektiem, kam īpašu vērību piešķir projekta “Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā” īstenotāji, lai attīstītu inovācijām bagātu industriju abos reģionos. Aizvadītais pasākums demonstrē, ka, piedāvājot atbilstošas zināšanas un praktiskus rīkus, nozares spēlētājiem ir potenciāls sadarboties un rast jaunus risinājumus attīstībai.

Semināru “Koka sastapšanās ar dizainu un inovācijām” organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus), projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", programmas Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības ietvaros.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji kopā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāju devās uz Ziemeļkarēliju Somijā, lai kopīgi ar citiem projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) partneriem iepazītos ar šī reģiona labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā un uzzinātu par tūrisma uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, kas veicina starptautisko konkurētspēju tūrisma nozarē.

Trīs dienu vizītes laikā projekta partneri tikās ar nacionāla un reģionāla līmeņa tūrisma politikas veidotājiem un organizāciju pārstāvjiem, kas iesaistīti Ziemeļkarēlijas reģiona tūrisma attīstībā, kā arī apmeklēja uzņēmumus, kuri īpašu uzmanību pievērš sadarbībai kopīgā galamērķa stiprināšanā.

Kā pēc vizītes atzina LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava: “Vērtējot Somijas pieredzi un to, kā tiek atbalstīts reģionālais tūrisms, arī Latvijā tā būtu pārņemama prakse nacionālā līmenī, ņemot vērā to, ka šobrīd liela daļa ārvalstu tūristu apmeklē tikai Rīgu vai tās apkārtni. Līdzīgi kā šobrīd Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta programmu Darījumu tūrismam, būtu vērts apsvērt arī atbalsta programmu reģionālā tūrisma produktu attīstības veicināšanas atbalstam. Lai veicinātu uzņēmumu savstarpēju sadarbību, iekļaušanās kādā sadarbības tīklā (klasterī) varētu būt kā obligāts nosacījums, lai saņemtu atbalstu. Tāpat būtu izvirzāmi noteikti kritēriji, kas jāsasniedz, lai veicinātu tirgū pieprasītu, tirgus tendencēm un klientu vēlmēm atbilstošu produktu attīstību.”

Vizītes pirmā diena tika aizvadīta Koli Nacionālajā parkā, kas ir viens no Somijas populārākajiem dabas un aktīvā tūrisma galamērķiem, ko ik gadu apmeklē aptuveni 350 000 viesu.  Šeit darbojošies tūrisma jomas uzņēmēji un organizācijas iesaistīti kopīgā sadarbības tīklā, ko varētu dēvēt par Nacionālā parka tūrisma klasteri, ko vada Koli tūrisma asociācija. Tas apvieno kopumā 80 uzņēmējus, kas ik gadu maksā biedra naudu, kas tiek izmantota  kopīgu mārketinga kampaņu īstenošanai nacionālajos un starptautiskajos tirgos, izceļot Koli kā vienota tūrisma galamērķi.

Tematiskie sadarbības tīkli

Vietējo uzņēmēju sadarbības formas un līmeņus, kas nodrošina publiskās un privātās partnerības veidošanos, veicinot uzņēmējdarbības konkurētspējas kāpumu reģionā, projekta partneri izzināja viesojoties Nurmes un Joensū pilsētās. Lauku tūrisma saimniecību sadarbības projekts “No viesu mājas uz viesu māju” (“From guesthouse to guesthouse”), kura mērķis ir veicināt tūristu ilgāku uzturēšanos reģionā, sekmē ekonomiskos ieguvumus apkārtnes lauku tūrisma saimniecībām gan vasaras, gan ziemas sezonā. Lauku viesu mājas sadarbojoties ir izveidojušas kompleksus tūrisma produktus, kas ietver piemēram, slēpošanu, pārgājienus vai velobraucienus no vienas viesu mājas uz citu, katru dienu nakšņojot citā viesu mājā un gūstot dažādas pieredzes, izmēģinot tradicionālo saunu vai vietējo virtuvi. Šos pakalpojumus ik gadu izmanto aptuveni 200 tūristu un, pēc uzņēmēju teiktā, pēdējos gados vērojams arvien lielāks pieprasījums pēc “klusā tūrisma” (silence travel), kad viesi no lielajām pilsētām izvēlas pavadīt brīvdienas nomaļākos lauku reģionos. Līdzīgi sadarbības tīkli Karēlijā ir arī gastronomiskā tūrisma Karelia a la Carte tīkls, apvienojot uzņēmumus, kas piedāvā tradicionālo Karēlijas ēdienus vai amatnieku centrs Joensū pilsētā, kas apvieno tradicionālo amatu meistarus, nodrošinot tirdzniecības vietu pilsētas centrā. Šādas un līdzīga veida prakses arī Latvijā varētu veicināt savstarpēju lauku reģionu uzņēmēju sadarbību.

Pasākumu tūrisms

Līdzīgi kā Vidzemē, galvenie tūrisma attīstības izaicinājumi Ziemeļkarēlijā ir reģiona pieejamība, loģistika un lielie attālumi, kas prasa radošu pieeju tūrisma veicināšanā. Lielu pasākumu rīkošana ir viens no līdzekļiem, kas ļauj piesaistīt tūristus attāliem reģioniem. Projekta partneri guva vērtīgas zināšanas, tiekoties ar Joensū pilsētas pasākumu menedžeri, kurš stāstīja par pilsētas pozitīvo pieredzi pasākumu rīkošanā. Pilsētā par pasākumu rīkošanu ir atbildīgs pasākumu menedžeris, kurš koordinē visus pilsētā notiekošos pasākumus, tādā veidā izvairoties no tā, ka pasākumus rīko dažādi pilsētas departamenti (kultūras, sporta, tūrisma u.c.), kas mēdz radīt problēmas informācijas apmaiņā. Šāda “vienas pieturas aģentūras” pieeja palīdz veiksmīgāk plānot pasākumu kalendāru un saskaņot pilsētas dienestu darbību, kas iesaistīti pasākumu nodrošināšanā, kā arī palīdz efektīvāk īstenot pilsētas zīmolvedības aktivitātes. Svarīga ir dažādu iesaistīto pušu koordinēta sadarbība, ko  veicina pilsētas pasākumu menedžeris, iesaistot arī tūrisma un viesmīlības jomas uzņēmējus, kam ir nozīmīga loma pasākumu apmeklētāju servisa nodrošināšanā (naktsmītnes, ēdināšanas u.c. pakalpojumi), palīdzot uzņēmējiem izprast līdzdalības ieguvumus gan komerciālā, gan kopējā pilsētas attīstības izpratnē. Līdzīga centralizēta nozīmīgāko publisko pasākumu koordinēšanas prakse, nodrošinot saskaņotu sporta, kultūras un komunikācijas jomā iesaistīto pārstāvju sadarbību būtu pārņemama arī Latvijas pilsētās.  

Ziemeļkarēlijā līdzīgi kā citos galamērķos un arī Latvijā, izaicinājumus rada pasākumu ekonomiskās ietekmes izvērtējums. Joensū pilsēta ir uzsākusi projektu, kura ietvaros tiks izstrādāta metode, kas palīdzēs mērīt pasākumu ekonomisko ietekmi uz reģionu. Projekta ietvaros plānots arī analizēt pilsētas sadarbības tīklu, meklēt risinājumus, kā vēl plašāk piesaistīt pasākumus reģionam, un kā pasākumu norisē vairāk iesaistīt tūrisma pakalpojumu sniedzējus. Šī projekta rezultāti varētu būt noderīgi, izvērtējot arī Vidzemes reģiona pašvaldību rīkotos pasākumus.

Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Ziemeļkarēlijas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.  

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Papildu informācija par projektu: šeit.

Projekta mājaslapa: http://www.interregeurope.eu/destinationsmes/

Rūta Ročāne, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 64116007  , E-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv 

2018. gada pirmā Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) Attīstības padomes sēde notika 26.janvārī Trikātā. Sēdes dienaskārtībā bija vairāki jautājumi, tostarp arī jautājums par reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem remigrācijai. Klātesošajiem jauno politikas iniciatīvu skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. 2018. gadā plānots pilotprojekts, kura īstenošanā iesaistīti arī visi plānošanas reģioni.  Katrā no reģioniem š.g. februārī darbu uzsāks reģionālais koordinators, kura galvenais uzdevums būs konsultēt ārvalstīs esošās personas vai ģimenes par remigrācijas iespējām.

Kā atzina R.Bremšmits, galvenā prioritāte būs ģimenes ar bērniem, kuras noteiktā brīdī ir izvēles priekšā – atgriezties “mājās” vai iesakņoties uz dzīvi ārvalstīs, līdz ar bērnu skolas gaitu sākšanos. Tāpat prioritāte būs arī jaunieši. Plānots, ka koordinators, sazinoties ar konkrētām personām, kas šobrīd dzīvo ārvalstīs, izzinās to vajadzības un problēmsituācijas, kas kavē pārcelšanos atpakaļ uz Latviju, sniedzot priekšlikumus, kā jautājumus risināt.

Pilotprojekts ir vērsts uz konkrētu cilvēku reālām vajadzībām nevis balstīts aptuvenos pieņēmumos par to, kas šos cilvēkus varētu, iespējams, kavēt, lai atgrieztos. Papildus izstrādāta arī remigrantu atbalsta programma uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai pēc atgriešanās savā iepriekšējā dzīvesvietā reģionos. Šobrīd plānots, ka katrā no reģioniem varēs atbalstīt 4 projektus, kuriem maksimālais finansējums būtu 9000 eiro apmērā.

Zināma atbalsta politika tiks sniegta arī iekšzemes remigrantiem, kas mainījuši savu dzīvesvietu no viena plānošanas reģiona uz citu, taču plāno atgriezties sākotnējā dzīves vietā kā patstāvīgajā dzīves vietā. Tiesa, noteikti vairāki novadi, uz kuriem šī iniciatīva neattiecas, lielākoties Pierīgas teritorijās.

Jāpiebilst, ka VPR Attīstības padomes locekļi vērsa uzmanību uz vairākiem aspektiem, kas būtu jāņem vērā, īstenojot šo iniciatīvu. Tā pašvaldību priekšsēdētāji aktualizēja problēmu par dzīvojamā fonda trūkumu pašvaldībās, kas daudzviet joprojām ir liela problēma. Neskatoties uz to, ka daudz cilvēku ir devušies uz ārvalstīm un pametuši savas dzīvesvietas, joprojām mājokļu jautājums ir aktuāls.  Turklāt, skaidrs, ka nepieciešams domāt arī par preventīvu rīcību, lai motivētu palikt Latvijā tos cilvēkus, kuri vēl tikai plāno pārcelties uz dzīvi ārvalstīs. Tas pats attiecas arī uz situāciju reģionos, jo joprojām ir vērojama tendence iedzīvotāju aizplūšanai uz lielajām reģionu pilsētām, arī galvaspilsētu.

Papildus remigrācijas jautājumiem, sēdē par energopārvaldību Gulbenes novadā informēja Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. Savukārt par deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” īstenošanas gaitu informēja projekta vadītāja Ina Miķelsone.

Noteikts, ka nākamā padomes sēde notiks 2018. gada 23. februārī Smiltenē.

Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja, mob.t. 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Ievadot pavasara un vasaras tūrisma sezonas gaidīšanas svētkus, projekts HANSA piedalīsies tūrisma izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tā ir laba iespēja klātienē sastapt iespējamos pilsētu viesus, veidot kontaktus ar tūrisma nozares profesionāļiem un uzzināt jaunākās tendences.

Jau šonedēļ projekts HANSA būs to vairāk nekā 850 dalībnieku vidū, kas no 2. līdz 4. februārim Ķīpsalā starptautiskajā tūrisma izstādē gadatirgū “Balttour 2018” prezentēs labākos tūrisma un atpūtas piedāvājumus pasaules atklāšanai un Latvijas apceļošanai. Ar projektu HANSA varēs iepazīties hallē “Apceļo Latviju!”, stendā Nr. A8, kur virmos īsta Hanzas laiku atmosfēra. Erudītākie varēs pārbaudīt savas zināšanas par HANSA pilsētām un izmēģināt veiksmi laimes spēlē, bet aizrautīgajiem būs iespēja iejusties amatnieka ādā, iemēģināt roku dzijas vērpšanā vai nogaršot vietējos labumus. Ja izdosies atnākt īstajā brīdī, garšas kārpiņas varēs palutināt ar magoņmaizītēm, kas tapušas pēc projekta HANSA laikā atrastas vēsturiskas receptes.

9 Hanzas pilsētu šarms

Projekts HANSA apvieno 9 mazās vēsturiskās Hanzas savienības pilsētas – Visbiju Zviedrijā, Pērnavu un Vīlandi Igaunijā, Cēsis, Koknesi, Kuldīgu, Limbažus, Straupi un Valmieru Latvijā. Šīs pilsētas ir piemērots galamērķis gan kultūras, gan dabas baudītājiem – šarmantā vēstures elpa ik uz soļa, un arī dabas tuvums tepat! Katru vasaru pilsētas paveras kā vārti uz vēsturi – tajās norisinās Hanzas tematikai veltīti festivāli. Savukārt kulinārā baudījuma meklētāji ir sajūsmā par daudzveidīgiem piedāvājumiem gardēžiem. HANSA pilsētās var nobaudīt gan bruņinieku brokastis, gan īstu viduslaiku mielastu, kā arī gūt “lēnās” ēšanas jeb slow food  pieredzi... un vēl, un vēl. Ko piemērotu atradīs gan individuālie ceļotāji, gan nozares profesionāļi. Izstādē varēs uzzināt vairāk gan par projekta ietvaros izstrādātajiem aktīvās atpūtas maršrutiem, gan vēsturi izzinošām ekskursijām un vairāku dienu tūrēm.

Izstāde “Balttour” ir lielākais šāda veida pasākums Latvijā un notiks jau 25. reizi. Pagājušajā gadā to apmeklēja vairāk nekā 28 tūkstoši cilvēku, un plānots, ka šogad to skaits varētu sasniegt 30 tūkstošus. Vairāk informācijas par izstādi “Balttour” šeit.

Ciemos pie igauņiem un vāciešiem

Pēc iesildīšanās “Balttour 2018” projekts HANSA dosies uz Igaunijas lielāko tūrisma gadatirgu “Tourest 2018”, kas norisināsies no 9. līdz 11. februārim Tallinā. Šeit projekta stends atradīsies galvenās zāles “The Main Hall” zonā “Global village” (stends Nr. I4). Izstāžu maratonu projekts noslēgs ar dalību Vācijas tūrisma izstādē "ITB Berlin" no 7. līdz 11. martam (stends Nr. 18/106). Gan Igaunija, gan Vācija ir augsti prioritāri Latvijas tūrisma mērķa tirgi. Šajās izstādēs iecerēts vairot HANSA pilsētu atpazīstamību, kā arī iepazīstināt starptautisko publiku ar izstrādātajiem pārrobežu tūrisma produktiem.

Vairāk informācijas par izstādi “Tourest” šeit, savukārt par "ITB Berlin" šeit.

Par projektu:

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” (HANSA). Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes Tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit.

Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!

Vairāk informācijas:

Rūta Ročāne, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālr.: +371 64116007, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv